Sancuso (granisetron) – Zāļu apraksts - A04AA02

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

SANCUSO 3,1 mg/24 stundās transdermālais plāksteris

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs 52 cm2 transdermālais plāksteris satur 34,3 mg granisetrona, no kura 24 stundu laikā izdalās 3,1 mg granisetrona (Granisetron).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Transdermālais plāksteris.

Plāns, caurspīdīgs, matrices veida, taisnstūra formas transdermālais plāksteris ar noapaļotiem stūriem.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

SANCUSO transdermālais plāksteris ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem sliktas dūšas un vemšanas novēršanai, ko izraisa vidēji vai izteikti emetogēna ķīmijterapija, plānotais lietošanas ilgums ir

3-5 dienas pēc kārtas, gadījumos, kad iekšķīga antiemētisku līdzekļu lietošana ir sarežģīta, jo pacientam ir rīšanas grūtības (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Uzlikt vienu transdermālo plāksteri attiecīgi 24–48 stundas pirms ķīmijterapijas.

Pēc transdermālā plākstera uzlikšanas granisetrona koncentrācija plazmā palielinās pakāpeniski, līdz ar to ķīmijterapijas sākumā var novērot lēnāku iedarbības sākšanos, nekā iekšķīgi lietojot 2 mg granisetrona; plāksteris jāuzliek 24–48 stundas pirms ķīmijterapijas.

Transdermālais plāksteris jānoņem ne ātrāk par 24 stundām pēc ķīmijterapijas pabeigšanas. Transdermālo plāksteri var nēsāt ne ilgāk par 7 dienām – tas atkarīgs no ķīmijterapijas ilguma.

Pēc parastās hematoloģiskās kontroles transdermālo plāksteri drīkst uzlikt tikai tiem pacientiem, kam nav paredzama ķīmijterapijas atlikšana, lai samazinātu nevajadzīgas granisetrona iedarbības iespējamību.

Vienlaicīga kortikosteroīdu lietošana

Vēža slimnieku paliatīvās aprūpes speciālistu starptautiskās asociācijas (Multinational Association of Supportive Care in Cancer – MASCC) vadlīnijās ieteikts pirms ķīmijterapijas lietot deksametazonu ar 5-HT3 antagonistu. Pivotālā SANCUSO pētījumā tika atļauts līdztekus lietot kortikosteroīdus, piemēram, deksametazonu, ar nosacījumu, ka tā bija daļa no ķīmijterapijas. Jebkāda kortikosteroīdu devas palielināšana pētījumā tika ziņota kā glābšanas terapija.

Īpašas pacientu grupas Gados vecāki cilvēki

Devas tādas pašas kā pieaugušajiem (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru vai aknu darbības traucējumi

Devu pielāgot nav nepieciešams. Devas tādas pašas kā pieaugušajiem (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Lai gan nebija pierādījumu, ka pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem pēc granisetrona iekšķīgas un intravenozas lietošanas palielinātos nevēlamo blakusparādību biežums, pamatojoties uz granisetrona farmakokinētiku, šai populācijai jāievēro zināma piesardzība.

Pediatriskā populācija

SANCUSO drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Transdermālais plāksteris jāuzliek uz tīras, sausas, veselas ādas augšdelma ārpusē. Ja transdermālo plāksteri nav iespējams uzlikt uz augšdelma, to var likt uz vēdera. Transdermālo plāksteri nedrīkst likt uz apsārtušas, iekaisušas vai bojātas ādas.

Katrs transdermālais plāksteris ir iesaiņots paciņā, un tas jāuzliek tūlīt pēc paciņas atvēršanas. Pirms plākstera uzlikšanas jānoņem aizsargplēvīte.

Transdermālo plāksteri nedrīkst griezt mazākos gabalos.

Ja transdermālais plāksteris pilnībā vai daļēji atlīmējas, tas pats transdermālais plāksteris jāpiestiprina atpakaļ tajā pašā vietā ar leikoplastu (ja nepieciešams). Ja transdermālo plāksteri nav iespējams piestiprināt atpakaļ vai ja tas ir bojāts, tad tieši tajā pašā vietā jāuzliek jauns transdermālais plāksteris.

Ja tas nav iespējams, jauns transdermālais plāksteris jāuzliek uz otras rokas. No jauna uzliktais transdermālais plāksteris jānoņem iepriekš ieteiktajā laikā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, pret citiem 5-HT3 receptoru antagonistiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Reakcijas uzlikšanas vietā

Klīniskajos pētījumos ar SANCUSO ziņots par reakcijām uzlikšanas vietā, kas parasti bija vieglas un kuru dēļ lietošana nebija jāpārtrauc. Ja rodas smagas reakcijas vai vispārēja ādas reakcija (piemēram, alerģiski izsitumi, tostarp eritematozi, makulozi, papulozi izsitumi vai nieze), transdermālais plāksteris ir jānoņem.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Tā kā granisetrons var mazināt resnās zarnas motilitāti, pacienti, kam ir subakūta zarnu nosprostojuma pazīmes, pēc tā lietošanas ir jāuzrauga.

Sirds funkcijas traucējumi

5-HT3 receptoru antagonistu, piemēram, granisetrona lietošana var būt saistīta ar aritmijām vai

patoloģiskām EKG izmaiņām. Tas var būt klīniski nozīmīgi pacientiem, kam jau iepriekš bijušas aritmijas vai sirdsdarbības traucējumi, vai pacientiem, kurus ārstē ar pretaritmijas līdzekļiem vai bēta blokatoriem. Klīniskajos pētījumos ar SANCUSO klīniski būtisku iedarbību nenovēroja.

Saules gaismas iedarbība

Granisetronu var ietekmēt tieša dabīgā vai mākslīgā saules gaisma; sīkāku informāciju skatīt

5.3. apakšpunktā. Pacientiem transdermālā plākstera uzlikšanas vietu jāiesaka nosegt, piemēram, ar apģērbu, ja plākstera lietošanas laikā vai 10 dienas pēc tā noņemšanas iespējama saules staru iedarbība.

Iešana dušā vai mazgāšanās

SANCUSO lietošanas laikā parasti var turpināt iet dušā vai mazgāties. Jāizvairās no tādām aktivitātēm kā peldēšana, enerģiska vingrošana vai iešana saunā.

Ārējs sildītājs

Transdermālā plākstera vietā nedrīkst lietot ārējus sildītājus (piemēram, termoforu vai sildītāju).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem devu pielāgot nav nepieciešams. Lai gan nebija pierādījumu, ka pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem pēc granisetrona iekšķīgas un intravenozas lietošanas palielinātos nevēlamo blakusparādību biežums, pamatojoties uz granisetrona farmakokinētiku, šai populācijai jāievēro zināma piesardzība.

Serotonīna sindroms

Ir ziņots par serotonīna sindromu, lietojot 5-HT3 antagonistus atsevišķi, bet vairumā gadījumu kombinācijā ar citiem serotonīnerģiskiem līdzekļiem (tostarp selektīviem serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitoriem (SSAI) un serotonīna noradrenalīna atpakaļsaistīšanas inhibitoriem (SNAI). Pacientus ir ieteicams atbilstoši novērot, lai konstatētu, vai nav simptomu, kas liecina par serotonīna sindromu.

4.5Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ziņots par serotonīna sindromu, lietojot serotonīnerģiskos līdzekļus (piem., SSAI un SNAI) vienlaicīgi ar 5-HT3 antagonistiem un citiem serotonīnerģiskiem līdzekļiem (tostarp SSAI un SNAI).

Ziņots, ka vienlaicīga intravenoza 5-HT3 receptoru antagonistu un iekšķīga paracetamola lietošana cilvēkiem izraisījusi analgētiskās iedarbības bloķēšanu farmakodinamiskā mehānisma dēļ.

Tā kā granisetronu metabolizē aknu citohroma P450 aktīvās vielas metabolizējošie enzīmi (CYP1A1 un CYP3A4), šo enzīmu induktori vai inhibitori var mainīt granisetrona klīrensu un tādējādi arī tā eliminācijas pusperiodu.

Cilvēkiem aknu enzīmu indukcija ar fenobarbitālu pēc intravenozas granisetrona ievadīšanas ir izraisījusi kopējā plazmas klīrensa paaugstināšanos (aptuveni 25%).

In vitro pētījumos konstatēts, ka ketokonazols ar citohroma P450 3A izoenzīmu saimes starpniecību var kavēt granisetrona metabolismu. Šīs iedarbības klīniskā nozīme nav zināma.

In vitro pētījumi, tajos izmantojot cilvēka mikrosomas, liecina, ka granisetrons nedz stimulē, nedz kavē citohroma P450 enzīmu sistēmu.

Pētījumi ar veseliem cilvēkiem neuzrādīja nekādu granisetrona mijiedarbību ar benzodiazepīniem (lorazepāms), neiroleptiskiem līdzekļiem (haloperidols) vai pretčūlas zālēm (cimetidīns).

Klīniski būtiska mijiedarbība starp SANCUSO un emetogēnu vēža ķīmijterapiju nav novērota. Turklāt starp granisetronu un emetogēnu vēža terapiju nav novērota nekāda mijiedarbība. Atbilstīgi šiem datiem klīniskajos pētījumos ar SANCUSO nav ziņots par klīniski būtisku mijiedarbību. Klīniskajos mijiedarbības pētījumos aprepitantam nebija klīniski nozīmīgas iedarbības uz granisetrona farmakokinētiku.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par granisetrona lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Piesardzības nolūkos ieteicams atturēties no SANCUSO lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai granisetrons vai tā metabolīti izdalās cilvēka pienā. Terapijas laikā ar SANCUSO barošana ar krūti būtu jāpārtrauc.

Fertilitāte

Dati par granisetrona iedarbību uz cilvēka fertilitāti nav pieejami. Granisetrona terapijaneietekmēja

žurku fertilitāti.

4.7Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

SANCUSO neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

SANCUSO drošuma profils iegūts kontrolētos klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzē. Klīniskajos pētījumos visbiežāk ziņotā nevēlamā blakusparādība bija aizcietējums, ko novēroja apmēram 8,7% pacientu. Lielākā daļa nevēlamo blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā

SANCUSO klīniskajos pētījumos novērotās un spontānajos ziņojumos minētās blakusparādības norādītas nākamajā tabulā.

Nevēlamās blakusparādības uzskaitītas pa orgānu sistēmām pēc to biežuma, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti

(≥ 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Nevēlamās blakusparādības katrā sastopamības biežuma grupā sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Pacientiem, kurus ārstē ar vidēji vai izteikti emetogēnu ķīmijterapiju, neraugoties uz antiemētisku terapiju, tostarp ar SANCUSO, tomēr var būt vemšana.

Zāļu grupai raksturīgā iedarbība

Zāļu grupai raksturīgā iedarbība, kas novērota lietojot citas granisetrona zāļu formas (iekšķīgi un intravenozi), ir šāda:

-paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, anafilakse, nātrene;

-bezmiegs;

-galvassāpes;

-ekstrapiramidālas reakcijas;

-miegainība;

-reibonis;

-QT intervāla pagarināšanās;

-aizcietējums;

-caureja;

-paaugstināts aknu transamināžu līmenis;

-izsitumi;

-astēnija.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9Pārdozēšana

Specifiska antidota granisetronam nav. Pārdozēšanas gadījumā transdermālais plāksteris ir jānoņem. Jānodrošina simptomātiska terapija.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antiemētiskie un pretvemšanas līdzekļi, serotonīna (5-HT3) antagonisti.

ATĶ kods: A04AA02

Granisetrons ir spēcīgs antiemētisks un ļoti selektīvs 5-hidroksitriptamīna (5-HT3 receptoru) antagonists. Farmakoloģiskajos pētījumos pierādīts, ka granisetrons ir iedarbīgs citostatiskās terapijas izraisītas sliktas dūšas un vemšanas novēršanai. Radioligandu saistīšanās pētījumos pierādīts, ka granisetronam ir niecīga afinitāte pret cita veida receptoriem, tostarp 5-HT1, 5-HT2, 5-HT4 un dopamīna D2 piesaistes vietām.

Pivotālā, randomizētā, dubultmaskētā, dubultaklā starptautiskā 3. fāzes pētījumā 641 pacientam, kas saņēma vairākas dienas ilgu ķīmijterapiju, tika salīdzināta sliktas dūšas un vemšanas novēršanai lietota SANCUSO un 2 mg vienreiz dienā iekšķīgi lietota granisetrona efektivitāte, panesamība un drošība.

Pētījumā bija paredzēts pierādīt, ka SANCUSO ir līdzvērtīgs iekšķīgi lietotam granisetronam.

Pētījumā randomizētie pacienti bija 48% vīriešu un 52% sieviešu vecumā no 16 līdz 86 gadiem, un viņi saņēma vidēji emetogēnu (ME) vai izteikti emetogēnu (HE) vairākas dienas ilgu ķīmijterapiju.

78 % pacientu bija baltās rases, 12% – aziātu un 10% – spāņu/latīņamerikāņu izcelsmes.

Granisetrona transdermālais plāksteris tika uzlikts 24–48 stundas pirms pirmās ķīmijterapijas devas un turēts 7 dienas. Iekšķīgi granisetrons tika lietots katru ķīmijterapijas dienu vienu stundu pirms katras

ķīmijterapijas devas. Antiemētiskā darbība tika vērtēta no pirmās lietošanas reizes līdz 24 stundām pēc tam, kad pēdējā dienā tika sākta ME vai HE ķīmijterapija.

SANCUSO līdzvērtība granisetronam tika apstiprināta, pilnīgu kontroli (CC – complete control) panākot 60,2% pacientu SANCUSO grupā un 64,8% pacientu, kuri granisetronu saņēma iekšķīgi, atbilstoši protokolā noteiktajam (atšķirība -4,89%; 95% ticamības intervāls

no - 12,91% līdz +3,13%; n=284 transdermālais plāksteris, n=298 iekšķīgi). CC tika definēta kā nevemšana un/vai nerīstīšanās, vienīgi mēreni slikta dūša, un no pirmās lietošanas reizes līdz

24 stundām pēc tam, kad pēdējā dienā sākta vairākas dienas ilgās ķīmijterapijas ievadīšana, netika lietotas glābšanas zāles.

Pēc transdermālā plākstera uzlikšanas granisetrona koncentrācija plazmā palielinās pakāpeniski, līdz ar to sākotnējā koncentrācija plazmā ķīmijterapijas sākumā var būt zemāka; nekā iekšķīgi lietojot 2 mg granisetrona, un tāpēc var novērot lēnāku iedarbības sākšanos. Tātad SANCUSO ir indicēts pacientiem, kad iekšķīga antiemētisku līdzekļu lietošana ir sarežģīta, jo pacientam ir rīšanas grūtības.

Pilnīga kontrole katrā dienā attēlota grafikā.

Klīniskajos pētījumos ar SANCUSO nenovēroja ar terapiju saistītu iedarbību uz sirds ritmu vai asinsspiedienu. Sērijveida EKG novērtējums pacientiem neuzrādīja ne QT intervāla pagarināšanos, ne EKG morfoloģijas izmaiņas. SANCUSO ietekme uz QTc intervālu tika īpaši novērtēta maskētā, randomizētā, paralēlo grupu, ar placebo un aktīvo kontroles līdzekli (moksifloksacīns) kontrolētā rūpīgā QTc pētījumā, kurā 240 pieauguši vīrieši un sievietes saņēma SANCUSO. SANCUSO gadījumā nozīmīgu ietekmi uz QTc intervāla pagarināšanos nenovēroja.

Novērtējot transdermālā plākstera pielipšanas noturību 621 pacientam, kas saņēma aktīvās kontroles vai placebo transdermālo plāksteri, novēroja, ka 7 dienas ilgajā transdermālā plākstera lietošanas laikā atlīmējās mazāk nekā 1% transdermālo plāksteru.

Klīniskos pētījumos nav iegūta pieredze par SANCUSO lietošanu pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju mazāk par 3 dienām pēc kārtas vai par vairākiem ķīmijterapijas cikliem, vai par lielas devas ķīmijterapiju pirms cilmes šūnu transplantācijas.

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Granisetrons pasīvas difūzijas ceļā caur veselu ādu iekļūst sistēmiskajā asinsritē. Pēc SANCUSO uzlikšanas granisetrons uzsūcas lēni, maksimālo koncentrāciju sasniedzot no 24. līdz 48. stundai.

Ņemot vērā transdermālajā plāksterī atlikušo daudzumu pēc noņemšanas, izdalās aptuveni 65% granisetrona, tādējādi vidējā dienas deva ir 3,1 mg dienā.

Veseliem cilvēkiem pētīja SANCUSO transdermālā plākstera uzlikšanas laikā līdztekus ievadītu vienu intravenozu 0,01 mg/kg (maksimāli 1 mg) granisetrona bolus injekciju. Sākotnējais granisetrona koncentrācijas maksimums plazmā, kas izskaidrojams ar intravenozo devu, tika sasniegts 10 minūtes pēc ievadīšanas. Zināmie transdermālā plākstera farmakokinētiskie rādītāji tā lietošanas laikā

(7 dienas) netika ietekmēti.

Pēc secīgas divu SANCUSO transdermālo plāksteru uzlikšanas, katru turot septiņas dienas, veseliem cilvēkiem granisetrona koncentrācija saglabājās visu pētījuma laiku, novērojot minimālu uzkrāšanos.

Pētījumā, kurā bija paredzēts novērtēt siltuma ietekmi uz granisetrona transdermālu ievadīšanu no SANCUSO veseliem cilvēkiem, uz transdermālā plākstera 5 dienu lietošanas periodā katru dienu uz 4 stundām tika uzlikts sildītājs, kas radīja vidēji 42 °C temperatūru. Lai gan sildītāja uzlikšana bija saistīta ar nenozīmīgu un īslaicīgu izdalīšanās no transdermālā plākstera pieaugumu sildītāja uzlikšanas laikā, vispārēju granisetrona iedarbības pieaugumu, salīdzinot ar kontroles grupu, nenovēroja.

Farmakokinētiskā pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem, kam SANCUSO tika uzlikts uz 7 dienām, vidējā kopējā iedarbība (AUC0-bezgalība) bija 416 ng h/ml (diapazons 55–1192 ng h/ml) ar mainīgumu starp indivīdiem 89%. Vidējais Cmax bija 3,9 ng/ml (diapazons 0,7–9,5 ng/ml) ar mainīgumu starp indivīdiem 77%. Šis mainīgums ir līdzīgs zināmajam augstajam granisetrona farmakokinētikas mainīgumam pēc iekšķīgas vai intravenozas lietošanas.

Izkliede

Granisetrons izplatās ar vidējo izkliedes tilpumu apmēram 3 l/kg. Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir apmēram 65%. Granisetrons brīvi izplatās plazmā un eritrocītos.

Biotransformācija

Atšķirības iekšķīgi un transdermāli lietota granisetrona metaboliskajos rādītājos nenovēroja.

Granisetrons galvenokārt metabolizējas par 7-hidroksigranisetronu un 9’N-desmetilgranisetronu. In vitro pētījumi, tajos izmantojot cilvēka aknu mikrosomas, liecina, ka CYP1A1 ir galvenais par

7- hidroksilāciju atbildīgais enzīms, bet CYP3A4 veicina 9’desmetilāciju.

Eliminācija

Granisetrons tiek izvadīts galvenokārt aknu metabolisma ceļā. Pēc intravenozas devas vidējais plazmas klīrenss veseliem cilvēkiem bija no 33,4 līdz 75,7 l/h, bet pacientiem – no 14,7 līdz 33,6 l/h ar plašu mainīgumu starp indivīdiem. Vidējais plazmas eliminācijas pusperiods veseliem cilvēkiem ir

4-6 stundas, bet pacientiem tas ir 9–12 stundas. Pēc transdermālā plākstera uzlikšanas šķietamais granisetrona plazmas eliminācijas pusperiods veseliem cilvēkiem paildzinājās līdz apmēram

36 stundām, jo granisetrons caur ādu uzsūcas lēni.

Klīniskajos pētījumos ar SANCUSO klīrenss vēža pacientiem bija apmēram uz pusi mazāks nekā veseliem cilvēkiem.

Veseliem cilvēkiem pēc intravenozas injekcijas nemainītā formā ar urīnu 48 stundu laikā izdalās aptuveni 12% devas. Atlikusī devas daļa izdalās metabolītu veidā – 49% urīnā un 34% fēcēs.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Ar dzimumu saistīta ietekme uz SANCUSO farmakokinētiku nav īpaši pētīta. Klīniskajos pētījumos ar SANCUSO nenovēroja konsekventu ar dzimumu saistītu ietekmi uz farmakokinētiku, abu dzimumu indivīdiem konstatēja augstu mainīgumu starp indivīdiem. Populācijas PK modelēšana apstiprināja, ka ar dzimumu saistītas ietekmes uz SANCUSO farmakokinētiku nav.

Gados vecāki cilvēki

Salīdzinot ar jaunākām pētāmajām personām (vecumā no 18 līdz 45 gadiem ieskaitot), gados vecākiem vīriešiem un sievietēm (sākot no 65 gadu vecuma) klīniskā pētījumā atšķirības SANCUSO farmakokinētikā plazmā nenovēroja.

Nieru vai aknu darbības traucējumi

Klīniski pētījumi, lai īpaši novērtētu SANCUSO farmakokinētiku pacientiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem, nav veikti. Populācijas PK modelēšanā skaidru saistību starp nieru funkciju (mērot ar kreatinīna klīrensu) un granisetrona klīrensu nekonstatēja. Pacientiem ar nieru mazspēju vai

aknu darbības traucējumiem granisetrona farmakokinētika tika noteikta pēc vienas 40 g/kg intravenozas granisetrona hidrohlorīda devas.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, ko izraisījis aknu audzējs, kopējais plazmas klīrenss bija apmēram puse no klīrensa, kāds bija pacientiem bez aknu darbības traucējumiem. Ņemot vērā granisetrona farmakokinētisko parametru lielo mainīgumu un krietni pārsniegtas ieteicamās devas labo panesamību, pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem devu pielāgot nav nepieciešams.

Nieru darbības traucējumi

Vēža pacientiem saistību starp kreatinīna klīrensu un kopējo klīrensu nenovēroja, kas liecina, ka nieru darbības traucējumi granisetrona farmakokinētiku neietekmē.

Ķermeņa masas indekss (ĶMI)

Klīniskā pētījumā, kurā bija paredzēts novērtēt granisetrona, kas izdalās no SANCUSO, iedarbību pētāmajām personām ar atšķirīgu ķermeņa tauku līmeni, kā šā līmeņa mērvienību izmantojot ĶMI, vīriešiem un sievietēm ar zemu ĶMI (< 19,5 kg/m2 (vīrieši), < 18,5 kg/m2 (sievietes)) un ar augstu ĶMI (30,0–39,9 kg/m2, ieskaitot), salīdzinot ar kontroles grupu (ĶMI 20,0–24,9 kg/m2, ieskaitot), atšķirības SANCUSO farmakokinētikā plazmā nenovēroja.

Pediatriskā populācija

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu SANCUSO farmakokinētiku pediatrijā.

5.3Preklīniskie dati par drošumu

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, reproduktīvo toksicitāti un genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Kancerogenitātes pētījumi, lietojot ieteicamās devas, neliecina par īpašu risku cilvēkam. Lietojot lielākas devas un ilgāku laiku, kancerogenitātes risku izslēgt nevar, taču transdermālās ievadīšanas sistēmu lietojot neilgo ieteicamo laiku, kancerogēns risks cilvēkiem nav paredzams.

SANCUSO transdermālajiem plāksteriem, tos in vivo testējot jūrascūciņām, nebija fotokairinājuma vai fotosensitivitātes potenciāla. Granisetrons nebija fototoksisks, to testējot in vitro peļu fibroblastu šūnu līnijā. Testējot granisetronu, lai noteiktu iespējamu fotogenotoksicitāti in vitro Ķīnas kāmju olnīcu (CHO) šūnu līnijā, procentuāli palielinājās to šūnu skaits, kam pēc fotostarojuma bija bojātas hromosomas. Lai gan šīs atrades klīniskais būtiskums nav pilnīgi skaidrs, pacientiem jāiesaka transdermālā plākstera uzlikšanas vietu nosegt, ja plākstera lietošanas laikā vai 10 dienas pēc tā noņemšanas iespējama saules staru iedarbība (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Testējot SANCUSO, lai noteiktu ādas sensibilizācijas iespējamību jūrascūciņām, novēroja nelielu kairināšanas potenciālu.

Pētījumā ar klonētiem cilvēka sirds jonu kanāliem novērots, ka granisetronam hERG kālija kanālu blokādes rezultātā ir potenciāls ietekmēt sirds repolarizāciju. Pierādīts, ka granisetrons bloķē gan nātrija, gan kālija kanālus, kas var ietekmēt sirds depolarizāciju un repolarizāciju, un tātad arī PR, QRS un QT intervālus. Šie dati palīdz noskaidrot mehānismu, kādēļ iespējamas dažas ar šo vielas klasi saistītas EKG izmaiņas (īpaši QT un QRS intervāla pagarināšanās). Tomēr klīniskos pētījumos ar SANCUSO, tostarp rūpīgā QT pētījumā ar 240 veseliem cilvēkiem, nav novērota klīniski būtiska ietekme uz EKG (5.1 apakšpunkts).

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Mugurējais slānis

Poliesteris

Matrices slānis

Akrilāta-vinilacetāta kopolimērs

Aizsargplēvīte

Silikonizēts poliesteris

6.2Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5Iepakojuma veids un saturs

Katrs transdermālais plāksteris ir iesaiņots termiski sakausētā paciņā, kas sastāv no papīra/alumīnija/LZBPE, kas pārklāts ar poliesteri.

Katrā kastītē ir 1 transdermālais plāksteris.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Pēc lietošanas transdermālajā plāksterī vēl aizvien būs aktīvā viela. Pēc noņemšanas lietotais transdermālais plāksteris rūpīgi jāpārloka uz pusēm ar lipīgo pusi uz iekšu un tad jāizmet bērniem nepieejamā vietā.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Kyowa Kirin Limited

Galabank Business Park

Galashiels

TD1 1QH

Lielbritānija

Tel.: +44 (0)1896 664000

Fakss: +44 (0)1896 664001

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/12/766/001

9.REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2012. gada 20. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2017.09. janvāris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.