Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Savene (dexrazoxane hydrochloride) – Zāļu apraksts - V03AF02

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsSavene
ATĶ kodsV03AF02
Vieladexrazoxane hydrochloride
RažotājsClinigen Healthcare Ltd

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Savene 20 mg/ml pulveris koncentrāta un šķīdinātājs infūziju šķīduma pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 500 mg deksrazoksāna (589 mg deksrazoksāna hidrohlorīda).

Pēc izšķīdināšanas ar 25 ml Savene šķīdinātāja, katrs ml koncentrāta satur 20 mg deksrazoksāna

(Dexrazoxane).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: Šķīdinātāja pudele:

kālijs 98 mg/500 ml vai 5,0 mmol/l; nātrijs 1,61 g/500 ml vai 140 mmol/l.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris koncentrāta un šķīdinātājs infūziju šķīduma pagatavošanai

Pulvera flakons:

balts vai gandrīz balts liofilizāts.

Šķīdinātāja pudele:

dzidrs izotonisks šķīdums (295 mOsmol/l, pH aptuveni 7,4).

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Savene indicēts antraciklīna ekstravazācijas seku ārstēšanai pieaugušajiem.

4.2.Devas un lietošanas veids

Savene jālieto ārsta, kam ir pieredze pretvēža zāļu lietošanā, uzraudzībā.

Devas

Savene jālieto vienu reizi dienā 3 dienas pēc kārtas. Ieteicamā deva:

1.dienā: 1000 mg/m2

2.dienā: 1000 mg/m2

3. dienā:

500 mg/m2

Pirmā infūzija jāsāk, cik ātri vien iespējams, sešu stundu laikā pēc nelaimes gadījuma. 2. un 3. dienā ārstēšana jāsāk tajā pašā stundā, kad tā tika sākta 1. dienā (+/- 3 stundas).

Nav pieredzes par devas samazināšanu/palielināšanu vai shēmas maiņu, ārstējot ekstravazāciju. Pacientiem, kuru ķermeņa virsmas laukums ir lielāks par 2 m2, atsevišķa deva nedrīkst pārsniegt

2000 mg.

Nieru darbības traucējumi

Pētījumi par pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav veikti un šādiem pacientiem zāļu lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pavājināta nieru darbība var samazināt eliminācijas ātrumu un pagarināt sistēmisko iedarbību.

Aknu darbības traucējumi

Deksrazoksāns nav pētīts pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, un tā lietošana šiem pacientiem nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Drošums un efektivitāte gados vecākiem cilvēkiem nav novērtēta un šādiem pacientiem deksrazoksāna lietošana nav ieteicama.

Pediatriskā populācija

Savene lietošanas drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav noteikta, turklāt nav pieejami dati.

Lietošanas veids

Intravenozai lietošanai pēc izšķīdināšanas un atšķaidīšanas.

Norādījumus par Savene šķīdināšanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā Indicētā deva 1–2 stundas ilgas intravenozas infūzijas veidā jāievada lielā ekstremitātes vai rajona, ko nav skārusi ekstravazācija, vēnā. Lai nodrošinātu pietiekamu asins plūsmu, vismaz 15 minūtes pirms Savene ievades šajā rajonā jāpārtrauc dzesēšanas procedūras, piemēram, ledus komprešu lietošana.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no palīgvielām, kas norādītas 6.1. apakšpunktā

Reproduktīvā vecuma sievietes, kas nelieto pretapaugļošanās līdzekļus (skatīt 4.4. un 4.6.

 

apakšpunktu).

Zīdīšanas periods (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Vienlaikus vakcinācija ar dzeltenā drudža vakcīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ilgstoša uzraudzība

Pēc ārstēšanas, līdz simptomu izzušanai regulāri jāveic lokāla izmeklēšana.

Ja ir aizdomas par citu vezikantu, nevis antraciklīnu ekstravazāciju caur to pašu i.v. pieeju, piemēram, vinkristīna, mitomicīna un vinorelbīna ekstravazāciju, Savene nebūs efektīvs pret šo vielu izraisītajām parādībām.

Tā kā Savene tiks ievadīts pacientiem, kam veic citotoksisku terapiju ar antraciklīnus saturošiem ķīmijterapijas līdzekļiem, un tādēļ tā citotoksiskā ietekme (īpaši izraisot atgriezenisku hematoloģisku toksicitāti ar maksimumu 11. – 12. dienā) papildinās citu lietoto ķīmijterapijas līdzekļu citotoksisko ietekmi. Tādēļ regulāri jāveic hematoloģiska uzraudzība.

Aknu un nieru darbības uzraudzība

Tā kā iespējami aknu darbības traucējumi (transamināžu un bilirubīna līmeņa palielināšanās) (īpaši pēc deksrazoksāna devu, kas pārsniedz 1000 mg/m2, lietošanas), pirms katras deksrazoksāna lietošanas pacientiem ar zināmiem aknu darbības traucējumiem ieteicams veikt tradicionālās aknu darbības pārbaudes.

Tā kā nieru darbības traucējumi var mazināt deksrazoksāna eliminācijas ātrumu, pacientiem ar sākotnējiem nieru darbības traucējumiem jānovēro, vai nerodas hematoloģiskas toksicitātes pazīmes.

Anafilaktiska reakcija

Ar deksrazoksānu un antraciklīniem ārstētiem pacientiem ir novērota anafilaktiska reakcija, tostarp angiodēma, ādas reakcijas, bronhospazmas, elpošanas traucējumi, hipotensija un samaņas zudums (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pirms ievadīšanas rūpīgi jāizskata iepriekšēja alerģiska reakcija uz deksrazoksānu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Kālija un nātrija saturs

Savene šķīdinātājs satur kāliju (98 mg/500 ml). Tas jāievēro attiecībā uz pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai pacientiem, kuriem jāievēro diēta ar kontrolētu kālija saturu. Pacientiem ar hiperkaliēmijas risku stingri jākontrolē kālija līmenis plazmā.

Savene šķīdinātājs satur arī nātriju (1,61 g/500 ml), kas var būt kaitīgs pacientiem, kuriem jāievēro diēta ar kontrolētu nātrija saturu.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kontrindicēta lietošana vienlaikus ar šādiem līdzekļiem:

Dzeltenā drudža vakcīna: letālas ģeneralizētas vakcinācijas slimības risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama:

citas dzīvas novājinātas vakcīnas: sistēmiskas, potenciāli letālas slimības risks. Šis risks ir palielināts cilvēkiem, kuriem imunitāte jau ir nomākta pamatslimības dēļ. Gadījumos, kad tās ir pieejamas, jālieto inaktivētās vakcīnas (piemēram, poliomielīta vakcīna) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

pacientiem, kam antraciklīnu ekstravazācijas seku ārstēšanai ir ievadīts deksrazoksāns, nav atļauts lietot dimetilsulfoksīdu (DMSO) (skatīt 5.3. apakšpunktu);

fenitoīns: citotoksiskie līdzekļi var mazināt fenitoīna uzsūkšanos, izraisot krampju saasināšanos. Deksrazoksānu nav ieteicams lietot kombinācijā ar fenitoīnu.

Vienlaikus lietošana jāveic uzmanīgi:

Ciklosporīni, takrolims: pārmērīgs imunitātes nomākums ar limfoproliferatīvas slimības risku.

Mijiedarbības veidi, kas kopīgi visiem citotoksiskajiem līdzekļiem:

Tā kā pacienti ar ļaundabīgām slimībām ir pakļauti lielākam trombozes riskam, bieži tiek izmantota ārstēšana ar antikoagulantiem. Pacienti, kuri ārstēti ar antikoagulantiem, biežāk jākontrolē, jo citotoksiskie līdzekļi var mijiedarboties ar perorālajiem antikoagulantiem.

Deksrazoksāns var palielināt ķīmijterapijas cikla, kura laikā notikusi ekstravazācija, toksicitāti, tādēļ uzmanīgi jākontrolē hematoloģiskie raksturlielumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Deksrazoksānam specifiska mijiedarbība:

Veicot pārbaudes ar pieciem galvenajiem citohroma P450 izoenzīmiem CYP1A, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6 un CYP3A4, deksrazoksāns neinhibēja nevienu no šiem enzīmiem.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes fertilā vecumā/pretapaugļošanās līdzekļi vīriešiem un sievietēm

Sievietēm fertilā vecumā ārstēšanas laikā jālieto pretapaugļošanās līdzekļi un grūtniecības iestāšanās gadījumā viņām par to nekavējoties jāinformē savs ārsts (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tā kā deksrazoksānam ir raksturīga mutagēna aktivitāte, vīriešiem, kuri tiek ārstēti ar deksrazoksānu, ieteicams ārstēšanas laikā un līdz trim mēnešiem pēc tās beigām nekļūt par tēviem un/vai šajā laikā lietot pretapaugļošanās līdzekļus.

Grūtniecība

Nav datu par deksrazoksāna lietošanu grūtniecēm. Deksrazoksāns var kaitēt auglim, ja to lieto grūtniecei. Pieejams nedaudz preklīnisko datu par reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Deksrazoksānu nedrīkst lietot grūtniecēm, ja nav skaidru indikāciju.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai deksrazoksāns izdalās cilvēka mātes pienā. Tā kā zīdaiņiem, kuri bijuši pakļauti deksrazoksāna iedarbībai, iespējamas nopietnas nevēlamas reakcijas, Savene lietošanas laikā mātēm jāpārtrauc barošana ar krūti (skatīt 4.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Dažiem Savene pētījumos TT01 un TT02 iekļautajiem pacientiem ir novēroti reiboņi, miegainība un sinkope (skatīt 4.8. apakšpunktu). Deksrazoksāns maz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Vairākos publicētos ziņojumos, kas ietver vairāk nekā 1000 pacientu, konstatēts vienveidīgs no devas lieluma atkarīgu blakusparādību spektrs. Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības ir slikta dūša/vemšana, kaulu smadzeņu nomākums (neitropēnija, trombocitopēnija), reakcijas injekcijas vietā, caureja, stomatīts un aknu transamināžu (AlAT/AsAT) koncentrācijas paaugstināšanās. Visas blakusparādības ātri izzuda.

Tālāk sniegtā informācija pamatota ar diviem klīniskiem pētījumiem, TT01 un TT02, kuru laikā Savene lietots pacientiem ar ekstravazāciju, kas jau saņem ķīmijterapijas līdzekļu ciklus.

Blakusparādības ir tādas pašas, kādas raksturīgas standarta ķīmijterapijai un arī deksrazoksānam: slikta dūša/vemšana aptuveni vienai trešdaļai pacientu, neitropēnija un trombocitopēnija aptuveni pusei pacientu, retāk aknu enzīmu (AlAT/AsAT) koncentrācijas paaugstināšanās

Tālāk minētas nevēlamās blakusparādības, kas novērotas abos šajos klīniskajos pētījumos.

Blakusparādību, kas ir saistītas vai iespējami saistītas ar ārstēšanu, sastopamība (pēc MedDRA terminoloģijas) pētījumos TT01 un TT02 (n = 80 pacienti)

(Jāatzīmē, ka asins un limfātiskās sistēmas traucējumus raksturojošie skaitļi aprakstīti atsevišķā laboratorisko izmeklējumu tabulā)

Novērotās nevēlamās blakusparādības norādītas, izmantojot šādus sastopamības apzīmējumus:

ļoti bieži (1/10);

bieži ( 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz <1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000).

Orgānu sistēmu klasifikācija

Sastopamības biežums

Nevēlamās blakusparādības

(OSK)

 

 

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži

Infekcija pēc operācijas

 

Bieži

Infekcijas

 

 

Neitropēniska infekcija

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Anafilaktiskas reakcijas

Nav zināmi

Hipersensitivitāte

 

Vielmaiņas un uztures

Bieži

Samazināta ēstgriba

traucējumi

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Reibonis

 

 

Jutīguma zudums

 

 

Sinkope

 

 

Trīce

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Flebīts

 

 

Virspusējs tromboflebīts

 

 

Ekstremitāšu vēnu tromboze

Elpošanas sistēmas traucējumi,

Bieži

Elpas trūkums

krūšu kurvja un videnes

 

Pneimonija

slimības

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Slikta dūša

 

Bieži

Vemšana

 

 

Caureja

Orgānu sistēmu klasifikācija

Sastopamības biežums

Nevēlamās blakusparādības

(OSK)

 

 

 

 

Stomatīts

 

 

sausa mute

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Alopēcija

 

 

Nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Bieži

Muskuļu sāpes

sistēmas bojājumi

 

 

Reproduktīvās sistēmas

Bieži

Maksts asiņošana

traucējumi un krūts slimības

 

 

Vispārēji traucējumi un

Ļoti bieži

Sāpes injekcijas vietā

reakcijas ievadīšanas vietā

 

Pireksija

 

 

Flebīts injekcijas vietā

 

 

Eritēma injekcijas vietā

 

Bieži

Nespēks

 

Sacietējums injekcijas vietā

 

 

 

 

Tūska injekcijas vietā

 

 

Perifēra tūska

 

 

Miegainība

Izmeklējumi

Bieži

Ķermeņa masas samazināšanās

Traumas, saindēšanās un ar

Bieži

Brūces komplikācijas

manipulācijām saistītas

 

 

komplikācijas

 

 

Laboratorisko noviržu sastopamība pētījumos TT01 un TT02 (n = 80 pacienti)

 

Pacientu skaits ar

3. – 4. pakāpe pēc KTK

 

attiecīgo vērtību pēc

 

 

Laboratoriskā analīze

pētījuma sākuma

N

%

Hemoglobīns

2,5%

Leikocīti

45,0%

Neitrofilie leikocīti

46,2%

Trombocīti

21,3%

Nātrijs (hiponatrēmija)

6,3%

Kālijs (hipokaliēmija)

2,5%

Kālijs (hiperkaliēmija)

0,0%

Sārmainā fosfatāze

0,0%

Bilirubīns

1,3%

AsAT

3,5%

AlAT

3,9%

Kreatinīns

2,6%

LDH

0,0%

Kopējais kalcijs

 

 

 

(hipokalcēmija)

7,1%

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Pārdozēšanas pazīmes un simptomi ietver leikopēniju, trombocitopēniju, sliktu dūšu, vemšanu, caureju, ādas reakcijas un alopēciju. Ārstēšanai jābūt simptomātiskai.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Detoksikācijas līdzekļi antineoplastiskiem līdzekļiem, ATĶ kods: V03AF02

Literatūrā aprakstītas divas deksrazoksāna farmakodinamiskās īpašības

1.Antraciklīna kardiotoksicitātes profilakse un

2.Antineoplastiska iedarbība

Darbības mehānisms

Deksrazoksānam ir divi galvenie darbības mehānismi:

1.helātu veidošanās ar dzelzi, īpaši ar tā metabolīta ar atvērtu gredzenu starpniecību, tādējādi mazinot no dzelzs atkarīgo oksidatīvo stresu, kas izraisa antraciklīna kardiotoksicitāti;

2.topoizomerāzes II inhibīcija.

Nav zināms, kādā apjomā katrs no šiem mehānismiem veicina audus aizsargājošu efektu pēc antraciklīna ekstravazācijas.

Šī helātu veidošanas spēja, iespējams, arī rada palielinātu dzelzs un cinka izdalīšanos ar urīnu un samazinātu kalcija koncentrāciju serumā, kas aprakstīta dažos pētījumos.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Savene (deksrazoksāna) klīniskā programma ietvēra divus atklātus, vienas grupas, daudzcentru pētījumus.

Katra pētījuma kopējais mērķis bija izpētīt intravenozi ievadīta Savene efektivitāti audu bojājuma novēršanā nejaušas antraciklīna ekstravazācijas gadījumā un tādējādi tradicionālās bojāto audu ķirurģiskas ekscīzijas novēršanā.

Stāvokļa retās sastopamības dēļ salīdzināšanai var izmantot tikai vēsturiskos datus (kas liecina par operācijas biežumu 35 – 50%, vienā valstī 100% ar biopsiju apstiprinātos gadījumos).

Abos pētījumos dozēšanas shēma bija vienāda. Ārstēšana ar Savene bija jāsāk 6 stundu laikā pēc ekstravazācijas un jāatkārto pēc 24 un 48 stundām. Pirmā un otrā deva bija 1000 mg/m2, trešā deva bija 500 mg/m2.

Prasība iekļaušanai pētījuma efektivitātes daļā bija vienā vai vairākās biopsijās ar fluorescentu mikroskopiju pierādīta antraciklīna ekstravazācija.

Pētījuma mērķu dēļ efektivitātes vērtēšanā netika iekļauti pacienti ar ekstravazāciju no centrālās venozās piekļuves ierīces (CVAD).

Pacienti ar neitropēniju un trombocitopēniju > 1. pakāpi pēc KTK (Common Toxicity Criteria jeb kopējiem toksicitātes kritērijiem) netika iekļauti klīniskos pētījumos.

Pētījumā TT01 tika iekļauti 23 pacienti, un viņi saņēma ārstēšanu ar Savene. 18 pacientiem varēja novērtēt efektivitāti un drošību un vēl pieciem pacientiem varēja novērtēt tikai toksicitāti. Nevienam no pacientiem nebija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Pētījumā TT02 tika iekļauti 57 pacienti, un viņi saņēma pirmo Savene devu. 36 pacientiem varēja novērtēt efektivitāti. Tikai vienam no 36 pacientiem bija nepieciešama operācija.

Abos pētījumos visi pacienti bija saņēmuši antraciklīnu. Kopumā visbiežāk lietotais antraciklīns bija epirubicīns (56% pacientu).

Abos pētījumos ārstēšana ar deksrazoksānu novērsa nekrozes veidošanos, ļāva turpināt vēža ārstēšanu kā plānots lielākajai daļai (70,4 %) pacientu un samazināja seku rašanos (novēroja tikai dažas un vieglas ilgtermiņa sekas).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Savene jāievada tikai intravenozi.

Izkliede

Bibliogrāfiskie dati liecina, ka deksrazoksāna kinētika serumā pēc intravenozas ievadīšanas notiek atvērta divu frakciju modeļa veidā neatkarīgi no izmantotās shēmas un devas. Šķietamais izkliedes tilpums ir 0,13 - 1,3 l/kg (vidēji 0,49 l/kg). Izkliedes tilpums nav atkarīgs no devas. AUC bija proporcionāli devai. Izkliede audos notiek ātri, augstāko neizmainīta pamatsavienojuma un hidrolizēta preparāta koncentrāciju sasniedzot aknās un nierēs. Aptuveni 2% deksrazoksāna saistās ar olbaltumiem.

Biotransformācija

Deksrazoksāns tiek pakļauts intracelulārai hidrolīzei vispirms līdz diviem tā viena gredzena atvērtiem starpproduktiem (B un C) un tad līdz divgredzenu atvērtai formai (ADR-925), kam ir EDTA līdzīga struktūra un kas ir spēcīgs dzelzs un divvērtīgo katjonu, piemēram, kalcija jonu, helātu veidotājs.

Eliminācija

Deksrazoksānam ir divfāziska eliminācijas kinētika. Sākotnējie eliminācijas pusperiodi (alfa) ir 0,18 - 1 h (vidēji 0,34 h), un terminālie eliminācijas pusperiodi ir 1,9-9,1 h (vidēji 2,8 h). Kopumā ar urīnu izdalās 34–60% nemainīta deksrazoksāna. Sistēmiskais klīrenss nav atkarīgs no devas. Informācija par metabolītu farmakokinētiku ir iegūta no viena pētījuma ar pieciem pacientiem. Viena gredzena atvērta metabolīta B un metabolīta C vidējie eliminācijas pusperiodi ir attiecīgi 0,9 – 3,9 h (n = 5) un 0,5 – 0,8 h (n = 3). Divgredzenu atvērtā metabolīta ADR-925 eliminācijas pusperiods literatūrā nav norādīts. Ziņots, ka ADR-925 daudzums 15 min laikā pēc 1500 mg/m2 infūzijas palielinās trīs reizes un saglabājas relatīvi nemainīgs plato līmenī 4 stundas un pēc tam samazinās aptuveni uz pusi pēc

24 stundām. Klīrenss var būt samazināts pacientiem ar zemu kreatinīna klīrensu.

In vitro deksrazoksāna pētījumos ar cilvēka mikrosomām tika novērota liela deksrazoksāna stabilitāte, kas liecina, ka būtisks metabolisms ar citohroma P450 starpniecību ir maz ticams.

Nav pieejami pietiekami dati, lai izdarītu noteiktus secinājumus par tādiem raksturīgiem farmakokinētikas faktoriem kā vecums, dzimums, rase un ķermeņa masa. Farmakokinētikas atšķirības cilvēku vidū un vienam cilvēkam nav sistemātiski pētītas. Nelielam skaitam pacientu atšķirības dažādu cilvēku starpā, aprēķinātas kā svārstību koeficients (SK %), galvenajiem farmakokinētiskajiem raksturlielumiem tika noteiktas kā aptuveni 30 %.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Pierādīts, ka deksrazoksānam piemīt mutagēna aktivitāte. Deksrazoksāna kancerogēnās īpašības nav pētītas, tomēr ziņots, ka razoksāns (deksrazoksāna un levrazoksāna racēmiskais maisījums) ir saistīts ar sekundāru ļaundabīgu audzēju veidošanos pelēm (limfoīdi jaunveidojumi) un žurkām (dzemdes karcinomas) pēc ilgstošas lietošanas. Abu veidu iedarbība ir iespējama šai savienojumu klasei.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos pierādīts, ka primārie mērķorgāni bija audi, kuros notiek ātra šūnu dalīšanās - kaulu smadzenes, limfoīdie audi, sēklinieki un gremošanas trakts. Tādējādi mielosupresija ir sastopama bieži. Redzamā ietekme ilgstošas lietošanas laikā bija izteiktāka nekā akūtas lietošanas gadījumā. Toksicitāte, lietojot kombinācijā ar doksorubicīnu, bija papildinoša un nebija sinerģiska.

Pierādīts, ka līdzīgais razoksāns ir embriotoksisks pelēm, žurkām un trušiem un teratogēns žurkām un pelēm.

Kad peles ar eksperimentāli izraisītu daunorubicīna ekstravazāciju tika ārstētas ar deksrazoksānu sistēmiski kombinācijā ar lokālu DMSO terapiju uz daunorubicīna skartā ādas apvidus, 67% peļu attīstījās nelielas ādas brūces, bet ārstēšana tikai ar deksrazoksānu pilnīgi novērsa daunorubicīna izraisītu ādas nekrozi citā peļu grupā. Tādējādi dimetilsulfoksīdu jeb DMSO nedrīkst lietot pacientiem, kuriem ievadīts deksrazoksāns, lai ārstētu antraciklīna ekstravazācijas sekas.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Pulvera flakons nav

Šķīdinātāja pudele Nātrija hlorīds Kālija hlorīds

Magnija hlorīda heksahidrāts Nātrija acetāta trihidrāts Nātrija glukonāts

Nātrija hidroksīds Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ zāles nedrīkst sajaukt ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

Pulveris un šķīdinātājs: 3 gadi.

Pēc izšķīdināšanas un atšķaidīšanas:

ķīmiskā un fiziskā stabilitāte lietošanas laikā pierādīta 4 stundas, uzglabājot temperatūrā 2ºC - 8°C. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties.

Ja zāles netiek izlietots nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanai ir atbildīgs lietotājs, un uzglabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt 4 stundas temperatūrā 2ºC - 8°C

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt flakonus un pudeles ārējā kartona kastītē, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu izšķīdināšanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Savene pulveris:

36 ml tilpuma dzintarkrāsas 1. hidrolītiskās klases stikla flakons ar hlorbutilgumijas aizbāzni un noņemamu vai noplēšamu vāciņu.

Savene šķīdinātājs:

500 ml šķīdinātāja pudelēs, kas izgatavotas no I hidrolītiskās klases stikla.

Iepakojumu lielumi:

Savene ir pieejams kā pirmās palīdzības komplekts un sastāv no 10 Savene pulvera flakoniem un 3 Savene šķīdinātāja pudelēm.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms infūzijas Savene pulveris jāšķīdina ar 25 ml Savene šķīdinātāja, lai iegūtu koncentrāciju 20 mg deksrazoksāna/ml. Pagatavotais koncentrāts ir gaiši dzeltens. Pēc tam šis koncentrāts jāatšķaida ar atlikušo Savene šķīdinātāja daudzumu.

Šķīdināšanas un atšķaidīšanas laikā jāievēro piesardzība un parastās pareizas citotoksisko līdzekļu lietošanas procedūras. Ar zālēm nedrīkst darboties grūtnieces. Ieteicams izmantot cimdus un citu aizsargapģērbu, lai nepieļautu saskari ar ādu. Ziņots par gadījumiem, kad pēc saskares ar deksrazoksānu, rodas ādas reakcijas. Ja pulveris vai šķīdums nonāk saskarē ar ādu vai gļotādām, nekavējoties rūpīgi nomazgājiet ar ūdeni.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

„Clinigen Healthcare Ltd”

Pitcairn House

Crown Square, First Avenue

Burton-on-Trent, Staffordshire

DE14 2WW

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/06/350/001

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums 2006. gada 28. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums 2011. gada 18. jūlijs

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas