Raksts satur
- 1. ZĀĻU NOSAUKUMS
- 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
- 3. ZĀĻU FORMA
- 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
- 1. tabula. Devas palielināšanas grafiks
- 2. tabula. Kontrolētos 2. un 3. fāzes pētījumos novērotās nevēlamās blakusparādības
- 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
- 1. pētījums (
- 2. pētījums (
- 3. pētījums (
- 4. pētījums (
- 1. attēls. Ķermeņa masas izmaiņas (%), salīdzinot ar datiem pētījuma sākumā, pēc laika 1. pētījumā (0-56 nedēļas)
- 2. attēls. Ķermeņa masas izmaiņu kumulatīvais sadalījums (%), lietojot zāles 56 nedēļas 1. pētījumā
- 3. attēls. Ķermeņa masas (%) izmaiņas pēc randomizācijas (0. nedēļa) 4. pētījuma laikā
- 4. attēls. Kaplan Meier laika grafiks līdz NKB – PAK populācija
- 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
- 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
- 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
- 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
- 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.
1.ZĀĻU NOSAUKUMS
Saxenda 6 mg/ml šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē
2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
1 ml šķīduma satur 6 mg liraglutīda (liraglutidum)*. Viena 3 ml pildspalvveida pilnšļirce satur 18 mg liraglutīda.
* Cilvēka glikagonam līdzīgā
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3.ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijai.
Dzidrs un bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains fizioloģiskais šķīdums; pH=8,15.
4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1.Terapeitiskās indikācijas
Saxenda ir indicētas kā papildinājums samazināta kaloriju daudzuma diētai un palielinātai fiziskai slodzei, lai kontrolētu ķermeņa masu pieaugušajiem, kuriem sākotnējais ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir
•≥30 kg/m² (aptaukošanās) vai
•≥27 kg/m² līdz <30 kg/m² (liekā ķermeņa masa) un tiek novērota vismaz viena ar ķermeņa masu saistīta blakusslimība, piemēram, disglikēmija (prediabēts vai 2. tipa cukura diabēts), hipertensija, dislipidēmija vai obstruktīva miega apnoja.
Saxenda lietošana ir jāpārtrauc 12 nedēļas pēc ārstēšanas uzsākšanas ar devu 3,0 mg/dienā, ja pacients nav zaudējis vismaz 5% no sākotnējās ķermeņa masas.
4.2.Devas un lietošanas veids
Devas
Sākuma deva ir 0,6 mg vienu reizi dienā. Deva ir jāpalielina līdz 3,0 mg vienu reizi dienā, ar vismaz vienas nedēļas intervālu devu palielinot par 0,6 mg, lai uzlabotu panesamību
1. tabula. Devas palielināšanas grafiks
| Deva | Nedēļas |
Devas palielināšana | 0,6 mg |
4 nedēļas | 1,2 mg |
| |
| 1,8 mg |
| |
| 2,4 mg |
| |
Uzturošā deva |
| 3,0 | mg |
Pacienti ar 2. tipa cukura diabētu
Nelietojiet Saxenda kopā ar citiem
Sākot ārstēšanu ar Saxenda, apsveriet vienlaikus lietotā insulīna vai insulīnsekrēcijas stimulatoru (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumu) devas samazināšanu, lai mazinātu hipoglikēmijas risku.
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti (≥65 gadus veci)
Devas pielāgošana vecuma dēļ nav nepieciešama. Terapeitiskā pieredze 75 gadus veciem vai vecākiem pacientiem ir ierobežota, tāpēc lietošana šiem pacientiem nav ieteicama (skatīt 4.4. un
5.2. apakšpunktu).
Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ir ≥30 ml/min) devas pielāgošana nav nepieciešama. Saxenda nav ieteicamas lietošanai pacientiem ar
smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ir <30 ml/min), kā arī pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (skatīt 4.4., 4.8. un 5.2. apakšpunktu).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav ieteicama. Saxenda nav ieteicams lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem un jālieto uzmanīgi pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un
5.2. apakšpunktu).
Pediatriskā populācija
Saxenda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta (skatīt 5.1. apakšpunktu). Dati nav pieejami. Šīs zāles nav ieteicams lietot pacientiem pediatriskajā populācijā.
Lietošanas veids
Saxenda ir paredzētas tikai subkutānai lietošanai. Zāles nedrīkst ievadīt intravenozi vai intramuskulāri.
Saxenda jāievada vienreiz dienā jebkurā laikā neatkarīgi no ēdienreizēm. Zāles jāinjicē vēdera priekšējā sienā, augšstilbā vai augšdelmā. Injicēšanas vietu un laiku var mainīt, nepielāgojot devu. Taču vēlams, lai tad, kad ir atrasts vispiemērotākais dienas laiks, Saxenda injicē aptuveni vienā un tajā pašā laikā.
Nejauciet Saxenda kopā ar citām injicējamām zālēm (piemēram, insulīnu).
Ja deva ir izlaista mazāk nekā 12 stundas pēc ierastā devas ievadīšanas laika, pacientam deva jāievada pēc iespējas ātrāk. Ja līdz nākamajai devai atlicis mazāk nekā 12 stundas, pacients nedrīkst ievadīt izlaisto devu, bet režīms “vienreiz dienā” jāatsāk ar nākamo ieplānoto devu. Nedrīkst lietot papildus devu vai palielināt devu, lai kompensētu izlaisto devu. Sīkākus norādījumus par ievadīšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3.Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret liraglutīdu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.
4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Pacientiem ar cukura diabētu Saxenda nedrīkst lietot kā insulīna aizstājēju.
Nav klīniskās pieredzes pacientiem ar IV funkcionālās klases sastrēguma sirds mazspēju pēc Ņujorkas Sirds slimību asociācijas (New York Heart Association, NYHA) klasifikācijas, tādēļ šādiem pacientiem liraglutīdu lietot nav ieteicams.
Liraglutīda drošums un efektivitāte ķermeņa masas kontrolēšanā nav pierādīta:
–75 gadus veciem vai vecākiem pacientiem,
–pacientiem, kuri tiek ārstēti ar citām ķermeņa masu kontrolējošām zālēm,
–pacientiem ar aptaukošanos, kas radusies endokrinoloģisku vai ēšanas traucējumu dēļ vai ārstējot ar zālēm, kas var izraisīt ķermeņa masas pieaugumu,
–pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem,
–pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.
Zāļu lietošana šiem pacientiem nav ieteicama (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Tā kā liraglutīda lietošana nav pētīta pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, šiem pacientiem tas jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).
Nav pietiekamas pieredzes pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību un diabētisku gastroparēzi. Šiem pacientiem liraglutīda lietošana nav ieteicama, jo tā ir saistīta ar īslaicīgām
Pankreatīts
Lietojot
Žultsakmeņi un holecistīts
Ķermeņa masas kontroles klīniskajos pētījumos žultsakmeņi un holecistīts biežāk tika novērots pacientiem, kuri tika ārstēti ar liraglutīdu, nekā pacientiem, kuri lietoja placebo. Fakts, ka ķermeņa masas strauja samazināšanās palielina žultsakmeņu un tādējādi arī holecistīta rašanās risku, tikai daļēji izskaidroja lielāku šo gadījumu skaitu, lietojot liraglutīdu. Žultsakmeņu un holecistīta dēļ var būt nepieciešama ārstēšana slimnīcā un holecistektomija. Pacienti jāinformē par žultsakmeņiem un holecistītam raksturīgiem simptomiem.
Vairogdziedzera slimība
2. tipa cukura diabēta klīniskajos pētījumos pacientiem ar vairogdziedzera slimību anamnēzē ir ziņots par vairogdziedzera blakusparādībām, tādām kā kāksli. Tādēļ pacientiem ar vairogdziedzera slimību liraglutīds jālieto piesardzīgi.
Sirdsdarbība
Lietojot liraglutīdu, klīniskajos pētījumos tika novērota sirdsdarbības paātrināšanās (skatīt
5.1. apakšpunktu). Sirdsdarbība ir jāuzrauga regulāri saskaņā ar ierasto klīnisko praksi. Pacienti jāinformē par paātrinātas sirdsdarbības simptomiem (sirdsklauves vai šķietami pārmērīgi ātra sirdsdarbība miera stāvoklī). Pacientiem, kam novērots klīniski nozīmīgs noturīgi paātrināts sirds ritms miera stāvoklī, liraglutīda lietošana jāpārtrauc.
Dehidratācija
Ir ziņots par dehidratācijas pazīmēm un simptomiem, tostarp par nieru darbības traucējumiem un akūtu nieru mazspēju, pacientiem, kuri ārstēti ar
Hipoglikēmija pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuri saņem liraglutīdu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, var būt palielināts hipoglikēmijas risks. Hipoglikēmijas risku var mazināt, samazinot sulfonilurīnvielas atvasinājuma devu. Saxenda pievienošana terapijai pacientiem, kuri tiek ārstēti ar insulīnu, nav izvērtēta.
Palīgvielas
- Xultophy - insulin degludec / liraglutide
- Victoza - liraglutide
Recepšu zāles uzskaitītas. Viela: "Liraglutide"
Saxenda satur mazāk par 1 mmol (23 mg) nātrija katrā devā, būtībā tās ir nātriju nesaturošas zāles.
4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
In vitro liraglutīdam pierādīta ļoti neliela spēja iesaistīties farmakokinētiskā mijiedarbībā ar citām aktīvām vielām, kas saistītas ar citohromu P450 (CYP) plazmas olbaltumvielām.
Neliela kuņģa iztukšošanās aizkavēšanās, lietojot liraglutīdu, var ietekmēt vienlaikus perorāli lietoto zāļu uzsūkšanos. Mijiedarbības pētījumos klīniski nozīmīgu zāļu uzsūkšanās aizkavēšanos nekonstatēja, tādēļ devas pielāgošana nav nepieciešama.
Ir veikti mijiedarbības pētījumi ar 1,8 mg liraglutīda. Ietekme uz kuņģa iztukšošanās ātrumu bija līdzvērtīga, lietojot gan 1,8 mg, gan 3,0 mg liraglutīda (paracetamols
Varfarīns un citi kumarīna atvasinājumi
Nav veikti mijiedarbības pētījumi. Nevar izslēgt klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar aktīvām vielām, kam piemīt vāja šķīdība vai kam ir mazs terapeitiskais indekss, piemēram, varfarīnu. Līdz ar liraglutīda terapijas uzsākšanu pacientiem, kuri lieto varfarīnu vai citus kumarīna atvasinājumus, ieteicams biežāk kontrolēt starptautisko standartizēto koeficientu (International Normalised Ratio — INR).
Paracetamols (acetaminofēns)
Liraglutīds nemainīja paracetamola kopējo iedarbību pēc vienreizējas 1000 mg devas lietošanas. Paracetamola Cmax samazinājās par 31% un vidējais tmax aizkavējās par 15 min. Vienlaicīgas paracetamola lietošanas gadījumā devas pielāgošana nav nepieciešama.
Atorvastatīns
Liraglutīds nemainīja atorvastatīna kopējo iedarbību pēc vienreizējas 40 mg atorvastatīna devas lietošanas. Tādēļ, lietojot kopā ar liraglutīdu, atorvastatīna devas pielāgošana nav nepieciešama. Lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, atorvastatīna Cmax samazinājās par 38% un vidējais tmax aizkavējās par
Grizeofulvīns
Liraglutīds nemainīja grizeofulvīna kopējo iedarbību pēc vienreizējas 500 mg grizeofulvīna devas lietošanas. Grizeofulvīna Cmax palielinājās par 37%, bet vidējais tmax nemainījās. Grizeofulvīna un citu vielu ar vāju šķīdību un izteiktu caurlaidību devas pielāgošana nav nepieciešama.
Digoksīns
Vienas 1 mg digoksīna devas un liraglutīda ievadīšana samazināja digoksīna AUC par 16%; Cmax samazinājās par 31%. Digoksīna vidējais tmax aizkavējās par
Lizinoprils
Vienas 20 mg lizinoprila devas un liraglutīda ievadīšana samazināja lizinoprila AUC par 15%; Cmax samazinājās par 27%. Lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, lizinoprila vidējais tmax aizkavējās par
Perorālie kontracepcijas līdzekļi
Pēc vienreizējas perorālā kontracepcijas līdzekļa devas lietošanas liraglutīds samazināja etinilestradiola un levonorgestrela Cmax attiecīgi par 12% un 13%. Lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, abu vielu tmax aizkavējās par 1,5 h. Netika konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz etinilestradiola vai levonorgestrela kopējo iedarbību. Tādēļ paredzams, ka, lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, kontraceptīvais efekts nemainīsies.
4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Ir pieejami ierobežoti dati par liraglutīda lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms.
Liraglutīdu nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Ja paciente vēlas grūtniecību vai grūtniecība iestājas, ārstēšana ar liraglutīdu ir jāpārtrauc.
Barošana ar krūti
Nav zināms, vai liraglutīds cilvēkam izdalās ar mātes pienu. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka liraglutīda un tā strukturāli ļoti līdzīgo metabolītu izdalīšanās pienā ir neliela. Neklīniskajos pētījumos konstatēta ar ārstēšanu saistīta jaundzimušo augšanas mazināšanās ar mātes pienu barotiem žurku mazuļiem (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pieredzes trūkuma dēļ Saxenda nedrīkst lietot zīdīšanas laikā.
Fertilitāte
Neskaitot nenozīmīgu embriju skaita samazināšanos, pētījumi dzīvniekiem neliecināja par nelabvēlīgu ieteikmi uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Saxenda neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8.Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Saxenda lietošanas drošums tika novērtēts 5 dubultaklos, placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros tika iesaistīti 5813 pacienti ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos un vismaz vienu ar ķermeņa masu saistītu blakusslimību. Lietojot Saxenda, kopumā biežāk novērotās nevēlamās blakusparādības bija ar
Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā
Par 2. tabulā norādītajām nevēlamām reakcijām ir ziņots ilgstošos, kontrolētos 2. un 3. fāzes pētījumos. Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma. Sastopamības biežuma klasifikācija ir noteikta šāda: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10 000). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazināšanās secībā.
2. tabula. Kontrolētos 2. un 3. fāzes pētījumos novērotās nevēlamās blakusparādības
MedDRA orgānu | Ļoti bieži | Bieži | Retāk | Reti |
sistēmu klasifikācija |
|
|
|
|
Imūnās sistēmas |
|
|
| Anafilaktiska |
traucējumi |
|
|
| reakcija |
Vielmaiņas un uztures |
| Hipoglikēmija* | Dehidratācija |
|
traucējumi |
|
|
|
|
Psihiskie traucējumi |
| Bezmiegs** |
|
|
Nervu sistēmas |
| Reibonis |
|
|
traucējumi |
| Garšas sajūtas |
|
|
|
| izmaiņas |
|
|
Sirds funkcijas |
|
| Tahikardija |
|
traucējumi |
|
|
|
|

Slikta dūša | Sausa mute | Pankreatīts*** | |
traucējumi | Vemšana | Dispepsija |
|
| Caureja | Gastrīts |
|
| Aizcietējumi | Gastroezofageālā |
|
|
| atviļņa slimība |
|
|
| Sāpes vēdera |
|
|
| augšdaļā |
|
|
| Meteorisms |
|
|
| Atraugas |
|
|
| Vēdera uzpūšanās |
|
Aknu un/vai žults |
| Žultsakmeņi*** | Holecistīts*** |
izvades sistēmas |
|
|
|
traucējumi |
|
|
|
Ādas un zemādas audu |
|
| Nātrene |
bojājumi |
|
|
|
Nieru un urīnizvades |
|
| Akūta nieru |
sistēmas traucējumi |
|
| mazspēja |
|
|
| Nieru darbības |
|
|
| traucējumi |
|
|
|
|
Vispārēji traucējumi un |
| Reakcijas injekcijas | Nespēks |
reakcijas ievadīšanas |
| vietā |
|
vietā |
| Astēnija |
|
|
| Nogurums |
|
Izmeklējumi |
| Paaugstināts lipāzes |
|
|
| līmenis |
|
|
| Paaugstināts amilāzes |
|
|
| līmenis |
|
*Hipoglikēmija (saskaņā ar pacientu ziņotiem simptomiem, kas nav apstiprināti, nosakot glikozes līmeni asinīs), par ko ziņots pacientiem, kuriem nav 2. tipa cukura diabēts un kuri tiek ārstēti ar Saxenda kombinācijā ar noteiktu diētu un fiziskām aktivitātēm. Plašāku informāciju skatiet zemāk sadaļā “Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts”.
**Bezmiegs pārsvarā tika novērots ārstēšanas pirmajos 3 mēnešos.
***Skatīt 4.4. apakšpunktu.
Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts
Hipoglikēmija pacientiem bez 2. tipa cukura diabēta
Klīniskajos pētījumos pacientiem ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos, kuriem nav 2. tipa cukura diabēts un kuri tiek ārstēti ar Saxenda kombinācijā ar noteiktu diētu un fiziskām aktivitātēm, nav ziņots par smagiem hipoglikēmijas gadījumiem (kur nepieciešama trešās personas palīdzība). Par hipoglikēmijas simptomiem ziņoja 1,6% pacientu, kuri lietoja Saxenda, un 1,1% pacientu, kuri lietoja placebo. Tomēr šie gadījumi nav apstiprināti, nosakot glikozes līmeni asinīs. Pārsvarā tika novēroti viegli gadījumi.
Hipoglikēmija pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu
Klīniskajos pētījumos pacientiem ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos, kuriem ir 2. tipa cukura diabēts un kuri tiek ārstēti ar Saxenda kombinācijā ar noteiktu diētu un fiziskām aktivitātēm, par smagiem hipoglikēmijas gadījumiem (kur nepieciešama trešās personas palīdzība) ziņoja
0,7% pacientu, kuri tika ārstēti ar Saxenda un vienlaikus lietoja sulfonilurīnvielas atvasinājumu. No šiem pacientiem par dokumentētu simptomātisku hipoglikēmiju ziņoja 43,6% pacientu, kuri lietoja Saxenda, un 27,3% pacientu, kuri lietoja placebo. No pacientiem, kuri vienlaikus nelietoja sulfonilurīnvielas atvasinājumu, par dokumentētiem simptomātiskiem hipoglikēmijas gadījumiem (kad glikozes līmenis plazmā ir ≤3,9 mmol/l un ir novēroti simptomi) ziņoja 15,7% pacientu, kuri lietoja Saxenda, un 7,6% pacientu, kuri lietoja placebo.

Lielākā daļa ar
Lietojot Saxenda, vairāk
Lietojot Saxenda, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ir ≥30 ml/min) var rasties vairāk
Akūta nieru mazspēja
Ir ziņots par akūtas nieru mazspējas gadījumiem pacientiem, kuri lietojuši
Alerģiskas reakcijas
Liraglutīda pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par dažiem anafilaktisku reakciju gadījumiem ar šādiem simptomiem: hipotensiju, sirdsklauvēm, elpas trūkumu un tūsku. Anafilaktiskās reakcijas var būt dzīvībai bīstamas. Ja ir aizdomas par anafilaktisku reakciju, liraglutīda lietošana jāpārtrauc un ārstēšanu nedrīkst atsākt (skatīt 4.3. apakšpunktu).
Reakcijas injekcijas vietā
Ir ziņots par reakcijām injekcijas vietā pacientiem, kuri lietoja Saxenda. Šīs reakcijas parasti bija vieglas un pārejošas, un, terapiju tupinot, lielākā daļa šo reakciju izzuda.
Tahikardija
Klīniskajos pētījumos par tahikardiju ziņoja 0,6% pacientu, kuri lietoja Saxenda, un 0,1% pacientu, kuri lietoja placebo. Pārsvarā tika novēroti viegli vai vidēji smagi gadījumi. Šie bija tikai atsevišķi gadījumi, un, turpinot lietot Saxenda, lielākā daļa šo blakusparādību izzuda.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9.Pārdozēšana
Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par pārdozēšanu ar devu līdz 72 mg (24 reizes pārsniedzot ieteicamo devu ķermeņa masas kontrolēšanai). Tika ziņots arī par smagiem sliktas dūšas un vemšanas gadījumiem, kas arī ir paredzamie liraglutīda pārdozēšanas simptomi. Nevienā no gadījumiem netika ziņots par smagu hipoglikēmiju. Visi pacienti atveseļojās bez komplikācijām.
Pārdozēšanas gadījumā jāsāk pacienta klīniskām pazīmēm un simptomiem atbilstoša uzturoša ārstēšana. Ir jāseko, vai pacientam nerodas dehidratācijas klīniskās pazīmes un jākontrolē glikozes līmenis asinīs.
5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1.Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, glikozes līmeni asinīs pazeminošās zāles, izņemot insulīnus, glikagonam līdzīgā
Darbības mehānisms
Liraglutīds ir cilvēka glikagonam līdzīga acilēta
- Tresiba - Novo Nordisk A/S
- Actrapid - Novo Nordisk A/S
- Novomix - Novo Nordisk A/S
- Actraphane - Novo Nordisk A/S
- Velosulin - Novo Nordisk A/S
Recepšu zāles uzskaitītas. Ražotājs: "Novo Nordisk A/S"
Farmakodinamiskā iedarbība
Liraglutīds cilvēkiem samazina ķermeņa masu, pārsvarā samazinot tauku masu, kur viscerālo tauku relatīvais samazinājums bija lielāks nekā zemādas tauku samazinājums. Liraglutīds regulē apetīti, pastiprinot sāta sajūtu un pavājinot izsalkuma un ēdiena uzņemšanas nepieciešamības sajūtu, tādējādi samazinās uzņemtā ēdiena daudzums. Liraglutīds nepalielina enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar placebo.
Liraglutīds no glikozes atkarīgā veidā veicina insulīna sekrēciju un samazina glikagona sekrēciju, kā rezultātā samazinās glikozes līmenis tukšā dūšā un pēc ēšanas. Glikozes līmenis izteiktāk samazinās pacientiem ar prediabētu un diabētu salīdzinājumā ar pacientiem ar normoglikēmiju. Ņemot vērā
Klīniskā efektivitāte un drošums
Liraglutīda efektivitāte un drošums ķermeņa masas kontrolēšanā kopā ar samazināta kaloriju daudzuma uzņemšanu un fiziskām aktivitātēm tika pētīts četros 3. fāzes randomizētos, dubultaklos, placebo kontrolētos pētījumos, kur piedalījās kopumā 5358 pacienti.
•1. pētījums (
SCALE aptaukošanās un prediabēts — 1839): kopumā 3731 pacients ar aptaukošanos (ĶMI ≥30 kg/m²) vai ar lieko ķermeņa masu (ĶMI ≥27 kg/m²) ar dislipidēmiju un/vai hipertensiju tika stratificēti atbilstoši prediabēta stāvoklim atlases laikā un ĶMI pētījuma sākumā (≥30 kg/m² vai <30 kg/m²). Visi 3731 pacienti tika randomizēti 56 nedēļu ārstēšanai un 2254 pacienti ar prediabētu atlases laikā tika randomizēti 160 nedēļu ārstēšanai. Abiem ārstēšanas periodiem sekoja 12 nedēļu novērojuma periods bez zāļu/placebo lietošanas. Pamata terapija visiem pacientiem bija dzīvesstila intervence ar ierobežotu uzņemto kaloriju diētu un konsultācijām par fiziskiem vingrinājumiem.
1.pētījuma 56 nedēļu daļā tika izvērtēta ķermeņa masas samazināšanās visiem 3731 randomizētajiem pacientiem (2590 pacienti pabeidza pētījumu).
1.pētījuma 160 nedēļu daļā tika izvērtēts 2. tipa cukura diabēta slimības sākums 2254 randomizētiem pacientiem ar prediabētu (1128 pacienti pabeidza pētījumu).
•2. pētījums (
SCALE cukura diabēts — 1922) 56 nedēļas ilgs pētījums, kurā tika novērtēta ķermeņa masas samazināšanās 846 randomizētiem pacientiem (628 pacienti pabeidza pētījumu) ar aptaukošanos vai lieko ķermeņa masu un nepietiekami kontrolētu 2. tipa cukura diabētu
(HbA1c diapazons ir
•3. pētījums (
SCALE miega apnoja — 3970) 32 nedēļas ilgs pētījums, kurā tika novērtēta miega apnojas smaguma pakāpe un ķermeņa masas samazināšanās 359 randomizētiem pacientiem (276 pacienti pabeidza pētījumu) ar aptaukošanos un vidēji smagu vai smagu obstruktīvo miega apnoju.
•4. pētījums (
SCALE ķermeņa masas saglabāšana — 1923) 56 nedēļas ilgs pētījums, kurā tika novērtēta ķermeņa masas saglabāšana un samazināšanās 422 randomizētiem pacientiem
(305 pacienti pabeidza pētījumu) ar aptaukošanos vai lieko ķermeņa masu un hipertensiju vai dislipidēmiju pēc ķermeņa masas samazināšanās par ≥5% mazkaloriju diētas rezultātā.
Ķermeņa masa
Salīdzinājumā ar placebo, visās pētījuma grupās lielāks ķermeņa masas samazinājums pacientiem ar aptaukošanos/lieko ķermeņa masu tika sasniegts lietojot liraglutīdu. Visās pētījuma populācijās vairāk pacientu ķermeņa masas samazinājumu ≥5% un >10% sasniedza, lietojot liraglutīdu, nevis placebo
Ķermeņa masas samazināšanās rezultāti pēc 12 nedēļu terapijas ar liraglutīdu (3 mg)
Pacienti, kuri visātrāk reaģēja uz ārstēšanu, ir definēti kā pacienti, kuri sasniedza ≥5% ķermeņa masas samazinājumu, 12 nedēļas lietojot liraglutīda terapeitisko devu (4 nedēļas ilga devas palielināšana un 12 nedēļas lietojot terapeitisko devu). 1. pētījuma 56 nedēļu daļā 67,5% pacientu pēc 12 nedēļām sasniedza ≥5% ķermeņa masas samazinājuma. 2. pētījumā 50,4% pacientu pēc 12 nedēļām sasniedza ≥5% ķermeņa masas samazinājuma. Turpinot ārstēšanu ar liraglutīdu ir paredzēts, ka 86,2% no pacientiem, kuri visātrāk reaģēja uz ārstēšanu, sasniegs ≥5% ķermeņa masas samazinājumu, bet 51% sasniegs ≥10% ķermeņa masas samazinājumu lietojot zāles 1 gadu. Pacientiem, kuri visātrāk reaģēja uz ārstēšanu un pabeidza 1 gada ārstēšanās kursu, paredzamais vidējais ķermeņa masas samazinājums ir 11,2% salīdzinājumā ar ķermeņa masu pētījuma sākumā (9,7% vīriešiem, bet 11,6% sievietēm). No pacientiem, kuri 12 nedēļas lietojot liraglutīda terapeitisko devu, sasniedza ķermeņa masas samazinājumu <5%, pēc 1 gada 93,4% pacientu nesasniedza ķermeņa masas samazinājumu ≥10%.
Glikēmijas kontrole
Lietojot liraglutīdu visās apakšpopulācijās ar normoglikēmiju, prediabētu un 2. tipa cukura diabētu ievērojami uzlabojās glikēmijas parametri. 1. pētījuma 56 nedēļu daļā 2. tipa cukura diabēts mazāk attīstījās pacientiem, kuri lietoja liraglutīdu nekā pacientiem, kuri lietoja placebo (attiecīgi 0,2% un 1,1%). Vairāk pacientu ar prediabētu pētījuma sākumā izārstēja prediabētu salīdzinājumā ar pacientiem, kuri lietoja placebo (attiecīgi 69,2% un 32,7%). 1. pētījuma 160 nedēļu daļā primārais efektivitātes mērķa kritērijs bija to pacientu proporcija, kuriem 2. tipa cukura diabēta sākums tika izvērtēts kā slimības sākums. 160. nedēļā, ārstēšanas laikā, 3% pacientu, kuri ārstēti ar Saxenda un 11% pacientu, kuri ārstēti ar placebo, tika diagnosticēts 2. tipa cukura diabēts. Paredzamais laiks līdz 2. tipa cukura diabēta sākumam pacientiem, kuri ārstēti ar liraglutīdu 3,0 mg devā, bija 2,7 reizes ilgāks (ar 95% ticamības intervālu [1,9; 3,9]), un riska attiecība 2. tipa cukura diabēta attīstībai liraglutīda lietošanas gadījumā, salīdzinot ar placebo, bija 0,2.
Kardiometaboliskā riska faktori
Lietojot liraglutīdu, ievērojami uzlabojās sistoliskais asinsspiediens un samazinājās vidukļa apkārtmērs salīdzinājumā ar placebo (3., 4. un 5. tabula).
Lietojot liraglutīdu, ievērojami samazinājās obstruktīvās miega apnojas smaguma pakāpe, ko izvērtēja atbilstoši AHI izmaiņām no pētījuma sākuma, salīdzinājumā ar placebo (6. tabula).

3. tabula. 1. pētījums. Ķermeņa masas, glikēmijas un kardiometabolisko parametru vērtību izmaiņas 56. nedēļā, salīdzinot ar datiem pētījuma sākumā
| Saxenda (N=2437) | Placebo (N=1225) | Saxenda | |||
|
|
|
|
| salīdzinājumā ar | |
|
|
|
|
| placebo | |
|
|
|
|
|
| |
Ķermeņa masa |
|
|
|
|
| |
|
|
|
| |||
Pētījuma sākumā, kg (SN) | 106,3 (21,2) | 106,3 (21,7) | - | |||
Vidējās izmaiņas 56. nedēļā, % (95% TI) | ||||||
Vidējās izmaiņas 56. nedēļā, kg (95% TI) | ||||||
Pacientu daļa, kuri 56. nedēļā zaudēja | 63,5 | 26,6 | 4,8** (4,1; 5,6) | |||
≥5% ķermeņa masas, % (95% TI) | ||||||
|
|
|
|
| ||
Pacientu daļa, kuri 56. nedēļā zaudēja | 32,8 | 10,1 | 4,3** (3,5; 5,3) | |||
>10% ķermeņa masas, % (95% TI) | ||||||
|
|
|
|
| ||
|
|
|
|
|
| |
Glikēmijas un kardiometaboliskie | Pētījuma | Izmaiņas | Pētījuma | Izmaiņas |
| |
faktori | sākumā |
| sākumā |
|
| |
HbA1c, % | 5,6 | 5,6 | ||||
TDG, mmol/l | 5,3 | 5,3 | ||||
Sistoliskais asinsspiediens, mmHg | 123,0 | 123,3 | ||||
Diastoliskais asinsspiediens, mmHg | 78,7 | 78,9 | ||||
Vidukļa apkārtmērs, cm | 115,0 | 114,5 |
Analīzes tika veiktas visiem randomizētajiem pacientiem. Ķermeņa masas, HbA1c, TDG, asinsspiediena un vidukļa apkārtmēra vērtības pētījuma sākumā ir vidējas. Pētījuma sākuma vērtību izmaiņas 56. nedēļā ir aprēķinātās vidējās vērtības (vidējās kvadrātiskās vērtības) un ārstēšanas izmaiņu kontrasts 56. nedēļā ir aprēķinātās ārstēšanas izmaiņas. Tika norādīts arī aprēķinātais starpības koeficients attiecībā uz to pacientu daļu, kuri zaudēja ≥5/>10% ķermeņa masas. Trūkstošās vērtības, kas tiek iegūtas salīdzinot ar sākotnējām vērtībām, tika pieņemtas, izmantojot pēdējās novērošanas datus. * p<0,05. ** p<0,0001. TI — ticamības intervāls. TDG — glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā. SN — standartnovirze.
4. tabula. 1. pētījums. Ķermeņa masas, glikēmijas un kardiometabolisko parametru vērtību izmaiņas 160. nedēļā, salīdzinot ar datiem pētījuma sākumā
|
| Saxenda (N=1472) | Placebo (N=738) | Saxenda | |||
|
|
|
|
|
| salīdzinājumā ar | |
|
|
|
|
|
| placebo | |
| Ķermeņa masa |
|
|
|
|
|
|
| Pētījuma sākumā, kg (SN) | 107,6 (21,6) | 108,0 (21,8) |
|
| ||
| Vidējās izmaiņas 160. nedēļā, % (95% TI) |
|
|
| |||
| Vidējās izmaiņas 160. nedēļā, kg (95% TI) |
|
|
| |||
| Pacientu daļa, kuri 160. nedēļā zaudēja |
|
|
|
|
|
|
| ≥5% ķermeņa masas, % (95% TI) | 49,6 |
| 23,4 |
| 3,2** (2,6; 3,9) |
|
| Pacientu daļa, kuri 160. nedēļā zaudēja |
|
|
|
|
|
|
| ≥10% ķermeņa masas, % (95% TI) | 24,4 |
| 9,5 |
| 3,1** (2,3; 4,1) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Glikēmijas un kardiometaboliskie | Pētījuma | Izmaiņas | Pētījuma | Izmaiņas |
|
|
| faktori | sākumā |
| sākumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| HbA1c, % | 5,8 | 5,7 |
| |||
| TDG, mmol/L | 5,5 | 5,5 | 0,04 |
| ||
| Sistoliskais asinsspiediens, mmHg | 124,8 | 125,0 |
|

Diastoliskais asinsspiediens, mmHg | 79,4 | 79,8 | |||
Vidukļa apkārtmērs, cm | 116,6 | 116,7 |
Analīzes tika veiktas visiem randomizētajiem pacientiem. Ķermeņa masas, HbA1c, TDG, asinsspiediena un vidukļa apkārtmēra vērtības pētījuma sākumā ir vidējas. Pētījuma sākuma vērtību izmaiņas 160. nedēļā ir aprēķinātās vidējās vērtības (vidējās kvadrātiskās vērtības) un ārstēšanas izmaiņu kontrasts 160. nedēļā ir aprēķinātās ārstēšanas izmaiņas. Tika norādīts arī aprēķinātais starpības koeficients attiecībā uz to pacientu daļu, kuri zaudēja ≥5/>10% ķermeņa masas. Trūkstošās vērtības, kas tiek iegūtas salīdzinot ar sākotnējām vērtībām, tika pieņemtas, izmantojot pēdējās novērošanas datus. ** p<0,0001. TI — ticamības intervāls. TDG — glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā. SN — standartnovirze.
Izmaiņas ķermeņa masā (%)
Laiks nedēļās
Saxenda | Placebo | Pēdējās novērošanas dati (PND) |
Novērotās vērtības pacientiem, kuri apmeklēja katru ieplānoto vizīti
1. attēls. Ķermeņa masas izmaiņas (%), salīdzinot ar datiem pētījuma sākumā, pēc laika 1. pētījumā (0-56 nedēļas)
Kumulatīvais biežums (%)
Izmaiņas ķermeņa masā (%)
Saxenda Placebo
Pēdējās novērošanas dati.
2. attēls. Ķermeņa masas izmaiņu kumulatīvais sadalījums (%), lietojot zāles 56 nedēļas 1. pētījumā
5. tabula. 2. pētījums. Ķermeņa masas, glikēmijas un kardiometabolisko parametru vērtību izmaiņas 56. nedēļā, salīdzinot ar datiem pētījuma sākumā
| Saxenda (N=412) | Placebo (N=211) | Saxenda |
|
|
| salīdzinājumā ar |
|
|
| placebo |
|
|
|
|
Ķermeņa masa |
|
|
|
|
|
|
|
Pētījuma sākumā, kg (SN) | 105,6 (21,9) | 106,7 (21,2) | – |
Vidējās izmaiņas 56. nedēļā, % (95% TI) |

Vidējās izmaiņas 56. nedēļā, kg (95% TI) |
|
| |||
Pacientu daļa, kuri 56. nedēļā zaudēja ≥5% | 49,8 |
| 13,5 |
| 6,4** (4,1; 10,0) |
ķermeņa masas, % (95% TI) |
|
|
|
|
|
Pacientu daļa, kuri 56. nedēļā zaudēja | 22,9 |
| 4,2 |
| 6,8** (3,4; 13,8) |
>10% ķermeņa masas, % (95% TI) |
|
| |||
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
Glikēmijas un kardiometaboliskie faktori | Pētījuma | Izmaiņas | Pētījuma | Izmaiņas |
|
| sākumā |
| sākumā |
|
|
|
|
|
|
|
|
HbA1c, % | 7,9 | 7,9 | |||
TDG, mmol/l | 8,8 | 8,6 | |||
Sistoliskais asinsspiediens, mmHg | 128,9 | 129,2 | |||
Diastoliskais asinsspiediens, mmHg | 79,0 | 79,3 | |||
Vidukļa apkārtmērs, cm | 118,1 | 117,3 |
Analīzes tika veiktas visiem randomizētajiem pacientiem. Ķermeņa masas, HbA1c, TDG, asinsspiediena un vidukļa apkārtmēra vērtības pētījuma sākumā ir vidējas. Pētījuma sākuma vērtību izmaiņas 56. nedēļā ir aprēķinātās vidējās vērtības (vidējās kvadrātiskās vērtības), un ārstēšanas izmaiņu kontrasts 56. nedēļā ir aprēķinātās ārstēšanas izmaiņas. Tika norādīts arī aprēķinātais starpības koeficients attiecībā uz to pacientu daļu, kuri zaudēja ≥5/>10% ķermeņa masas. Trūkstošās vērtības, kas tiek iegūtas salīdzinot ar sākotnējām vērtībām, tika pieņemtas, izmantojot pēdējās novērošanas datus. * p<0,05. ** p<0,0001. TI — ticamības intervāls. TDG — glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā. SN — standartnovirze.
6. tabula. 3. pētījums. Ķermeņa masas un
| Saxenda (N=180) | Placebo (N=179) | Saxenda | |||
|
|
|
|
| salīdzinājumā ar | |
|
|
|
|
| placebo | |
Ķermeņa masa |
|
|
|
|
| |
|
|
|
| |||
Pētījuma sākumā, kg (SN) | 116,5 (23,0) | 118,7 (25,4) | – | |||
Vidējās izmaiņas 32. nedēļā, % (95% TI) | ||||||
Vidējās izmaiņas 32. nedēļā, kg (95% TI) | ||||||
Pacientu daļa, kuri 32. nedēļā zaudēja | 46,4 | 18,1 | 3,9** (2,4; 6,4) | |||
≥5% ķermeņa masas, % (95% TI) | ||||||
|
|
|
|
| ||
Pacientu daļa, kuri 32. nedēļā zaudēja | 22,4 | 1,5 | 19,0** (5,7; 63,1) | |||
>10% ķermeņa masas, % (95% TI) | ||||||
|
|
|
|
| ||
|
|
|
|
|
| |
| Pētījuma | Izmaiņas | Pētījuma | Izmaiņas |
| |
| sākumā |
| sākumā |
|
| |
|
|
|
|
|
| |
49,0 | 49,3 | |||||
gadījumi/stundā |
|
|
|
|
|
Analīzes tika veiktas visiem randomizētajiem pacientiem. Vērtības pētījuma sākumā ir vidējas. Pētījuma sākuma vērtību izmaiņas 32. nedēļā ir aprēķinātās vidējās vērtības (vidējās kvadrātiskās vērtības), un ārstēšanas izmaiņu kontrasts 32. nedēļā ir aprēķinātās ārstēšanas izmaiņas (95% TI). Tika norādīts arī aprēķinātais starpības koeficients attiecībā uz to pacientu daļu, kuri zaudēja ≥5/>10% ķermeņa masas. Trūkstošās vērtības, kas tiek iegūtas salīdzinot ar sākotnējām vērtībām, tika pieņemtas, izmantojot pēdējās novērošanas datus. * p<0,05.
** p<0,0001. TI — ticamības intervāls. SN — standartnovirze.
7. tabula. 4. pētījums. Ķermeņa masas vērtību izmaiņas 56. nedēļā, salīdzinot ar datiem pētījuma sākumā.
| Saxenda (N=207) | Placebo (N=206) | Saxenda |
|
|
| salīdzinājumā ar |
|
|
| placebo |
|
|
|
|
Pētījuma sākumā, kg (SN) | 100,7 (20,8) | 98,9 (21,2) | – |
Vidējās izmaiņas 56. nedēļā, % (95% TI) | |||
|
|
|
|

| Saxenda (N=207) | Placebo (N=206) | Saxenda | |
|
|
| salīdzinājumā ar | |
|
|
| placebo | |
|
|
|
| |
Vidējās izmaiņas 56. nedēļā, kg (95% TI) | ||||
Pacientu daļa, kuri 56. nedēļā zaudēja | 50,7 | 21,3 | 3,8** (2,4; 6,0) | |
≥5% ķermeņa masas, % (95% TI) | ||||
|
|
| ||
Pacientu daļa, kuri 56. nedēļā zaudēja | 27,4 | 6,8 | 5,1** (2,7; 9,7) | |
>10% ķermeņa masas, % (95% TI) | ||||
|
|
|
Analīzes tika veiktas visiem randomizētajiem pacientiem. Vērtības pētījuma sākumā ir vidējas. Pētījuma sākuma vērtību izmaiņas 56. nedēļā ir aprēķinātās vidējās vērtības (vidējās kvadrātiskās vērtības), un ārstēšanas izmaiņu kontrasts 56. nedēļā ir aprēķinātās ārstēšanas izmaiņas. Tika norādīts arī aprēķinātais starpības koeficients attiecībā uz to pacientu daļu, kuri zaudēja ≥5/>10% ķermeņa masas. Trūkstošās vērtības, kas tiek iegūtas salīdzinot ar sākotnējām vērtībām, tika pieņemtas, izmantojot pēdējās novērošanas datus. ** p<0,0001. TI — ticamības intervāls. SN — standartnovirze.
Izmaiņas ķermeņa masā (%)
|
| Laiks nedēļās |
Saxenda | Placebo | Pēdējās novērošanas dati (PND) |
Novērotās vērtības pacientiem, kas apmeklēja katru ieplānoto vizīti
3. attēls. Ķermeņa masas (%) izmaiņas pēc randomizācijas (0. nedēļa) 4. pētījuma laikā
Līdz 0. nedēļai pacientu ārstēšanas pamatā bija tikai mazkaloriju diēta un fiziskas aktivitātes. 0. nedēļā pacienti tika randomizēti saņemt Saxenda vai placebo.
Imunogenitāte
Olbaltumvielas un peptīdus saturošām zālēm var būt imunogēniskas īpašības, tādēļ pēc ārstēšanas ar liraglutīdu pacientiem var izveidoties antiliraglutīda antivielas. Klīniskajos pētījumos 2,5% pacientu tika ārstēti ar liraglutīda izstrādātajām antiliraglutīda antivielām. Antivielu veidošanās nebija saistīta ar liraglutīda efektivitātes mazināšanos.
Kardiovaskulārs novērtējums
Neatkarīgu ekspertu grupa veica nozīmīgu kardiovaskulāru blakusparādību (NKB) izpēti. Tika novērotas šādas blakusparādības: miokarda infarkts bez fatāla iznākuma, insults bez fatāla iznākuma un kardiovaskulāra nāve. Visos ilglaicīgos klīniskos pētījumos, kur tika izmantotas zāles Saxenda, pacientiem, kuri lietoja liraglutīdu, tika novērotas 6 NKB, savukārt pacientiem, kuri lietoja placebo, tika novērotas 10 NKB. Salīdzinot ar placebo, liraglutīda dzīvildzes un 95% TI vērtība ir 0,33 [0,12; 0,90]. Salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, 3. fāzes klīniskajos pētījumos tika novērota sirdsdarbības paātrināšanās vidēji par 2,5 sirds sitieniem minūtē (pētījumu laikā novērotais vērtības diapazons bija
Pētījumā LEADER (Liraglutide Effect and Action in Diabetes Evaluation of Cardiovascular
Outcomes Results) piedalījās 9340 pacienti, kuriem 2. tipa cukura diabēta kontrole bija nepietiekama. Lielākajai daļai šo pacientu bija diagnosticēta kardiovaskulāra slimība. Pacienti bija randomizēti

liraglutīda grupā, saņemot dienas devu līdz 1,8 mg (4668), vai placebo grupā (4672), abās grupās saņemot arī standarta ārstēšanu.
Zāļu iedarbības ilgums bija starp 3,5 un 5 gadiem. Vidējais vecums bija 64 gadi un vidējais ĶMI bija 32,5 kg/m². Vidējais HbA1c pētījuma sākumā bija 8,7 un pēc 3 gadiem bija uzlabojies par 1,2 % pacientiem, kuri saņēma liraglutīdu, un par 0,8 % pacientiem, kuri saņēma placebo. Primārais mērķa kritērijs bija laiks no randomizācijas līdz pirmajai nozīmīgajai kardiovaskulārajai blakusparādībai (NKB): kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts vai neletāls insults.
Liraglutīds būtiski samazināja nozīmīgu kardiovaskulāru blakusparādību koeficientu (primāro mērķa kritēriju notikumi, NKB) vs. placebo (3,41 vs. 3,90 uz 100 novērošanas pacientgadiem, attiecīgi liraglutīda un placebo groupās) ar13% riska samazinājumu, RA 0,87, [0,78, 0,97] [95% TI]) (p=0,005) (skatīt 4. attēlu).
Pacienti, kuriem bija notikums (%)
Placebo
Liraglutīds
RA: 0,87
95% CI 0,78; 0,97 p<0.001 līdzvērtīgumam p=0.005 pārākumam
Laiks kopš randomizācijas (mēneši)
Pacienti ar risku
PAK: pilns analīžu komplekts
4. attēls. Kaplan Meier laika grafiks līdz NKB – PAK populācija
Pediatriskā populācija
Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt Saxenda pētījumu rezultātus vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās, kam tiek ārstēta aptaukošanās un
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
- Victoza - A10BX07
Recepšu zāles uzskaitītas. ATĶ kods: "A10BX07"
Uzsūkšanās
Liraglutīda uzsūkšanās pēc subkutānas ievadīšanas bija lēna; maksimālā koncentrācija tiek sasniegta aptuveni 11 stundas pēc devas ievadīšanas. Lietojot 3 mg liraglutīda, pacientiem ar lieko ķermeņa masu (ĶMI:
Izkliede
Vidējais šķietamais izkliedes tilpums pēc subkutānas ievadīšanas ir
Biotransformācija
24 stundu laikā pēc vienas
Eliminācija
Liraglutīds endogēni tiek metabolizēts līdzīgi kā lielas olbaltumvielas, neviens konkrēts orgāns nav uzskatāms par galveno eliminācijas ceļu. Pēc
urīnā vai fēcēs nekonstatēja. Tikai neliela daļa ievadītā radioaktīvā elementa izdalījās ar liraglutīdu saistītu metabolītu veidā urīnā vai fēcēs (attiecīgi 6% un 5%). Urīnā un fēcēs radioaktīvais elements izdalījās galvenokārt
Vidējais klīrenss pēc vienas liraglutīda devas subkutānas ievadīšanas ir aptuveni
Īpašas pacientu grupas
Gados vecāki pacienti
Ņemot vērā populācijas farmakokinētikas datu analīzi pacientiem ar lieko ķermeņa masu un pārmērīgu aptaukošanos
Dzimums
Ņemot vērā populācijas farmakokinētikas analīzes rezultātus, sievietēm bija par 24% zemāks liraglutīda klīrenss attiecībā pret ķermeņa masu nekā vīriešiem. Ņemot vērā datus par atbildes reakciju, devas pielāgošana atkarībā no dzimuma nav nepieciešama.
Etniskā izcelsme
Ņemot vērā populācijas farmakokinētikas analīzes rezultātus baltās, melnās rases, aziātu un spāņu/ne- spāņu izcelsmes cilvēku grupām ar lieko ķermeņa masu un pārmērīgu aptaukošanos, jāsecina, ka etniskā izcelsme neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz liraglutīda farmakokinētiku.
Ķermeņa masa
Liraglutīda iedarbība pasliktinās, ja palielinās ķermeņa masa, salīdzinot ar datiem pētījuma sākumā. 3,0 mg liraglutīda dienas deva nodrošina atbilstošu sistemātisku iedarbību attiecībā uz ķermeņa masas diapazonu
Aknu darbības traucējumi
Liraglutīda farmakokinētika tika vērtēta pacientiem ar dažādas pakāpes aknu darbības traucējumiem vienas devas pētījumā (0,75 mg). Liraglutīda iedarbība pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem samazinājās par
Nieru darbības traucējumi
Saskaņā ar vienas devas pētījuma (0,75 mg) datiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem liraglutīda iedarbība bija samazināta salīdzinot ar cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Cilvēkiem ar viegliem (kreatinīna klīrenss, CrCl
Pediatriskā populācija
Saxenda pētījumi nav veikti bērniem.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti vai genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.
Divus gadus ilgos kancerogenitātes pētījumos žurkām un pelēm novēroja neletālus vairogdziedzera C šūnu audzējus. Žurkām nav novērots iedarbības līmenis, kas neizraisa blakusparādības (no observed adverse effect level — NOAEL). 20 mēnešus ārstētiem pērtiķiem šādus audzējus nekonstatēja. Šīs atradnes grauzējiem izraisa specifisks
pret kuru grauzēji ir īpaši jutīgi. Nozīmīgums cilvēkiem visdrīzāk ir zems, bet to nevar izslēgt pavisam. Citi ar ārstēšanu saistīti audzēji nav konstatēti.
Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu kaitīgu ietekmi uz auglību, bet konstatēts nedaudz palielināts agrīnas embrija bojāejas biežums, lietojot lielāko devu. Liraglutīda lietošana grūsnības perioda vidū izraisīja mātītes ķermeņa masas samazināšanos un augļa augšanas aizkavēšanos, radot neskaidru ietekmi uz ribām žurkām un skeleta pārmaiņām trušiem. Žurkām liraglutīda lietošanas laikā samazinājās jaundzimušo augšana un tā saglabājās arī pēc zīdīšanas pārtraukšanas grupā, kas saņēma lielas devas. Nav zināms, vai mazuļu augšanas samazināšanās ir saistīta ar mazāku piena patēriņu mazuļiem tiešas
6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija hidrogēnfosfāta dihidrāts Propilēnglikols
Fenols
Sālsskābe (pH pielāgošanai) Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai) Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Saxenda pievienotās vielas var izraisīt liraglutīda degradāciju. Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
6.3. Uzglabāšanas laiks
30 mēneši
Pēc pirmās lietošanas: 1 mēnesis
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).
Nesasaldēt.
Neuzglabāt ledusskapja saldētavas tuvumā.
Pēc pirmās lietošanas: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C vai ledusskapī (2°C – 8°C). Pildspalvveida pilnšļirce jāuzglabā ar uzliktu uzgali, lai pasargātu no gaismas.
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Vienreiz lietojama vairāku devu pildspalvveida pilnšļirce, kas izgatavota no polipropilēna, poliacetāla, polikarbonāta un akrilonitrila butadiēna stirola, kas satur kārtridžu (1. klases stikls) ar virzuli (brombutila) un laminētu gumijas loksni (brombutila/poliizoprēna).
Katrā pildspalvveida pilnšļircē ir 3 ml šķīduma, kas nodrošina 0,6 mg, 1,2 mg, 1,8 mg, 2,4 mg un 3,0 mg devas ievadīšanu.
Iepakojumi pa 1, 3 vai 5 pildspalvveida pilnšļircēm.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Šķīdumu nedrīkst lietot, ja tas nav dzidrs un bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains.
Saxenda nedrīkst lietot, ja tas ir bijis sasalis.
Pilnšļirce ir paredzēta lietošanai kopā ar 32G NovoFine vai NovoTwist vienreiz lietojamām adatām, kas nav garākas par 8 mm.
Adatas nav pievienotas.
Pacientam jāiesaka izmest injekciju adatu pēc katras injekcijas un uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci bez pievienotas adatas. Tas novērš piesārņojuma rašanos, inficēšanos un noplūdi. Tas arī nodrošina precīzu dozēšanu.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Novo Nordisk A/S
Novo Allé,
Dānija
8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI
9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 2015. gada 23.marts
10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
- Topotecan teva
- Seebri breezhaler
- Atriance
- Rezolsta
- Dynastat
- Votubia
Recepšu zāles uzskaitītas:
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.
Komentārus