Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Selincro (nalmefene hydrochloride dihydrate) – Zāļu apraksts - N07BB05

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsSelincro
ATĶ kodsN07BB05
Vielanalmefene hydrochloride dihydrate
RažotājsH. Lundbeck A/S

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Selincro 18 mg apvalkotās tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 18,06 mg nalmefēnu (Nalmefenum) (hidrohlorīda dihidrāta veidā).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

katra apvalkotā tablete satur 60,68 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Baltas, ovālas, abpusēji izliektas 6,0 x 8,75 mm apvalkotās tabletes ar iegravētu "S" vienā pusē.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1Terapeitiskās indikācijas

Selincro tiek lietots, lai samazinātu alkohola patēriņu pieaugušiem pacientiem ar alkohola atkarību, kam ir augsts dzeršanas riska līmenis (DRL) [skatīt 5.1 apakšpunktā] bez fiziskiem abstinences simptomiem un kuriem nav nepieciešama tūlītēja detoksikācija.

Selincro drīkst nozīmēt tikai kopā ar psihosociālatbalsta programmu, kas vērsta uz terapijas ievērošanas nozīmīgumu un alkohola patēriņa samazināšanu.

Selincro lietošana uzsākama tikai pacientiem, kam vēl divas nedēļas pēc pirmreizējās novērtēšanas saglabājās augsts DRL.

4.2Devas un lietošanas veids

Devas

Sākotnējās vizītes laikā, jāizvērtē pacienta klīniskais stāvoklis, alkohola atkarība un alkohola patēriņa pakāpe (pamatojoties uz pacienta sniegto informāciju). Pēc tam pacients jālūdz sniegt informāciju par viņa/viņas alkohola patēriņa daudzumu apmēram divu nedēļu ilgā laika posmā.

Nākamās vizītes laikā, Selincro var tikt nozīmēts vienlaicīgi ar psihosociālas iejaukšanās programmu, kas vērsta uz terapijas ievērošanas nozīmīgumu un alkohola patēriņa samazināšanu pacientiem, kam pēc šo divu nedēļu ilgā perioda vēl saglabājas augsts DRL (skatīt 5.1 apakšpunktā).

Galveno pētījumu laikā ievērojamākais stāvokļa uzlabojums novērojams bija pirmo 4 terapijas nedēļu laikā. Pacienta atbildes reakcija uz ārstēšanu un nepieciešamība turpināt farmakoterapiju būtu jāizvērtē regulāri (piemēram, reizi mēnesī) (skatīt 5.1 apakšpunktā). Ārstam jāturpina vērtēt pacienta sasniegtais progress alkohola patēriņa samazināšanā, vispārējā stāvokļa uzlabošanās, terapijas ievērošana un jebkādas iespējamās blakusparādības. Klīniskie dati par Selincro lietošanu randomizētos kontrolētos

apstākļos ir pieejami par laika periodu no 6 līdz 12 mēnešiem. Ja Selincro nozīmēts lietošanai ilgāk par 1 gadu, jāievēro piesardzība.

Selincro ir jālieto vajadzības gadījumā: katru dienu, kad pacients saskata alkohola lietošanas risku, jāuzņem viena tablete, vēlams 1-2 stundas pirms paredzamās alkohola lietošanas. Ja pacients ir sācis lietot alkoholu, neieņemot Selincro, pacientam pēc iespējas ātrāk jāieņem viena tablete.

Maksimālā Selincro deva ir viena tablete dienā. Selincro var lietot gan ēšanas laikā, gan neatkarīgi no tās (skatīt 5.2 apakšpunktā).

Īpašās pacientu grupas

Vecāka gadagājuma pacienti (≥ 65 gadi)

Šai pacientu grupai nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.4 un 5.2 apakšpunktus).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.4 un 5.2 apakšpunktus).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.4 un 5.2 apakšpunktus).

Pediatriskā populācija

Selincro drošība un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā < 18 gadiem nav pierādīta. Dati nav pieejami (skatīt 5.1 apakšpunktā).

Lietošanas veids Selincro jālieto iekšķīgi.

Apvalkotā tablete jānorij vesela.

Apvalkoto tableti nedrīkst dalīt vai sasmalcināt, jo nalmefēns, nonākot tiešā saskarsmē ar ādu, var izraisīt ādas sensibilizāciju (skatīt 5.3 apakšpunktā).

4.3Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacienti, kas lieto opioīdu agonistus (tādus kā opioīdos pretsāpju līdzekļus, opioīdus aizstājterapijai ar opioīdu agonistiem (piem., metadonu) vai daļējus agonistus (piem., buprenorfīnu)) (skatīt 4.4 apakšpunktā)

Pacienti kam ir vai nesen ir bijusi opioīdu atkarība.

Pacienti ar akūtiem opioīdu lietošanas pārtraukšanas simptomiem.

Pacienti, kam ir aizdomas par nesenu opioīdu lietošanu.

Pacienti ar smagiem aknu darbības traucējumiem (pēc Child-Pugh klasifikācijas).

Pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem (eGFR <30ml/min uz 1,73 m2).

Pacienti ar akūtu alkohola abstinences sindromu (ieskaitot halucinācijas, krampjus un delīriju) nesenā slimības vēsturē.

4.4Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Selincro nedrīkst lietot pacienti, kam terapijas mērķis ir tūlītēja abstinence. Alkohola patēriņa samazināšana ir starpposms līdz abstinences sasniegšanai.

Opioīdu izmantošana

Ārkārtas situācijā, kad opioīdus jāievada pacientam, kas lieto Selincro, opioīdu daudzums, kas nepieciešams vēlamā efekta sasniegšanai, var būt lielāks nekā parasti. Pacients ir rūpīgi jānovēro, lai opioīdu ievadīšanas rezultātā nerodas elpošanas nomākšanas simptomi un citas nevēlamas blakusparādības.

Ja ārkārtas situācijā ir nepieciešami opioīdi, deva vienmēr jātitrē individuāli. Ja ir nepieciešamas neparasti lielas devas, jānodrošina cieša novērošana.

Selincro lietošanu uz laiku jāpārtrauc 1 nedēļu pirms paredzamās opioīdu lietošanas, piemēram, ja opioīdu pretsāpju līdzekļus varētu izmantot plānveida operācijas laikā.

Ārstam jāinformē pacients, ka gadījumā, ja viņam ir nepieciešama opioīdu lietošana, tad ir ļoti svarīgi veselības aprūpes speciālistu informēt par pēdējo Selincro lietošanas reizi.

Piesardzība jāievēro, lietojot zāles, kas satur opioīdus (piemēram, pretklepus zāles, opioīdu pretsāpju līdzekļus (skatīt 4.5 apakšpunktā)).

Vienlaicīgi noritošas slimības

Psihiski traucējumi

Klīniskajos pētījumos tika ziņots par psihisko iedarbību (skatīt 4.8 apakšpunktā). Ja pacientam rodas psihiskie simptomi, kas nav saistīti ar ārstēšanas uzsākšanu ar Selincro un/vai nav pārejoši, ārstam jāapsver alternatīvus simptomu cēloņus, un jāizvērtē nepieciešamība turpināt ārstēšanu ar Selincro.

Selincro nav pētītas pacientiem ar nestabilu psihisku slimību. Ordinējot Selincro pacientiem ar vienlaicīgi noritošu psihisku slimību, tādu kā depresiju, jāievēro piesardzība.

Krampji

Ir ierobežota pieredze pacientiem, kuriem ir bijuši krampji, ieskaitot alkohola abstinences izraisītos krampjus. Piesardzība jāievēro, ja terapija ar mērķi samazināt alkohola patēriņu tiek uzsākta šādiem pacientiem.

Aknu vai nieru darbības traucējumi

Selincro tiek intensīvi metabolizēts aknās un izdalās galvenokārt ar urīnu. Tādēļ jāievēro piesardzība, ordinējot Selincro pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu vai viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (piemēram, veicot biežāk novērošanu).

Jāievēro piesardzība, nozīmējot Selincro lietošanu pacientiem ar paaugstinātu AlAT vai AsAT (> 3x ANR), jo šie pacienti tika izslēgti no klīniskās izstrādes programmas.

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadi)

Ir pieejami ierobežoti klīniskie dati par Selincro lietošanu pacientiem ≥ 65 gadiem ar alkohola atkarību.

Jāievēro piesardzība nozīmējot Selincro pacientiem ≥ 65 gadiem (skatīt 4.2 un 5.2 apakšpunktus).

Citi

Piesardzība jāievēro, ja Selincro tiek lietots vienlaicīgi ar spēcīgiem UGT2B7 inhibitoriem (skatīt 4.5 apakšpunktā).

Laktoze

Pacienti ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju nedrīkst lietot šīs zāles.

4.5Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

In vivo zāļu mijiedarbības pētījumi nav veikti.

Balstoties uz pētījumiem in vitro, klīniski nozīmīgas mijiedarbības starp nalmefēnu vai tā metabolītiem un vienlaicīgi lietotām zālēm, kuras metabolizē visbiežāk sastopami CYP450 un UGT enzīmi vai membrānas transportētāji, nav sagaidāmas.

Vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas ir spēcīgi UGT2B7 enzīma inhibitori (piemēram, diklofenaku, flukonazolu, medroksiprogesterona acetātu, meklofenāmskābi) var ievērojami palielināt ietekmi uz nalmefēnu. Maz ticami, ka tas var radīt problēmas, lietojot neregulāri, bet, ilgtermiņa vienlaicīgas terapijas ar spēcīgu UGT2B7 inhibitoru uzsākšanas gadījumā, iedarbības pieauguma uz nalmefēnu iespējamību nevar izslēgt (skatīt 4.4 apakšpunktā). Savukārt vienlaicīgi lietojot UGT inducētājus (piemēram, deksametazonu, fenobarbitālu, rifampicīnu, omeprazolu) iespējami var izraisīt subterapeitisku nalmefēna koncentrāciju plazmā.

Ja Selincro lieto kopā ar opioīdu agonistiem (piemēram, dažu veidu pretklepus un pretsaaukstēšanās zālēm, dažiem pretcaurejas līdzekļiem, un opioīdu pretsāpju zālēm), pacients var negūt labumu no opioīdu agonista.

Klīniski būtiskas farmakokinētiskas zāļu mijiedarbības starp nalmefēnu un alkoholu nav. Pēc nalmefēna ievadīšanas iespējami nelieli kognitīvās un psihomotorās funkcijas traucējumi. Tomēr, nalmefēna un alkohola kopīga ietekme nepārsniedza katras vielas efektu summu, lietojot atsevišķi.

Vienlaicīga alkohola un Selincro lietošana nenovērš alkohola apreibinošo iedarbību.

4.6Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Datu par nalmefēna lietošanu grūtniecēm nav vai tie ir ierobežoti (mazāk par 300 grūtniecības iznākumu).

Pētījumi ar dzīvniekiem uzrāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3 apakšpunktā).

Selincro lietošana nav ieteicama grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Pieejamie farmakodinamikas/toksikoloģijas dati dzīvniekiem liecina par nalmefēna/metabolītu izdalīšanos pienā (skatīt 5.3 apakšpunktā). Nav zināms vai nalmefēns izdalās cilvēka pienā.

Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem.

Jāpieņem lēmums, vai nu pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no Selincro terapijas, ņemot vērā ieguvumu no zīdīšanas bērnam un ieguvumu no ārstēšanas sievietei.

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumos ar žurkām, nav novērota nalmefēna iedarbība uz auglību, pārošanos, grūtniecību, vai spermas rādītājiem.

4.7Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nalmefēna ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav pētīta.

Selincro var izraisīt nevēlamas blakusparādības, piemēram, sliktu dūšu, reiboni, bezmiegu un galvassāpes.Vairums šo blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas, saistītas ar ārstēšanas uzsākšanu un īslaicīgas.

Selincro neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

Vairāk nekā 3000 pacientu lietoja nalmefēnu klīniskajos pētījumos. Kopumā drošuma profils ir vienāds visos veiktajos klīniskajos pētījumos.

1.tabulā minēto nevēlamo blakusparādību biežumi tika aprēķināti, pamatojoties uz trim randomizētiem, dubultakliem, placebo kontrolētiem pētījumiem pacientiem ar alkohola atkarību (1144 pacienti, kuri lietoja Selincro „pēc vajadzības”, un 797 pacienti, kuri lietoja placebo „pēc vajadzības”).

Visbiežāk novērotās blakusparādības bija slikta dūša, reibonis, bezmiegs un galvassāpes. Vairums šo blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas, saistītas ar ārstēšanas uzsākšanu un īslaicīgas.

Klīniskajos pētījumos ir ziņots par apjukumu un reti par halucinācijām un disociāciju. Vairums šo blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas, saistītas ar ārstēšanas uzsākšanu un īslaicīgas (no dažām stundām līdz dažām dienām). Lielākā daļa šo blakusparādībām izzuda, turpinot ārstēšanu, un neatkārtojās pēc atkārtotas lietošanas. Kaut arī šie notikumi pārsvarā bija īstermiņa, tie varētu būt saistīti ar alkohola psihozi, alkohola abstinences sindromu vai psihisku blakusslimību.

Tabulā uzskaitītās novērotās blakusparādības

Biežuma iedalījums: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz ≤1/100); reti (≥1/10 000 līdz ≤ 1/1 000); ļoti reti (≤1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Tabula 1. Nevēlamo blakusparādību biežums

Orgānu sistēma

Biežums

Nevēlamā blakusparādība

Vielmaiņas un uztures

 

 

traucējumi

Bieži

Samazināta ēstgriba

 

Ļoti bieži

Bezmiegs

 

Bieži

Miega traucējumi

 

 

Apjukums

 

 

Nemiers

 

 

Pazemināts libido (ieskaitot

Psihiskie traucējumi

 

libido zudumu)

Nav zināms

Halucinācijas (ieskaitot

 

 

 

dzirdes halucinācijas, taustes

 

 

halucinācijas, vizuālas

 

 

halucinācijas un somatiskas

 

 

halucinācijas

 

 

Disociācija

 

Ļoti bieži

Reibonis

 

 

Galvassāpes

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Miegainība

 

Trīce

 

 

Uzmanības traucējumi

 

 

Parestēzija

 

 

Hipoestēzija

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Tahikardija

 

Sirdsklauves

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

Ļoti bieži

Slikta dūša

Bieži

Vemšana

traucējumi

 

Sausa mute

 

 

Ādas un zemādas audu

Bieži

Hiperhidroze

bojājumi

 

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu

Bieži

Muskuļu spazmas

sistēmas bojājumi

 

 

Vispārēji traucējumi un

Bieži

Nespēks

 

Astēnija

reakcijas ievadīšanas vietā

 

Savārgums

 

 

Slikta pašsajūta

Izmeklējumi

Bieži

Ķermeņa masas

 

samazināšanās

 

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9Pārdozēšana

Nalmefēna devas līdz pat 90 mg/dienā 16 nedēļas tika pētītas pētījumā ar pacientiem, kam diagnosticēta patoloģiska tieksme uz azartspēlēm. Pētījumā ar intersticiāla cistīta pacientiem 20 pacienti saņēma 108 mg nalmefēna dienā vairāk nekā 2 gadus. Ir ziņots par vienas 450 mg lielas nalmefēna devas uzņemšanu bez izmaiņām asinsspiedienā, sirdsdarbībā, elpošanas biežumā vai ķermeņa temperatūrā.

Ar šiem uzstādījumiem nav novērotas nekādas neparastas blakusparādības, bet pieredze ir ierobežota.

Ārstējot pārdozēšanu, jābūt novērošanai un simptomātiskai terapijai.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citas nervu sistēmas zāles, līdzekļi alkohola atkarības ārstēšanai; ATĶ kods: N07BB05

Darbības mehānisms

Nalmefēns ir opioīdu sistēmas modulators ar atšķirīgu μ, δ, un κ receptoru profilu.

-In vitro pētījumos pierādīts, ka nalmefēns ir selektīvs opioīdu receptoru ligands ar antagonista aktivitāti pret μ un δ receptoriem un daļēju agonista aktivitāti pret κ receptoriem.

-In vivo pētījumos pierādīts, ka nalmefēns samazina alkohola patēriņu, iespējams, modulējot kortiko-mezolimbiskās funkcijas.

Neklīnisko pētījumu, klīnisko pētījumu un literatūras dati neliecina par jebkāda veida Selincro atkarības vai ļaunprātīgas izmantošanas potenciālu.

Klīniskā efektivitāte un drošība

Selincro efektivitāte alkohola patēriņa mazināšanā pacientiem ar alkohola atkarību (DSM-IV) tika novērtēta divos efektivitātes pētījumos. Pacienti, kam slimības vēsturē bijušas delīrija epizodes, halucinācijas, krampji, ievērojamas psihiskas vienlaicīgi noritošas slimības, vai ievērojami aknu funkciju traucējumi, kā arī tie, kam ir bijuši nozīmīgi fiziski abstinences simptomi, skrīninga posmā vai randomizācijas posmā no pētījuma tika izslēgti. Lielākajai daļai pētījumos iekļautajiem pacientiem (80%), kam skrīninga laikā bija augsts vai ļoti augsts DRL (alkohola patēriņš >60 g/dienā vīriešiem un > 40 g/dienā sievietēm, pēc PVO alkohola lietošanas DRL), no tiem 65% augsts vai ļoti augsts DRL saglabājās arī laikā starp skrīningu un randomizāciju.

Abi pētījumi bija randomizēti, dubultakli, divu paralēlu grupu un placebo kontrolēti, un pēc 6 ārstēšanas mēnešiem pacienti, kas saņēma Selincro, tika atkārtoti randomizēti saņemt placebo vai

Selincro 1 mēnesi ilgā beigu periodā. Selincro efektivitāte tika novērtēta arī randomizētā, dubultaklā, divu paralēlu grupu, placebo kontrolētā 1 gadu ilgā pētījumā. Kopumā pētījumos piedalījās 1941 pacients, no kuriem 1144 tika ārstēti ar 18 mg Selincro pēc vajadzības.

Sākotnējās vizītes laikā tika novērtēts pacientu klīniskais stāvoklis, sociālā situācija un alkohola patēriņa raksturs (pamatojoties uz pacienta sniegto informāciju). Randomizācijas vizītes laikā, kas notika pēc 1 līdz 2 nedēļām tika vēlreiz novērtēta DRL pakāpe, vienlaicīgi ar psihosociālu iejaukšanos (BRENDA), kas vērsta uz terapijas ievērošanas nozīmīgumu un alkohola lietošanas samazināšanu, tika nozīmēta Selincro lietošana. Selincro lietošana tika nozīmēta lietošanai pēc vajadzības, kā rezultātā pacienti ieņēma Selincro vidēji apmēram pusi no dienām.

Selincro efektivitāte tika mērīta, izmantojot divus ko-primārus mērķa kritērijus: smagas dzeršanas dienu (SDD) skaita izmaiņas mēnesī no sākotnējā līdz 6.mēnesim un ikdienas kopējā alkohola patēriņa (KAP) izmaiņas no sākotnējā līdz 6.mēnesim. SDD bija definēta kā diena ar tīra alkohola patēriņu > 60g vīriešiem un > 40g sievietēm.

Ievērojams SDD skaita un KAP samazinājums dažiem pacientiem tika novērots posmā starp pirmo vizīti (skrīningu) un randomizāciju, kas bija saistīts ar nefarmakoloģiskiem efektiem.

1.pētījumā ( n=579) un 2.pētījumā (n=655), attiecīgi 18% un 33 % no kopējā skaita, posmā starp skrīningu un randomizāciju ievērojami samazināja savu alkohola patēriņu. Kas attiecas uz pacientiem ar augstu vai ļoti augstu DRL sākumā, 35% no pacientiem posmā starp skrīningu un randomizāciju, tika novērots nefarmakoloģiska iemesla radies uzlabojums. Randomizācijas laikā viņi lietoja alkoholu tik niecīgā daudzumā, ka tālāki uzlabojumi vairs nebija vajadzīgi (zemākais līmenis). Tāpēc randomizējot pacienti, kam bija saglabājies augsts vai ļoti augsts DRL pēc datu analīzes tika definēti kā mērķa populācija. Šajā populācijā terapeitiskais efekts bija labāks, nekā kopējā populācijā.

Veicot skrīningu un randomizāciju Selincro klīniskā efektivitāte un klīniskā nozīme tika analizētas pacientiem ar augstu vai ļoti augstu (DRL). Sākumā, pacientiem bija vidēji 23 SDD mēnesī (11% pacientu bija mazāk, kā 14 SDD mēnesī) un viņi lietoja 106 g/dienā. Lielākajai daļai pacientu pēc Alkohola Atkarības Skalas bija zema (55% pacientu bija rādītājs no 0-13) vai vidēja (36% pacientu bija rādītājs no 14-21) alkohola atkarība.

Efektivitātes analīze pēc datu apstrādes pacientiem, kam saglabājās augsts vai ļoti augsts DRL veicot randomizāciju

1.pētījumā pacientu proporcija, kas pameta pētījumu bija lielāka Selincro grupā salīdzinot ar placebo grupu (attiecīgi 50% pret 32%). Selincro grupā (n=171) sākumā SDD bija 23 dienas/mēnesī un placebo grupā (n= 167) bija 23 dienas/mēnesī. Pacientiem, kas palika pētījumā un pēc 6 mēnešiem uzrādīja uzlabojumu, SDD skaits bija 9 dienas/ mēnesī Selincro grupā (n= 85) un 14 dienas/ mēnesī placebo grupā (n=114). KAP sākumā Selincro grupā bija 102 g/dienā (n=171) un 99g/dienā placebo grupā (n=167). Pacientiem, kas palika pētījumā un pēc 6 mēnešiem uzrādīja uzlabojumu, KAP Selincro grupā bija 40 g /dienā (n=85) un 57g/dienā placebo grupā (n=114).

2.pētījumā pacientu proporcija, kas pameta pētījumu bija augstāka Selincro grupā nekā placebo (attiecīgi 30% pret 28%). Selincro grupā (N=148) sākumā SDD bija 23 dienas/mēnesī un placebo grupā (n= 155) bija 22 dienas/mēnesī. Pacientiem, kas palika pētījumā un pēc 6 mēnešiem uzrādīja uzlabojumu, SDD skaits bija 10 dienas/ mēnesī Selincro grupā (n= 103) un 12 dienas/ mēnesī placebo grupā (n=111). KAP sākumā Selincro grupā bija 113g/dienā (n=148) un 108g/dienā placebo grupā (n=155). Pacientiem, kas palika pētījumā un pēc 6 mēnešiem uzrādīja uzlabojumu, KAP Selincro grupā bija 44 g /dienā (n=103) un 52g/dienā placebo grupā (n=111).

Kopējā respondentu analīze no abiem pētījumiem redzama 2.tabulā.

2.tabula

Kopējā respondentu analīze pacientiem ar augstu vai ļoti

augstu DRL veicot skrīningu un randomizāciju

 

Atbilde a

Placebo

Nalmefēns

Atšķirību

p-

 

 

 

proporcija (95% TI)

vērtība

 

 

 

 

 

KAP R70b

19,9%

25,4%

1,44 (0,97; 2,13)

0,067

0-4 SDDc

16,8%

22,3%

1,54 (1,02; 2,35)

0,040

aVeicot analīzi, pacientiem, kas izstājās, tika piedēvēts atbildes reakcijas trūkums

bKAP ≥ 70% samazinājums salīdzinot ar sākotnējo 6.mēnesī (28 dienu periods)

c0-4 SDD/mēnesī 6.mēnesī (28 dienu periods)

Ir pieejama ierobežota informācija par Selincro 1 mēneša izlaišanas periodu.

1 gadu ilgs pētījums

Šajā pētījumā kopā tika iekļauti 665 pacienti, 52% pacientu sākotnēji bija augsts vai ļoti augsts DRL; no tiem 52% (kas sastāda 27% no kopējās populācijas) augsts vai ļoti augsts DRL saglabājās arī randomizācijas laikā. Šajā mērķa populācijā, pārtrauca vairāk pacientu, kas saņēma nalmefēnu (45%) salīdzinot ar tiem, kas saņēma placebo (31%) SDD skaits sākumā Selincro grupā (n=141) bija 19 dienas/mēnesī un 19 dienas/mēnesī placebo grupā (n=42). Pacientiem, kas turpināja pētījumu un kam 1 gada laikā tika novērots uzlabojums, SDD skaits bija 5 dienas/mēnesī Selincro grupā (n=78) un 10 dienas/mēnesī placebo grupā (n=29). KAP Selincro grupā (n=141) sākotnēji bija 100 g/dienā un 101g/dienā placebo grupā (n=42). Pacientiem, kas turpināja pētījumu un kam 1 gada laikā tika novērots uzlabojums, KAP Selincro grupā (n=78) bija 24 dienas/mēnesī un 47 dienas/mēnesī placebo grupā (n=29).

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus Selincro visās pediatriskās populācijas apakšgrupās alkohola atkarības ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2 apakšpunktā).

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Nalmefēns ātri uzsūcas pēc vienreizējas 18,06 mg iekšķīgi lietotas devas, ar maksimālo koncentrāciju (Cmax) 16,5 ng/ml pēc aptuveni 1,5 stundām un pakļaušanu 131 ng*h/ml lielai iedarbībai (AUC). Absolūtā iekšķīgi lietota nalmefēna biopieejamība ir 41%. Treknu ēdienu lietošana palielina kopējo iedarbību (AUC) par 30%, un maksimālo koncentrāciju (Cmax) par 50%; maksimālās koncentrācijas (Cmax) sasniegšana tiek kavēta par 30 minūtēm (tmax ir 1,5 stundas). Šīs izmaiņas netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām.

Sadalījums

Vidēji nalmefēna saistīšanās ar proteīniem plazmā ir aptuveni 30%. Aprēķinātais izkliedes tilpums (V/F) ir aptuveni 3200 l.

Noslogojuma dati, kas iegūti pēc vienreizējas un atkārtotas ikdienas 18,06 mg nalmefēna ievadīšanas PETpētījumā, rāda 94% līdz 100% receptoru noslogojumu 3 stundu laikā pēc devas ievadīšanas, kas liecina, ka nalmefēns viegli šķērso hematoencefālo barjeru.

Biotransformācija

Pēc iekšķīgas lietošanas nalmefēns tiek plaši un ātri metabolizēts par galveno metabolītu nalmefēna 3- O-glikuronīdu ar primāri atbildīga par pārvēršanu UGT2B7 enzīma palīdzību un ar UGT1A3 un UGT1A8 enzīmu nelielu līdzdalību. Neliela daļa nalmefēna tiek pārvērsta par nalmefēna 3-O-sulfātu ar sulfatāciju un par nornalmefēnu ar CYP3A4/5 palīdzību. Nornalmefēns tālāk tiek pārvērsts par nornalmefēna 3-O-glikuronīdu un nornalmefēna 3-O-sulfātu. Uzskata, ka metabolītiem nav ievērojamas farmakoloģiskas iedarbības uz opiātu receptoriem cilvēkiem, izņemot nalmefēna 3-O- sulfātu, kuram piemīt līdzīga nalmefēnam iedarbība. Tomēr, nalmefēna 3-O-sulfāta koncentrācija ir

mazāk kā 10% no nalmefēna koncentrācijas un tādējādi tiek uzskatīts par maz iespējamu būtisku nalmefēna farmakoloģiskas darbības ieguldītāju.

Eliminācija

Metabolisms glikuronizācijas ceļā ir primārais nalmefēna klīrensa mehānisms, un izvadīšana caur nierēm ir galvenais nalmefēna un tā metabolītu eliminācijas ceļš. 54% no kopējās devas tiek izvadīti ar urīnu nalmefēna 3-O-glikuronīda veidā, bet nalmefēns un tā pārējie metabolīti parādās urīnā daudzumos, kas nepārsniedz 3% katrs.

Iekšķīgi lietota nalmefēna klīrenss (CL/F) ir noteikts kā 169 l/h, un terminālais pusperiods - 12,5 stundas.

Sadales, biotransformācijas un izdalīšanās dati liecina, ka nalmefēnam ir augsts aknu ekstrakcijas koeficients.

Linearitāte/nelinearitāte

Nalmefēnam piemīt devas neatkarīgs lineāras farmakokinētikas profils devu intervālā no 18,06 mg līdz 72,24 mg, ar 4,4 reizes Cmax pieaugumu un 4,3 reizes palielinātu AUC0-tau (vai tuvu līdzsvara stāvoklim).

Nalmefēnam nepiemīt nekādas būtiskas farmakokinētikas atšķirības starp dzimumiem, starp jauniešiem un gados vecākiem cilvēkiem, vai starp etniskajām grupām.

Tomēr, ķermeņa lielums nedaudz varētu ietekmēt nalmefēna klīrensu (klīrenss palielinās palielinoties ķermeņa masai), tomēr tas netiek uzskatīts par klīniski nozīmīgu.

Nieru darbības traucējumi

Pēc 18,06 mg lielas nalmefēna vienreizējas devas ievadīšanas pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem, klasificējot izmantojot paredzamo glomerulārās filtrācijas apjomu, palielinājās nalmefēna iedarbība attiecībā pret veseliem indivīdiem. Pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem nalmefēna AUC bija attiecīgi 1,1 reizi, 1,4 reizes un 2,4 reizes augstāks. Turklāt, nalmefēna Cmax un eliminācijas pusperiods pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem bija 1,6 reizes lielāks. Nevienā no grupām netika novērotas klīniski nozīmīgas izmaiņas tmax. Lielākā neaktīvā metabolīta nalmefēna 3-O-glikuronīda AUC un Cmax bija attiecīgi 5,1 reizi un 1,8 reizes lielāks pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.3. un 4.4.apakšpunktus).

Aknu darbības traucējumi

Pēc 18,06 mg lielas nalmefēna vienreizējas devas ievadīšanas pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, palielinājās iedarbība attiecībā pret veseliem indivīdiem. Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem iedarbība palielinājās 1,5 reizes un iekšķīgi lietotas devas klīrenss samazinājās par aptuveni 35%. Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem iedarbība palielinājās 2,9 reizes attiecībā uz AUC un 1,7 reizes – uz Cmax, bet iekšķīgi lietotas devas klīrenss samazinājās par aptuveni 60%. Klīniski būtiskas tmax vai eliminācijas pusperioda pārmaiņas nevienā no grupām novērotas netika.

Farmakokinētiskie dati pēc iekšķīgas nalmefēna lietošanas pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pieejami (skatīt 4.3 un 4.4 apakšpunktus).

Gados vecāki pacienti

Specifiskie pētījumi ar iekšķīgi lietotām devām > 65 gadus veciem pacientiem netika veikti. Pētījums ar intravenozu ievadīšanu neliecināja par būtiskām izmaiņām farmakokinētikā gados vecākiem cilvēkiem, salīdzinot ar jaunākiem cilvēkiem (skatīt 4.2 un 4.4 apakšpunktus).

5.3Preklīniskie dati par drošumu

Lietojot ārīgi, nalmefēns pelēm uzrādījis ādas sensibilizācijas potenciālu limfmezglos.

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz fertilitāti, grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību.

Augļa-embrija attīstības toksicitātes pētījumā trušiem, tika novērotas tādas ar augļa attīstību saistītas blakusparādības kā samazināts augļa svars un aizkavēta pārkaulošanās, bet nekādas nozīmīgas novirzes netika novērotas. AUC bez blakusparādību līmenī (no observed adverse effect level – NOAEL) šīm iedarbībām bija zemāks, kā cilvēkam lietojot ieteicamās klīniskās devas.

Pre- un postnatālās toksicitātes pētījumos žurkām tika novērots palielināts nedzīvi dzimušo skaits un samazināta jaundzimušo dzīvotspēja. Šie blakusefekti ir uzskatāmi par netiešiem efektiem, kas saistīti ar mātītes toksicitāti.

Pētījumi ar žurkām parādīja nalmefēna vai tā metabolītu izdalīšanos pienā.

Neklīniskie dati neliecina par īpašu bīstamību cilvēkam, ņemot vērā parastos farmakoloģiskās drošības, atkārtotu devu toksicitātes, genotoksicitātes un kancerogenitātes potenciāla pētījumus.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Mikrokristāliskā celuloze

Laktoze, bezūdens

A tipa krospovidons

Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Hipromeloze

Makrogols 400

Titāna dioksīds (E171)

6.2Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgi PVH/PVdH-alumīnija blisteri kartona kastītēs.

Iepakojumā ir 7, 14, 28, 42, 49 un 98 apvalkotās tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

H. Lundbeck A/S

Ottiliavej 9

DK-2500 Valby

Dānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/12/815/001 7 tabletes

EU/1/12/815/002 14 tabletes

EU/1/12/815/003 28 tabletes

EU/1/12/815/004 42 tabletes

EU/1/12/815/005 98 tabletes

EU/1/12/815/006 49 tabletes

EU/1/12/815/007 14 tabletes, maciņš

EU/1/12/815/008 28 tabletes, maciņš

9.REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013.gada 25.februāris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas