Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Sildenafil Actavis (sildenafil) – Zāļu apraksts - G04BE03

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsSildenafil Actavis
ATĶ kodsG04BE03
Vielasildenafil
RažotājsActavis Group PTC ehf

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Sildenafil Actavis 25 mg apvalkotās tabletes

Sildenafil Actavis 50 mg apvalkotās tabletes

Sildenafil Actavis 100 mg apvalkotās tabletes

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur sildenafila citrātu, kas atbilst 25,50 vai 100 mg sildenafila (Sildenafilum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Sildenafil Actavis 25 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur 62,38 mg laktozes (monohidrāta veidā).

Sildenafil Actavis 50 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur 124,76 mg laktozes (monohidrāta veidā).

Sildenafil Actavis 100 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur 249,52 mg laktozes (monohidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Sildenafil Actavis 25 mg apvalkotās tabletes

Sildenafil Actavis 25 mg apvalkotās tabletes ir zilas, ovālas formas, abpusēji izliektas, kuru izmērs ir 10,0 x 5,0 mm un vienā pusē tās marķētas ar “SL25”.

Sildenafil Actavis 50 mg apvalkotās tabletes

Sildenafil Actavis 50 mg apvalkotās tabletes ir zilas, ovālas formas, abpusēji izliektas, kuru izmērs ir 13,0 x 6,5 mm un vienā pusē tās marķētas ar “SL50”.

Sildenafil Actavis 100 mg apvalkotās tabletes

Sildenafil Actavis 100 mg apvalkotās tabletes ir zilas, ovālas formas, abpusēji izliektas, kuru izmērs ir 117,0 x 8,5 mm un vienā pusē tās marķētas ar “SL100”.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Sildenafil Actavis ir indicēts pieaugušiem vīriešiem erektilās disfunkcijas, t.i., nespējas sasniegt vai saglabāt dzimumaktam pietiekamu erekciju, ārstēšanai.

Lai Sildenafil Actavis iedarbotos, nepieciešams seksuāls uzbudinājums.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Lietošana pieaugušajiem

Ieteicamā deva ir 50 mg, lietojot pēc nepieciešamības, apmēram vienu stundu pirms seksuālās aktivitātes. Atkarībā no efektivitātes un panesamības devu var palielināt līdz 100 mg vai samazināt līdz 25 mg. Maksimālā ieteicamā deva ir 100 mg. Maksimālais ieteicamais lietošanas biežums ir vienu reizi dienā. Ja Sildenafil Actavis lieto kopā ar uzturu, darbības sākums var būt vēlāks nekā tukšā dūšā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem devas pielāgošana nav nepieciešama (no 65 gadu vecuma).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna

klīrenss=30-80 ml/min) jāvadās no rekomendācijām, kas sniegtas sadaļā “Lietošana pieaugušajiem”.

Tā kā pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem ir samazināts sildenafila klīrenss (kreatinīna klīrenss <30 ml/min), jāapsver 25 mg devas lietošana. Atkarībā no efektivitātes un panesamības devu pēc nepieciešamības var pakāpeniski palielināt līdz 50 mg vai pat 100 mg.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Tā kā pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (piemēram, ciroze) ir samazināts sildenafila klīrenss, jāapsver 25 mg devas lietošana. Atkarībā no efektivitātes un panesamības devu pēc nepieciešamības var pakāpeniski palielināt līdz 50 mg vai pat 100 mg.

Pediatriskā populācija

Sildenafil Actavis nav indicēts pacientiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Lietošana pacientiem, kuri lieto citas zāles

Izņemot ritonaviru, kuru nav ieteicams kombinēt ar Sildenafil Actavis (skatīt 4.4. apakšpunktu), pacientiem, kuri lieto CYP3A4 inhibitorus (skatīt 4.5. apakšpunktu), jāapsver 25 mg lielas sākuma devas lietošana.

Lai samazinātu posturālās hipotensijas rašanās risku, pacientam, kuri lieto alfa blokatorus pirms sildenafila terapijas uzsākšanas, alfa blokatoru terapijai ir jābūt nostabilizētai. Turklāt jāapsver sildenafila terapijas uzsākšana ar 25 mg devu (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Zināms, ka sildenafils pastiprina nitrātu hipotensīvo iedarbību, jo tā darbības mehānisms saistīts ar slāpekļa oksīda/cikliskā guanozīnmonofosfāta (cGMP) metabolismu (skatīt 5.1. apakšpunktu), tāpēc to nedrīkst lietot pacientiem, kuri lieto jebkura veida slāpekļa oksīda donorus (piemēram, amilnitrītu) vai nitrātus.

Guanilātciklāzes stimulatoru, kā riociguats, vienlaicīga lietošana kopā ar PDE5 inhibitoriem, tajā skaitā sildenafilu, ir kontrindicēta, jo pastāv simptomātiskas hipotensijas rašanās iepējamība (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Vīriešiem, kuriem seksuālā aktivitāte nav ieteicama (piemēram, pacientiem ar smagām kardiovaskulārām slimībām, tādām kā nestabilā stenokardija vai smaga sirds mazspēja), nevajadzētu lietot nekādus erektilās disfunkcijas ārstēšanas līdzekļus, ieskaitot sildenafilu.

Sildenafil Actavis ir kontrindicēta pacientiem, kuriem sakarā ar nearterītisku išēmisku priekšējo optisko neiropātiju (NIPON) ir redzes zudums vienā acī, neskatoties uz to vai šī epizodei ir vai nav bijusi saistībā ar iepriekšēju PDE5 inhibitoru lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Sildenafila lietošanas drošība nav pētīta šādām pacientu grupām un tāpēc tā lietošana šiem pacientiem ir kontrindicēta: smagi aknu darbības traucējumi, hipotensija (asinsspiediens <90/50 mmHg), nesen pārciests insults vai miokarda infarkts, kā arī pacientiem, kuriem diagnosticēta pārmantota deģeneratīva tīklenes slimība, piemēram, retinitis pigmentosa (nelielai daļai šo pacientu ir tīklenes fosfodiesterāžu ģenētisks defekts).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lai noteiktu erektilās disfunkcijas diagnozi, iespējamo traucējuma cēloni un uzsāktu farmakoloģisku ārstēšanu, nepieciešami anamnēzes un izmeklēšanas dati.

Sirds – asinsvadu sistēmas riska faktori

Ar seksuālo aktivitāti ir saistīts noteiktas pakāpes kardiovaskulārais risks, tāpēc, pirms uzsākt jebkuru erektilās funkcijas traucējumu terapiju, ārstam jānovērtē pacienta kardiovaskulārās sistēmas stāvoklis. Sildenafilam piemīt vazodilatatora īpašības, kā rezultātā tas izraisa nelielu un pārejošu asinsspiediena pazemināšanos (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pirms sildenafila nozīmēšanas, ārstam jānovērtē, vai pacientiem ar zināmām pamatslimībām šāds vazodilatatorais efekts nelabvēlīgi neietekmēs viņu veselības stāvokli, it īpaši vienlaicīgi ar seksuālo aktivitāti. Palielināta jutība pret vazodilatatoriem ir pacientiem ar sirds kreisā kambara obstrukciju (piemēram, aortas stenoze, hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija) vai arī pacientiem ar reti sastopamo polisistēmiskās atrofijas sindromu, kas izpaužas ar krasi izteiktu asinsspiediena autonomās kontroles nepilnvērtību.

Sildenafil Actavis pastiprina nitrātu hipotensīvo efektu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Kopš Sildenafil Actavis izplatīšanas sākuma saņemti ziņojumi par smagām kardiovaskulārām reakcijām, ieskaitot miokarda infarktu, nestabilu stenokardiju, pēkšņu kardiālu nāvi, ventrikulāru aritmiju, cerebrovaskulāru asiņošanu, pārejošu išēmisko lēkmi, hipertensiju un hipotensiju, kas laika ziņā sakrituši ar Sildenafil Actavis lietošanu. Vairumam šo pacientu, taču ne visiem, jau iepriekš bijuši kardiovaskulāras slimības riska faktori. Liela daļa šo atgadījumu notikuši dzimumakta laikā vai tūliņ pēc tā, daži radušies drīz pēc Sildenafil Actavis lietošanas bez seksuālas aktivitātes. Nav iespējams noteikt, vai šie atgadījumi ir tieši saistīti ar Sildenafil Actavis lietošanu un seksuālo aktivitāti, vai radušies citu faktoru ietekmē.

Priapisms

Erektilās funkcijas traucējumu novēršanai domātie līdzekļi, ieskaitot sildenafilu, jālieto ar piesardzību pacientiem, kuriem konstatēta dzimumlocekļa anatomiska deformācija (piemēram, angulācija, kavernozā fibroze vai Peirona slimība), kā arī pacientiem, kuru stāvoklis var veicināt priapismu (piemēram, sirpjveida šūnu anēmija, multiplā mieloma vai leikēmija).

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par ilgstošu erekciju un priapismu sildenafila terapijas laikā. Ja erekcija ilgst vairāk kā 4 stundas, pacientam nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība. Ja priapismu neārstē nekavējoties, var tikt bojāti dzimumlocekļa audi un rasties neatgriezeniska impotence.

Vienlaicīga citu PDE5 inhibitoru vai citu erektilās disfunkcijas ārstēšanai paredzēto zāļu lietošana

Pagaidām nav izpētīts, cik efektīva un droša ir sildenafila kombinācija ar citiem PDE5 inhibitoriem, citām plaušu arteriālās hipertensijas (PAH) ārstēšanā izmantotajām zālēm, kas satur sildenafilu (REVATIO), vai citiem erektilās funkcijas traucējumu novēršanai lietotiem līdzekļiem. Tāpēc šāda kombinācija nav ieteicama.

Ietekme uz redzi

Saistībā ar sildenafila un citu PDE5 inhibitoru lietošanu saņemti ziņojumi par spontāniem redzes defektu gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Saistībā ar sildenafila un citu PDE5 inhibitoru lietošanu spontāni ziņojumi un novērošanas pētījumos novērota nearterītiska išēmiska priekšēja optiska neiropātija (rets traucējums) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem jāpaskaidro, ka jebkādu pēkšņu redzes traucējumu gadījumā viņiem jāpārtrauc Sildenafil Actavis lietošana un nekavējoties jākonsultējas ar ārstu (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar ritonaviru

Nav ieteicama sildenafila kombinācija ar ritonaviru (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar alfa blokatoriem

Lietojot sildenafilu pacientiem, kuri lieto alfa blokatorus, ieteicams ievērot piesardzību, jo šo zāļu vienlaicīga lietošana nedaudziem jutīgiem indivīdiem var izraisīt simptomātisku hipotensiju (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tas pārsvarā var atgadīties pirmo 4 stundu laikā pēc sildenafila lietošanas. Lai samazinātu iespējamo posturālās hipotensijas risku, pacientam, kurš lieto alfa blokatoru terapiju, pirms sildenafila terapijas uzsākšanas, jābūt hemodinamiski stabilam. Jāapsver sildenafila terapijas uzsākšana ar 25 mg devu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Turklāt ārstam jāsniedz pacientam padoms, ko darīt, ja rodas posturālas hipotensijas simptomi.

Ietekme uz asiņošanu

Pētījumi in vitro ar cilvēka trombocītiem liecina, ka sildenafils pastiprina nātrija nitroprusīda spēju kavēt agregāciju. Trūkst ziņu par sildenafila lietošanas drošību pacientiem ar asiņošanas traucējumiem vai aktīvu peptisku čūlu. Tāpēc šiem pacientiem sildenafils jālieto tikai pēc rūpīgas riska/ieguvuma attiecības izvērtēšanas.

Sildenafil Actavis tabletes satur laktozes monohidrātu. Sildenafil Actavis nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Sievietes

Sildenafil Actavis nav paredzēts lietošanai sievietēm.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz sildenafilu

In vitro pētījumi

Sildenafila metabolisms noris, galvenokārt piedaloties citohroma P450 (CYP) izoformām 3A4 (metabolisma nozīmīgākais ceļš) un 2C9 (mazāk nozīmīgs ceļš). Šī iemesla dēļ minēto izoenzīmu inhibitori var samazināt sildenafila klīrensu, savukārt šo izoenzīmu inducētāji var palielināt sildenafila klīrensu.

In vivo pētījumi

Klīniskajos pētījumos iegūto datu populācijas farmakokinētiskā analīze liecina, ka sildenafila klīrenss samazinās, ja to lieto vienlaicīgi ar CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, ketokonazolu, eritromicīnu, cimetidīnu). Kaut gan šiem pacientiem netika konstatēta nevēlamo blakusparādību biežuma palielināšanās, tomēr, lietojot sildenafilu vienlaicīgi ar CYP3A4 inhibitoriem, ieteicams apsvērt 25 mg lielas sākuma devas piemērošanu.

Kombinācijā ar HIV proteāzes inhibitoru ritonaviru, kurš ir ļoti spēcīgs P450 inhibitors, tā līdzsvara koncentrācijas apstākļos (500 mg divas reizes dienā) pievienojot sildenafilu (vienreizēju 100 mg

devu), sildenafila Cmax palielinājās par 300% (4-reizes) un sildenafila plazmas AUC palielinājās par 1000% (11-reizes). Pēc 24 stundām sildenafila koncentrācija vēl arvien bija ap 200 ng/ml, kamēr, lietojot sildenafilu vienu pašu, tā ir ap 5 ng/ml. Tas atbilst zināmajam faktam, ka ritonaviram piemīt spēcīga iedarbība uz ļoti daudziem no P450 substrātiem. Ritonavira farmakokinētiku sildenafils neietekmēja. Ņemot vērā šos farmakokinētiskos datus, sildenafila kombinācija ar ritonaviru nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu), un jebkurā gadījumā sildenafila deva nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt 25 mg 48 stundu laikā.

Vienlaicīgi ar HIV proteāzes inhibitoru sakvinaviru (CYP3A4 inhibitors) tā līdzsvara koncentrācijas apstākļos (1200 mg trīs reizes dienā) lietojot sildenafilu (vienreizēja 100 mg deva), sildenafila Cmax palielinājās par 140% un plazmas AUC palielinājās par 210%. Sildenafils neietekmēja sakvinavira farmakokinētiku (skatīt 4.2. apakšpunktu). Spēcīgākiem CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, ketokonazolam un itrakonazolam, sagaidāma vēl izteiktāka ietekme.

Lietojot vienu 100 mg lielu sildenafila devu vienlaicīgi ar eritromicīnu (vidēji spēcīgu CYP3A4 inhibitoru), tā līdzsvara koncentrācijas apstākļos (500 mg divas reizes dienā 5 dienas pēc kārtas), sildenafila sistēmiskā ekspozīcija (AUC) palielinājās par 182%. Pētījumos ar veseliem brīvprātīgiem vīriešiem azitromicīnam (500 mg dienā 3 dienas pēc kārtas) netika konstatēta nekāda ietekme uz sildenafila AUC, Cmax , tmax un eliminācijas ātruma konstanti, kā arī vēlāk uz sildenafila vai tā galvenā cirkulējošā metabolīta eliminācijas pusperiodu. Cimetidīns (800 mg) (citohroma P450 inhibitors un nespecifisks CYP3A4 inhibitors) veseliem brīvprātīgajiem izraisīja par 56% lielāku sildenafila koncentrāciju plazmā, ja to lietoja vienlaicīgi ar sildenafilu (50 mg).

Greipfrūtu sula ir vājš zarnu sieniņu metabolisma CYP3A4 inhibitors, un var izraisīt mērenu sildenafila koncentrācijas palielināšanos plazmā.

Atsevišķas antacīdo līdzekļu (magnija hidroksīds/alumīnija hidroksīds) devas neietekmēja sildenafila biopieejamību.

Kaut gan nav veikti specifiski zāļu mijiedarbības pētījumi ar visām zālēm, populācijas farmakokinētiskā analīze liecina, ka sildenafila farmakokinētika netiek ietekmēta, ja vienlaicīgi lieto CYP2C9 inhibitorus (piemēram, tolbutamīdu, varfarīnu, fenitoīnu), CYP2D6 inhibitorus (piemēram, selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus, tricikliskos antidepresantus), tiazīdus un tiem līdzīgus diurētiskos līdzekļus, cilpas un kāliju saudzējošos diurētiskos līdzekļus, angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, kalcija kanālu blokatorus, beta adrenerģisko receptoru antagonistus vai CYP450 metabolisma inducētājus (piemēram, rifampicīnu, barbiturātus). Pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem vīriešiem, vienlaicīgi ievadot endotelīna antagonistu bosentānu ([vidēji spēcīgs] CYP3A4, CYP2C9 un, iespējams, arī CYP2C19 inducētājs) līdzsvara koncentrācijā (125 mg divas reizes dienā) ar sildenafilu līdzsvara koncentrācijā (80 mg trīs reizes dienā) samazināja sildenafila AUC un Cmax attiecīgi par 62,6% un 55,4%. Tādēļ sagaidāma izteiktāka sildenafila koncentrācijas samazināšanās plazmā, ja vienlaicīgi ievada spēcīgu CYP3A4 inducētāju, piemēram, rifampicīnu.

Nikorandils ir kalcija kanālu aktivatora un nitrāta hibrīds. Nitrāta komponentes dēļ tam ir potenciāli iespējama nopietna mijiedarbība ar sildenafilu.

Sildenafila ietekme uz citām zālēm

In vitro pētījumi

Sildenafils ir vājš citohroma cytochrome P450 izoformu 1A2, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A4 inhibitors(IC50>150 µM). Tā kā pēc ieteicamo devu lietošnas maksimālā sildenafila koncentrācija plazmā ir aptuveni 1 µM, maz ticams, ka Sildenafil Actavis varētu ietekmēt šo izoenzīmu substrātu klīrensu.

Nav datu par sildenafila mijiedarbību ar nespecifiskajiem fosfodiesterāzes inhibitoriem, piemēram, ar teofilīnu un dipiridamolu.

In vivo pētījumi

Atbilstoši jau zināmajai ietekmei uz slāpekļa oksīda /cGMP mehānismu (skatīt 5.1. apakšpunktu), novērots, ka sildenafils pastiprina nitrātu hipotensīvos efektus, tādēļ tā nozīmēšana vienlaicīgi ar slāpekļa oksīda donoriem vai nitrātiem jebkurā formā ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Riociguats: Preklīniskie pētījumi liecināja par aditīvu sistēmiska asinsspiediena samazināšanās efektu, PDE5 inhibitorus lietojot kopā ar riociguatu. Klīniskajos pētījumos, riociguāts apliecināja spēju palielināt PDE5 inhibitoru hipotensīvo iedarbību. Lietojot šo kombināciju, pētāmajā populācijā labvēlīga klīniskā iedarbība netika novērota. Riociguata vienlaicīga lietošana kopā ar PDE5 inhibitoriem, tajā skaitā sildenafilu, ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Nedaudziem jutīgiem indivīdiem, kuri lieto alfa blokatoru terapiju, vienlaicīga sildenafila lietošana var izraisīt simptomātisku hipotensiju. Tas visdrīzāk sagaidāms pirmo 4 stundu laikā pēc sildenafila lietošanas (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Trijos specifiskos zāļu-zāļu mijiedarbības pētījumos lietoja vienlaicīgi alfa blokatoru doksazosīnu (4 mg un 8 mg) un sildenafilu (25 mg, 50 mg vai 100 mg) pacientiem ar labdabīgu prostatas hiperplāziju (LPH), kas stabilizēta ar doksazosīna terapiju. Šo pētījumu populācijā guļus stāvoklī mērītais asinsspiediens papildus vidēji pazeminājās par 7/7 mmHg, 9/5 mmHg un 8/4 mmHg un stāvus mērītais asinsspiediens papildus vidēji pazeminājās attiecīgi par 6/6 mmHg, 11/4 mmHg un 4/5 mmHg. Ar doksazosīna terapiju stabilizētiem pacientiem, lietojot vienlaicīgi sildenafilu un doksazosīnu, saņemti reti ziņojumi par simptomātisku posturālu hipotensiju. Šie ziņojumi ietvēra reiboni un vieglu apskurbumu, bet ne sinkopi.

Lietojot sildenafilu (50 mg) kombinācijā ar tolbutamīdu (250 mg) vai varfarīnu (40 mg), nozīmīga mijiedarbība nav konstatēta, lai gan abu savienojumu metabolisms noris ar CYP2C9 starpniecību.

Sildenafils (50 mg) nepagarināja asins teces laiku ko izraisījis aspirīns (150 mg).

Sildenafils (50 mg) nepastiprināja alkohola hipotensīvo efektu veseliem brīvprātīgajiem, kuriem alkohola maksimālā koncentrācija asinīs vidēji bija 80 mg/dl.

Apkopojot datus par šādām hipotensīvo līdzekļu grupām: diurētiskie līdzekļi, beta blokatori, AKE inhibitori, angiotenzīna II inhibitori, antihipertensīvie līdzekļi (vazodilatatori un centrālas

iedarbības līdzekļi), adrenerģisko neironu blokatori, kalcija kanālu blokatori un alfa adrenoreceptoru blokatori, konstatēts, ka blakusparādību profils sildenafilu saņēmušajiem pacientiem neatšķīrās no placebo grupas. Specifiskā mijiedarbības pētījumā, amlodipīnu lietojošiem hipertensijas pacientiem vienlaicīgi lietojot arī sildenafilu (100 mg), novēroja sistoliskā asinsspiediena papildus samazinājumu guļus stāvoklī par 8 mm Hg. Attiecīgais diastoliskā asinsspiediena papildus samazinājumu guļus stāvoklī bija 7 mm Hg. Šī papildu pazemināšanās bija līdzvērtīga asinsspiediena pazeminājumam, kādu novēroja veseliem brīvprātīgajiem, kuri saņēma sildenafilu vienu pašu (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Sildenafils (100 mg) neietekmēja HIV proteāzes inhibitoru sakvinavira un ritonavira (abi ir CYP3A4 substrāti) farmakokinētiku to līdzsvara koncentrācijas apstākļos.

Sildenafils līdzsvara koncentrācijā (80 mg trīs reizes dienā) veseliem brīvprātīgajiem vīriešiem izraisīja bosentāna AUC paaugstināšanos par 49,8% un bosentāna Cmax paaugstināšanos par 42% (125 mg divas reizes dienā).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sildenafil Actavis nav paredzēts lietošanai sievietēm.

Nav veikti adekvāti un labi kontrolēti pētījumi ar grūtniecēm vai mātēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Reproduktivitātes pētījumos ar žurkām un trušiem pēc sildenafila iekšķīgas ievadīšanas netika konstatēta nekāda nevēlama iedarbība.

Netika novērota ietekme uz spermatozoīdu kustīgumu vai morfoloģiju pēc vienreizējas 100 mg sildenafila devas lietošanas veseliem brīvprātīgajiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tā kā klīniskajos pētījumos ar sildenafilu bijuši ziņojumi par reiboni un redzes traucējumiem, pacientiem jāzina, kā viņi reaģē uz Sildenafil Actavis, pirms vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

Sildenafila drošības profils ir balstīts uz 9570 pacientiem no 74 dubultakliem placebo-kontrolētiem klīniskajiem pētījumiem. Klīniskajos pētījumos visbiežāk ziņotās blakusparādības pacientiem, kuri saņēma sildenafilu, bija galvassāpes, piesarkums, dispepsija, aizlikts deguns, reibonis, slikta dūša, karstuma viļņi, redzes traucējumi, cianopsija un un neskaidra redze.

Pēcreģistrācijas uzraudzībā ziņotās blakusparādības aptver laika periodu, kas lielāks par >10 gadiem. Šo blakusparādību biežumu nevar noteikt precīzi, jo ne visas blakusparādības tika ziņotas.

Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Visas medicīniski būtiskās blakusparādības, kuras tika novērotas klīniskajos pētījumos biežāk nekā placebo grupā, zemāk norādītajā tabulā ir sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un sastopamības biežumam (ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000)).

Pie tam, pēcreģistrācijas uzraudzībā ziņoto medicīniski būtisko blakusparādību biežums ir norādīts kā nezināms.

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

1. tabula: Medicīniski būtiskās blakusparādības, par kurām klīniskajos pētījumos ziņots biežāk nekā placebo grupā un medicīniski būtiskās blakusparādības par kurām ziņots pēcreģistrācijas uzraudzībā

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

sistēmu

( 1/10)

( 1/100 līdz

( 1/1000 līdz

( 1/10000 līdz <1/1000

klasifikācija

 

<1/10)

<1/100)

 

Infekcijas un

 

 

Rinīts

 

infestācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

 

Paaugstināta jutība

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas

Galvassāpes

Reibonis

Miegainība,

Cerebrovaskulārs gadījums,

traucējumi

 

 

hipoestēzija

pārejošas išēmijas lēkmes,

 

 

 

 

krampji*, recidivējoši krampji*,

 

 

 

 

ģībonis

 

 

 

 

 

Acu bojājumi

 

Izmainīta

Asarošanas

Nearterītiskā priekšējā išēmiskā

 

 

krāsu

pataloģijas***, acu

redzes nerva neiropātija

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

sistēmu

( 1/10)

( 1/100 līdz

( 1/1000 līdz

( 1/10000 līdz <1/1000

klasifikācija

 

<1/10)

<1/100)

 

 

 

uztvere**,

sāpes, fotofobija,

(Non-arteritic anterior

 

 

redzes

fotopsija, acu

ischaemic optic neuropathy -

 

 

traucējumi,

hiperēmija, redzes

NAION)*, tīklenes asinsvadu

 

 

neskaidra

spilgtuma

oklūzija*, asinsizplūdums

 

 

redze

pastiprināšanās,

tīklenē, aterosklerotiska

 

 

 

konjunktivīts

retinopātija, tīklenes patoloģijas,

 

 

 

 

glaukoma, redzes lauka defekti,

 

 

 

 

diplopija, redzes asuma

 

 

 

 

samazināšanās, miopija,

 

 

 

 

astenopija, stiklveida ķermeņa

 

 

 

 

apduļķojumi, varavīksnenes

 

 

 

 

patoloģija, midriāze, gaismas

 

 

 

 

oreols, acu tūska, acu

 

 

 

 

pietūkums, acu bojājumi,

 

 

 

 

konjunktīvas hiperēmija, acu

 

 

 

 

kairinājums, patoloģiskas

 

 

 

 

sajūtas acī, plakstiņu tūska,

 

 

 

 

sklēras krāsas pārmaiņas

 

 

 

 

 

Ausu un

 

 

Vertigo, troksnis

Kurlums

labirinta

 

 

ausīs

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sirds funkcijas

 

 

Tahiakrdija,

Pēkšņa kardiāla nāve*,

traucējumi

 

 

sirdsklauves

miokarda infarkts, ventrikulāra

 

 

 

 

aritmija*, priekškambaru

 

 

 

 

mirdzēšana, nestabila

 

 

 

 

stenokardija

 

 

 

 

 

Asinsvadu

 

Pietvīkums,

Hipertensija,

 

sistēmas

 

karstuma

hipotensija

 

traucējumi

 

viļņi

 

 

 

 

 

 

 

Elpošanas

 

Aizlikts

Asiņošana no deguna,

Spiediena sajūta rīklē, deguna

sistēmas

 

deguns

deguna

tūska, deguna sausums

traucējumi,

 

 

blakusdobumu

 

krūšu kurvja un

 

 

aizlikums

 

videnes slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu

 

Slikta dūša,

Gastroezofageāla

Mutes dobuma hipoestēzija

trakta

 

dispepsija

atviļņa slimība,

 

traucējumi

 

 

vemšana, sāpes

 

 

 

 

vēdera augšdaļā,

 

 

 

 

mutes sausums

 

 

 

 

 

 

Ādas un

 

 

Izsitumi

Stīvensa-Džonsona sindroms

zemādas audu

 

 

 

(SDžS)*, toksiska epidermas

bojājumi

 

 

 

nekrolīze (TEN)*

 

 

 

 

 

Skeleta-muskuļu

 

 

Mialģija, sāpes

 

un saistaudu

 

 

ekstremitātēs

 

sistēmas

 

 

 

 

bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Orgānu

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

sistēmu

( 1/10)

( 1/100 līdz

( 1/1000 līdz

( 1/10000 līdz <1/1000

klasifikācija

 

<1/10)

<1/100)

 

Nieru un

 

 

Hematūrija

 

urīnizvades

 

 

 

 

sistēmas

 

 

 

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reproduktīvās

 

 

 

Dzimumlocekļa asiņošana,

sistēmas

 

 

 

priapisms*, hematospermija,

traucējumi un

 

 

 

pastiprināta erekcija

krūts slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārēji

 

 

Sāpes krūškurvī,

Uzbudinājums

traucējumi un

 

 

savārgums, karstuma

 

reakcijas

 

 

sajūta

 

ievadīšanas

 

 

 

 

vietā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

Paātrināta

 

 

 

 

sirdsdarbība

 

*Ziņots tikai pēcreģistrācijas pieredzē.

**Izmainīta krāsu uztvere: hloropsija, hromatopsija, cianopsija, eritropsija un ksantopsija.

***Asarošanas patoloģija: acu sausums, asarošanas traucējumi un pastiprināta asarošana.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Vienas devas pētījumos, kuros piedalījās brīvprātīgie, lietojot līdz pat 800 mg lielas devas, nevēlamās blakusparādības bija tādas pašas kā, lietojot mazākas devas, taču tās bija biežākas un izteiktākas. 200 mg lielas devas nedeva lielāku efektu, bet palielināja blakusparādību (galvassāpju, piesarkuma, dispepsijas, aizlikta deguna, redzes traucējumu) biežumu.

Pārdozēšanas gadījumos jāveic parastie atbalstošie pasākumi, pēc nepieciešamības. Nav sagaidāms, ka nieru dialīze varētu paātrināt sildenafila klīrensu, jo tas spēcīgi saistās ar plazmas olbaltumvielām un netiek izvadīts ar urīnu.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Uroloģiski līdzekļi, Zāļu preparāti erekcijas traucējumu ārstēšanai, ATĶ kods: G04BE03.

Darbības mehānisms

Sildenafils ir perorāls līdzeklis erektilās disfunkcijas ārstēšanai. Dabīga seksuāla kairinājuma apstākļos tas atjauno traucētu erektilo funkciju, palielinot asiņu pieplūdumu dzimumloceklim.

Erekcijas fizioloģiskai norisei ir nepieciešama slāpekļa oksīda (NO) atbrīvošanās kavernozajos ķermeņos seksuālās stimulācijas laikā. Slāpekļa oksīds savukārt stimulē enzīma guanilātciklāzes aktivitāti, kā rezultātā palielinās cikliskā guanozīnmonofosfāta (cGMP) līmenis, nodrošinot kavernozo ķermeņu gludās muskulatūras atslābumu, ļaujot tajos ieplūst asinīm.

Sildenafils ir spēcīgs un selektīvs cGMP specifiskās 5. tipa fosfodiesterāzes (PDE5) inhibitors kavernozajos ķermeņos, kur PDE5 ietekmē noris cGMP degradācija. Sildenafils ietekmē erekciju, iedarbojoties tikai lokāli. Tiešas relaksējošas iedarbības uz izolētu cilvēka kavernozo ķermeni sildenafilam nav, taču šīs zāles būtiski pastiprina NO relaksējošo iedarbību uz šiem audiem. Aktivējoties NO/cGMP metabolisma ceļam, kā tas notiek seksuāla uzbudinājuma laikā, sildenafila ierosinātā PDE5 kavēšana izraisa izteiktu cGMP koncentrācijas palielināšanos kavernozajos ķermeņos. Tāpēc sildenafila vēlamais farmakoloģiskais efekts iestājas vienīgi seksuālās stimulācijas gadījumos.

Farmakodinamiskā iedarbība

Pētījumos in vitro pierādīts, ka sildenafils selektīvi iedarbojas uz PDE5, kas ir iesaistīts erekcijas procesā. Tā iedarbība uz PDE5 ir vairāk izteikta nekā uz citām zināmajām fosfodiesterāzes formām. Desmit reizes vājāka ir darbība uz PDE6, kas piedalās gaismas pārvadē tīklenē. Pie maksimālās ieteicamās devas novērota 80 reizes vājāka iedarbība uz PDE1 un 700 reizes vājāka iedarbība uz PDE2, 3, 4, 7, 8, 9, 10 un 11). Sildenafils darbojas 4000 reizes selektīvāk uz PDE5 nekā uz PDE3 cAMP specifisku fosfoesterāzes izoformu, kas piedalās sirds kontraktilitātes regulācijā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Divi klīniskie pētījumi tika speciāli veidoti, lai noskaidrotu laika periodu pēc devas lietošanas, kurā dabīga seksuālā kairinājuma apstākļos sildenafils var radīt erekciju. Pētījumā, kurā izmantota dzimumlocekļa pletismogrāfija (RigiScan), pacientiem, kuriem sildenafils tukšā dūša izraisīja erekciju ar 60% rigiditāti (pietiekama dzimumaktam), to novēroja vidēji pēc 25 minūtēm (robežās no 12 līdz 37 minūtēm). Citā RigiScan pētījumā sildenafils vēl 4-5 stundas pēc devas lietošnaas bija spējīgs izsaukt erekciju seksuālas stimulācijas apstākļos.

Sildenafils izraisa vieglu un pārejošu asinsspiediena pazemināšanos, kas vairumā gadījumu neizpaužas klīniski. Pēc 100 mg iekšķīgas devas lietošanas sistoliskā asinsspiediena vidējā maksimālā pazemināšanās guļus stāvoklī bija 8,4 mm Hg. Attiecīgās diastoliskā asinsspiediena pārmaiņas guļus stāvoklī bija 5,5 mm Hg. Šāds asinsspiediena pazeminājums saistīts ar sildenafila vazodilatatoro iedarbību, iespējams, sakarā ar cGMP līmeņa palielināšanos asinsvadu gludajā muskulatūrā. Vienreizējas sildenafila devas līdz pat 100 mg veseliem brīvprātīgajiem neizraisīja klīniski nozīmīgas pārmaiņas elektrokardiogrammā.

Hemodinamisko efektu pētījumā, lietojot vienreizēju sildenafila 100 mg devu, 14 pacientiem ar smagu koronāro artēriju slimību (KAS) (>70% stenoze vismaz vienā koronārajā artērijā) vidējais sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens miera stāvoklī samazinājās par 7% un 6%, tātad bija tuvu terapijas sākumā noteiktajam. Vidējais sistoliskais asinsspiediens plaušu asinsritē samazinājās par 9%. Pierādīts, ka sildenafils neiespaido sirds izsviedies tilpumu un neizmaina asins plūsmu stenozētajās koronārajās artērijās.

Dubultaklā, placebo kontrolētā slodzes stresa pētījumā, kurā piedalījās 144 pacienti ar erektilo disfunkciju un hroniski stabilu stenokardiju, kuri regulāri lietoja pretstenokardijas līdzekļus (izņemot nitrātus), lietojot sildenafilu, netika novērotas atšķirības laikā līdz stenokardijas simptomu izpausmēm, salīdzinot sildenafilu ar placebo. Iegūtie rezultāti parādīja, ka vērtējot pēc laika, kas nepieciešams stenokardijas ierobežošanai, nav klīniski nozīmīgas atšķirības starp sildenafilu un placebo.

Dažiem pacientiem 1 stundu pēc 100 mg devas lietošanas, izmantojot Farnsworth-Munsell

100 nokrāsu testu, konstatēja vieglas un pārejošas krāsu (zilās/zaļās) atšķiršanas spēju pārmaiņas, bet 2 stundas pēc devas lietošanas nekāda iedarbība vairs nebija konstatējama. Uzskata, ka šīs krāsu izšķiršanas spēju pārmaiņas ir saistītas ar PDE6 kavēšanu, tādējādi ietekmējot gaismas pārvadīšanas

kaskādi tīklenē. Sildenafils neietekmē redzes asumu un kontrasta jutīgumu. Nelielā placebo kontrolētā pētījumā, pacientiem ar dokumentētu agrīnu vecuma izraisītu makulas deģenerāciju (n=9), sildenafila (vienreizēja deva 100 mg) lietošanas gadījumā netika novērotas būtiskas izmaiņas redzes pārbaudēs (redzes asumā, Amsler grid, luksofora simulācijas testā, Humphrey perimetrā un fotostresā).

Veseliem brīvprātīgajiem, lietojot vienu sildenafila 100 mg devu iekšķīgi, netika konstatēta nekāda ietekme uz spermatozoīdu kustīgumu vai morfoloģiju (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Sīkāka informācija par klīniskajiem pētījumiem

Sildenafils klīniskajos pētījumos tika lietots vairāk nekā 8000 pacientu vecumā no 19-87 gadiem. Pētītas šādu pacientu grupas: gados vecāki pacienti (19,9%), pacienti ar hipertensiju (30,9%), cukura diabētu (20,3%), sirds išēmisko slimību (5,8%), hiperlipidēmiju (19,8%), muguras smadzeņu bojājumiem (0,6%), depresiju (5,2%), prostatas transuretrālo rezekciju (3,7%), radikālu prostatektomiju (3,3%). Slikti pārstāvētas vai no klīniskajiem pētījumiem tika izslēgtas šādas pacientu grupas: pacienti pēc iegurņa dobuma operācijām, pacienti pēc staru terapijas, pacienti ar smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem un pacienti, kuri slimo ar noteiktām kardiovaskulārām slimībām (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fiksēto devu pētījumos to pacientu skaits (%), kuri ziņoja par erekcijas uzlabošanos ārstēšanās rezultātā, bija šāds: 62% (25 mg), 74% (50 mg) un 82% (100 mg) salīdzinājumā ar 25% placebo grupā. Kontrolētajos klīniskajos pētījumos pacientu skaits, kuri blakusparādību dēļ vēlējās pārtraukt terapiju, bija neliels un pielīdzināms placebo.

Apkopojot visu pētījumu datus, pacientu skaits, kuri ziņoja par erekcijas uzlabošanos sildenafila lietošanas rezultātā, bija šāds:

Apkopojot visu pētījumu datus, pacientu skaits, kuri ziņoja par erekcijas uzlabošanos sildenafila lietošanas rezultātā, bija šāds: 84% no psihogēnās erektilās disfunkcijas pacientiem, 77% no jauktas izcelsmes erektilās disfunkcijas pacientiem, 68% no organiskas izcelsmes erektilās disfunkcijas pacientiem, 67% no gados vecākiem pacientiem, 59% no cukura diabēta slimniekiem, 69% no sirds išēmiskās slimības pacientiem, 68% no pacientiem ar hipertensiju, 61% no pacientiem pēc prostatas transuretrālas rezekcijas, 43% no pacientiem pēc radikālas prostatektomijas, 83% no pacientiem ar muguras smadzeņu bojājumu, 74% no depresijas pacientiem. Sildenafila drošība un efektivitāte saglabājās arī ilgtermiņa pētījumos.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt atsauces zāļu, kas satur sildenafilu, pētījumu rezultātus visās pediatriskās populācijas apakšgrupās erektilās disfunkcijas ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Sildenafila uzsūkšanās noris strauji. Maksimālā koncentrācija plazmā pēc iekšķīgas lietošanas tukšā dūšā tiek sasniegta 30 līdz 120 minūšu laikā (vidēji 60 minūtēs). Vidējā absolūtā biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas ir 41% (robežās no 25-63%). Pēc sildenafila iekšķīgas lietošanas AUC un Cmax palielinās proporcionāli devai visā ieteicamo devu diapazonā (25-100 mg).

Lietojot sildenafilu maltītes laikā, tā uzsūkšanās ātrums samazinās un tmax pagarinās vidēji par 60 minūtēm, bet Cmax samazinās vidēji par 29%.

Izkliede

Sildenafila vidējais izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijā (Vd) ir 105 l, kas liecina par izplatīšanos audos. Pēc vienreizējas 100 mg iekšķīgas devas lietošanas, sildenafila maksimālā kopējā koncentrācija plazmā ir aptuveni 440 ng/ml (CV 40%). Tā kā 96% sildenafila (un tā galvenā cirkulējošā metabolīta - N-desmetil-sildenafila) ir saistīti ar plazmas olbaltumvielām, maksimālā brīvā sildenafila

koncentrācija plazmā – 18 ng/ml (38 nM). Saistīšanās ar olbaltumvielām nav atkarīga no kopējās zāļu koncentrācijas.

Veseliem brīvprātīgajiem, kuri saņēma vienu 100 mg sildenafila devu, 90 minūtes vēlāk ejakulātā varēja konstatēt mazāk par 0,0002% no ievadītās devas (vidēji 188 ng).

Biotransformācija

Sildenafila noārdīšanā galvenokārt piedalās divi aknu mikrosomu izoenzīmi – CYP3A4 (galvenais izoenzīms) un CYP2C9 (mazāk nozīmīgs metabolisma ceļš). Galvenais asinsritē cirkulējošais metabolīts rodas sildenafila N-demetilācijas rezultātā. Šī metabolīta fosfodiesterāzes selektivitātes profils uz ir līdzīgs sildenafila profilam, un tā iedarbības spēks uz PDE5 in vitro ir aptuveni 50% no pamatsavienojuma. Šī metabolīta koncentrācija plazmā ir aptuveni 40% no sildenafila koncentrācijas plazmā. N-desmetil-metabolīts tiek pakļauts tālākām metabolismam un tā terminālās eliminācijas pusperiods ir aptuveni 4 stundas.

Eliminācija

Sildenafila kopējais klīrenss organismā ir 41 l/stundā, un eliminācijas pusperiods terminālajā fāzē ir 3– 5 stundas. Pēc iekšķīgas vai intravenozas ievadīšanas sildenafils tiek izvadīts metabolītu veidā, galvenokārt ar fekālijām (aptuveni 80% no iekšķīgi lietotās devas) mazākā apjomā ar urīnu (aptuveni 13% no iekšķīgi lietotās devas).

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Gados vecāki pacienti

Veseliem, gados vecākiem (65 gadus veciem un vecākiem) brīvprātīgajiem konstatēja samazinātu sildenafila klīrensu, kā rezultātā sildenafila un tā aktīvā N-desmetil-metabolīta koncentrācija plazmā bija par aptuveni 90% lielāka nekā gados jaunākiem (18–45 gadus veciem) veseliem brīvprātīgajiem. Attiecīgais brīvā sildenafila līmenis plazmā bija par 40% lielāks, jo ar vecumu mainās saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām.

Nieru mazspēja

Brīvprātīgajiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss=30-80 ml/min), sildenafila farmakokinētika nemainījāspēc vienas 50 mg devas iekšķīgas lietošanas. N-desmetil-metabolīta vidējais AUC un Cmax palielinājās attiecīgi par 126% un 73%, salīdzinot ar tāda paša vecuma brīvprātīgajiem bez nieru darbības traucējumiem. Tomēr sakarā ar izteiktām individuālām atšķirībām šīs novirzes nebija statistiski nozīmīgas. Brīvprātīgajiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min), sildenafila klīrenss bija samazināts, kā rezultātā AUC un Cmax palielinājās attiecīgi par 100% un 88%, salīdzinot ar tāda paša vecuma brīvprātīgajiem bez nieru darbības traucējumiem. Pie tam, N-desmetil-metabolīta AUC un Cmax rādītāji bija ievērojami lielāki, attiecīgi par 79% un 200%.

Aknu mazspēja

Brīvprātīgajiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu cirozi (A un B klase pēc Child-Pugh skalas) sildenafila klīrenss bija samazināts, tādēļ salīdzinājumā ar tāda paša vecuma brīvprātīgajiem bez aknu bojājuma bija palielināts AUC (84%) un Cmax (47%). Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem sildenafila farmakokinētika nav pētīta.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Povidons K29-32

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Apvalks:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 6000

Indigokarmīna alumīnija laka (E132)

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Sildenafil Actavis 25 mg apvalkotās tabletes

PVH-PVDH/Alumīnija blisteri kartona kastītēs pa 1, 2, 4, 8, 12 vai 24 tabletēm.

Sildenafil Actavis 50 mg apvalkotās tabletes

PVH-PVDH/Alumīnija blisteri kartona kastītēs pa 1, 2, 4, 8, 12 vai 24 tabletēm.

Sildenafil Actavis 100 mg apvalkotās tabletes

PVH-PVDH/Alumīnija blisteri kartona kastītēs pa 1, 2, 4, 8, 12 vai 24 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegi 76-78 IS-220 Hafnarfjörður Īslande

8.REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

Sildenafil Actavis 25 mg apvalkotās tabletes

EU/1/09/595/001

EU/1/09/595/002

EU/1/09/595/003

EU/1/09/595/004

EU/1/09/595/005

EU/1/09/595/016

Sildenafil Actavis 50 mg apvalkotās tabletes

EU/1/09/595/006

EU/1/09/595/007

EU/1/09/595/008

EU/1/09/595/009

EU/1/09/595/010

EU/1/09/595/017

Sildenafil Actavis 100 mg apvalkotās tabletes

EU/1/09/595/011

EU/1/09/595/012

EU/1/09/595/013

EU/1/09/595/014

EU/1/09/595/015

EU/1/09/595/018

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2009. gada 10. decembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2014. gada 4. septembris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas