Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Sonata (zaleplon) – Zāļu apraksts - N05CF03

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsSonata
ATĶ kodsN05CF03
Vielazaleplon
RažotājsMeda AB
Cietā kapsula.
Kapsulām ir necaurspīdīgs balts un necaurspīdīgs gaiši
“5 mg”.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Sonata 5 mg cietās kapsulas
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra kapsula satur 5 mg zaleplona (zaleplon)
Palīgviela ar zināmu iedarbību: 54 mg laktozes monohidrāta. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

brūns cietais apvalksētasr dev s apzīmējumu

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA istr

4.1. Terapeitiskās indikācijas

ğ

 

 

re

Sonata ordinē bezmiega ārstēšanai pacientiem ar iemigšanas t aucējumiem. To ordinē tikai

smagu miega traucējumu gadījumos, novēršot vai at ieglojot slimības simptomus.

4.2. Devas un lietošanas veids

nav

Ieteicamā deva pieaugušiem ir 10 mg.

vairs

 

Ārstēšanas laikam jābūt iespējami īsam, ne ilgākam par 2 nedēļām.

Sonata jālieto tieši pirms gulētieš n s vai arī pēc tam, ja pacientam ir iemigšanas grūtības. Tā kā lietošana pēc ēšanas aizka ē maksimālās koncentrācijas sasniegšanu plazmā par aptuveni 2 stundām, tad nevajadzētu ēstlesvienlaikus vai īsi pirms Sonata lietošanas.

Jebkuram pacientam Sonata kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 10 mg. Pacients jābrīdina nelietot otru devu vienasānakts laikā.

Gados vecākiemZpacientiem

Gados vecākiem pacientiem var būt paaugstināta jutība pret miega zālēm; tādēļ ieteicamā Sonata deva ir 5 mg.

Pediatriskā populācija

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam Sonata ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Tā kā ir samazināts klīrenss, pacientiem ar viegliem vai vidējiem aknu

darbības traucējumiem jālieto Sonata 5 mg. Par smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktā.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidējiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpiemēro, jo šādiem pacientiem Sonata farmakokinētiskās īpašības netiek ietekmētas. Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā Sonata ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktā).

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām. Smagi aknu darbības traucējumi.

Smagi nieru darbības traucējumi. Nakts apnoe sindroms. Myastenia gravis.

Smaga elpošanas mazspēja.

Bērni un pusaudži (jaunāki par 18 gadiem).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

tas

 

ē

Ir bijuši ziņojumi, ka pacientiem, kas lieto sedatīvus/miega līdzekļus, novērojams āds uzvedības

komplekss kā ”braukšana miegā” (tas ir, transporta līdzekļa vadīšana pusnomodā p c sedatīva/miega

istr

 

līdzekļa lietošanas un nespēja atcerēties notikušo). Tas var notikt gan ar iesāc jiem, gan pieredzējušiem sedatīvu/miega līdzekļu lietotājiem. Kaut arī šāda „braukšana miegā”" var rasties, lietojot tikai terapeitisku sedatīva/miega līdzekļa devu, tomēr alkohola un citu centrālās nervu sistēmas (CNS) depresantu lietošana kopā ar sedatīviem/miegağlīdzekļ em, šķiet, palielina šādas uzvedības iespējamību, tieši tāpat kā maksimālās ieteicamāsred vas pārsniegšana. Sakarā ar risku pacientam un sabiedrībai ir ieteicams, ka pacienti, kas ziņojuši par „braukšanas miegā" stāvokļa parādīšanos, pārtrauc zaleplona lietošanu. Ir bijuši ziņojumi par cita veida uzvedības kompleksu (piemēram, ēdiena gatavošanu un ēšanu, zvanīšanunavpa tālruni vai nodarbošanos ar seksu) pacientiem, kuri pēc sedatīvu/miega līdzekļu lietošanas nav pilnīgi pamodušies. Tāpat kā „braukšanas miegā" stāvokli, arī šos notikumus pacienti parasti ne tcer s.

Ir bijuši ziņojumi par smaguvairsanafilakti ku/ a afilaktoīdu reakciju, ja lietoti sedatīvi/miega līdzekļi, ieskaitot zaleplonu. Ziņots, ka pacientiem pēc pirmās vai kārtējās sedatīva/miega līdzekļa, tai skaitā zaleplona, devas ieņemšanas konstatēta kvinkes tūska, kas aptver mēli, balss spraugu un balseni.

Dažiem pacientiem, kas lietojuši sed tīvus/miega līdzekļus, bija arī tādi simptomi kā aizdusa, kakla aizsprostojums vai slikta dūša un emš na. Daži pacienti bija vērsušies pēc medicīniskās palīdzības neatliekamās palīdzības nodaļā. Ja kvinkes tūska aptver mēli, balss spraugu vai balseni, var nosprostoties elpvadi,leskas var izraisīt nāvi. Pacientus, kuriem pēc zaleplona lietošanas rodas kvinkes tūska, nedrīkst vēlr iz pakļaut aktīvās vielas iedarbībai.

Bezmiegs varāliecin t par esošu fizisku vai psihisku slimību. Bezmiegs, kas nepāriet vai saasinās īsajā ārstēšanasZlaikā ar zaleplonu, var liecināt par nepieciešamību atkārtoti novērtēt pacienta stāvokli.

Zaleplona īsa eliminācijas pusperioda dēļ, novērojot slimniekam agru pamošanos, jādomā par alternatīvas ārstēšanas iespējām. Pacients jābrīdina nelietot otru devu vienas nakts laikā.

Sonata vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas ietekmē CYP3A4, var izraisīt izmaiņas zaleplona plazmas koncentrācijā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Neiesaka zāles lietot vienlaicīgi ar alkoholu. Ja zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar alkoholu, var pastiprināties sedatīvā iedarbība, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nākamajā dienā (skatīt 4.7. apakšpunktu).

Panesamība

Pēc dažu nedēļu nepārtrauktas lietošanas var samazināties dažu īslaicīgās iedarbības benzodiazepīnu un benzodiazepīniem līdzīgu aktīvo vielu miega efekts.

Atkarība

Lietojot benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas var izveidoties fiziska un psihiska atkarība. Atkarības riska pieaugums ir atkarīgs no lietotās devas un ārstēšanas ilguma, un ir paaugstināts pacientiem ar atkarību no alkohola un medikamentiem anamnēzē. Ja ir iestājusies fiziska atkarība, strauja ārstēšanas pārtraukšana var izraisīt abstinences sindromu. Tas izpaužas ar galvassāpēm, muskuļu sāpēm, pārmērīgu uztraukumu, spriedzi, nemieru, apjukumu un uzbudinājumu. Smagos gadījumos novēro sekojošos simptomus: nerealitātes sajūtu, depersonalizāciju, hiperakūziju, “nemierīgo ekstremitāšu sindroms”, paaugstinātu jutību pret gaismu, troksni un fizisku kontaktu, halucinācijas un epilepsijas lēkmes. Pēcmārketinga periodā ir saņemti ziņojumi par atkarību, kas saistīta ar zaleplona lietošanu, galvenokārt kombinācijā ar citiem psihotropajiem līdzekļiem.

Atgriezeniskais bezmiegs un trauksme

Pārtraucot ārstēšanu, simptomi, kas ārstēti ar benzodiazepīniem vai benzodiazepīniem līdzīgām vielām, var atgriezties pastiprinātā formā. Tie var būt kombinācijā ar citām reakcijām, ieskaitot garastāvokļa maiņas, trauksmi, vai miega traucējumus un nemieru.

Ārstēšanas ilgums

tas

 

ē

Ārstēšanas laikam jābūt iespējami īsam (skatīt 4.2. apakšpunktu), un tas nedrīkst pārsniegt divas

nedēļas. Šo periodu nedrīkst pagarināt pirms nav klīniski atkārtoti novērtēts pacien a stāvoklis. Uzsākot ārstēšanu ir ieteicams informēt pacientu, ka terapijas laiks iristrie obežots. Ir svarīgi, lai

pacients būtu informēts par iespējamām atgriezeniskajām reakcijām, tādējādi mazinot nemieru, kas saistīts ar zāļu lietošanas pārtraukšanu.

Atmiņa un psihomotorie traucējumi

re

ğ

Benzodiazepīni un benzodiazepīniem līdzīgas vielas var iz aisīt anterogrādo amnēziju un psihomotoros traucējumus. Visbiežāk tie iestājasnavdažas stundas pēc zāļu lietošanas. Lai risku

samazinātu, pacients 4 stundas vai ilgāk pēc Son ta lietošanas nedrīkst veikt darbības, kas saistītas ar psihomotoro koordināciju (skatīt 4.7. apakšpunktu).

Psihiskās un “paradoksālās”vairsreakcijas

Lietojot benzodiazepīnus vai benzodiazepīniem līdzīgas vielas tika novērotas tādas reakcijas kā

nemiers, uzbudinājums, nervozitāte, pastip ināta kavēšana, agresivitāte, paradoksālas domas, mānija, dusmas, nakts murgi, deperson l zāc ja, halucinācijas, psihozes, neadekvāta uzvedība, ekstraversija, kura izskatās kā raksturs, kas ērsts uz āru un citi uzvedības traucējumi, raksturīgi benzodiazepīniem vai tiem līdzīgām substancēm.

Tās var būt aktīvāslesvielas izraisītas, spontānas izcelsmes, vai radušās psihisku vai fizisku slimību

rezultātā. Šīs reakcijas ir rak turīgākas gados vecākiem pacientiem. Ja novēro minētās reakcijas, zāļu

lietošana jāpārtrauc. ā

Jebkādu jaunu uzvedības traucējumu vai simptomu gadījumā nepieciešama rūpīga un tūlītēja to izvērtēšana.Z

Īpašas pacientu grupas

Alkohola un zāļu lietošana apreibināšanās nolūkā

Benzodiazepīni un benzodiazepīniem līdzīgas vielas piesardzīgi jāordinē pacientiem ar atkarību no alkohola vai medikamentiem anamnēzē.

Aknu darbības traucējumi

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nedrīkst lietot pacientu ar smagiem aknu darbības traucējumiem ārstēšanai, jo tie var izraisīt encefalopātiju (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem samazinātā klīrensa dēļ ir palielināta zaleplona bioloģiskā pieejamība, tāpēc šiem pacientiem deva attiecīgi jāpiemēro.

Nieru darbības traucējumi

Sonata nav indicēta to pacientu ārstēšanai, kam ir smagi nieru darbības traucējumi, jo šai pacientu grupai tās darbība nav pietiekami izpētīta. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem zaleplona farmakokinētika īpaši neatšķiras no veseliem indivīdiem. Tādēļ šiem pacientiem nav nepieciešama devas pielāgošana.

Elpošanas sistēmas darbības traucējumi

Jāievēro piesardzība, ordinējot sedatīvos līdzekļus pacientiem ar hroniskiem elpošanas sistēmas darbības traucējumiem.

Psihozes

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nerekomendē lietot psihotisko slimību primārajā terapijā.

Depresijas

tas

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nedrīkst lietot depresiju vai ar trauk mi saistītas depresijas monoterapijai (šādiem pacientiem palielinās suicīda risks). Tā kā pacien iem r depresijām

 

ē

parasti ir palielināts tīšas zāļu pārdozēšanas risks, tad lietošanai paredzēto zāļu d udzums, ieskaitot

zaleplonu, šādiem pacientiem jāsamazina līdz minimumam.

 

Sonata satur laktozi. Nelietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

ğ

re

istr

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības v idi

Neiesaka zāles lietot vienlaicīgi ar alkoholu. Ja zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar alkoholu, var mainīties sedatīvā iedarbība, kas var ietekmēt spēju vadītnavtransportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nākamajā dienā (skatīt 4.7. apakšpunktu).

Jāņem vērā zāļu mijiedarbība ar citiem CNS darbību ietekmējošiem līdzekļiem. Var pastiprināties centrālās sedācijas efekts, vienlaicīgi lietojot a tipsihotiskos (neiroleptiskos), miega, anksiolītiskos/sedatīvos līdzekļus, antidep e antus, narkotiskos pretsāpju līdzekļus, pretepilepsijas līdzekļus, anestēzijas un sedatīvos ant h stamīna līdzekļus. Vienlaicīga zaleplona un šo zāļu lietošana var palielināt risku, kas saistīts r m eg nību nākamajā dienā, ieskaitot pasliktinātas transportlīdzekļu vadīšanas spējas (skatīt 4.7. ap kšpunktu).

vairs Vienlaicīgi lietojotlesvienu devu 10 mg zaleplona un 75 mg vai 150 mg venlafaksīna (ilgstošās

darbības) dienā, n kāda i tekme uz atmiņu (tūlītējā un vēlākā vārdu atmiņa) vai psihomotorajām

spējām (ciparu simbo u apmaiņas tests) netika novērota. Attiecīgi, nav farmakokinētiska mijiedarbība starp zaleplonuāun ven afaksīnu (ilgstošās darbības).

Lietojot narkotiskosZ pretsāpju līdzekļus, iespējama eiforijas pastiprināšanās, kas var veicināt psihisko atkarību.

Ir ziņojumi par difenhidramīnu kā vāju aldehīda oksidāzes inhibitoru žurku aknās, bet tā inhibējošā iedarbība cilvēka aknās nav zināma. Nav farmakokinētiskas mijiedarbības starp zaleplonu un difenhidramīnu pēc vienreizējas abu zāļu devas (attiecīgi 10 mg un 50 mg) ievadīšanas. Tomēr, tā kā abas šīs vielas ietekmē CNS, ir iespējama papildus farmakodinamiska iedarbība.

Cimetidīns, nespecifisks vidēji iedarbīgs dažu aknu enzīmu inhibitors, ieskaitot aldehīdoksidāzi un CYP3A4 paaugstina zaleplona koncentrāciju asinīs par 85 %, jo tas inhibē zaleplona primāro (aldehīdu oksidāzes) un sekundāro (CYP3A4) enzīmu metabolisma ierosinātājus. Tāpēc jāievēro piesardzība, vienlaikus ordinējot cimetidīnu un Sonata.

Vienlaicīga Sonata un eritromicīna 800 mg (reizes devā), kas ir spēcīgs, selektīvs CYP3A4 inhibitors, lietošana zaleplona plazmas koncentrāciju palielina par 34 %. Nav nepieciešams izmainīt Sonata parasto dozēšanu, bet pacients jābrīdina, ka var būt izmainīta sedatīvā iedarbība.

Pretstatā iepriekšējiem, rifampicīns, spēcīgs dažādu aknu enzīmu, ieskaitot CYP3A4, induktors, četras reizes samazina zaleplona koncentrāciju plazmā. Vienlaicīga Sonata lietošana ar tādiem CYP3A4 induktoriem kā rifampicīnu, karbamazepīnu un fenobarbitālu var samazināt zaleplona efektivitāti.

Sonata neietekmē digoksīna un varfarīna, divu medikamentu ar šauru terapeitiskās darbības platumu, farmakokinētiskās un farmakodinamiskās īpašības. Attiecīgi, ibuprofenam, kas izmaina nieru ekskrēciju, nav mijiedarbības ar Sonata.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Lai gan pētījumi ar dzīvniekiem neliecināja par teratogēnu vai embriotoksisku iedarbību, nav pietiekamu klīnisku pētījumu datu, lai novērtētu Sonata lietošanas drošību grū niecīb un zīdīšanas

periodā. Sonata nerekomendē lietot grūtniecības periodā. Ja zāles tiek ordinētas sievietēm

reproduktīvā vecumā, viņas jābrīdina par nepieciešamību konsultēties ar ārstu par erapijas

pārtraukšanu gadījumā, ja tiek plānota vai ir iestājusies grūtniecība.

tas

 

ē

lielās devās dzemdību laikā, zāļu farmakoloģiskās iedarbības dēļğjaundzistrmušajiem iespējami tādi simptomi kā hipotermija, hipotonija un vidēji smags elpošanas nomākums.

Ja īpašu medicīnisku indikāciju gadījumā zāles nepieciešams ord nēt grūtniecības vēlīnā periodā vai

Barošana ar krūti

Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības vēlīnā periodā ilgstoši tika lietojušas benzodiazepīnus un

benzodiazepīniem līdzīgas vielas, var būt attīstījusies fiziskā atkarība, un pēcdzemdību periodā

iespējams abstinences sindroms.

nav

re

 

 

 

Tā kā zaleplons izdalās mātes pienā, Sonata edrīkst ordinēt mātēm, kas bērnu baro ar krūti.

4.7. Ietekme uz spēju vadītvairstranspo tlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Sonata nozīmīgi ietekmē spēju dīt tr nsportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Miegainība, amnēzija, pavājinātas koncentrēšanās spējas un muskuļu funkcijas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļuslesun apkalpot mehānismus nākamajā dienā. Nepietiekama miega gadījumā var samazināties modrība. Turklāt vienlaicīga zaleplona lietošana ar alkoholu un citiem CNS depresantiem pa i ina šo risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem, kas veic kvalificētu darbu, jāievēro piesardzība.ā Pacientiem jāiesaka izvairīties vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus līdz brīdim,Zkad konstatēts, ka veiktspēja nav traucēta.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots visbiežāk, ir amnēzija, parestēzija, miegainība un dismenoreja.

Biežums tiek definēts kā: ļoti bieži (≥1/10)

bieži (≥1/100, <1/10) retāk (≥1/1000, <1/100) reti (≥1/10 000, <1/1000) ļoti reti (<1/10 000)

nav zināms (nevar noteikt, balstoties uz pieejamajiem datiem).

Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības tiek minētas nozīmīguma samazināšanās secībā.

Orgāni/sistēmas (biežums)
Nervu sistēmas traucējumi
Bieži:
Retāk:
Skatīt arī par amnēziju
Acu slimības Retāk:

Nevēlamās blakusparādības

amnēzija, parestēzija, miegainība ataksija/koordinācijas traucējumi, reibonis, uzmanības

traucējumi, paraosmija, runas traucējumi (dizartrija, neskaidra runa), hipestēzija

redzes traucējumi, diplopija

Ausu un labirinta bojājumi

 

 

 

 

 

 

tas

Retāk:

 

 

hiperakūzija

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

 

 

 

 

Retāk:

 

 

slikta dūša

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

istr

 

Retāk:

 

 

fotosensitivitātes reakcija

 

Biežums nav zināms:

 

angioneirotiskā tūska

 

 

Metabolisma un barošanās traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

Retāk:

 

 

anoreksija

re

 

 

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

 

 

 

 

Retāk:

 

 

astēnija, s vārgums

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

nav

 

 

 

 

Ļoti reti:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

anafilaktiskās/anafilaktoīdās reakcijas

 

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

 

 

 

 

 

 

Biežums nav zināms:

 

hepatotoksicitāte (galvenokārt aprakstīta kā transamināžu

 

 

 

līmeņa paaugstināšanās)

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

 

 

 

 

 

Bieži

 

 

dismenoreja

 

 

 

 

Psihiskie traucējumiles

 

 

 

 

 

 

 

Retāk:

ā

 

depersonalizācija, halucinācijas, depresija, apmulsums, apātija

Biežums navZzināms:

 

mēnessērdzība

 

 

 

 

Skatīt arī par depresiju un psihiskām un „paradoksālām” reakcijām.

Amnēzija

Lietojot rekomendētās terapeitiskās devas var būt anterogrādā amnēzija, kuras risks pieaug, lietojot lielākas zāļu devas. Amnēzija var būt saistīta ar neatbilstošu uzvedību (skatīt apakšpunktu 4.4).

Depresija

Benzodiazepīns vai benzodiazepīnam līdzīgas vielas var atklāt nediagnosticētu depresiju.

Psihiskās un “paradoksālās” reakcijas

Lietojot benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas tika novērotas uzskaitītās, kā arī citas,

nevēlamās reakcijas kā nemiers, uzbudinājums, aizkaitināmība, pastiprinātakavēšana, agresivitāte, paradoksāla domāšana, mānija, dusmas, nakts murgi, depersonalizācija, halucinācijas,

psihozes, neadekvāta uzvedība, ekstraversija. Šīs reakcijas ir raksturīgas gados vecākiem pacientiem.

Atkarība

Zāļu lietošana (pat terapeitiskās devās) var izraisīt fizisku atkarību: zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt abstinences vai atgriezeniskas reakcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Var rasties fiziskā atkarība. Tiek ziņots par benzodiazepīnu un benzodiazepīniem līdzīgu aktīvo vielu lietošanu apreibināšanās nolūkā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju

4.9. Pārdozēšana

 

tas

 

 

 

ē

Ir ierobežota klīnisko pētījumu pieredze par akūtiem Sonata pārdozēšanas gadījumiem, un nav

noteikts dzīvībai bīstamo devu līmenis cilvēkiem.

istr

 

 

 

Līdzīgi kā lietojot citus benzodiazepīnus vai benzpdiazepīniem līdzīgas vielas, to pārdozēšana nerada briesmas dzīvībai, ja vien tos nelieto kopā ar CNS nomācošiem līdzekļ em (ieskaitot alkoholu).

Pārdozēšanas simptomi

re

ğ

Pārdozēšana ar benzodiazepīniem vai benzodiazepīniem līdzīgām vielām parasti manifestējas ar dažādas pakāpes centrālās nervu sistēmas nomākumu, sākot no miegainības līdz komai. Vieglos gadījumos simptomi varētu būt miegainība, apjukums un apātija (letarģija), smagākos gadījumos var būt tādi simptomi kā ataksija, hipotonija, hipotensij , elpošanas nomākums, retāk koma un, ļoti retos gadījumos, nāve. Ir ziņots par hromatūriju (urī a krāsošanās zili-zaļā krāsā) zaleptona pārdozēšanas

gadījumā.

vairs

nav

Pārdozēšanas ārstēšana

 

Jebkuras zāļu pārdozēšanas g dījumā jāņem vērā, ka varētu būt lietotas vairākas zāles vienlaicīgi.

Sonata pārdozēšanas gadījumā ārstēšana pārsvarā ir atbalstoša. Parasti ir pietiekami ar sekošanu elpceļu caurlaidībai un plaušu ventilācijas un hemodinamikas atbalstošu terapiju. Vieglākos

gadījumos pacientam jāguļ, nodrošinot elpošanas un asinsrites sistēmas darbības kontroli. Vemšanas

funkciju un rūpīgi lesnovērot stāvokli. Forsētās diurēzes vai hemodialīzes loma pārdozēšanas ārstēšanā nav noteikta.

izraisīšana nav iet icama. Smagos gadījumos, ja to var veikt neilgi pēc zāļu ieņemšanas, var būt

lietderīgi lietotāaktivēto ogli vai veikt kuņģa skalošanu. Tālāk nepieciešams stabilizēt asinsrites Z

Kā antidotu var izmantot flumazenilu. Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja, ka flumazenils ir zaleplona antagonists un to var izmantot Sonata pārdozēšanas gadījumos. Tomēr nav klīniskas pieredzes par flumazenila izmantošanu Sonata pārdozēšanas gadījumos.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Benzodiazepīna atvasinājumi, ATĶ kods: N05CF03

Zaleplons ir pirazolpirimidīna atvasinājumu grupas sedatīvs līdzeklis, kas struktūras ziņā atšķiras no benzodiazepīniem un citiem miega līdzekļiem. Zaleplons selektīvi saistās ar benzodiazepīna I tipa

receptoriem.

Zaleplona farmakokinētika liecina, ka tam ir raksturīga ātra uzsūkšanās un eliminācija (skatīt 5.2. apakšpunktu). Sonata apvieno tādas īpašības kā apakšgrupai piemītošo selektīvo saistību ar receptoriem un augsto selektivitāti un zemo afinitāti pret benzodiazepīna I tipa atvasinājumiem.

Sonata efektivitāti pierāda miega pētījumi laboratorijā, izmantojot objektīvās polisomnogrāfijas (PSG) miega mērījumus un ambulatoro pacientu aptauja ar mērķi novērtēt miega kvalitāti. Šajos pētījumos tika izmantoti pacienti ar diagnosticētu primāro (psihofizioloģisko) bezmiegu.

Lietojot Sonata 10 mg ambulatoriem pacientiem normālā vecumā, latentā miega fāze saīsinājās apmēram 4 nedēļu laikā. 2 nedēļu pētījumos gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar placebo, latentā miega fāze bieži būtiski saīsinājās, lietojot Sonata 5 mg, un pastāvīgi saīsinājās, lietojot Sonata 10 mg. Šī latentās miega fāzes saīsināšanās ievērojami atšķiras, salīdzinot ar novērojumiem placebo. 2 un 4 nedēļu pētījumi liecināja, ka farmakoloģiskā tolerance, neatkarīgi no lietotās Sonata devas, neiestājās.

Sonata pētījumos, izmantojot objektīvus PSG mērījumus un salīdzinot ar placebo,tasSon ta 10 mg būtiski saīsināja latentā miega fāzi un paildzināja miega laiku nakts pirmajāēpusē. Kontrolētie pētījumi, kuros tika mērīta miega laika procentuālā attiecība katrā fāzē, liecināja, ka Sonata saglabā miega fāzes.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

re

istr

Pēc perorālas lietošanas zaleplons ātri un pilnībā absorbējas, unğmaksimālā koncentrācija plazmā tiek

sasniegta apmēram pēc 1 stundas. Absorbējas vismaz 71 % no perorāli lietotās zāļu devas. Zaleplons tiek pakļauts presistēmiskajam metabolismam, kura rezultātā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 30 %.

Zaleplons ir lipofīls, pēc intravenozas ievadīšanavas tā sadales tilpums ir apmēram 1,4±0,31 l/kg. In vitro saistība ar plazmas olbaltumvielām ir apmēram 60 %, kas liecina, ka aktīvo vielu mijiedarbība, ko izraisa saistība ar olbaltumvielām, neliela.

Izkliede

vairs

 

Biotransformācija

Zaleplons ar aldehīdu oksidāzi ispirms tiek metabolizēts par 5-okso-zaleplonu. Attiecīgi, zaleplons tiek metabolizēts ar CYP3A4 par dezetilzaleplonu, kas ar aldehīdu oksidāzi metabolizējas līdz 5-okso- dezetilzaleplonam. Ok idētie metabolīti tālāk glikuronizācijas ceļā tiek metabolizēti. Visi zaleplona

metabolīti ir neaktīvi, tas tika pierādīts gan izmēģinājumos ar dzīvniekiem, gan pētījumos in vitro.

Zaleplona koncentrlescija plazmā pieaug lineāri, proporcionāli devai, un zaleplons neakumulējas

 

ā

plazmā pēc devas lietošanas līdz pat 30 mg/dienā. Zaleplona eliminācijas pusperiods ir apmēram 1

stunda.

Z

Eliminācija

Zaleplons izdalās neaktīvu metabolītu veidā, galvenokārt ar urīnu (71 %) un fekālijām (17 %). Piecdesmit septiņi (57 %) procenti no devas no jauna pārveidojas urīnā par 5-oksi-zaleplonu un tā glikuronīda metabolītiem, attiecīgi, 9 % pārveidojas par 5-oksi-dezetilzaleplonu un tā metabolītiem. Pārējo daļu urīnā aizņem mazākie metabolīti. Fekālijās, galvenokārt, ir metabolīti 5-oksi-zaleplona veidā.

Aknu funkcijas traucējumi

Zaleplons, galvenokārt, metabolizējas aknās, un tiek pakļauts būtiskam presistēmiskam metabolismam. Tā rezultātā zaleplona perorālais klīrenss tiek samazināts līdz 70 % un 87 % kompensētiem un, attiecīgi, dekompensētiem cirozes pacientiem, izraisot būtisku vidējo Cmax un AUC

paaugstināšanos (līdz pat 4 reizēm un 7 reizēm kompensētiem un, attiecīgi, dekompensētiem pacientiem), salīdzinot ar veseliem cilvēkiem. Pacientiem ar viegliem vai vidējiem aknu funkcijas traucējumiem zaleplona deva jāsamazina, un pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem zaleplonu lietot nerekomendē.

Nieru funkcijas traucējumi

Zaleplona vienas devas farmakokinētika tika pētīta pacientiem ar viegliem (kreatinīna klīrenss 40 līdz 89 ml/min) un vidēji smagiem (20 līdz 39 ml/min) nieru funkcijas traucējumiem, un dializējamiem pacientiem. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru funkcijas traucējumiem un dializējamiem pacientiem maksimālā plazmas koncentrācija, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem, samazinājās par apmēram 23 %. Zaleplona iedarbības ilgums visām pacientu grupām bija līdzīgs. Tādējādi, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru funkcijas traucējumiem deva nav jāpiemēro. Zaleplona iedarbība nav pienācīgi pētīta pacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Atkārtotu devu toksicitāte

Līdzīgi kā citām vielām, kas saistās ar benzodiazepīnu receptoriem, novēroto ied rbību, tgriezenisku

aknu un virsnieru masas pieaugumu žurkām un suņiem novēroja tikai pēc atkār o u perorālu devu, kas

daudzkārt pārsniedz maksimālo terapeitisko devu cilvēkam, ievadīšanas. T īs m tasnešu pētījumā,

 

 

ē

lietojot šādas devas pirmspubertātes vecuma suņiem, tika novērota bū i ka p ostatas un sēklinieku

masas samazināšanās.

 

istr

Reproduktīvā toksicitāte

 

Fertilitātes un reproduktīvās uzvedības pētījumos ar žu kām pēcğp rorāli ievadītas 100 mg/kg/dienā

 

re

 

lielas zaleplona devas (kas ir ekvivalenta 49 reizes pārsniegtai maksimālai cilvēkiem rekomendētai

devai (MRHD - Maximum Recommended Human Dose) 20 mg atbilstoši mg/m2), žurku tēviņiem un

mātītēm novēroja mirstību un traucētu fertilitāti.No ērošanas pētījumi uzrādīja, ka traucētā fertilitāte bija saistīta ar ietekmi uz mātītēm.

Embrija - augļa attīstības pētījumos grū nām navžurkām un trušiem zaleplona perorāla ievadīšana līdz pat 100 mg/kg/dienā un 50 mg/kg/dienā (ekvivalentas ar 49 (žurkām) un 48 (trušiem) reizes augstākām

augšanu, bija 10 mg/kg (ekvairsi alenta 5 reizes augstākai par MRHD 20 mg atbilstoši mg/m2). Trušiem nenovēroja nevēlamu ietekmi uz embrija – augļa attīstību ar pārbaudītajām devām.

devām kā maksimālā ieteicamā deva c lvēkiem (MRHD) 20 mg/kg atbilstoši mg/m2), neuzrādīja

teratogēnu iedarbību. Žurkām pre- un postnatālā augšana bija samazināta to mātīšu pēcnācējiem,

kuras bija saņēmušas mātei toksisku devu 100 mg/kg/dienā. Deva, kas neietekmēja žurku pēcnācēju

Pre- un postnatā ās attīstības pētījumos žurkām, mātītēm, kas saņēma devas ≥7 mg/kg/dienā un kas

neizraisīja toksicit

ti mātītei, novēroja palielinātu nedzīvi dzimušo vai postnatāli mirušo pēcnācēju

skaitu un samazin

lestu pēcnācēju augšanu un fizisko attīstību. Deva, kas neietekmēja pēcnācēju post-

ā

natālo attīstību, bija 1 mg/kg/dienā (ekvivalenta devai, kas 0,5 reizes pārsniedz MHRD ). Sekojošā

krustošanasZpētījumā (cross-fostering) blakusparādības un ietekmi uz dzīvotspēju pēcnācējiem

novēroja abos zaleplona iedarbības gadījumos – gan in utero, gan laktācijas laikā.

Kancerogenitāte

Zaleplona perorāla ievadīšana žurkām 104 nedēļas pēc kārtas devā līdz pat 20 mg/kg/dienā neizraisīja ar vielu saistītu tumorogenitāti. Perorāla zaleplona ievadīšana pelēm 65 vai 104 nedēļas pēc kārtas lielā devā (≥100 mg/kg/dienā) izraisīja statistiski nozīmīgu labdabīgu aknu audzēju (bet ne ļaundabīgu) rašanās pieaugumu. Pieaugušais labdabīgo aknu audzēju biežums pelēm varēja būt adaptīvs notikums.

Preklīnisko pētījumu rezultāti kopumā neliecināja par būtisku Sonata lietošanas drošības risku cilvēkiem, lietojot rekomendētās devas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Kapsulas kodols: mikrokristāliskā celuloze, preželatinizēta ciete, silīcija dioksīds,

nātrija laurilsulfāts, magnija stearāts, laktozes monohidrāts,

indigokarmīns (E132), titāna dioksīds (E171).

Kapsulas apvalks:

 

 

 

 

 

želatīns,

 

 

 

 

tas

titāna dioksīds (E171),

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sarkanais dzelzs oksīds (E172),

 

 

ē

dzeltenais dzelzs oksīds (E172),

 

 

 

 

 

 

melnais dzelzs oksīds (E172),

 

 

istr

 

nātrija laurilsulfāts.

 

 

 

 

Kapsulas iespiedtinte (zelta krāsas tinte SB-3002) satur:

 

 

šellaku,

 

 

re

 

amonija hidroksīdu,

 

 

 

dzelteno dzelzs oksīdu (E172).

nav

ğ

 

6.2.

Nesaderība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav zināma.

 

 

 

 

 

6.3.

Uzglabāšanas laiks

vairs

 

 

 

 

3 gadi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nos cījumi

 

 

 

 

Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

 

 

6.5.

Iepakojuma v ids un saturs

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

PVH/PVDH alumīnijalesblisteru iepakojumi pa 7, 10 un 14 kapsulām. Visi iepakojuma lielumi tirgū var

nebūt pieejami.

 

 

 

 

 

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

Sonata kapsulas saturs ir šķīstošs. Ja to izšķīdina ūdenī, šķīdums maina krāsu un kļūst duļķains.

Reģistrācijas datums: 1999. gada 12. marts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 12. marts

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Meda AB

Pipers väg 2

S-170 09 Solna

Zviedrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/99/102/001-003

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

ētas

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

ğ

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu/.

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

vairs

nav

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Sonata 10 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra kapsula satur 10 mg zaleplona (zaleplon)

Palīgviela ar zināmu iedarbību: 49 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

 

tas

 

ē

Kapsulām ir necaurspīdīgs balts cietais apvalks ar, devas apzīmējumu “10 mg”.

 

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

re

istr

 

 

 

 

 

To ordinē tikai

Sonata ordinē bezmiega ārstēšanai pacientiem ar iemigšanas t aucējumiem.ğ

smagu miega traucējumu gadījumos, novēršot vai atvieglojot slimības simptomus.

4.2.

Devas un lietošanas veids

nav

 

 

Ieteicamā deva pieaugušiem ir 10 mg.

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

Ārstēšanas laikam jābūt iespējami īsam, ne ilgākam par 2 nedēļām.

 

 

Sonata jālieto tieši pirms gulētieš n s vai arī pēc tam, ja pacientam ir iemigšanas grūtības. Tā kā lietošana pēc ēšanas aizka ē m ksimālās koncentrācijas sasniegšanu plazmā par aptuveni 2 stundām, tad nevajadzētu ēst vienlaikus ai īsi pirms Sonata lietošanas.

Jebkuram pacientamlesSonata kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 10 mg. Pacients jābrīdina nelietot

otru devu vienas nakts aikā.

Gados vecākiempacientiem

Gados vecākiem pacientiem var būt paaugstināta jutība pret miega zālēm; tādēļ ieteicamā Sonata deva ir 5 mg.

Pediatriskā populācija

Bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam Sonata ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Tā kā ir samazināts klīrenss, pacientiem ar viegliem vai vidējiem aknu darbības traucējumiem jālieto Sonata 5 mg. Par smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt 4.3. apakšpunktā.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidējiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpiemēro, jo šādiem pacientiem Sonata farmakokinētiskās īpašības netiek ietekmētas. Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā Sonata ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktā).

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām. Smagi aknu darbības traucējumi.

Nakts apnoe sindroms.

Smagi nieru darbības traucējumi. Myastenia gravis.

Smaga elpošanas mazspēja.

Bērni un pusaudži (jaunāki par 18 gadiem).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ir bijuši ziņojumi, ka pacientiem, kas lieto sedatīvus/miega līdzekļus, novērojams tāds uzvedības

komplekss kā mēnessērdzība (tas ir, staigāšana pusnomodā pēc sedatīva/miega līdzekļa lietošanas un nespēja atcerēties notikušo). Tas var notikt gan ar iesācējiem, gan pieredzējušiem sedatīvu/miega

tas kā maksimālās ieteicamās devas pārsniegšana. Sakarā ar risku pacientam unēsabiedrībai ir ieteicams,

līdzekļu lietotājiem. Kaut arī šāda „mēnessērdzība" var rasties, lietojot tikai terapeiti ku sedatīva/miega līdzekļa devu, tomēr alkohola un citu centrālās nervu sistēmas (CNS) depre antu

lietošana kopā ar sedatīviem/miega līdzekļiem, šķiet, palielina šādas uzvedības iespēj mību, tieši tāpat

ka pacienti, kas ziņojuši par „mēnessērdzības" stāvokļa parādīšanos, pā auc zaleplona lietošanu. Ir bijuši ziņojumi par cita veida uzvedības kompleksu (piemēram, ēdiena ga avošanu un ēšanu, zvanīšanu pa tālruni vai nodarbošanos ar seksu) pacientiem, kuri pēc edatīvu/miega līdzekļu

lietošanas nav pilnīgi pamodušies. Tāpat kā „mēnessērdzības" stāvokl , arī šos notikumus pacienti

parasti neatceras.

 

istr

ğ

 

 

re

 

Ir bijuši ziņojumi par smagu anafilaktisku/ anafilaktoīdu eakciju, ja lietoti sedatīvi/miega līdzekļi, ieskaitot zaleplonu. Ziņots, ka pacientiem pēcnavpirmās ai kārtējās sedatīva/miega līdzekļa, tai skaitā zaleplona, devas ieņemšanas konstatēta kvinkes tūsk , kas aptver mēli, balss spraugu un balseni.

Dažiem pacientiem, kas lietojuši sedatīvus/miega līdzekļus, bija arī tādi simptomi kā aizdusa, kakla aizsprostojums vai slikta dūša un vemšana. Daži pacienti bija vērsušies pēc medicīniskās palīdzības neatliekamās palīdzības nodaļā.vairsJa kvinkes tū ka aptver mēli, balss spraugu vai balseni, var nosprostoties elpvadi, kas var izraisīt nāvi. Pacientus, kuriem pēc zaleplona lietošanas rodas kvinkes tūska, nedrīkst vēlreiz pakļaut aktīvās v elas iedarbībai.

Bezmiegs var liecināt par esošu fizisku vai psihisku slimību. Bezmiegs, kas nepāriet vai saasinās īsajā ārstēšanas laikā ar zaleplonu, ar liecināt par nepieciešamību atkārtoti novērtēt pacienta stāvokli.

Zaleplona īsa eliminācijaslespu perioda dēļ, novērojot slimniekam agru pamošanos, jādomā par

alternatīvas ārstēšanas i spējām. Pacients jābrīdina nelietot otru devu vienas nakts laikā.

Sonata vienlaicīgalietošana ar zālēm, kas ietekmē CYP3A4, var izraisīt izmaiņas zaleplona plazmas koncentrācijā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Neiesaka zāles lietot vienlaicīgi ar alkoholu. Ja zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar alkoholu, var mainīties sedatīvā iedarbība, kas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nākamajā dienā (skatīt 4.7. apakšpunktu).

Panesamība

Pēc dažu nedēļu nepārtrauktas lietošanas var samazināties dažu īslaicīgās iedarbības benzodiazepīnu un benzodiazepīniem līdzīgu aktīvo vielu miega efekts.

Atkarība

Lietojot benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas var izveidoties fiziska un psihiska atkarība. Atkarības riska pieaugums ir atkarīgs no lietotās devas un ārstēšanas ilguma, un ir paaugstināts pacientiem ar atkarību no alkohola un medikamentiem anamnēzē. Ja ir iestājusies fiziska

atkarība, strauja ārstēšanas pārtraukšana var izraisīt abstinences sindromu. Tas izpaužas ar galvassāpēm, muskuļu sāpēm, pārmērīgu uztraukumu, spriedzi, nemieru, apjukumu un uzbudinājumu. Smagos gadījumos novēro sekojošos simptomus: nerealitātes sajūtu, depersonalizāciju, hiperakūziju, “nemierīgo ekstremitāšu sindroms”, paaugstinātu jutību pret gaismu, troksni un fizisku kontaktu, halucinācijas un epilepsijas lēkmes. Pēcmārketinga periodā ir saņemti ziņojumi par atkarību, kas saistīta ar zaleplona lietošanu, galvenokārt kombinācijā ar citiem psihotropajiem līdzekļiem.

Atgriezeniskais bezmiegs un trauksme

Pārtraucot ārstēšanu, simptomi, kas ārstēti ar benzodiazepīniem vai benzodiazepīniem līdzīgām vielām, var atgriezties pastiprinātā formā. Tie var būt kombinācijā ar citām reakcijām, ieskaitot garastāvokļa maiņas, trauksmi, vai miega traucējumus un nemieru.

Ārstēšanas ilgums

Ārstēšanas laikam jābūt iespējami īsam (skatīt 4.2. apakšpunktu), un tas nedrīkst pārsniegt divas

nedēļas. Šo periodu nedrīkst pagarināt pirms nav klīniski atkārtoti novērtēts pacienta stāvoklis.

 

tas

Uzsākot ārstēšanu ir ieteicams informēt pacientu, ka terapijas laiks ir ierobežo s. Ir v rīgi, lai

 

ē

pacients būtu informēts par iespējamām atgriezeniskajām reakcijām, tādējādi m zinot nemieru, kas

saistīts ar zāļu lietošanas pārtraukšanu.

 

Atmiņa un psihomotorie traucējumi

 

Benzodiazepīni un benzodiazepīniem līdzīgas vielas var izraisīt anterogrādo amnēziju un

psihomotoros traucējumus. Visbiežāk tie iestājas dažas stundas pēc zāļu lietošanas. Lai risku

samazinātu, pacients 4 stundas vai ilgāk pēc Sonata lietošanas n drīkstistrveikt darbības, kas saistītas

ar psihomotoro koordināciju (skatīt 4.7. apakšpunktu).

ğ

Psihiskās un “paradoksālās” reakcijas

re

 

Lietojot benzodiazepīnus vai benzodiazepīniem līdzīg s

ielas tika novērotas tādas reakcijas kā

nemiers, uzbudinājums, nervozitāte, pastiprināta k vēš na, agresivitāte, paradoksālas domas, mānija, dusmas, nakts murgi, depersonalizācija, haluci ācijas, psihozes, neadekvāta uzvedība, ekstraversija,

kura izskatās kā raksturs, kas vērsts uz āru un citi uzvedības traucējumi, raksturīgi benzodiazepīniem

vairs

nav

vai tiem līdzīgām substancēm..

Tās var būt aktīvās vielas izraisītas, spontānas izcelsmes, vai radušās psihisku vai fizisku slimību rezultātā. Šīs reakcijas ir raksturīgāk s gados vecākiem pacientiem. Ja novēro minētās reakcijas, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Jebkādu jaunu uzvedības traucējumu vai simptomu gadījumā nepieciešama rūpīga un tūlītēja to izvērtēšana. les

Īpašas pacientu grupas

Alkohola Zun zāļu lietošana apreibināšanās nolūkā

Benzodiazepīni un benzodiazepīniem līdzīgas vielas piesardzīgi jāordinē pacientiem ar atkarību no alkohola vai medikamentiem anamnēzē.

Aknu darbības traucējumi

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nedrīkst lietot pacientu ar smagiem aknu darbības traucējumiem ārstēšanai, jo tie var izraisīt encefalopātiju (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, samazinātā klīrensa dēļ, ir palielināta zaleplona bioloģiskā pieejamība, tāpēc šiem pacientiem deva attiecīgi jāpiemēro.

Nieru darbības traucējumi

Sonata nav indicēta to pacientu ārstēšanai, kam ir smagi nieru darbības traucējumi, jo šai pacientu grupai tās darbība nav pietiekami izpētīta. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem zaleplona farmakokinētika īpaši neatšķiras no veseliem indivīdiem. Tādēļ šiem pacientiem nav nepieciešama devas pielāgošana.

Elpošanas sistēmas darbības traucējumi

Jāievēro piesardzība, ordinējot sedatīvos līdzekļus pacientiem ar hroniskiem elpošanas sistēmas darbības traucējumiem.

Psihozes

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nerekomendē lietot psihotisko slimību primārajā terapijā.

Depresijas

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nedrīkst lietot depresiju vai ar trauksmi saistītas depresijas monoterapijai (šādiem pacientiem palielinās suicīda risks). Tā kā pacientiem ar depresijām parasti ir palielināts tīšas zāļu pārdozēšanas risks, tad lietošanai paredzēto zāļu daudzums, ieskaitot zaleplonu, šādiem pacientiem jāsamazina līdz minimumam.

Sonata satur laktozi. Nelietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

 

 

 

tas

 

 

ē

 

 

istr

 

Neiesaka zāles lietot vienlaicīgi ar alkoholu. Ja zāles tiek lietotas vienlaicīgi ar alkoholu, var mainīties

sedatīvā iedarbība, kas var ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nākamajā

dienā (skatīt 4.7. apakšpunktu).

re

 

 

Jāņem vērā zāļu mijiedarbība ar citiem CNS darbību ietekmējošiğm līdzekļiem. Var pastiprināties centrālās sedācijas efekts, vienlaicīgi lietojot antipsihotiskos (n iroleptiskos), miega,

anksiolītiskos/sedatīvos līdzekļus, antidepresantus, narkotiskos pretsāpju līdzekļus, pretepilepsijas

Vienlaicīgi lietojot vienu devu10 mg zaleplonava un 75 mg vai 150 mg venlafaksīna (ilgstošās darbības) dienā, nekāda ietekme uz atmiņuvairs(tūlītējā un vēlākā vārdu atmiņa) vai psihomotorajām spējām (ciparu

līdzekļus, anestēzijas un sedatīvos antihistamīna līdzekļus. Vienlaicīga zaleplona un šo zāļu lietošana

var palielināt risku, kas saistīts ar miegainību nāk m jā dienā, ieskaitot pasliktinātas transportlīdzekļu vadīšanas spējas (skatīt 4.7. apakšpunktu).

simbolu apmaiņas tests) netika novē ota. Attiecīgi, nav farmakokinētiska mijiedarbība starp zaleplonu un venlafaksīnu (ilgstošās darbīb s).

Lietojot narkotiskos pretsāpju līdzekļus, iespējama eiforijas pastiprināšanās, kas var veicināt psihisko atkarību. les

Ir ziņojumi par dif nhidramīnu kā vāju aldehīda oksidāzes inhibitoru žurku aknās, bet tā inhibējošā iedarbība cilvēkuāaknās nav zināma. Nav farmakoloģiskas mijiedarbības starp zaleplonu un difenhidramīnuZpēc vienreizējas abu zāļu devas (attiecīgi 10 mg un 50 mg) ievadīšanas. Tomēr, tā kā abas šīs vielas ietekmē CNS, ir iespējama farmakodinamiska mijiedarbība.

Cimetidīns, nespecifisks vidēji iedarbīgs dažu aknu enzīmu inhibitors, ieskaitot aldehīdoksidāzi un CYP3A4, paaugstina zaleplona koncentrāciju asinīs par 85 %, jo tas inhibē zaleplona primāro (aldehīdu oksidāzes) un sekundāro (CYP3A4)enzīmu metabolisma ierosinātājus. Tāpēc jāievēro piesardzība, vienlaikus ordinējot cimetidīnu un Sonata.

Vienlaicīga Sonata un eritromicīna 800 mg (reizes devā), kas ir spēcīgs, selektīvs CYP3A4 inhibitors, lietošana zaleplona plazmas koncentrāciju palielina par 34 %. Nav nepieciešams izmainīt Sonata parasto dozēšanu, bet pacients jābrīdina, ka var būt izmainīta sedatīvā iedarbība.

Pretstatā iepriekšējiem, rifampicīns, spēcīgs dažādu aknu enzīmu, ieskaitot CYP3A4, induktors, četras reizes samazina zaleplona koncentrāciju plazmā. Vienlaicīga Sonata lietošana ar tādiem CYP3A4 induktoriem kā rifampicīnu, karbamazepīnu un fenobarbitālu var samazināt zaleplona efektivitāti.

Sonata neietekmē digoksīna un varfarīna, divu medikamentu ar šauru terapeitiskās darbības platumu, farmakokinētiskās un farmakodinamiskās īpašības. Attiecīgi, ibuprofenam, kas izmaina nieru ekskrēciju, nav mijiedarbības ar Sonata.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Lai gan pētījumi ar dzīvniekiem neliecināja par teratogēnu vai embriotoksisku iedarbību, nav pietiekamu klīnisku pētījumu datu, lai novērtētu Sonata lietošanas drošību grūtniecības un zīdīšanas periodā. Sonata nerekomendē lietot grūtniecības periodā. Ja zāles tiek ordinētas sievietēm reproduktīvā vecumā, viņas jābrīdina par nepieciešamību konsultēties ar ārstu par terapijas pārtraukšanu gadījumā, ja tiek plānota vai ir iestājusies grūtniecība.

Ja īpašu medicīnisku indikāciju gadījumā zāles nepieciešams ordinēt grūtniecības vēlīnā periodā vai

lielās devās dzemdību laikā, zāļu farmakoloģiskās iedarbības dēļ jaundzimušajiem iespējami tādi

simptomi kā hipotermija, hipotonija un vidēji smags elpošanas nomākums.

tas

 

 

 

ē

Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības vēlīnā periodā ilgstoši tika lietojušas benzodi zepīnus un

benzodiazepīniem līdzīgas vielas, var būt attīstījusies fiziskā atkarība, un p cdzemdību periodā

iespējams abstinences sindroms.

 

istr

 

 

 

 

Barošana ar krūti

ğ

 

Tā kā zaleplons izdalās mātes pienā, Sonata nedrīkst ordinēt mātēm, kas bērnu baro ar krūti.

 

re

 

 

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

 

Sonata nozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļusnavun apkalpot mehānismus.

Miegainība, amnēzija, pavājinātas koncentrēš nās spēj s un muskuļu funkcijas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nāk majā dienā. Nepietiekama miega gadījumā var samazināties modrība. Turklāt vienlaicīga zaleplo a lietošana ar alkoholu un citiem CNS depresantiem palielina šo risku (skatīt 4.5. apakšpu ktu). Pacientiem, kas veic kvalificētu darbu, jāievēro piesardzība. Pacientiem jāie aka izvairīties vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus līdz brīdim, kad konstatēts, ka ve ktspēja nav traucēta.

4.8. Nevēlamās blakusparādīb s

 

les

Nevēlamās blakusparādība , vairspar kurām ziņots visbiežāk, ir amnēzija, parestēzija, miegainība un

dismenoreja.

ā

 

Biežums tiek definēts kā: ļoti bieži (≥1/10)Z

bieži (≥1/100, <1/10) retāk (≥1/1000, <1/100) reti (≥1/10 000, <1/1000) ļoti reti (<1/10 000)

nav zināms (nevar noteikt, balstoties uz pieejamajiem datiem).

Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības tiek minētas nozīmīguma samazināšanās secībā.

Orgāni/sistēmas

 

 

Nevēlamās blakusparādības

 

 

(biežums)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bieži:

 

 

 

 

amnēzija, parestēzija, miegainība

 

 

Retāk:

 

 

 

 

ataksija/koordinācijas traucējumi, reibonis, uzmanības

 

 

 

 

 

traucējumi, paraosmija, runas traucējumi (dizartrija, neskaidra

Skatīt arī par amnēziju

 

runa), hipestēzija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Acu slimības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Retāk:

 

 

 

 

redzes traucējumi, diplopija

 

 

 

Ausu un labirinta bojājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Retāk:

 

 

 

 

hiperakūzija

 

 

 

 

tas

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

Retāk:

 

 

 

 

slikta dūša

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

 

istr

 

Retāk:

 

 

 

 

fotosensitivitātes reakcija

 

Biežums nav zināms:

 

angioneirotiskā tūska

 

 

Metabolisma un barošanās traucējumi

 

 

 

re

 

Retāk:

 

 

 

 

anoreksija

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

 

 

 

Retāk:

 

 

 

 

astēnija, s

ārgums

 

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ļoti reti:

 

 

 

 

anafilaktiskās/anafilaktoīdās reakcijas

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

Biežums nav zināms:

 

hepatotoksicitāte (galvenokārt aprakstīta kā transamināžu

 

 

 

les

 

līmeņa paaugstināšanās)

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

 

 

 

 

 

 

 

Bieži

 

ā

 

dismenoreja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Psihiskie traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Retāk:

Z

 

 

depersonalizācija, halucinācijas, depresija, apmulsums, apātija

 

 

 

 

Biežums nav zināms:

 

mēnessērdzība

 

 

 

 

 

Skatīt arī par depresiju un psihiskām un „paradoksālām” reakcijām.

Amnēzija

Lietojot rekomendētās terapeitiskās devas var būt anterogrādā amnēzija, kuras risks pieaug, lietojot lielākas zāļu devas. Amnēzija var būt saistīta ar neatbilstošu uzvedību (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Depresija

Benzodiazepīns vai benzodiazepīnam līdzīgas vielas var atklāt nediagnosticētu depresiju.

Psihiskās un “paradoksālās” reakcijas

Lietojot benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas tika novērotas uzskaitītās, kā arī citas, nevēlamās reakcijas kā nemiers, uzbudinājums, aizkaitināmība, pastiprināta kavēšana, agresivitāte, paradoksāla domāšana, mānija, dusmas, nakts murgi, depersonalizācija, halucinācijas,

psihozes, neadekvāta uzvedība, ekstraversija. Šīs reakcijas ir raksturīgas gados vecākiem pacientiem.

Atkarība

Zāļu lietošana (pat terapeitiskās devās) var izraisīt fizisku atkarību: zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt abstinences vai atgriezeniskas reakcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Var rasties fiziskā atkarība. Tiek ziņots par benzodiazepīnu un benzodiazepīniem līdzīgu aktīvo vielu lietošanu apreibināšanās nolūkā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju

4.9. Pārdozēšana

tas

 

Ir ierobežota klīnisko pētījumu pieredze par akūtiem Sonata pārdozēšanas gadījumiem, un nav

noteikts dzīvībai bīstamo devu līmenis cilvēkiem.

ē

 

Līdzīgi kā lietojot citus benzodiazepīnus vai benzpdiazepīniem līdzīgasistrvielas, to pārdozēšana nerada briesmas dzīvībai, ja vien tos nelieto kopā ar CNS nomācošiem līdzekļiem (ieskaitot alkoholu).

Pārdozēšanas simptomiğ

Pārdozēšana ar benzodiazepīniem vai benzodiazepīniem līdzīgām vielām parasti manifestējas ar dažādas pakāpes centrālās nervu sistēmas nomākumu, sākot no mi gainības līdz komai. Vieglos gadījumos simptomi varētu būt miegainība, apjukums un apātija (letarģija), smagākos gadījumos var

būt tādi simptomi kā ataksija, hipotonija, hipotensija, elpošanas nomākums, retāk koma un, ļoti retos

 

 

 

re

gadījumos, nāve. Ir ziņots par hromatūriju (urīna krāsošanās zili-zaļā krāsā) zaleptona pārdozēšanas

gadījumā.

 

nav

 

Pārdozēšanas ārstēšana

 

 

 

 

 

Jebkuras zāļu pārdozēšanas gadījumā jāņem vērā, ka varētu būt lietotas vairākas zāles vienlaicīgi.

 

vairs

 

 

Sonata pārdozēšanas gadījumā ārstēš na pārsvarā ir atbalstoša. Parasti ir pietiekami ar sekošanu

elpceļu caurlaidībai un plaušu entilācijas un hemodinamikas atbalstošu terapiju. Vieglākos

gadījumos pacientam jāguļ, nodrošinot elpošanas un asinsrites sitēmas darbības kontroli. Vemšanas izraisīšana nav ieteicama. Smagos gadījumos, ja to var veikt neilgi pēc zāļu ieņemšanas, var būt lietderīgi lietot aktivēto ogli vai veikt kuņģa skalošanu. Tālāk nepieciešams stabilizēt asinsrites funkciju un rūpīgi novērot stāvokli. Forsētās diurēzes vai hemodialīzes loma pārdozēšanas ārstēšanā

nav noteikta.

les

 

 

ā

Kā antidotuZvar izmantot flumazenilu. Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja, ka flumazenils ir zaleplona antagonists un to var izmantot Sonata pārdozēšanas gadījumos. Tomēr nav klīniskas pieredzes par flumazenila izmantošanu Sonata pārdozēšanas gadījumos.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Benzodiazepīna atvasinājumi, ATĶ kods: N05CF03

Zaleplons ir pirazolpirimidīna atvasinājumu grupas sedatīvs līdzeklis, kas struktūras ziņā atšķiras no benzodiazepīniem un citiem miega līdzekļiem. Zaleplons selektīvi saistās ar benzodiazepīna I tipa receptoriem.

Zaleplona farmakokinētika liecina, ka tam ir raksturīga ātra uzsūkšanās un eliminācija (skatīt 5.2. apakšpunktu). Sonata apvieno tādas īpašības kā apakšgrupai piemītošo selektīvo saistību ar receptoriem un augsto selektivitāti un zemo afinitāti pret benzodiazepīna I tipa atvasinājumiem.

Sonata efektivitāti pierāda miega pētījumi laboratorijā, izmantojot objektīvās polisomnogrāfijas (PSG) miega mērījumus un ambulatoro pacientu aptauja ar mērķi novērtēt miega kvalitāti. Šajos pētījumos tika izmantoti pacienti ar diagnosticētu primāro (psihofizioloģisko) bezmiegu.

Lietojot Sonata 10 mg ambulatoriem pacientiem normālā vecumā, latentā miega fāze saīsinājās apmēram 4 nedēļu laikā. 2 nedēļu pētījumos gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar placebo, latentā miega fāze bieži būtiski saīsinājās, lietojot Sonata 5 mg, un pastāvīgi saīsinājās, lietojot Sonata 10 mg. Šī latentās miega fāzes saīsināšanās ievērojami atšķiras, salīdzinot ar novērojumiem placebo. 2 un 4 nedēļu pētījumi liecināja, ka farmakoloģiskā tolerance, neatkarīgi no lietotās Sonata devas, neiestājās.

Sonata pētījumos, izmantojot objektīvus PSG mērījumus un salīdzinot ar placebo, Sonata 10 mg būtiski saīsināja latentā miega fāzi un paildzināja miega laiku nakts pirmajā pusē.tasKontrolētie

pētījumi, kuros tika mērīta miega laika procentuālā attiecība katrā fāzē, liecināj , ka Son ta aglabā miega fāzes.

ē

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas zaleplons ātri un pilnībā absorbējas, un maks mālā koncentrācija plazmā tiek

 

 

re

sasniegta apmēram pēc 1 stundas. Absorbējas vismaz 71 % no p rorāliistrlietotās zāļu devas. Zaleplons

tiek pakļauts presistēmiskajam metabolismam, kura rezultātā absolūtāğ bioloģiskā pieejamība ir

apmēram 30 %.

nav

 

Izkliede

 

 

 

Zaleplons ir lipofīls, pēc intravenozas ievadīš s tā s dales tilpums ir apmēram 1,4±0,31 l/kg. In

vitro saistība ar plazmas olbaltumvielām ir apmēram 60 %, kas liecina, ka aktīvo vielu mijiedarbība,

ko izraisa saistība ar olbaltumvielām, ir neliela.

Biotransformācija

vairs

 

Zaleplons ar aldehīdu oksidāzi visp rms tiek metabolizēts par 5-okso-zaleplonu. Attiecīgi, zaleplons tiek metabolizēts ar CYP3A4 p r dezetilzaleplonu, kas ar aldehīdu oksidāzi metabolizējas līdz 5-okso-

dezetilzaleplonam. Oksidētie metabolīti tālāk glikuronizācijas ceļā tiek metabolizēti. Visi zaleplona metabolīti ir neaktīvi,lestas tika pierādīts gan izmēģinājumos ar dzīvniekiem, gan pētījumos in vitro.

Zaleplona koncentrācija plazmā pieaug lineāri, proporcionāli devai, un zaleplons neakumulējas ā

plazmā pēc devas ietošanas līdz pat 30 mg/dienā. Zaleplona eliminācijas pusperiods ir apmēram 1 stunda. Z

Eliminācija

Zaleplons izdalās neaktīvu metabolītu veidā, galvenokārt ar urīnu (71 %) un fekālijām (17 %). Piecdesmit septiņi (57 %) procenti no devas no jauna pārveidojas urīnā par 5-oksi-zaleplonu un tā glikuronīda metabolītiem, attiecīgi, 9 % pārveidojas par 5-okso-dezetilzaleplonu un tā metabolītiem. Pārējo daļu urīnā aizņem mazākie metabolīti. Fekālijās, galvenokārt, ir metabolīti 5-okso-zaleplona veidā.

Aknu funkcijas traucējumi

Zaleplons, galvenokārt, metabolizējas aknās, un tiek pakļauts būtiskam presistēmiskam metabolismam. Tā rezultātā zaleplona perorālais klīrenss tiek samazināts līdz 70 % un 87 % kompensētiem un, attiecīgi, dekompensētiem cirozes pacientiem, izraisot būtisku vidējo Cmax un AUC paaugstināšanos (līdz pat 4 reizēm un 7 reizēm kompensētiem un, attiecīgi, dekompensētiem pacientiem), salīdzinot ar veseliem cilvēkiem. Pacientiem ar viegliem vai vidējiem aknu funkcijas

traucējumiem zaleplona deva jāsamazina, un pacientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem zaleplonu lietot nerekomendē.

Nieru funkcijas traucējumi

Zaleplona vienas devas farmakokinētika tika pētīta pacientiem ar viegliem (kreatinīna klīrenss 40 līdz 89 ml/min) un vidēji smagiem (20 līdz 39 ml/min) nieru funkcijas traucējumiem, un dializējamiem pacientiem. Pacientiem ar vidēji smagiem nieru funkcijas traucējumiem un dializējamiem pacientiem maksimālā plazmas koncentrācija, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem, samazinājās par apmēram 23 %. Zaleplona iedarbības ilgums visām pacientu grupām bija līdzīgs. Tādējādi, pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru funkcijas traucējumiem deva nav jāpiemēro. Zaleplona iedarbība nav pienācīgi pētīta pacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Atkārtotu devu toksicitāte

Līdzīgi kā citām vielām, kas saistās ar benzodiazepīnu receptoriem, novēroto iedarbību, atgriezenisku aknu un virsnieru masas pieaugumu žurkām un suņiem novēroja tikai pēc atkār o u perorālu devu, kas daudzkārt pārsniedz maksimālo terapeitisko devu cilvēkam, ievadīšanas. Trīs mēnešu pētījumā,

lietojot šādas devas pirmspubertātes vecuma suņiem, tika novērota būtiska pros a as un sēklinieku

masas samazināšanās.

tas

 

ē

Fertilitātes un reproduktīvās uzvedības pētījumos ar žurkām pēcğperorāliistrievadītas 100 mg/kg/dienā lielas zaleplona devas (kas ir ekvivalenta 49 reizes pārsni gtai maksimālai cilvēkiem rekomendētai devai (MRHD - Maximum Recommended Human Dose) 20 mg atbilstoši mg/m2), žurku tēviņiem un

Reproduktīvā toksicitāte

mātītēm novēroja mirstību un traucētu fertilitāti. Novērošanas pētījumi uzrādīja, ka traucētā fertilitāte

bija saistīta ar ietekmi uz mātītēm.

nav

re

 

 

 

Embrija - augļa attīstības pētījumos grūsnām žurkām un trušiem zaleplona perorāla ievadīšana līdz pat 100 mg/kg/dienā un 50 mg/kg/dienā (ekvivale tas ar 49 (žurkām) un 48 (trušiem) reizes augstākām devām kā maksimālā ieteicamā deva cilvēkiem (MRHD) 20 mg/kg atbilstoši mg/m2), neuzrādīja teratogēnu iedarbību. Žurkām pre- un po tnatālā augšana bija samazināta to mātīšu pēcnācējiem, kuras bija saņēmušas mātei toksisku devu 100 mg/kg/dienā. Deva, kas neietekmēja žurku pēcnācēju augšanu, bija 10 mg/kg (ekviv lenta 5 reizes augstākai par MRHD 20 mg atbilstoši mg/m2). Trušiem nenovēroja nevēlamu ietekmi uz embrija – augļa attīstību ar pārbaudītajām devām.

Pre- un postnatālāslesattī tībasvairspētījumos žurkām, mātītēm, kas saņēma ≥7 mg/kg/dienām un kas neizraisīja toksicitāti mātītei, pēcnācējiem novēroja palielinātu nedzīvi dzimušo vai postnatāli mirušo

pēcnācēju skaitu un samazinātu augšanu un fizisko attīstību. Deva, kas neietekmēja pēcnācēju post- natālo attīstību,ābija 1 mg/kg/dienā (ekvivalenta devai, kas 0,5 reizes pārsniedz MHRD). Sekojošā krustošanasZpētījumā (cross-fostering) blakusparādības un ietekmi uz dzīvotspēju pēcnācējiem novēroja abos zaleplona iedarbības gadījumos – gan in utero, gan laktācijas laikā.

Kancerogenitāte

Zaleplona perorāla ievadīšana žurkām 104 nedēļas pēc kārtas devā līdz pat 20 mg/kg/dienā neizraisīja ar vielu saistītu tumorogenitāti. Perorāla zaleplona ievadīšana pelēm 65 vai 104 nedēļas pēc kārtas lielā devā (≥100 mg/kg/dienā) izraisīja statistiski nozīmīgu labdabīgu aknu audzēju (bet ne ļaundabīgu) rašanās pieaugumu. Pieaugušais labdabīgo aknu audzēju biežums pelēm varēja būt adaptīvs notikums.

Preklīnisko pētījumu rezultāti kopumā neliecināja par būtisku Sonata lietošanas drošības risku cilvēkiem, lietojot rekomendētās devas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Kapsulas kodols: mikrokristāliskā celuloze, preželatinizēta ciete, silīcija dioksīds,

nātrija laurilsulfāts, magnija stearāts, laktozes monohidrāts, indigokarmīns (E132), titāna dioksīds (E171).

Kapsulas apvalks:

 

 

 

 

tas

želatīns,

 

 

 

 

titāna dioksīds (E171),

 

 

 

 

nātrija laurilsulfāts.

 

 

 

 

Kapsulas iespiedtinte (sārtas krāsas tinte SW-1105) satur:

 

ē

šellaku,

 

 

 

 

 

 

istr

 

titāna dioksīdu (E171),

 

 

 

 

amonija hidroksīdu,

 

 

 

 

sarkano dzelzs oksīdu (E172),

 

 

 

dzelteno dzelzs oksīdu (E172).

 

ğ

 

6.2.

Nesaderība

 

nav

re

 

 

 

 

 

 

 

Nav zināma.

 

 

 

 

6.3.

Uzglabāšanas laiks

 

 

 

 

3 gadi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nos cījumi

 

 

 

 

Zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

6.5.

Iepakojuma v ids un saturs

 

 

 

 

PVH/PVDH alumīnijalesblisteru iepakojumi pa 7, 10 un 14 kapsulām. Visi iepakojuma lielumi tirgū var

 

ā

 

 

 

 

 

nebūt pieejami.

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Nav īpašu prasību.

Sonata kapsulas saturs ir šķīstošs. Ja to izšķīdina ūdenī, šķīdums maina krāsu un kļūst duļķains.

Reģistrācijas datums: 1999. gada 12. marts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 12. marts

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Meda AB

Pipers väg 2

S-170 09 Solna

Zviedrija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

EU/1/99/102/004-006

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

ētas

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

ğ

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu/.

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

vairs

nav

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas