Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Sprimeo (aliskiren) – Zāļu apraksts - C09XA02

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsSprimeo
ATĶ kodsC09XA02
Vielaaliskiren
RažotājsNovartis Europharm Ltd.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Sprimeo 150 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 150 mg aliskirēna (aliskiren) (hemifumarāta formā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Gaiši rozā, abpusēji izliekta, apaļa tablete, ar uzdrukātu „IL‟ uz vienas puses un „NVR‟ uz otras puses.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

ētas

ğistr

Esenciālas hipertensijas ārstēšana.

 

 

4.2

Devas un lietošanas veids

 

 

Ieteicamā Sprimeo deva ir 150 mg vienu reizi dienā. Pacientiem,re

kam neizdodas pietiekami kontrolēt

asinsspiedienu, devu var palielināt līdz 300 mg vienu reizi dienā.

 

Nozīmīga antihipertensīvā iedarbība parādās divu edēļu laikā (85-90%) pēc terapijas uzsākšanas ar

 

 

vairs2

150 mg devu vienu reizi dienā.

nav

Sprimeo var lietot atsevišķi vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, izņemot

kombinācijā ar angiotenzīnu kon

ertējošā enzīma inhibitoriem (AKEI) vai angiotenzīna II receptoru

blokatoriem (ARB) pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (glomerulārās

 

les

 

filtrācijas ātrums (GFĀ) <60 ml/min/1,73 m ) (skatīt apakšpunktus4.3, 4.4 un 5.1).

ā

 

Sprimeo ieteicams lietot vienu reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru

Z

 

 

dienu. Greipfrūtu sulu nedrīkst lietot kopā ar Sprimeo.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2). Sprimeo nav ieteicams lietot pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m2). Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) Sprimeo lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktu 5.2).

Gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)

Gados vecākiem pacientiem ieteicamā aliskirēna sākumdeva ir 150 mg. Lielākajai daļai gados vecāku pacientu, devu palielinot līdz 300 mg, nenovēroja klīniski nozīmīgu papildus asinsspiediena pazemināšanos.

Bērni (līdz 18 gadu vecumam)

Sprimeo nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudţiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas par drošību un efektivitāti (skatīt apakšpunktu 5.2).

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Angioneirotiskā tūska pēc aliskirēna lietošanas anamnēzē.

Iedzimta vai idiopātiska angioneirotiskā tūska.

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt apakšpunktu 4.6).

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar ciklosporīnu un itrakonazolu, kuri abi ir spēcīgi P-gp (glikoproteīna) inhibitori, un citiem spēcīgiem P-gp inhibitoriem (piemēram, hinidīnu), ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.5).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73tas m2) aliskirēna

lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktus 4.2, 4.4, 4.5 un 5.1). ē

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

 

istr

 

 

 

ğ

Aliskirēns jālieto piesardzīgi pacientiem ar smagu sastrēguma s rds mazspēju (Ņujorkas Sirds

asociācijas (NYHA) III-IV funkcionālā klase).

re

 

 

 

Ja attīstās smaga un nepārejoša caureja, terapija ar Sprimeo jāpārtrauc.

nav

 

 

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Pacientiem ar paaugstinātu jutību ziņots par hipote sij s, sinkopes, insulta, hiperkaliēmijas gadījumiem un izmaiņām nieru funkcijā (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), it īpaši lietojot kombinācijā zāles, kas ietekmē šo sistēmu (skatīt apakšpunktu 5.1). Tādēļ renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas dubulta blokāde, lietojot aliskirēnu kopā ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem (AKEI) vai angiotenzīna II receptoru blokatoriem (ARB), nav ieteicama.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) aliskirēna

 

 

vairs

lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Angioneirotiskā tūska

les

 

 

 

Tāpat kā lietojot citas z les, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu, saņemti ziņojumi par

ā

 

Z

 

 

angioneirotiskās tūskas gadījumiem vai simptomiem (sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles tūsku), kas liecina par angioneirotisko tūsku, pacientiem, kuri tika ārstēti ar aliskirēnu.

Vairākiem no šiem pacientiem anamnēzē ir bijusi angioneirotiskā tūska vai ir novēroti ar angioneirotisko tūsku saistīti simptomi, kuri daţos gadījumos ir konstatēti pēc citu angioneirotisko tūsku izraisošu zāļu, tostarp RAAS blokatoru (angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru), lietošanas (skatīt apakšpunktu 4.8).

Aliskirēna terapijas laikā pacientiem ar angioneirotisko tūsku anamnēzē var būt palielināts angioneirotiskās tūskas attīstības risks (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.8). Tāpēc aliskirēna ordinēšana pacientiem ar angioneirotisko tūsku anamnēzē jāveic piesardzīgi, kā arī terapijas laikā un it sevišķi terapijas sākumā šie pacienti ir rūpīgi jānovēro (skatīt apakšpunktu 4.8).

Ja attīstās angioneirotiskā tūska, Sprimeo lietošanas nekavējoties jāpārtrauc un jānodrošina atbilstoša ārstēšana un uzraudzība līdz pilnīgai un ilgstošai simptomu izzušanai. Ja tūska skar mēli, balss spraugu vai balseni, nepieciešams ievadīt adrenalīnu. Turklāt jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pacienta elpceļi ir atbrīvoti.

Pacienti ar nātrija un/vai šķidruma deficītu

Pacientiem ar izteiktu šķidruma un/vai sāls deficītu (piemēram, tiem, kas saņem lielas diurētiku devas) pēc Sprimeo terapijas uzsākšanas var rasties simptomātiska hipotensija. Pirms Sprimeo lietošanas šis stāvoklis jākoriģē vai terapiju jāuzsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā.

Nieru darbības traucējumi

Klīniskos pētījumos Sprimeo nav pētīts hipertensijas slimniekiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss serumā ≥150 μmol/l vai 1,70 mg/dl sievietēm un ≥177 μmol/l vai 2,00 mg/dl vīriešiem un/vai aprēķinātais GFĀ <30 ml/min/1,73 m2), ar dialīzi anamnēzē, nefrotisko sindromu vai renovaskulāru hipertensiju. Sprimeo nav ieteicams lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m2).

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna sistēmu, piesardzība jāievēro lietojot aliskirēnu pacientiem ar nieru darbības traucējumu predisponējošiem riska faktoriem, tādiem kā hipovolēmija (piemēram, asins zudums, smaga un ilgstoša caureja, ilgstoša vemšana utt.), sirds

slimība, aknu slimība, cukura diabēts vai nieru slimība. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta.

līdz ar ārstēšanas pārtraukšanu, gadījumiem riska grupas pacientiem, kuri lietasoja liskirēnu. Ja attīstās jebkādi nieru mazspējas simptomi, aliskirēna lietošana nekavējoties jāpārērauc.

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par akūtas nieru mazspējas, kas p r ti bija atgriezeniska

Pēcreģistrācijas periodā pēc aliskirēna lietošanas novērota kālija līmeņa paaugstināšanās serumā, un to var pastiprināt aliskirēna lietošana kopā ar citām RAAS ietekmējošām zālēm vai nesteroīdajiem

pretiekaisuma līdzekļiem (NPL). Saskaņā ar standarta medicīnisko praksi, ja šīs zāles nepieciešams

 

 

istr

lietot kopā, ieteicams regulāri kontrolēt nieru funkciju, tai skaitāğelektrolītu līmeni serumā.

Nieru artērijas stenoze

re

 

ietekmē renīna-angiotenzīna sistēmu, kad šie pacienavti ar nieru artēriju stenozi tiek ārstēti ar aliskirēnu, pastāv paaugstināts nieru darbības traucējumu, tai skaitā akūtas nieru mazspējas, risks. Tādēļ šiem pacientiem jāievēro piesardzība. Ja attīstās nieru mazspēja, ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc.

Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par Sprimeo lietošanu pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērij s stenozi. Tomēr, tāpat kā lietojot citas zāles, kas

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

300 mg aliskirēna vienlaicīga lietošana ar 200 mg ketokonazola vai 240 mg verapamila attiecīgi par

 

 

vairs

 

76% vai 97% palielināja ali kirēna AUC. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu lietojot kopā ar vidēji

spēcīgiem P-gp inhibitori m, piemēram, ketokonazolu vai verapamilu (skatīt apakšpunktu 4.5).

 

les

 

 

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

 

ā

 

 

Z

 

 

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m ) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.3, 4.4 un 5.1).

Klīniskos farmakokinētikas pētījumos tika iekļauti tādi medikamenti, kā acenokumarols, atenolols, celekoksibs, pioglitazons, alopurinols, izosorbīda-5-mononitrāts un hidrohlortiazīds. Mijiedarbība ar šiem medikamentiem netika konstatēta.

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar metformīnu (↓28%), amlodipīnu (↑29%) vai cimetidīnu (↑19%) izraisīja Sprimeo Cmax vai AUC pārmaiņas par 20–30%. Lietojot kopā ar atorvastatīnu, Sprimeo AUC un Cmax līdzsvara stāvoklī palielinājās par 50%. Vienlaicīga lietošana ar Sprimeo neizraisīja nozīmīgu ietekmi uz atorvastatīna, metformīna vai amlodipīna farmakokinētiku. Tādēļ nav nepieciešama Sprimeo vai šo vienlaikus lietoto zāļu devas pielāgošana.

Sprimeo var nedaudz samazināt digoksīna un verapamila biopieejamību.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka P-gp ir Sprimeo biopieejamības galvenā determinante. Tādēļ P- gp induktori (asinszāles preparāti, rifampicīns) var samazināt Sprimeo biopieejamību.

Mijiedarbība ar CYP450

Aliskirēns neinhibē CYP450 izoenzīmus (CYP1A2, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A). Aliskirēns neinducē CYP3A4. Tādēļ nav paredzama aliskirēna ietekme uz substanču sistēmisko iedarbību, kas šos enzīmus inhibē vai inducē, vai ko tie metabolizē. Aliskirēnu minimāli metabolizē citohroma P450 enzīmi. Tādēļ nav sagaidāma CYP450 izoenzīmu inhibīcijas vai indukcijas izraisīta mijiedarbība. Tomēr CYP3A4 inhibitori bieţi mijiedarbojas ar P-gp. Lietojot aliskirēnu kopā ar CYP3A4 inhibitoriem, kuri arī inhibē P-gp, sagaidāma aliskirēna iedarbības pastiprināšanās (skatīt zemāk „Mijiedarbība ar P-glikoproteīnu”).

Mijiedarbība ar P-glikoproteīnu

Preklīniskajos pētījumos konstatēts, ka MDR1/Mdr1a/1b (P-gp) ir galvenā sistēma, kas atbild par aliskirēna uzsūkšanos zarnu traktā un izdalīšanos ar ţulti. Klīniskajā pētījumā rifampicīns, kas ir P-gp induktors, samazināja aliskirēna biopieejamību par aptuveni 50%. Citi P-gp induktori (asinszāles preparāti) var samazināt Sprimeo biopieejamību. Lai gan nav pierādīts pētījumos ar aliskirēnu, tomēr zināms, ka P-gp regulē arī vairāku substrātu nonākšanu audos un P-gp inhibitori var palielināt attiecību starp koncentrāciju audos un koncentrāciju plazmā. Tādēļ P-gp inhibitori koncentrāciju audos var palielināt vairāk nekā koncentrāciju plazmā. Zāļu mijiedarbības iespējamība P-gp sistēmā ir tieši

atkarīga no šī transportmehānisma inhibīcijas pakāpes.

 

tas

 

 

Spēcīgi P-gp inhibitori

ē

istr

 

 

 

Vienas devas zāļu mijiedarbības pētījumā ar veseliem indivīdiem p erādīts, ka ciklosporīns (200 un

600 mg) palielina aliskirēna 75 mg Cmax aptuveni 2,5-reizes un AUC aptuveni 5-reizes. Lietojot

lielākas aliskirēna devas, iespējams lielāks koncentrācijas pi ğaugums. Veseliem brīvprātīgajiem

itrakonazols (100 mg) palielināja aliskirēna (150 mg) AUCreun Cmax attiecīgi 6,5 un 5,8 reizes. Tādēļ aliskirēna un spēcīgu P-gp inhibitoru lietošana vienlaicīgi ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Lietojot ketokonazolu (200 mg) vai verapamilunav(240 mg) kopā ar aliskirēnu (300 mg), aliskirēna AUC palielinājās attiecīgi par 76% vai 97%. Sagaidāms, ka aliskirēna koncentrācijas izmaiņas plazmā, lietojot to kopā ar ketokonazolu vai ve apamilu nepārsniegs robeţas, kas tiktu sasniegtas, lietojot

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

Preklīniskie pētījumi liecina, ka vairsienlaicīga aliskirēna un ketokonazola lietošana uzlabo aliskirēna uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā un mazina izdalīšanos ar ţulti. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu

dubultu aliskirēna devu. Kontrolētos klīniskos pētījumos pierādīts, ka aliskirēna devām līdz 600 mg

vai devām, kas divas reizes pārsniedz ugstāko ieteicamo terapeitisko devu, ir laba panesamība.

lietojot kopā ar ketokonazo u, verapamilu vai citiem vidēji spēcīgiem P-gp inhibitoriem

(klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu, amiodaronu).

 

les

ā

P-gp substrāti vai vāji inhibitori

Z

 

Nav novērota izteikta mijiedarbība ar atenololu, digoksīnu, amlodipīnu vai cimetidīnu. Lietojot kopā ar atorvastatīnu (80 mg), līdzsvara stāvoklī aliskirēna (300 mg) AUC un Cmax palielinājās par 50%.

Organisko anjonu transporta polipeptīdu (OATP) inhibitori

Preklīniskajos pētījumos pierādīts, ka aliskirēns varētu būt organisko anjonu transporta polipeptīdu substrāts. Tādēļ, lietojot aliskirēnu kopā OATP inhibitoriem, iespējama mijiedarbība (skatīt apakšpunktu „Greipfrūtu sula”).

Furosemīds

Lietojot aliskirēnu vienlaikus ar furosemīdu, tā AUC un Cmax samazinājās par attiecīgi 28% un 49%. Tādēļ, uzsākot un pielāgojot furosemīda terapiju, ieteicams kontrolēt iedarbību, lai izvairītos no iespējamas nepietiekamas devas lietošanas klīniskās situācijās ar šķidruma pārslodzi.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu, NPL var samazināt aliskirēna antihipertensīvo iedarbību. Daţiem pacientiem ar nomāktu nieru funkciju (pacientiem ar

dehidratāciju vai gados vecākiem pacientiem) aliskirēna lietošana kopā ar NPL var izraisīt tālāku nieru funkciju pasliktināšanos, tai skaitā iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ, lietojot aliskirēnu kopā ar NPL, it īpaši gados vecākiem pacientiem, jāievēro piesardzība.

Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni serumā

Lietojot kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, NPL vai zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā (piemēram, kāliju aizturošām diurētikām, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem, heparīnu), var paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Ja šādu zāļu, kas var ietekmēt kālija līmeni serumā, vienlaikus lietošana ir nepieciešama, ieteicams ievērot piesardzību. Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.3, 4.4 un 5.1).

Greipfrūtu sula

Greipfrūtu sulas lietošana kopā ar aliskirēnu samazināja aliskirēna AUC un Cmax. Greipfrūtu sulas lietošana kopā ar 150 mg aliskirēna samazināja aliskirēna AUC par 61% un lietošana kopā ar 300 mg aliskirēna samazināja aliskirēna AUC par 38%. Šis samazinājums iespējams saistīts ar greipfrūtu sulas izraisītu transporta polipeptīdu mediētas organisko anjonu uzsūkšanās inhibīciju kuņģa-zarnu traktā. Tāpēc paaugstināta terapeitiskas neveiksmes riska dēļ greipfrūtu sulu nedrīkst lietot kopā ar Sprimeo.

Varfarīns

tas

Sprimeo ietekme uz varfarīna farmakokinētisku nav pētīta.

ē

 

Lietošana kopā ar uzturu

 

 

Lietojot Sprimeo kopā ar uzturu, kurā ir augsts tauku saturs, būtiski samazinās tā uzsūkšanās.

 

 

istr

 

ğ

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

re

 

 

 

Grūtniecība

 

 

Nav datu par aliskirēna lietošanu grūtniecēm. Sprimeonavnebija teratogēns ţurkām vai trušiem (skatīt apakšpunktu 5.3). Citas vielas, kas darbojas tieši uz RAAS, izraisīja nopietnas augļa kroplības un jaundzimušo nāvi. Tāpat kā jebkuras zāle , kas iedarbojas tieši uz RAAS, Sprimeo nedrīkst lietot

grūtniecības pirmajā trimestrī un siev etēm, kuras plāno grūtniecību, kā arī tā lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.3). Veselības aprūpes speciālistiem, kas ordinē jebkādus līdzekļus ar ietekmi uz RAAS, jābrīdina sievietes fertīlajā vecumā par iespējamo

risku, lietojot šos līdzekļus grūtniecības laikā. Ja terapijas laikā tiek atklāta grūtniecība, Sprimeo

lietošana attiecīgi jāpārtrauc.

vairs

Zīdīšanas periods

 

les

 

 

 

ā

 

Z

 

 

Nav zināms, vai aliskirēns izdalās cilvēka mātes pienā. Sprimeo izdalījās pienā ţurkām laktācijas laikā. Tādēļ to nav ieteicams lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai noteiktu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot iekārtas, jāatceras, ka jebkuru antihipertensīvo līdzekļu terapijas laikā daţkārt var rasties reibonis vai nespēks. Sprimeo nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8Nevēlamās blakusparādības

Sprimeo drošība tika novērtēta vairāk nekā 7 800 pacientiem, to vidū vairāk nekā 2 300 pacientiem, kuri ārstēti ilgāk par 6 mēnešiem, un vairāk nekā 1 200 pacientiem, kuri ārstēti ilgāk par 1 gadu. Netika pierādīta blakusparādību bieţuma saistība ar dzimumu, vecumu, ķermeņa masas indeksu, rasi vai tautību. Terapijā ar Sprimeo, lietojot līdz 300 mg devas, kopējais blakusparādību rašanās bieţums bija līdzīgs placebo. Blakusparādības parasti bija vieglas un pārejošas, un to dēļ terapija bija jāpārtrauc tikai retos gadījumos. Bieţākā nevēlamā blakusparādība bija caureja.

Nevēlamās blakusparādības (1. tabula) ir sakārtotas pēc to rašanās bieţuma, sākot ar bieţākajām, izmantojot šādus apzīmējumus: ļoti bieţi ( 1/10), bieţi (1/100 līdz <1/10), retāk (1/1 000 līdz <1/100), reti ( 1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības bieţuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

1. tabula

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

 

 

Bieţi:

Reibonis

 

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

 

 

 

Retāk:

Hipotensija

 

 

 

Kuľģa-zarnu trakta traucējumi

 

 

 

Bieţi:

Caureja

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

 

Reti:

Paaugstinātas jutības reakcijas

tas

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

 

Retāk:

Izsitumi, smagas ādas blakusparādības (SĀB) t i k itā toksiska

 

epidermāla nekrolīze (TEN) un mutes dobuma gļotādas reakcijas

Reti:

Angioneirotiskā tūska

 

ē

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

 

Bieţi

Artralģija

 

ğ

 

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

 

 

 

re

 

 

 

 

 

Retāk:

Akūta nieru mazspēja, nieru darbībasistrtraucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

Retāk:

Perifēra tūska

nav

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

 

 

 

Bieţi:

Hiperkaliēmija

 

 

 

Reti:

Pazemināts hemoglobīna līmenis, samazināts hematokrīts

 

vairs

 

 

Reti:

Paaugstināt kreati ī a līmenis asinīs

 

Terapijas laikā ar aliskirēnu konst tēti ng oneirotiskās tūskas gadījumi un paaugstinātas jutības reakcijas. Kontrolētos klīniskajos pētījumos, terapijas laikā ar aliskirēnu, angioneirotiskā tūska un paaugstinātas jutības reakcijas attīstījās retos gadījumos, un tās bieţums bija līdzīgs kā placebo vai salīdzinājuma zāļu grupā.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots arī par angioneirotiskās tūskas gadījumiem vai simptomiem (sejas,

lūpu, rīkles un/vai mēles tūsku), kas liecina par angioneirotisko tūsku. Vairākiem no šiem pacientiem

 

les

tūska vai ir novēroti ar angioneirotisko tūsku saistīti simptomi, kuri

anamnēzē ir bijusi angioneirotiskāā

Z

 

 

daţos gadījumos ir konstatēti pēc citu, angioneirotisko tūsku izraisošu, zāļu, tostarp RAAS blokatoru (AKE inhibitoru vai ARB), lietošanas.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots arī par paaugstinātas jutības reakcijām.

Gadījumā, ja attīstās jebkādi simptomi, kas liecina par paaugstinātas jutības reakciju/angioneirotisku tūsku (īpaši jāpievērš uzmanība apgrūtinātai elpošanai vai apgrūtinātai rīšanai, izsitumiem, niezei, nātrenei vai sejas, ekstremitāšu, acu, lūpu un/vai mēles tūskai, reibonim), pacientiem jāpārtrauc ārstēšana un jāsazinās ar savu ārstu (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pēc-reģistrācijas periodā ziņots ar artralģijas gadījumiem. Atsevišķos gadījumos tā attīstījās ar paaugstinātas jutības reakcijas sastāvdaļa.

Laboratoriskās atrades

Kontrolētos klīniskos pētījumos Sprimeo lietošana daţkārt izraisīja klīniski nozīmīgas standarta laboratorisko rādītāju pārmaiņas. Klīniskos pētījumos ar hipertensijas slimniekiem Sprimeo nebija

klīniski nozīmīgas ietekmes uz kopējā holesterīna, augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABL-H) līmeni, triglicerīdu līmeni tukšā dūšā, glikozes līmeni tukšā dūšā vai urīnskābes līmeni.

Hemoglobīns un hematokrīts: tika novērota neliela hemoglobīna un hematokrīta līmeņa mazināšanās (vidējā samazināšanās attiecīgi par aptuveni 0,05 mmol/l un 0,16 tilp.%). Neviens pacients nepārtrauca terapiju anēmijas dēļ. Šāda ietekme novērojama arī lietojot citus līdzekļus, kas ietekmē renīna- angiotenzīna sistēmu, piemēram, AKEI un ARB.

Kālija līmenis serumā: kālija līmeņa palielināšanās serumā novērota pēc aliskirēna lietošanas un to var paasināt lietošana kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, vai NPL. Saskaņā ar standarta medicīnisko praksi, ja šīs zāles nepieciešams lietot kopā, ieteicams regulāri kontrolēt nieru funkciju, tai skaitā elektrolītu līmeni serumā. Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.3, 4.4 un 5.1).

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par nieru funkcijas traucējumiem un akūtas nieru mazspējas gadījumiem riska grupas pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.4). Saņemti arī ziņojumi par perifēras tūskas, kreatinīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanās gadījumiem un smagāmtasādas blakusparādībām (SĀB), tai skaitā toksisku epidermālu nekrolīzi (TEN) un mutes dobuma gļotād reakcijām.

4.9 Pārdozēšana

ē Dati par pārdozēšanu cilvēkam ir ierobeţoti. Iespējamākās pārdozēšanas izpausmes varētu būt

hipotensija, ko izraisa aliskirēna antihipertensīvā darbība. Ja rodas mptomātiska hipotensija, jāsāk

uzturoša terapija.

istr

 

 

 

 

ğ

Pētījumā, kurš tika veikts ar pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (end-stage renal disease -

ESRD), kuriem tiek veikta dialīze, aliskirēna dialīzes klīrenssrebija zems (<2% no perorālā klīrensa).

Tāpēc dialīzes veikšana nav piemērota aliskirēna pārdozēšanas efekta ārstēšanai.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

nav

5.1

Farmakodinamiskās īpašīb s

 

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna inhibitori, ATĶ kods: C09XA02

 

vairs

 

Aliskirēns ir iekšķīgi i tojams, aktīvs, nepeptīdu, spēcīgs un selektīvs tiešs cilvēka renīna inhibitors.

 

les

Inhibējot enzīmu renīnu, aliskirēns inhibē RAAS aktivēšanās brīdī, bloķējot angiotenzinogēna

ā

pārvēršanos par angiotenzīnu I un samazinot angiotenzīna I un angiotenzīna II līmeņus. Citi līdzekļi,

Z

 

kas inhibē RAAS (AKEI un angiotenzīna II receptoru blokatori (ARB)), izraisa kompensatoru renīna

aktivitātes palielināšanos plazmā (PRA), bet terapija ar aliskirēnu mazina PRA hipertensijas slimniekiem par aptuveni 50–80%. Līdzīga mazināšanās tika atklāta, kombinējot aliskirēnu ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem. Šobrīd iedarbības uz PRA atšķirību klīniskā nozīme nav zināma.

Hipertensija

Hipertensijas slimniekiem 150 mg un 300 mg Sprimeo devu lietošana vienreiz dienā nodrošināja no devas atkarīgu gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena mazināšanos, kas saglabājās visu

24 stundu ilgo devas lietošanas starplaiku (saglabājot terapeitisko ieguvumu agri no rīta) ar vidējās maksimālās pret minimālās diastoliskās atbildes reakcijas attiecību līdz 98% pēc 300 mg devas lietošanas. Pēc 2 nedēļām novēroja 85–90% no maksimālās asinsspiedienu mazinošās iedarbības. Asinsspiedienu mazinošā iedarbība saglabājās ilgstošas terapijas laikā un nebija atkarīga no vecuma, dzimuma, ķermeņa masas indeksa un tautības. Sprimeo ir pētīts 1 864 pacientiem vecākiem par

65 gadiem un 426 pacientiem vecākiem par 75 gadiem.

Sprimeo monoterapijas pētījumos pierādīts, ka asinsspiedienu mazinošā iedarbība ir līdzīga kā citām antihipertensīvo līdzekļu grupas zālēm, to vidū AKEI un ARB. Salīdzinot ar diurētiku (hidrohlorotiazīdu - HCTZ), Sprimeo 300 mg mazināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu par 17,0/12,3 mmHg, salīdzinot ar 14,4/10,5 mmHg pēc 12 terapijas nedēļām ar 25 mg HCTZ.

Dati no kombinētas terapijas pētījumiem pieejami par Sprimeo lietošanu kopā ar diurētiku hidrohlortiazīdu, kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu un beta blokatoru atenololu. Šīm kombinācijām bija laba panesamība. Lietojot kopā ar hidrohlortiazīdu, Sprimeo bija papildus asinsspiedienu pazeminoša iedarbība. Pacientiem, kuriem nebija adekvātas atbildes reakcijas uz 5 mg kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu, Sprimeo 150 mg pievienošana samazināja asinsspiedienu līdzīgi kā palielinot amlodipīna devu līdz 10 mg, bet retāk izraisīja tūsku (2,1%, lietojot 150 mg aliskirēna /5 mg amlodipīna, salīdzinot ar 11,2% pēc 10 mg amlodipīna lietošanas).

9 mēnešu nepietiekamas efektivitātes pētījumā, kurā piedalījās 901 gados vecāks pacients

(≥65 gadiem) ar esenciālu sistolisku hipertensiju, ārstēšanas ar aliskirēnu efektivitāti un drošumu salīdzināja ar ārstēšanu ar ramiprilu. 36 nedēļu laikā pacienti saņēma aliskirēnu 150 mg vai 300 mg dienā, vai ramiprilu 5 mg vai 10 mg dienā, un viņiem bija iespēja saņemt papildus ārstēšanu -

12. nedēļā ar hidrohlortiazīdu (12,5 mg vai 25 mg) un 22. nedēļā ar amlodipīnu (5 mg vai 10 mg).

pierādīts aliskirēna pārākums par ramiprilu. Gan sistoliskā, gan diastoliskāēasinsspiedienatas rādītāju atšķirības bija statistiski nozīmīgas. Abās ārstēšanas grupās panesamība bija līdzīga, tomēr par klepu bieţāk ziņoja pacientiem, kuri lietoja ramiprilu, salīdzinot pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu (14,2%

12 nedēļu laikā monoterapija ar aliskirēnu pazemināja sistolisko/diastolisko sin piedienu par

14,0/5,1 mmHg, salīdzinot ar 11,6/3,6 mmHg, lietojot ramiprilu. Izvēlētajā devu diapazonā netika

vs. 4,4%). Pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu, visbieţāk novērotā blaku parādība bija caureja (6,6% vs.

5,0% pacientu, kuri lietoja ramiprilu).

istr

 

 

ğ

8 nedēļu pētījumā, kurā piedalījās 754 gados vecāki (≥65regadiem) un ļoti veci pacienti (30%

≥75 gadiem) ar hipertensiju, aliskirēna devu 75 mg, 150 mg un 300 mg lietošana izraisīja statistiski nozīmīgu gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos, salīdzinot ar placebo grupu. Salīdzinot aliskirēna 300 mg devas lietošanu ar 150 mg devu, nekonstatēja papildus asinsspiedienu

pazeminošu iedarbību. Visām trim devām bija laba panesamība gan gados vecāku, gan ļoti vecu

pacientu grupā.

vairs

nav

 

Hipertensijas slimniekiem ar aptaukoš nos bez adekvātas atbildes reakcijas uz 25 mg HCTZ, 300 mg

Sprimeo pievienošana nodrošināja p pildus asinsspiediena samazināšanos, kas bija līdzīga papildus

terapijai ar 300 mg irbesartāna ai 10 mg amlodipīna.

 

les

Kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem nenovēroja pirmās devas izraisītu hipotensiju un ietekmi

ā

uz pulsa ātrumu. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju, kuri tika ārstēti tikai ar Sprimeo, pārmērīgu

Z

 

hipotensiju novēroja ret k (0,1%). Hipotensija bija retāk (< 1%) arī pēc kombinētas terapijas ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem. Pēc terapijas pārtraukšanas asinsspiediens pakāpeniski vairāku nedēļu laikā atgriezās sākumstāvoklī, neradot asinsspiediena vai PRA atsitiena efektu.

36 nedēļu pētījumā, kurā piedalījās 820 pacienti ar išēmisku kreisā kambara disfunkciju, aliskirēna lietošana papildus standarta terapijai, salīdzinot ar placebo, nesniedza ieguvumu attiecībā uz sirds kambara remodelēšanas novērtējumu, nosakot sirds kreisā kambara sistolisko beigu tilpumu.

Kombinētie kardiovaskulāra cēloņa izraisītas mirstības, hospitalizācijas sakarā ar sirds mazspēju, miokarda infarkta recidīva, insulta un pēkšņas nāves gadījumu skaita rādītāji aliskirēna un placebo grupās bija līdzīgi. Tomēr pacientiem, kuri saņēma aliskirēnu, salīdzinot ar placebo grupu, ievērojami bieţāk attīstījās hiperkaliēmija, hipotensija un nieru darbības traucējumi.

Dubultmaskētā, placebo kontrolētā nejaušinātā pētījumā, kurā piedalījās 8 606 pacienti ar 2. tipa diabētu un hronisku nieru slimību (kritēriji proteīnūrija un/vai GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) ar vai bez kardiovaskulāras slimības, tika pētīts kardiovaskulārais un/vai nieru darbības ieguvums pēc aliskirēna lietošanas. Lielākajai daļai pacientu sākumstāvoklī asinsspiediens tika adekvāti kontrolēts. Primārais pētījuma mērķis bija kompleksas kardiovaskulārās un ar nierēm saistītās komplikācijas noteikšana..

Šajā pētījumā aliskirēna 300 mg deva tika salīdzināta ar placebo, lietojot papildus standarta terapijai, kas sevī ietvēra vai nu ārstēšanu ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts, jo pētījuma dalībniekiem netika konstatēts ieguvums no aliskirēna lietošanas. Sākotnējie pētījuma rezultāti liecina par primārā pētījuma mērķa riska attiecību 1,09 par labu placebo (95% Ticamības intervāls: 0,97, 1,22, 2-pusējs p=0,17). Turklāt aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, tika novērots palielināts nevēlamo blakusparādību nieru komplikāciju (4,7% pret 3,3%), hiperkaliēmijas (36,9% pret 27,1%), hipotensijas (18,4% pret 14,6%) un insulta (2,7% pret 2,0%) bieţums. Insultu bez letāla iznākuma skaita pieaugums bija lielāks pacientiem ar nieru mazspēju.

Pašlaik nav zināms par Sprimeo pozitīvo ietekmi uz mirstību un kardiovaskulāru saslimstību, kā arī uz mērķorgānu bojājumiem.

Sirds elektrofizioloģija

Nejaušinātā, dubultaklā, placebo un aktīvi kontrolētā pētījumā, izmantojot standarta un Holtera elektrokardiogrāfiju, netika konstatētas izmaiņas QT intervālā.

5.2Farmakokinētiskās īpašības

 

 

 

 

 

tas

Uzsūkšanās

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

Pēc iekšķīgas uzsūkšanās aliskirēna maksimālā koncentrācija plazmā

iek sasniegta pēc 1-3 stundām.

Aliskirēna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 2-3%. Uzturs ar aug u

auku saturu samazina Cmax par

85% un AUC par 70%. Koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī t ek

a niegta 5-7 dienas pēc

lietošanas vienu reizi dienā, un koncentrācija līdzsvara stāvoklī iristraptuveni 2 reizes lielāka nekā pēc

sākumdevas lietošanas.

 

 

nav

ğ

 

Izkliede

 

 

re

 

 

 

 

 

Pēc intravenozas lietošanas vidējais izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 135 litri, kas

liecina par aliskirēna plašo izplatīšanos ekstrav skulār jā telpā. Aliskirēns mēreni (47-51%) un

neatkarīgi no koncentrācijas saistās ar plazmas olbaltumvielām.

 

Metabolisms un eliminācija

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

Eliminācijas vidējais pusperiods ir

ptuveni 40 stundas (34-41 stundu robeţās). Aliskirēns galvenokārt

izdalās nesaistītā veidā ar izkārnījumiem (78%). Aptuveni 1,4% no kopējās iekšķīgi lietotās devas tiek

 

les

metabolizēti. Par šo metaboli mu ir atbildīgs enzīms CYP3A4. Pēc iekšķīgas lietošanas aptuveni 0,6%

no devas atrodami urīnā. Pēc intravenozas lietošanas vidējais plazmas klīrenss ir aptuveni 9 l/h.

ā

Lineārā/nelineārā kinētika

Z

 

Aliskirēna iedarbības pieaugums ir lielāks nekā proporcionāla devas palielināšana. Pēc vienreizējas devas 75-600 mg robeţās ievadīšanas, 2-kārtīga devas palielināšana izraisīja attiecīgi ~2,3 un

2,6 kārtīgu AUC un Cmax pieaugumu. Stabilā stāvoklī nelineārā kinētika var būt vēl izteiktāka. Mehānisms, kas atbildīgs par lineārās kinētikas izmaiņām nav noskaidrots. Iespējamais mehānisms ir mediatoru piesātinājums absorbcijas vietā vai aknu un ţults ceļu klīrensa piesātinājums.

Pacientu raksturojums

Aliskirēns ir efektīva, reizi dienā lietojama antihipertensīva terapija pieaugušiem pacientiem, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, ķermeņa masas indeksa un tautības.

Gados vecākiem pacientiem (> 65 gadiem) AUC ir par 50% augstāks nekā gados jauniem pacientiem. Dzimums, ķermeņa masa un tautībai būtiski klīniski neietekmē aliskirēna farmakokinētiku.

Aliskirēna farmakokinētika tika vērtēta pacientiem ar daţādas pakāpes nieru mazspēju. Aliskirēna relatīvais AUC un Cmax personām ar nieru darbības traucējumiem bija robeţās, kas 0,8 līdz 2 reizes pārsniedz līmeni veselām personām pēc vienreizējas devas lietošanas un līdzsvara stāvoklī. Šīs novērotās pārmaiņas tomēr nekorelēja ar nieru darbības traucējumu smaguma pakāpi. Pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem Sprimeo sākumdevas pielāgošana nav

nepieciešama (skatīt apakšpunktus 4.2 un 4.4). Sprimeo nav ieteicams lietot pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) <30 ml/min/1,73 m2). Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) Sprimeo lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Aliskirēna farmakokinētika tika izvērtēta pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (ESRD), kuriem tiek veikta dialīze. Vienas perorālas aliskirēna 300 mg devas lietošana izraisīja pavisam nelielas izmaiņas aliskirēna farmakokinētikā (Cmax izmaiņas bija mazāk nekā 1,2 reizēs; AUC palielinājums bija līdz pat 1,6 reizēm) salīdzinājumā ar atbilstošiem veseliem indivīdiem. Hemodialīzes veikšanas laiks būtiski neizmainīja aliskirēna farmakokinētiku pacientiem ar ESRD. Tāpēc, ja aliskirēna lietošana pacientiem ar ESRD, kuriem tiek veikta dialīze, tiek uzskatīta par nepieciešamu, devu pielāgošana nav attaisnojama šiem pacientiem. Tomēr aliskirēna lietošana pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu slimību aliskirēna farmakokinētika nebija nozīmīgi izmainīta. Tādējādi pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem aliskirēna sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama.

5.3Preklīniskie dati par drošību

Kancerogenitāte tika izvērtēta 2 gadus ilgā pētījumā ar ţurkām un 6 m nešusētasilgā pētījumā ar transgēnām pelēm. Kancerogenitāte netika konstatēta. Viens konsta ē ais esnās zarnas adenomas un viens aklās zarnas adenokarcinomas gadījums ţurkām, lietojot devu 1 500 mg/kg dienā, nebija

istr statistiski ticami. Lai gan aliskirēnam ir zināma kairinoša ietekme,ğklīniskos pētījumos ar veseliem

brīvprātīgajiem noteiktās drošības robeţas cilvēkiem, lietojot 300 mg devu, bija 9-11 reizes lielākas, pamatojoties uz koncentrāciju izkārnījumos, vai 6 reizes reli lākas, pamatojoties uz koncentrāciju gļotādā, nekā kancerogenitātes pētījumā ar devu 250 mg/kg/dienā.

Aliskirēnam nenovēroja mutagēnu ietekmi in vitronavun in ivo mutagenitātes pētījumos. Šīs pārbaudes ietvēra in vitro raudzes baktēriju un zīdītāju šū ās un in vivo novērtējumus ţurkām.

un trušiem lietotās devas nodrošinājavairssistēmiskas koncentrācijas, kas attiecīgi par 1–4 un 5 reizēm pārsniedza maksimālo ieteicamo de u cilvēkam (300 mg).

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar ali ki ēnu neatklāja ar embriju vai augli saistītu toksicitāti vai

teratogenitāti, ţurkām lietojot devas līdz 600 mg/kg dienā vai trušiem 100 mg/kg dienā. Ţurkām,

lietojot devas līdz 250 mg/kg dienā, uglība, prenatālā un postnatālā attīstība netika traucēta. Ţurkām

Pētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību neuzrādīja nekādas centrālās nervu sistēmas,

toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem bija saistīti ar jau zināmo lokāla kairinājuma iespējamību vai paredzamo aliskirēna farmakoloģisko iedarbību.

elpošanas sistēmas vai sirds-asinsvadu sistēmas nevēlamās blakusparādības. Rezultāti atkārtotu devu

 

les

ā

Z

 

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Krospovidons

Magnija stearāts

Mikrokristāliska celuloze

Povidons

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Hipromeloze

Makrogols

Talks

Melnais dzelzs oksīds (E 172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

Titāna dioksīds (E 171)

6.2 Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

PA/Alu/PVH – Alu blisteri:

Iepakojumi, kas satur 7, 14, 28, 30, 50, 56, 84, 90, 98 vai 280 tabletes.

Iepakojumi, kas satur 84 (3x28), 98 (2x49) vai 280 (20x14) tabletes ir vairāku k tīšu iepakojumi.

PVH/Polihlorotrifluoretilēna (PHTFE) – Alu blisteri:

tas

Iepakojumi, kas satur 14, 28, 30, 50, 56, 90, 98 vai 280 tabletes.

ē

 

Iepakojumi, kas satur 98 (2x49) vai 280 (20x14) tabletes ir vairāku ka īšu iepakojumi.

Iepakojumi, kas satur 56 un 98 (2x49) tabletes ir perforēti blisteri ar at evišķām devām.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

istr

 

ğ

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

 

re

 

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiz īci

tbilstoši vietējām prasībām.

 

 

 

 

 

nav

 

 

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

 

Novartis Europharm Limited

vairs

 

 

 

Wimblehurst Road

 

 

 

 

 

Horsham

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

West Sussex, RH12 5AB

 

 

 

 

Lielbritānija

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

8.

 

Z

 

 

 

 

 

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

 

 

 

EU/1/07/407/001-010

EU/1/07/407/021-030

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

22.08.2007

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

ğ

 

 

 

 

nav

re

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Nieru darbības traucējumi
Pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2). Sprimeo nav ieteicams lietot pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m2). Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) Sprimeo lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).
Aknu darbības traucējumi
Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktu 5.2).
Gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)
Gados vecākiem pacientiem ieteicamā aliskirēna sākumdeva ir 150 mg. Lielākajai daļai gados vecāku pacientu, devu palielinot līdz 300 mg, nenovēroja klīniski nozīmīgu papildus asinsspiediena pazemināšanos.
14
Ieteicamā Sprimeo deva ir 150 mg vienu reizi dienā.navP cientiem, kam neizdodas pietiekami kontrolēt asinsspiedienu, devu var palielināt līdz 300 mg vie u reizi dienā.
Nozīmīga antihipertensīvā iedarbībavairspa ādās divu nedēļu laikā (85-90%) pēc terapijas uzsākšanas ar 150 mg devu vienu reizi dienā.
Sprimeo var lietot atsevišķi vai kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem, izņemot kombinācijā ar angiotenzīnu kon ertējošā enzīma inhibitoriem (AKEI) vai angiotenzīna II receptoru blokatoriem (ARB) pacilesnti m ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (glomerulārās
filtrācijas ātrums (GFĀ) <60 ml/min/1,73 m2) (skatīt apakšpunktus4.3, 4.4 un 5.1). ā Sprimeo ieteicamsZlietot vienu reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru
dienu. Greipfrūtu sulu nedrīkst lietot kopā ar Sprimeo.

4.2 Devas un lietošanas veids

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1 Terapeitiskās indikācijas

Esenciālas hipertensijas ārstēšana.
ētas ğistr re
Gaiši sarkana, abpusēji izliekta, ovālas formas tablete, ar uzdrukātu „IU‟ uz vienas puses un „NVR‟ uz otras puses.
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
Sprimeo 300 mg apvalkotās tabletes
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katra apvalkotā tablete satur 300 mg aliskirēna (aliskiren) (hemifumarāta formā).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.
3. ZĀĻU FORMA
Apvalkotā tablete

Bērni (līdz 18 gadu vecumam)

Sprimeo nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudţiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas par drošību un efektivitāti (skatīt apakšpunktu 5.2).

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Angioneirotiskā tūska pēc aliskirēna lietošanas anamnēzē.

Iedzimta vai idiopātiska angioneirotiskā tūska.

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt apakšpunktu 4.6).

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar ciklosporīnu un itrakonazolu, kuri abi ir spēcīgi P-gp (glikoproteīna) inhibitori, un citiem spēcīgiem P-gp inhibitoriem (piemēram, hinidīnu), ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.5).tas

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktus 4.2,ē4.4, 4.5 un 5.1).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

 

 

istr

Aliskirēns jālieto piesardzīgi pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju (Ņujorkas Sirds

asociācijas (NYHA) III-IV funkcionālā klase).

ğ

 

nav

Ja attīstās smaga un nepārejoša caureja, terapija ar Sprimeorejāpārtrauc.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Pacientiem ar paaugstinātu jutību ziņots par hipote

sijas, sinkopes, insulta, hiperkaliēmijas

vairs

 

 

gadījumiem un izmaiņām nieru funkcijā (ie kaitot akūtu nieru mazspēju), it īpaši lietojot kombinācijā zāles, kas ietekmē šo sistēmu (skatīt apakšpunktu 5.1). Tādēļ renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas dubulta blokāde, lietojot aliskirēnu kopā r angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem (AKEI) vai angiotenzīna II receptoru blokatoriem (ARB), nav ieteicama.

 

les

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) aliskirēna

lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

ā

Z

 

Angioneirotiskā tūska

 

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu, saņemti ziņojumi par angioneirotiskās tūskas gadījumiem vai simptomiem (sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles tūsku), kas liecina par angioneirotisko tūsku, pacientiem, kuri tika ārstēti ar aliskirēnu.

Vairākiem no šiem pacientiem anamnēzē ir bijusi angioneirotiskā tūska vai ir novēroti ar angioneirotisko tūsku saistīti simptomi, kuri daţos gadījumos ir konstatēti pēc citu angioneirotisko tūsku izraisošu zāļu, tostarp RAAS blokatoru (angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru), lietošanas (skatīt apakšpunktu 4.8).

Aliskirēna terapijas laikā pacientiem ar angioneirotisko tūsku anamnēzē var būt palielināts angioneirotiskās tūskas attīstības risks (skatīt apakšpunktus 4.3 un 4.8). Tāpēc aliskirēna ordinēšana pacientiem ar angioneirotisko tūsku anamnēzē jāveic piesardzīgi, kā arī terapijas laikā un it sevišķi terapijas sākumā šie pacienti ir rūpīgi jānovēro (skatīt apakšpunktu 4.8).

Ja attīstās angioneirotiskā tūska, Sprimeo lietošanas nekavējoties jāpārtrauc un jānodrošina atbilstoša ārstēšana un uzraudzība līdz pilnīgai un ilgstošai simptomu izzušanai. Ja tūska skar mēli, balss spraugu

vai balseni, nepieciešams ievadīt adrenalīnu. Turklāt jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pacienta elpceļi ir atbrīvoti.

Pacienti ar nātrija un/vai šķidruma deficītu

Pacientiem ar izteiktu šķidruma un/vai sāls deficītu (piemēram, tiem, kas saņem lielas diurētiku devas) pēc Sprimeo terapijas uzsākšanas var rasties simptomātiska hipotensija. Pirms Sprimeo lietošanas šis stāvoklis jākoriģē vai terapiju jāuzsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā.

Nieru darbības traucējumi

Klīniskos pētījumos Sprimeo nav pētīts hipertensijas slimniekiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss serumā ≥150 μmol/l vai 1,70 mg/dl sievietēm un ≥177 μmol/l vai 2,00 mg/dl vīriešiem un/vai aprēķinātais GFĀ <30 ml/min/1,73 m2), ar dialīzi anamnēzē, nefrotisko sindromu vai renovaskulāru hipertensiju. Sprimeo nav ieteicams lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m2).

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna sistēmu, piesardzība jāievēro lietojot aliskirēnu pacientiem ar nieru darbības traucējumu predisponējošiem riska faktoriem, tādiem kā hipovolēmija (piemēram, asins zudums, smaga un ilgstoša caureja, ilgstoša vemšana utt.), sirds slimība, aknu slimība, cukura diabēts vai nieru slimība. Pacientiem ar nieru d rbīb traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kon rindicēta.

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par akūtas nieru mazspējas, kas paras i bija atgriezeniska

 

tas

līdz ar ārstēšanas pārtraukšanu, gadījumiem riska grupas pacientiem, ku i lietoja aliskirēnu. Ja attīstās

 

ē

jebkādi nieru mazspējas simptomi, aliskirēna lietošana nekavējoties jāpār rauc.

Pēcreģistrācijas periodā pēc aliskirēna lietošanas novērota kālijaistrlīmeņa paaugstināšanās serumā, un to

var pastiprināt aliskirēna lietošana kopā ar citām RAAS i t kmējošāmğ

zālēm vai nesteroīdajiem

pretiekaisuma līdzekļiem (NPL). Saskaņā ar standarta medicīniskore praksi, ja šīs zāles nepieciešams lietot kopā, ieteicams regulāri kontrolēt nieru funkciju, tai skaitā elektrolītu līmeni serumā.

Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par Sprimeonavlietošanu pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres a tē ijas stenozi. Tomēr, tāpat kā lietojot citas zāles, kas

Nieru artērijas stenoze

ietekmē renīna-angiotenzīna sistēmu, kad šie pacienti ar nieru artēriju stenozi tiek ārstēti ar aliskirēnu,

pastāv paaugstināts nieru darbības tr ucējumu, tai skaitā akūtas nieru mazspējas, risks. Tādēļ šiem

pacientiem jāievēro piesardzība. Ja ttīstās nieru mazspēja, ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc.

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

vairs

300 mg aliskirēna vien aicīgaleslietošana ar 200 mg ketokonazola vai 240 mg verapamila attiecīgi par

76% vai 97% palielinja a iskirēna AUC. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu lietojot kopā ar vidēji spēcīgiem P-gp inhibitoriem, piemēram, ketokonazolu vai verapamilu (skatīt apakšpunktu 4.5).

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.3, 4.4 un 5.1).

Klīniskos farmakokinētikas pētījumos tika iekļauti tādi medikamenti, kā acenokumarols, atenolols, celekoksibs, pioglitazons, alopurinols, izosorbīda-5-mononitrāts un hidrohlortiazīds. Mijiedarbība ar šiem medikamentiem netika konstatēta.

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar metformīnu (↓28%), amlodipīnu (↑29%) vai cimetidīnu (↑19%) izraisīja Sprimeo Cmax vai AUC pārmaiņas par 20–30%. Lietojot kopā ar atorvastatīnu, Sprimeo AUC un Cmax līdzsvara stāvoklī palielinājās par 50%. Vienlaicīga lietošana ar Sprimeo neizraisīja nozīmīgu ietekmi uz atorvastatīna, metformīna vai amlodipīna farmakokinētiku. Tādēļ nav nepieciešama Sprimeo vai šo vienlaikus lietoto zāļu devas pielāgošana.

Sprimeo var nedaudz samazināt digoksīna un verapamila biopieejamību.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka P-gp ir Sprimeo biopieejamības galvenā determinante. Tādēļ P- gp induktori (asinszāles preparāti, rifampicīns) var samazināt Sprimeo biopieejamību.

Mijiedarbība ar CYP450

Aliskirēns neinhibē CYP450 izoenzīmus (CYP1A2, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A). Aliskirēns neinducē CYP3A4. Tādēļ nav paredzama aliskirēna ietekme uz substanču sistēmisko iedarbību, kas šos enzīmus inhibē vai inducē, vai ko tie metabolizē. Aliskirēnu minimāli metabolizē citohroma P450 enzīmi. Tādēļ nav sagaidāma CYP450 izoenzīmu inhibīcijas vai indukcijas izraisīta mijiedarbība. Tomēr CYP3A4 inhibitori bieţi mijiedarbojas ar P-gp. Lietojot aliskirēnu kopā ar CYP3A4 inhibitoriem, kuri arī inhibē P-gp, sagaidāma aliskirēna iedarbības pastiprināšanās (skatīt zemāk „Mijiedarbība ar P-glikoproteīnu”).

Mijiedarbība ar P-glikoproteīnu

Preklīniskajos pētījumos konstatēts, ka MDR1/Mdr1a/1b (P-gp) ir galvenā sistēma, kas atbild par

aliskirēna uzsūkšanos zarnu traktā un izdalīšanos ar ţulti. Klīniskajā pētījumā rifampicīns, kas ir P-gp

induktors, samazināja aliskirēna biopieejamību par aptuveni 50%. Citi P-gp induktori (asinszāles

 

tas

preparāti) var samazināt Sprimeo biopieejamību. Lai gan nav pierādīts pētījumos r aliskirēnu, tomēr

zināms, ka P-gp regulē arī vairāku substrātu nonākšanu audos un P-gp inhibi ori v r palielināt

ē

attiecību starp koncentrāciju audos un koncentrāciju plazmā. Tādēļ P-gp inhibi ori koncentrāciju audos

istr

 

var palielināt vairāk nekā koncentrāciju plazmā. Zāļu mijiedarbības iesp jamība P-gp sistēmā ir tieši atkarīga no šī transportmehānisma inhibīcijas pakāpes.

Spēcīgi P-gp inhibitoriğ

Vienas devas zāļu mijiedarbības pētījumā ar veseliem indivīdirem pierādīts, ka ciklosporīns (200 un 600 mg) palielina aliskirēna 75 mg Cmax aptuveni 2,5-reizes un AUC aptuveni 5-reizes. Lietojot lielākas aliskirēna devas, iespējams lielāks koncentrācijas pieaugums. Veseliem brīvprātīgajiem itrakonazols (100 mg) palielināja aliskirēna (150 mg) AUC un Cmax attiecīgi 6,5 un 5,8 reizes. Tādēļ aliskirēna un spēcīgu P-gp inhibitoru lietoša a vie l icīgi ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

vairs

nav

 

Lietojot ketokonazolu (200 mg) vai ve apamilu (240 mg) kopā ar aliskirēnu (300 mg), aliskirēna AUC palielinājās attiecīgi par 76% vai 97%. S gaidāms, ka aliskirēna koncentrācijas izmaiņas plazmā, lietojot to kopā ar ketokonazolu i er pamilu nepārsniegs robeţas, kas tiktu sasniegtas, lietojot

dubultu aliskirēna devu. Kontrolētos klīniskos pētījumos pierādīts, ka aliskirēna devām līdz 600 mg vai devām, kas divas reizlespār niedz augstāko ieteicamo terapeitisko devu, ir laba panesamība. Preklīniskie pētījumi i cina, ka vienlaicīga aliskirēna un ketokonazola lietošana uzlabo aliskirēna uzsūkšanos kuņģa-zarnuātraktā un mazina izdalīšanos ar ţulti. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu lietojot kopā ar ketokonazolu,Z verapamilu vai citiem vidēji spēcīgiem P-gp inhibitoriem (klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu, amiodaronu).

P-gp substrāti vai vāji inhibitori

Nav novērota izteikta mijiedarbība ar atenololu, digoksīnu, amlodipīnu vai cimetidīnu. Lietojot kopā ar atorvastatīnu (80 mg), līdzsvara stāvoklī aliskirēna (300 mg) AUC un Cmax palielinājās par 50%.

Organisko anjonu transporta polipeptīdu (OATP) inhibitori

Preklīniskajos pētījumos pierādīts, ka aliskirēns varētu būt organisko anjonu transporta polipeptīdu substrāts. Tādēļ, lietojot aliskirēnu kopā OATP inhibitoriem, iespējama mijiedarbība (skatīt apakšpunktu „Greipfrūtu sula”).

Furosemīds

Lietojot aliskirēnu vienlaikus ar furosemīdu, tā AUC un Cmax samazinājās par attiecīgi 28% un 49%. Tādēļ, uzsākot un pielāgojot furosemīda terapiju, ieteicams kontrolēt iedarbību, lai izvairītos no iespējamas nepietiekamas devas lietošanas klīniskās situācijās ar šķidruma pārslodzi.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu, NPL var samazināt aliskirēna antihipertensīvo iedarbību. Daţiem pacientiem ar nomāktu nieru funkciju (pacientiem ar dehidratāciju vai gados vecākiem pacientiem) aliskirēna lietošana kopā ar NPL var izraisīt tālāku nieru funkciju pasliktināšanos, tai skaitā iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ, lietojot aliskirēnu kopā ar NPL, it īpaši gados vecākiem pacientiem, jāievēro piesardzība.

Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni serumā

Lietojot kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, NPL vai zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā (piemēram, kāliju aizturošām diurētikām, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem, heparīnu), var paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Ja šādu zāļu, kas var ietekmēt kālija līmeni serumā, vienlaikus lietošana ir nepieciešama, ieteicams ievērot piesardzību. Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.3, 4.4 un 5.1).

Greipfrūtu sula

Greipfrūtu sulas lietošana kopā ar aliskirēnu samazināja aliskirēna AUC un Cmax. Greipfrūtu sulas lietošana kopā ar 150 mg aliskirēna samazināja aliskirēna AUC par 61% un lietošana kopā ar 300 mg aliskirēna samazināja aliskirēna AUC par 38%. Šis samazinājums iespējams s i tīts ar greipfrūtu sulas izraisītu transporta polipeptīdu mediētas organisko anjonu uzsūkšanās inhibīciju kuņģa-zarnu traktā.

Tāpēc paaugstināta terapeitiskas neveiksmes riska dēļ greipfrūtu sulu nedrīkst lietot kopā ar Sprimeo.

 

 

 

 

tas

Varfarīns

 

 

ē

 

 

istr

 

Sprimeo ietekme uz varfarīna farmakokinētisku nav pētīta.

 

 

 

 

 

 

Lietošana kopā ar uzturu

 

ğ

 

Lietojot Sprimeo kopā ar uzturu, kurā ir augsts tauku satu s, būtiski samazinās tā uzsūkšanās.

 

re

 

 

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

 

 

 

 

Grūtniecībanav

otrajā un trešajā grūtniecības trimestrīvairs(skatīt apakšpunktu 4.3). Veselības aprūpes speciālistiem, kas ordinē jebkādus līdzekļus ar i tekmi uz RAAS, jābrīdina sievietes fertīlajā vecumā par iespējamo

Nav datu par aliskirēna lietošanu grūtniecēm. Sprimeo nebija teratogēns ţurkām vai trušiem (skatīt apakšpunktu 5.3). Citas vielas, kas da bojas tieši uz RAAS, izraisīja nopietnas augļa kroplības un

jaundzimušo nāvi. Tāpat kā jebkur s zāles, kas iedarbojas tieši uz RAAS, Sprimeo nedrīkst lietot

grūtniecības pirmajā trimestrī un sie ietēm, kuras plāno grūtniecību, kā arī tā lietošana ir kontrindicēta

Zīdīšanas periods

risku, lietojot šos līdzekļus grūtniecības laikā. Ja terapijas laikā tiek atklāta grūtniecība, Sprimeo

lietošana attiecīgi j p rtrauc.

 

les

ā

Z

 

Nav zināms, vai aliskirēns izdalās cilvēka mātes pienā. Sprimeo izdalījās pienā ţurkām laktācijas laikā. Tādēļ to nav ieteicams lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai noteiktu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot iekārtas, jāatceras, ka jebkuru antihipertensīvo līdzekļu terapijas laikā daţkārt var rasties reibonis vai nespēks. Sprimeo nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8Nevēlamās blakusparādības

Sprimeo drošība tika novērtēta vairāk nekā 7 800 pacientiem, to vidū vairāk nekā 2 300 pacientiem, kuri ārstēti ilgāk par 6 mēnešiem, un vairāk nekā 1 200 pacientiem, kuri ārstēti ilgāk par 1 gadu. Netika pierādīta blakusparādību bieţuma saistība ar dzimumu, vecumu, ķermeņa masas indeksu, rasi vai tautību. Terapijā ar Sprimeo, lietojot līdz 300 mg devas, kopējais blakusparādību rašanās bieţums

bija līdzīgs placebo. Blakusparādības parasti bija vieglas un pārejošas, un to dēļ terapija bija jāpārtrauc tikai retos gadījumos. Bieţākā nevēlamā blakusparādība bija caureja.

Nevēlamās blakusparādības (1. tabula) ir sakārtotas pēc to rašanās bieţuma, sākot ar bieţākajām, izmantojot šādus apzīmējumus: ļoti bieţi ( 1/10), bieţi ( 1/100 līdz <1/10), retāk (1/1 000 līdz

<1/100), reti ( 1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības bieţuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

1. tabula

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

Bieţi:

Reibonis

 

 

 

 

 

Asinsvadu sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Retāk:

Hipotensija

 

 

 

 

 

Kuľģa-zarnu trakta traucējumi

 

 

 

 

 

Bieţi:

Caureja

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Reti:

Paaugstinātas jutības reakcijas

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

 

Retāk:

Izsitumi, smagas ādas blakusparādības (SĀB) tai skaitā toksiska

 

 

 

 

 

 

tas

 

epidermāla nekrolīze (TEN) un mutes dobumaēgļotādas reakcijas

Reti:

Angioneirotiskā tūska

 

istr

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

 

 

Bieţi

Artralģija

 

 

 

 

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

Retāk:

Akūta nieru mazspēja, nie u darbības traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas

ietā

re

 

 

Retāk:

Perifēra tūska

nav

 

 

 

Izmeklējumi

 

 

 

 

Bieţi:

Hiperkaliēmija

 

 

 

Reti:

 

 

 

 

Pazem nāts hemoglobīna līmenis, samazināts hematokrīts

Reti:

Paaugst nāts kreatinīna līmenis asinīs

 

Terapijas laikā ar aliskirēnu konstatēti angioneirotiskās tūskas gadījumi un paaugstinātas jutības

reakcijas. Kontrolētos klīni kajos pētījumos, terapijas laikā ar aliskirēnu, angioneirotiskā tūska un

les

vairs

paaugstinātas jutības reakcijas attīstījās retos gadījumos, un tās bieţums bija līdzīgs kā placebo vai salīdzinājuma zāļu grupā.ā

Pēcreģistrācijas periodāZ ziņots arī par angioneirotiskās tūskas gadījumiem vai simptomiem (sejas, lūpu, rīkles un/vai mēles tūsku), kas liecina par angioneirotisko tūsku. Vairākiem no šiem pacientiem anamnēzē ir bijusi angioneirotiskā tūska vai ir novēroti ar angioneirotisko tūsku saistīti simptomi, kuri daţos gadījumos ir konstatēti pēc citu, angioneirotisko tūsku izraisošu, zāļu, tostarp RAAS blokatoru (AKE inhibitoru vai ARB), lietošanas.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots arī par paaugstinātas jutības reakcijām.

Gadījumā, ja attīstās jebkādi simptomi, kas liecina par paaugstinātas jutības reakciju/angioneirotisku tūsku (īpaši jāpievērš uzmanība apgrūtinātai elpošanai vai apgrūtinātai rīšanai, izsitumiem, niezei, nātrenei vai sejas, ekstremitāšu, acu, lūpu un/vai mēles tūskai, reibonim), pacientiem jāpārtrauc ārstēšana un jāsazinās ar savu ārstu (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pēc-reģistrācijas periodā ziņots ar artralģijas gadījumiem. Atsevišķos gadījumos tā attīstījās ar paaugstinātas jutības reakcijas sastāvdaļa.

Laboratoriskās atrades

Kontrolētos klīniskos pētījumos Sprimeo lietošana daţkārt izraisīja klīniski nozīmīgas standarta laboratorisko rādītāju pārmaiņas. Klīniskos pētījumos ar hipertensijas slimniekiem Sprimeo nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz kopējā holesterīna, augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABL-H) līmeni, triglicerīdu līmeni tukšā dūšā, glikozes līmeni tukšā dūšā vai urīnskābes līmeni.

Hemoglobīns un hematokrīts: tika novērota neliela hemoglobīna un hematokrīta līmeņa mazināšanās (vidējā samazināšanās attiecīgi par aptuveni 0,05 mmol/l un 0,16 tilp.%). Neviens pacients nepārtrauca terapiju anēmijas dēļ. Šāda ietekme novērojama arī lietojot citus līdzekļus, kas ietekmē renīna- angiotenzīna sistēmu, piemēram, AKEI un ARB.

Kālija līmenis serumā: kālija līmeņa palielināšanās serumā novērota pēc aliskirēna lietošanas un to var paasināt lietošana kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, vai NPL. Saskaņā ar standarta medicīnisko praksi, ja šīs zāles nepieciešams lietot kopā, ieteicams regulāri kontrolēt nieru funkciju, tai skaitā elektrolītu līmeni serumā. Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.3, 4.4 un 5.1).

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par nieru funkcijas traucējumiemtasun akūtas nieru mazspējas gadījumiem riska grupas pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.4). Saņemti arī ziņojumi par perifēras tūskas, kreatinīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanās gadījumiem un sm gām ādas blakusparādībām (SĀB), tai skaitā toksisku epidermālu nekrolīzi (TEN) un mutes dobumaēgļo ādas reakcijām.

4.9 Pārdozēšana

 

istr

Dati par pārdozēšanu cilvēkam ir ierobeţoti. Iespējamākās pārdozēšanas izpausmes varētu būt

re

 

hipotensija, ko izraisa aliskirēna antihipertensīvā darbība. Ja ğodas simptomātiska hipotensija, jāsāk uzturoša terapija.

Pētījumā, kurš tika veikts ar pacientiem ar nierunavslimību beigu stadijā (end-stage renal disease - ESRD), kuriem tiek veikta dialīze, aliskirēna di līzes klīrenss bija zems (<2% no perorālā klīrensa). Tāpēc dialīzes veikšana nav piemērota aliskirē a pārdozēšanas efekta ārstēšanai.

5.FARMAKOLOĢISKĀS vairsĪPAŠĪBAS

Farmakodinamiskās īpašības5.1

 

les

Farmakoterapeitiskā grupa: r nīna inhibitori, ATĶ kods: C09XA02

ā

Z

 

Aliskirēns ir iekšķīgi lietojams, aktīvs, nepeptīdu, spēcīgs un selektīvs tiešs cilvēka renīna inhibitors.

Inhibējot enzīmu renīnu, aliskirēns inhibē RAAS aktivēšanās brīdī, bloķējot angiotenzinogēna pārvēršanos par angiotenzīnu I un samazinot angiotenzīna I un angiotenzīna II līmeņus. Citi līdzekļi, kas inhibē RAAS (AKEI un angiotenzīna II receptoru blokatori (ARB)), izraisa kompensatoru renīna aktivitātes palielināšanos plazmā (PRA), bet terapija ar aliskirēnu mazina PRA hipertensijas slimniekiem par aptuveni 50–80%. Līdzīga mazināšanās tika atklāta, kombinējot aliskirēnu ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem. Šobrīd iedarbības uz PRA atšķirību klīniskā nozīme nav zināma.

Hipertensija

Hipertensijas slimniekiem 150 mg un 300 mg Sprimeo devu lietošana vienreiz dienā nodrošināja no devas atkarīgu gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena mazināšanos, kas saglabājās visu

24 stundu ilgo devas lietošanas starplaiku (saglabājot terapeitisko ieguvumu agri no rīta) ar vidējās maksimālās pret minimālās diastoliskās atbildes reakcijas attiecību līdz 98% pēc 300 mg devas lietošanas. Pēc 2 nedēļām novēroja 85–90% no maksimālās asinsspiedienu mazinošās iedarbības. Asinsspiedienu mazinošā iedarbība saglabājās ilgstošas terapijas laikā un nebija atkarīga no vecuma, dzimuma, ķermeņa masas indeksa un tautības. Sprimeo ir pētīts 1 864 pacientiem vecākiem par

65 gadiem un 426 pacientiem vecākiem par 75 gadiem.

Sprimeo monoterapijas pētījumos pierādīts, ka asinsspiedienu mazinošā iedarbība ir līdzīga kā citām antihipertensīvo līdzekļu grupas zālēm, to vidū AKEI un ARB. Salīdzinot ar diurētiku (hidrohlorotiazīdu - HCTZ), Sprimeo 300 mg mazināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu par 17,0/12,3 mmHg, salīdzinot ar 14,4/10,5 mmHg pēc 12 terapijas nedēļām ar 25 mg HCTZ.

Dati no kombinētas terapijas pētījumiem pieejami par Sprimeo lietošanu kopā ar diurētiku hidrohlortiazīdu, kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu un beta blokatoru atenololu. Šīm kombinācijām bija laba panesamība. Lietojot kopā ar hidrohlortiazīdu, Sprimeo bija papildus asinsspiedienu pazeminoša iedarbība. Pacientiem, kuriem nebija adekvātas atbildes reakcijas uz 5 mg kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu, Sprimeo 150 mg pievienošana samazināja asinsspiedienu līdzīgi kā palielinot amlodipīna devu līdz 10 mg, bet retāk izraisīja tūsku (2,1%, lietojot 150 mg aliskirēna /5 mg amlodipīna, salīdzinot ar 11,2% pēc 10 mg amlodipīna lietošanas).

9 mēnešu nepietiekamas efektivitātes pētījumā, kurā piedalījās 901 gados vecāks pacients

(≥65 gadiem) ar esenciālu sistolisku hipertensiju, ārstēšanas ar aliskirēnu efektivitāti un drošumu

salīdzināja ar ārstēšanu ar ramiprilu. 36 nedēļu laikā pacienti saņēma aliskirēnu 150 mg vai 300 mg dienā, vai ramiprilu 5 mg vai 10 mg dienā, un viņiem bija iespēja saņemt papildustasār tēšanu -

pierādīts aliskirēna pārākums par ramiprilu. Gan sistoliskā, gan dias oliskā asinsspiediena rādītāju

12. nedēļā ar hidrohlortiazīdu (12,5 mg vai 25 mg) un 22. nedēļā ar amlodipīnu (5 mg vai 10 mg). 12 nedēļu laikā monoterapija ar aliskirēnu pazemināja sistolisko/diastolisko sinsspiedienu par 14,0/5,1 mmHg, salīdzinot ar 11,6/3,6 mmHg, lietojot ramiprilu. Izvēl tajāēdevu diapazonā netika

atšķirības bija statistiski nozīmīgas. Abās ārstēšanas grupās pane amība bija līdzīga, tomēr par klepu

bieţāk ziņoja pacientiem, kuri lietoja ramiprilu, salīdzinot pacient em, kuri lietoja aliskirēnu (14,2%

vs. 4,4%). Pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu, visbieţāk novērotāistrblakusparādība bija caureja (6,6% vs.

5,0% pacientu, kuri lietoja ramiprilu).

ğ

8 nedēļu pētījumā, kurā piedalījās 754 gados vecāki (≥65regadiem) un ļoti veci pacienti (30%

pazeminošu iedarbību. Visām trim devām bija navlaba panesamība gan gados vecāku, gan ļoti vecu pacientu grupā.

≥75 gadiem) ar hipertensiju, aliskirēna devu 75 mg, 150 mg un 300 mg lietošana izraisīja statistiski

nozīmīgu gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos, salīdzinot ar placebo grupu.

Salīdzinot aliskirēna 300 mg devas lietošanu ar 150 mg devu, nekonstatēja papildus asinsspiedienu vairs

Hipertensijas slimniekiem ar aptaukoš nos bez adekvātas atbildes reakcijas uz 25 mg HCTZ, 300 mg

Sprimeo pievienošana nodrošināja papildus asinsspiediena samazināšanos, kas bija līdzīga papildus

 

les

terapijai ar 300 mg irbesartāna vai 10 mg amlodipīna.

ā

Kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem nenovēroja pirmās devas izraisītu hipotensiju un ietekmi

Z

 

uz pulsa ātrumu. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju, kuri tika ārstēti tikai ar Sprimeo, pārmērīgu hipotensiju novēroja retāk (0,1%). Hipotensija bija retāk (< 1%) arī pēc kombinētas terapijas ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem. Pēc terapijas pārtraukšanas asinsspiediens pakāpeniski vairāku nedēļu laikā atgriezās sākumstāvoklī, neradot asinsspiediena vai PRA atsitiena efektu.

36 nedēļu pētījumā, kurā piedalījās 820 pacienti ar išēmisku kreisā kambara disfunkciju, aliskirēna lietošana papildus standarta terapijai, salīdzinot ar placebo, nesniedza ieguvumu attiecībā uz sirds kambara remodelēšanas novērtējumu, nosakot sirds kreisā kambara sistolisko beigu tilpumu.

Kombinētie kardiovaskulāra cēloņa izraisītas mirstības, hospitalizācijas sakarā ar sirds mazspēju, miokarda infarkta recidīva, insulta un pēkšņas nāves gadījumu skaita rādītāji aliskirēna un placebo grupās bija līdzīgi. Tomēr pacientiem, kuri saņēma aliskirēnu, salīdzinot ar placebo grupu, ievērojami bieţāk attīstījās hiperkaliēmija, hipotensija un nieru darbības traucējumi.

Dubultmaskētā, placebo kontrolētā nejaušinātā pētījumā, kurā piedalījās 8 606 pacienti ar 2. tipa diabētu un hronisku nieru slimību (kritēriji proteīnūrija un/vai GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) ar vai bez kardiovaskulāras slimības, tika pētīts kardiovaskulārais un/vai nieru darbības ieguvums pēc aliskirēna

lietošanas. Lielākajai daļai pacientu sākumstāvoklī asinsspiediens tika adekvāti kontrolēts. Primārais pētījuma mērķis bija kompleksas kardiovaskulārās un ar nierēm saistītās komplikācijas noteikšana..

Šajā pētījumā aliskirēna 300 mg deva tika salīdzināta ar placebo, lietojot papildus standarta terapijai, kas sevī ietvēra vai nu ārstēšanu ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts, jo pētījuma dalībniekiem netika konstatēts ieguvums no aliskirēna lietošanas. Sākotnējie pētījuma rezultāti liecina par primārā pētījuma mērķa riska attiecību 1,09 par labu placebo (95% Ticamības intervāls: 0,97, 1,22, 2-pusējs p=0,17). Turklāt aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, tika novērots palielināts nevēlamo blakusparādību nieru komplikāciju (4,7% pret 3,3%), hiperkaliēmijas (36,9% pret 27,1%), hipotensijas (18,4% pret 14,6%) un insulta (2,7% pret 2,0%) bieţums. Insultu bez letāla iznākuma skaita pieaugums bija lielāks pacientiem ar nieru mazspēju.

Pašlaik nav zināms par Sprimeo pozitīvo ietekmi uz mirstību un kardiovaskulāru saslimstību, kā arī uz mērķorgānu bojājumiem.

Sirds elektrofizioloģija

Nejaušinātā, dubultaklā, placebo un aktīvi kontrolētā pētījumā, izmantojot standarta un Holtera

elektrokardiogrāfiju, netika konstatētas izmaiņas QT intervālā.

tas

 

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

 

ē

Uzsūkšanās

istr

 

Pēc iekšķīgas uzsūkšanās aliskirēna maksimālā koncentrācijağplazmā tiek sasniegta pēc 1-3 stundām. Aliskirēna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 2-3%. Uzturs ar augstu tauku saturu samazina Cmax par 85% un AUC par 70%. Koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī tiek sasniegta 5-7 dienas pēc

lietošanas vienu reizi dienā, un koncentrācija līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 2 reizes lielāka nekā pēc

sākumdevas lietošanas.

re

Izkliedenav

Pēc intravenozas lietošanas vidējais izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 135 litri, kas liecina par aliskirēna plašo izplatīšanos ek t avaskulārajā telpā. Aliskirēns mēreni (47-51%) un neatkarīgi no koncentrācijas saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Eliminācijas vidējais pusperiodsvairsir aptuveni 40 stundas (34-41 stundu robeţās). Aliskirēns galvenokārt izdalās nesaistītā veidā ar izkārnījumiem (78%). Aptuveni 1,4% no kopējās iekšķīgi lietotās devas tiek

Metabolisms un eliminācija

metabolizēti. Par šo metabo ismu ir atbildīgs enzīms CYP3A4. Pēc iekšķīgas lietošanas aptuveni 0,6%

no devas atrodami urīnā. Pēc intravenozas lietošanas vidējais plazmas klīrenss ir aptuveni 9 l/h.

 

les

ā

Lineārā/nelineārā kinētika

Z

 

Aliskirēna iedarbības pieaugums ir lielāks nekā proporcionāla devas palielināšana. Pēc vienreizējas

devas 75-600 mg robeţās ievadīšanas, 2-kārtīga devas palielināšana izraisīja attiecīgi ~2,3 un

2,6 kārtīgu AUC un Cmax pieaugumu. Stabilā stāvoklī nelineārā kinētika var būt vēl izteiktāka. Mehānisms, kas atbildīgs par lineārās kinētikas izmaiņām nav noskaidrots. Iespējamais mehānisms ir mediatoru piesātinājums absorbcijas vietā vai aknu un ţults ceļu klīrensa piesātinājums.

Pacientu raksturojums

Aliskirēns ir efektīva, reizi dienā lietojama antihipertensīva terapija pieaugušiem pacientiem, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, ķermeņa masas indeksa un tautības.

Gados vecākiem pacientiem (> 65 gadiem) AUC ir par 50% augstāks nekā gados jauniem pacientiem. Dzimums, ķermeņa masa un tautībai būtiski klīniski neietekmē aliskirēna farmakokinētiku.

Aliskirēna farmakokinētika tika vērtēta pacientiem ar daţādas pakāpes nieru mazspēju. Aliskirēna relatīvais AUC un Cmax personām ar nieru darbības traucējumiem bija robeţās, kas 0,8 līdz 2 reizes pārsniedz līmeni veselām personām pēc vienreizējas devas lietošanas un līdzsvara stāvoklī. Šīs

novērotās pārmaiņas tomēr nekorelēja ar nieru darbības traucējumu smaguma pakāpi. Pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem Sprimeo sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktus 4.2 un 4.4). Sprimeo nav ieteicams lietot pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) <30 ml/min/1,73 m2). Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m2) Sprimeo lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Aliskirēna farmakokinētika tika izvērtēta pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (ESRD), kuriem tiek veikta dialīze. Vienas perorālas aliskirēna 300 mg devas lietošana izraisīja pavisam nelielas izmaiņas aliskirēna farmakokinētikā (Cmax izmaiņas bija mazāk nekā 1,2 reizēs; AUC palielinājums bija līdz pat 1,6 reizēm) salīdzinājumā ar atbilstošiem veseliem indivīdiem. Hemodialīzes veikšanas laiks būtiski neizmainīja aliskirēna farmakokinētiku pacientiem ar ESRD. Tāpēc, ja aliskirēna lietošana pacientiem ar ESRD, kuriem tiek veikta dialīze, tiek uzskatīta par nepieciešamu, devu pielāgošana nav attaisnojama šiem pacientiem. Tomēr aliskirēna lietošana pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem nav ieteicama (skatīt apakšpunktu 4.4).

Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu slimību aliskirēna farmakokinētika nebija nozīmīgi

izmainīta. Tādējādi pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem aliskirēna

sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama.

tas

 

5.3 Preklīniskie dati par drošību

ē Kancerogenitāte tika izvērtēta 2 gadus ilgā pētījumā ar ţurkām un 6 mēnešus ilgā pētījumā ar

transgēnām pelēm. Kancerogenitāte netika konstatēta. Viens ğkon istrtatētais resnās zarnas adenomas un viens aklās zarnas adenokarcinomas gadījums ţurkām, lietojot devu 1 500 mg/kg dienā, nebija statistiski ticami. Lai gan aliskirēnam ir zināma kairinoša i t kme, klīniskos pētījumos ar veseliem

brīvprātīgajiem noteiktās drošības robeţas cilvēkiem, lietojotre300 mg devu, bija 9-11 reizes lielākas, pamatojoties uz koncentrāciju izkārnījumos, vai 6 reizes lielākas, pamatojoties uz koncentrāciju gļotādā, nekā kancerogenitātes pētījumā ar devu 250 mg/kg/dienā.

Aliskirēnam nenovēroja mutagēnu ietekmi in vitronavun in vivo mutagenitātes pētījumos. Šīs pārbaudes ietvēra in vitro raudzes baktēriju un zīdītāju šūnās un in vivo novērtējumus ţurkām.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi r liskirēnu neatklāja ar embriju vai augli saistītu toksicitāti vai teratogenitāti, ţurkām lietojot de s līdz 600 mg/kg dienā vai trušiem 100 mg/kg dienā. Ţurkām,

lietojot devas līdz 250 mg/kg dienā, auglība, prenatālā un postnatālā attīstība netika traucēta. Ţurkām

 

 

vairs

un trušiem lietotās devas nodrošināja sistēmiskas koncentrācijas, kas attiecīgi par 1–4 un 5 reizēm

pārsniedza maksimālo i t icamo devu cilvēkam (300 mg).

 

les

 

Pētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību neuzrādīja nekādas centrālās nervu sistēmas,

ā

 

Z

 

 

elpošanas sistēmas vai sirds-asinsvadu sistēmas nevēlamās blakusparādības. Rezultāti atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem bija saistīti ar jau zināmo lokāla kairinājuma iespējamību vai paredzamo aliskirēna farmakoloģisko iedarbību.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Krospovidons

Magnija stearāts

Mikrokristāliska celuloze

Povidons

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Hipromeloze

Makrogols

Talks

Melnais dzelzs oksīds (E 172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

Titāna dioksīds (E 171)

6.2 Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3 Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

PA/Alu/PVH blisteri– Alu:

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

Iepakojumi, kas satur 7, 14, 28, 30, 50, 56, 84, 90, 98 vai 280 tabletes.

ē

 

 

 

 

 

 

 

 

Iepakojumi, kas satur 84 (3x28), 90 (3x30), 98 (2x49) vai 280 (20x14) table es ir vairāku kastīšu

iepakojumi.

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PVH/Polihlorotrifluoretilēna (PHTFE) – Alu blisteri:

 

 

 

 

Iepakojumi, kas satur 14, 28, 30, 50, 56, 90, 98 vai 280 tabletes.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

re

 

 

 

Iepakojumi, kas satur 98 (2x49) vai 280 (20x14) tabletes ir vairākuğ kastīšu iepakojumi.

Iepakojumi, kas satur 56 un 98 (2x49) tabletes ir perfo ēti blisteri ar atsevišķām devām.

 

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

 

 

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēša ai

 

 

 

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

Neizlietotās zāles vai izlietotos mater ālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

Novartis Europharm Limit d

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

Wimblehurst Road

 

 

 

 

 

 

 

Horsham

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

West Sussex, RH12 5AB

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/07/407/011-020

EU/1/07/407/031-040

9.REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

22.08.2007

10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

 

ğ

 

 

 

 

nav

re

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas