Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Tekturna (aliskiren) – Zāļu apraksts - C09XA02

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsTekturna
ATĶ kodsC09XA02
Vielaaliskiren
RažotājsNovartis Europharm Ltd.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Tekturna 150 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 150 mg aliskirēna (aliskiren) (hemifumarāta formā). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes

 

tas

 

 

 

Gaiši rozā, abpusēji izliekta, apaļa tablete, ar uzdrukātu ‘IL’ uz vienas puses un ‘NVR’ uz otras puses.

 

 

ē

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

istr

 

ğ

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

 

Esenciālas hipertensijas ārstēšana.

re

 

4.2 Devas un lietošanas veids

 

Ieteicamā Tekturna deva ir 150 mg vienu reizinavdienā. P cientiem, kam neizdodas pietiekami kontrolēt asinsspiedienu, devu var palielināt līdz 300 mg vie u reizi dienā.

Nozīmīga antihipertensīvvairsā iedarbība parādā divu nedēļu laikā (85-90%) pēc terapijas uzsākšanas ar 150 mg devu vienu reizi dienā.

Tekturna var lietot atsevišķi v komb nācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.1).

Tekturna ieteicamsleslietot ienu reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Greipfrūtu ulu nedrīkst lietot kopā ar Tekturna.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiemāar vi g as līdz smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešamaZ (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktu 5.2).

Gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)

Gados vecākiem pacientiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama.

Bērni (līdz 18 gadu vecumam)

Tekturna nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas par drošību un efektivitāti (skatīt apakšpunktu 5.2).

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Angioneirotiskā tūska pēc aliskirēna lietošanas anamnēzē.

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt apakšpunktu 4.6).

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar ciklosporīnu, kurš ir spēcīgs P-glikoproteīna inhibitors, un citiem spēcīgiem P-gp inhibitoriem (hinidīnu un verapamilu), ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.5).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

 

 

tas

 

ē

Pacientiem, kuri lieto citus līdzekļus, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu (RAS), un/v i r nieru

darbības traucējumiem un/vai cukura diabētu, terapijas laikā ar aliskirēnu pastāv paaugs inā s

hiperkālijēmijas risks.

istr

 

 

 

Aliskirēns jālieto piesardzīgi pacientiem ar smagu sastrēguma sirds maz pēju (Ņujorkas Sirds asociācijas

(NYHA) III-IV funkcionālā klase).

 

ğ

 

 

Ja attīstās smaga un nepārejoša caureja, terapija ar Tekturna jāpārtrauc.

Angioneirotiskā tūska

 

re

 

 

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu, saņemti ziņojumi par

 

nav

 

angioneirotiskās tūskas gadījumiem pacientiem, kuri tika ārstēti ar aliskirēnu. Ja attīstās angioneirotiskā tūska, Tekturna lietošanas nekavējoties jāpārtrauc un jānodrošina atbilstoša ārstēšana un uzraudzība līdz pilnīgai un ilgstošai simptomu izzušanai. Ja tūska sk r mēli, balss spraugu vai balseni, nepieciešams ievadīt adrenalīnu. Turklāt jāveic visi nepiecieš mie p sākumi, lai atbrīvotu pacienta elpceļus.

traucējumiem (kreatinīnavairsklīrenss serumā ≥ 150 μmol/l vai 1,70 mg/dl sievietēm un ≥ 177 μmol/l vai 2,00 mg/dl vīriešiem un/vai aprēķinātais glomerulārais filtrācijas ātrums (GFĀ) < 30 ml/min.), ar dialīzi

Pacienti ar nātrija un/vai šķidruma deficītu

Pacientiem ar izteiktu šķidruma un/vai āls deficītu (piemēram, tiem, kas saņem lielas diurētiku devas) pēc Tekturna terapijas uzsākšanas var a t es imptomātiska hipotensija. Pirms Tekturna lietošanas šis stāvoklis jākoriģē vai terapiju jāuzsāk st ngrā medicīniskā uzraudzībā.

Nieru darbības traucējumi

Klīniskos pētījumos Tekturna nav pētīts hipertensijas slimniekiem ar smagiem nieru darbības

anamnēzē, n froti ko indromu vai renovaskulāru hipertensiju. Ņemot vērā informācijas trūkumu par

Tekturna drošību, jāi vēro piesardzība, lietojot hipertensijas slimniekiem ar smagiem nieru darbības

traucējumi m.

 

les

Tāpat k lietojot citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna sistēmu, piesardzība jāievēro lietojot

ā

aliskirēnu pacientiem ar nieru darbība traucējumu predisponējošiem riska faktoriem, tādiem kā

Z

 

hipovolēmija (piemēram, asins zudums, smaga un ilgstoša caureja, ilgstoša vemšana utt.), sirds funkciju traucējumi, aknu vai nieru funkciju traucējumi. Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par akūtas nieru mazspējas, kas parasti bija atgriezeniska līdz ar ārstēšanas pārtraukšanu, gadījumiem riska grupas pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu. Ja attīstās jebkādi nieru mazspējas simptomi, aliskirēna lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Nieru artērijas stenoze

Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par Tekturna lietošanu pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi. Tomēr, tāpat kā lietojot citas zāles, kas ietekmē

renīna-angiotenzīna sistēmu, kad šie pacienti ar nieru artēriju stenozi tiek ārstēti ar aliskirēnu, pastāv paaugstināts nieru darbības traucējumu, tai skaitā akūtas nieru mazspējas, risks. Tādēļ šiem pacientiem jāievēro piesardzība. Ja attīstās nieru mazspēja, ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc.

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

300 mg aliskirēna vienlaicīga lietošana ar 200 mg ketokonazola par 76% palielināja aliskirēna AUC, bet paredzams, ka P-gp inhibitoru, piemēram, ketokonazola koncentrācija audos palielinās vairāk nekā koncentrācija plazmā. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu lietojot kopā ar vidēji spēcīgiem P-gp inhibitoriem, piemēram, ketokonazolu (skatīt apakšpunktu 4.5).

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

 

tas

Tekturna nav zināmas klīniski nozīmīgas mijiedarbības ar zālēm, ko parasti lieto hiper ensij s v i cukura

diabēta ārstēšanai.

ē

Klīniskos farmakokinētikas pētījumos tika iekļauti tādi medikamenti, kāistracenokuma ols, atenolols, celekoksibs, pioglitazons, alopurinols, izosorbīda-5-mononitrāts, ramiprils un hid ohlo tiazīds. Mijiedarbība ar šiem medikamentiem netika konstatēta.

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar valsartānu (↓28%), metformīnu (ğ↓28%), amlodipīnu (↑29%) vai Tekturna AUC un Cmax līdzsvara stāvoklī palielinājās par 50%.reVi nlaicīga lietošana ar Tekturna

cimetidīnu (↑19%) izraisīja Tekturna Cmax vai AUC pārmaiņas par 20–30%. Lietojot kopā ar atorvastatīnu,

neizraisīja nozīmīgu ietekmi uz atorvastatīna, valsartāna, metfo mīna vai amlodipīna farmakokinētiku. Tādēļ nav nepieciešama Tekturna vai šo vienlaikus lietoto zāļu devas pielāgošana.

Tekturna var nedaudz samazināt digoksīna biopieejamnavību.

Sākotnējie dati norāda, ka irbesartāns var samazināt Tekturna AUC un Cmax.

Mijiedarbība ar CYP450

Pētījumos ar dzīvniekiemvairspierādīts, ka P-gp ir Tektur a biopieejamības galvenā determinante. Tādēļ P-gp induktori (asinszāles preparāti, rifampicīn ) var samazināt Tekturna biopieejamību.

Aliskirēns neinhibē CYP450 izoenzīmus (CYP1A2, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A). Aliskirēns neinducē CYP3A4. Tādēļ n p redz ma aliskirēna ietekme uz substanču sistēmisko iedarbību, kas šos enzīmus inhibē vai inducē, ai ko tie metabolizē. Aliskirēnu minimāli metabolizē citohroma P450 enzīmi. Tādēļ nav sagaidāma CYP450 izoenzīmu inhibīcijas vai indukcijas izraisīta mijiedarbība. Tomēr CYP3A4 inhibitorilesbieži mijiedarbojas ar P-gp. Lietojot aliskirēnu kopā ar CYP3A4 inhibitoriem, kuri arī inhibē P-gp, sagaidāma ali kirēna iedarbības pastiprināšanās (skatīt zemāk „Mijiedarbība ar P-

glikoproteīnu”).

Mijiedarbība ar P-glikoproteīnu

Preklīniskajos pētījumos konstatēts, ka MDR1/Mdr1a/1b (P-gp) ir galvenā sistēma, kas atbild par aliskirēna uzsūkšanos zarnu traktā un izdalīšanos ar žulti. Tādēļ P-gp induktori (asinszāles preparāti, rifampicīns) var samazināt Tekturna biopieejamību. Lai gan nav pierādīts pētījumos ar aliskirēnu, tomēr zināms, ka P-gp regulē arī vairāku substrātu nonākšanu audos un P-gp inhibitori var palielināt attiecību starp koncentrāciju audos un koncentrāciju plazmā. Tādēļ P-gp inhibitori koncentrāciju audos var palielināt vairāk nekā koncentrāciju plazmā. Zāļu mijiedarbības iespējamība P-gp sistēmā ir tieši atkarīga no šī transportmehānisma inhibīcijas pakāpes.

P-gp substrāti vai vāji inhibitori

Nav novērota izteikta mijiedarbība ar atenololu, digoksīnu, amlodipīnu vai cimetidīnu. Lietojot kopā ar atorvastatīnu (80 mg), līdzsvara stāvoklī aliskirēna (300 mg) AUC un Cmax palielinājās par 50%.

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

Lietojot ketokonazolu (200 mg) kopā ar aliskirēnu (300 mg), aliskirēna koncentrācija plazmā (AUC un Cmax) palielinājās par 80%. Preklīniskie pētījumi liecina, ka vienlaicīga Tekturna un ketokonazola lietošana uzlabo Tekturna uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā un mazina izdalīšanos ar žulti. Sagaidāms, ka aliskirēna koncentrācijas izmaiņas plazmā, lietojot to kopā ar ketokonazolu nepārsniegs robežas, kas tiktu sasniegtas, lietojot dubultu aliskirēna devu. Kontrolētos klīniskos pētījumos pierādīts, ka aliskirēna devām līdz 600 mg vai devām, kas divas reizes pārsniedz augstāko ieteicamo terapeitisko devu, ir laba panesamība. Tomēr sagaidāms, kad P-gp inhibitoru koncentrācija audos palielināsies vairāk nekā koncentrācija plazmā. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu lietojot kopā ar ketokonazolu vai citiem vidēji spēcīgiem P-gp inhibitoriem (itrakonazolu, klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu, amiodaronu).

Spēcīgi P-gp inhibitori

 

Vienas devas zāļu mijiedarbības pētījumā ar veseliem indivīdiem pierādīts, ka ciklosporīns (200 un

 

istr

600 mg) palielina aliskirēna 75 mg Cmax aptuveni 2,5-reizes un AUC aptuveni 5- eizes. Lie ojot lielākas

aliskirēna devas, iespējams lielāks koncentrācijas pieaugums. Tādēļ aliskirēna un sp cīgutasP-gp inhibitoru

lietošana vienlaicīgi ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

ē

Furosemīds

ğ

 

Lietojot aliskirēnu vienlaikus ar furosemīdu, tā AUC un Cmax samazinājās par attiecīgi 28% un 49%. Tādēļ, uzsākot un pielāgojot furosemīda terapiju, ieteicams kontrolēt i darbību, lai izvairītos no

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)re

iespējamas nepietiekamas devas lietošanas klīniskās situācijās ar šķidruma pārslodzi.

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu, NPL var samazināt aliskirēna

pasliktināšanos, tai skaitā iespējamu akūtu ierunavm zspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ, lietojot aliskirēnu kopā ar NPL, it īpaši gados vecākiem pacie tiem, jāievēro piesardzība.

antihipertensīvo iedarbību. Dažiem pacientiem r nomāktu nieru funkciju (pacientiem ar dehidratāciju vai

gados vecākiem pacientiem) aliskirēna lietošana kopā r NPL var izraisīt tālāku nieru funkciju

Greipfrūtu sula vairs

Kālija preparāti un kāliju saudzējošas diurētikas

Ņemot vērā pieredzi par citu v elu, kas etekmē renīna-angiotenzīna sistēmu, lietošanu, vienlaikus

lietošana ar kāliju aizturošām d urēt kām, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām

vielām, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu), var paaugstināt kālija

koncentrāciju serumā. Ja šādu zāļu vienlaikus lietošana ir nepieciešama, ieteicams ievērot piesardzību.

Datu trūkuma dēļ nevar iz lēgt iespējamu mijiedarbību starp greipfrūtu sulu un aliskirēnu. Greipfrūtu sulu nedrīkst ietot kopā ar Tekturna.

Varfarīns

Lietošana kopā ar uzturu

Tekturna ietekme uz varfarīna farmakokinētisku nav pētīta.

 

les

ā

Z

 

Lietojot Tekturna kopā ar uzturu, kurā ir augsts tauku saturs, būtiski samazinās tā uzsūkšanās.

4.6Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecība

Nav datu par aliskirēna lietošanu grūtniecēm. Tekturna nebija teratogēns žurkām vai trušiem (skatīt apakšpunktu 5.3). Citas vielas, kas darbojas tieši uz RAS, izraisīja nopietnas augļa kroplības un jaundzimušo nāvi. Tāpat kā jebkuras zāles, kas iedarbojas tieši uz RAS, Tekturna nedrīkst lietot grūtniecības pirmajā trimestrī un sievietēm, kuras plāno grūtniecību, kā arī tā lietošana ir kontrindicēta

otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.3). Veselības aprūpes speciālistiem, kas ordinē jebkādus līdzekļus ar ietekmi uz RAS, jābrīdina sievietes fertīlajā vecumā par iespējamo risku, lietojot šos līdzekļus grūtniecības laikā. Ja terapijas laikā tiek atklāta grūtniecība, Tekturna lietošana attiecīgi jāpārtrauc.

Zīdīšana

Nav zināms, vai aliskirēns izdalās cilvēka mātes pienā. Tekturna izdalījās pienā žurkām laktācijas laikā. Tādēļ to nav ieteicams lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai noteiktu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehtasāni mus. Tomēr, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot iekārtas, jāatceras, ka jebkuru antihiper ensīvo līdzekļu terapijas laikā dažkārt var rasties reibonis vai nespēks. Tekturna nedaudz ietekmē spēēju v dī transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Tekturna drošība tika novērtēta vairāk nekā 7 800 pacientiem, to vidū va rāk nekā 2 300 pacientiem, kuri ārstēti ilgāk par 6 mēnešiem, un vairāk nekā 1 200 pacientiem, kuri ārstēti lgāk par 1 gadu. Netika

pierādīta blakusparādību biežuma saistība ar dzimumu, vecumu, ķermeņa masas indeksu, rasi vai tautību.

 

 

istr

Terapijā ar Tekturna, lietojot līdz 300 mg devas, kopējais blakusparādību rašanās biežums bija līdzīgs

 

ğ

placebo. Blakusparādības parasti bija vieglas un pārejošas, un to dēļ t rapija bija jāpārtrauc tikai retos

gadījumos. Biežākā nevēlamā blakusparādība bija caureja.

re

 

 

 

Klepus rašanās biežums placebo grupas (0,6%) un Tekturna grupas (0,9%) pacientiem bija līdzīgs.

Nevēlamās blakusparādības (1. tabula) ir sakārtot s pēc to rašanās biežuma, sākot ar biežākajām, izmantojot šādus apzīmējumus: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100, <1/10), retāk (≥1/1 000, <1/100), reti

(≥1/10 000, <1/1 000) un ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus gadījumus. Katrā sastopamības

biežuma grupā nevēlamās blakusparādības akārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

 

 

nav

1. tabula

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

Bieži:

caureja

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

Retāk:

vairs

 

izsitumi

 

Reti:

angioneirotiskā tūska

les Terapijasāaik ar Tekturna konstatēti angioneirotiskās tūskas gadījumi. Kontrolētos klīniskajos pētījumos,

terapijasZlaik ar Tekturna, angioneirotiskā tūska attīstījās retos gadījumos, un tās biežums bija līdzīgs kā placebo vai hidrohlortiazīda grupā. Pēcreģistrācijas periodā ziņots arī par angioneirotiskās tūskas gadījumiem (biežums nav zināms). Gadījumā, ja attīstās jebkādi simptomi, kas liecina par alerģisku reakciju (īpaši jāpievērš uzmanība apgrūtinātai elpošanai vai apgrūtinātai rīšanai, vai sejas, ekstremitāšu, acu, lūpu un/vai mēles tūskai), pacientiem jāpārtrauc ārstēšana un jāsazinās ar savu ārstu (skatīt apakšpunktu 4.4).

Laboratoriskās atrades

Kontrolētos klīniskos pētījumos Tekturna lietošana dažkārt izraisīja klīniski nozīmīgas standarta laboratorisko rādītāju pārmaiņas. Klīniskos pētījumos ar hipertensijas slimniekiem Tekturna nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz kopējā holesterīna, augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABL-H) līmeni, triglicerīdu līmeni tukšā dūšā, glikozes līmeni tukšā dūšā vai urīnskābes līmeni.

Hemoglobīns un hematokrīts: tika novērota neliela hemoglobīna un hematokrīta līmeņa mazināšanās (vidējā samazināšanās attiecīgi par aptuveni 0,05 mmol/l un 0,16 tilp.%). Neviens pacients nepārtrauca terapiju anēmijas dēļ. Šāda ietekme novērojama arī lietojot citus līdzekļus, kas ietekmē renīna- angiotenzīna sistēmu, piemēram, angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitorus (AKEI) un angiotenzīna receptoru blokatorus.

Kālija līmenis serumā: kālija līmeņa palielināšanās serumā bija neliela un attīstījās retos gadījumos pacientiem ar esenciālu hipertensiju, kuri tika ārstēti tikai ar Tekturna (0,9%, salīdzinot ar 0,6% placebo grupā). Tomēr vienā pētījumā, kur Tekturna tika lietots kombinācijā ar AKE inhibitoru cukura diabēta

sistēmu darbojošos zāļu gadījumā, pacientiem ar cukura diabētu, nieru darbības traucējumiem vai irds mazspēju nepieciešams veikt regulāru elektrolītu līmeņa un nieru darbības kontroli.

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par nieru funkcijas traucējumiem un akūtas nieru m zspējas gadījumiem riska grupas pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.4).

slimniekiem, kālija līmeņa palielināšanās serumā novēroja biežāk (5,5%). Tādēļ, līdzīgi ktasā citu uz RAS

ē

4.9Pārdozēšana

 

 

 

istr

Dati par pārdozēšanu cilvēkam ir ierobežoti. Iespējamākās pārdozēšanas zpau mes varētu būt hipotensija,

 

 

 

ğ

ko izraisa aliskirēna antihipertensīvā darbība. Ja rodas simptomātiska h poten ja, jāsāk uzturoša terapija.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

 

re

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

nav

 

 

 

 

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna inhibitori, ATĶ kods: C09XA02

Aliskirēns ir iekšķīgi lietojams, aktīvs, nepeptīdu, spēcīgs un selektīvs tiešs cilvēka renīna inhibitors.

 

vairs

 

 

Inhibējot enzīmu renīnu, aliskirēns inhibē RAS aktivēšanās brīdī, bloķējot angiotenzinogēna pārvēršanos par angiotenzīnu I un samazinot ang otenzīna I un angiotenzīna II līmeņus. Citi līdzekļi, kas inhibē RAS (AKEI un angiotenzīna II recepto u blokatori (ARB)), izraisa kompensatoru renīna aktivitātes palielināšanos plazmā (PRA), bet ter p ja ar aliskirēnu mazina PRA hipertensijas slimniekiem par aptuveni 50–80%. Līdzīga m zināš nās tika atklāta, kombinējot aliskirēnu ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem. Šobrīd iedarbības uz PRA atšķirību klīniskā nozīme nav zināma.

Hipertensija les

Hipertensijas slimni kiem 150 mg un 300 mg Tekturna devu lietošana vienreiz dienā nodrošināja no devas atkarīgu gan sisto iskā, gan diastoliskā asinsspiediena mazināšanos, kas saglabājās visu 24 stundu ilgo devas lietošanasā starplaiku (saglabājot terapeitisko ieguvumu agri no rīta) ar vidējās maksimālās pret minimZl s diastoliskās atbildes reakcijas attiecību līdz 98% pēc 300 mg devas lietošanas. Pēc 2 nedēļām novēroja 85–90% no maksimālās asinsspiedienu mazinošās iedarbības. Asinsspiedienu mazinošā iedarbība saglabājās ilgstošas terapijas laikā un nebija atkarīga no vecuma, dzimuma, ķermeņa masas indeksa un tautības. Tekturna ir pētīts 1 864 pacientiem vecākiem par 65 gadiem un 426 pacientiem vecākiem par 75 gadiem.

Tekturna monoterapijas pētījumos pierādīts, ka asinsspiedienu mazinošā iedarbība ir līdzīga kā citām antihipertensīvo līdzekļu grupas zālēm, to vidū AKEI un ARB. Salīdzinot ar diurētiku (hidrohlorotiazīdu - HCTZ), Tekturna 300 mg mazināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu par 17,0/12,3 mmHg, salīdzinot ar 14,4/10,5 mmHg pēc 12 terapijas nedēļām ar 25 mg HCTZ. Tekturna monoterapija bija droša un efektīva cukura diabēta slimniekiem ar hipertensiju.

Dati no kombinētas terapijas pētījumiem pieejami par Tekturna lietošanu kopā ar diurētiku hidrohlortiazīdu, AKEI ramiprilu, kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu, angiotenzīna receptoru antagonistu valsartānu un beta blokatoru atenololu. Šīm kombinācijām bija laba panesamība. Lietojot kopā ar hidrohlortiazīdu un ramiprilu, Tekturna bija papildus asinsspiedienu pazeminoša iedarbība. Pacientiem, kuriem nebija adekvātas atbildes reakcijas uz 5 mg kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu, Tekturna 150 mg pievienošana samazināja asinsspiedienu līdzīgi kā palielinot amlodipīna devu līdz 10 mg, bet retāk izraisīja tūsku (2,1%, lietojot 150 mg aliskirēna /5 mg amlodipīna, salīdzinot ar 11,2% pēc 10 mg amlodipīna lietošanas). Speciālā pētījumā, kurā tika pētīta kombināciju efektivitāte terapijā, lietojot Tekturna kopā ar angiotenzīna receptoru antagonistu valsartānu, tika panākta papildus antihipertensīva iedarbība.

Hipertensijas slimniekiem ar aptaukošanos bez adekvātas atbildes reakcijas uz 25 mg HCTZ, 300 mg Tekturna pievienošana nodrošināja papildus asinsspiediena samazināšanos, kas bija līdzīga p pildus terapijai ar 300 mg irbesartāna vai 10 mg amlodipīna. Cukura diabēta slimniekiem ar hiper ensiju Tekturna nodrošināja papildus asinsspiediena samazināšanos, kad to pievienoja ramiprilam, bet Tekturna

antihipertensīviem līdzekļiem. Pēc terapijas pārtraukšanas asinsspiediensğpakistrāpeniski vairāku nedēļu laikā atgriezās sākumstāvoklī, neradot asinsspiediena vai PRA atsiti na f ktu.

un ramiprila kombinācija retāk izraisīja klepu (1,8%) nekā ramiprils (4,7%).

tas

 

ē

Kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem nenovēroja pirmās devas izraisī u hipo ensiju un ietekmi uz

pulsa ātrumu. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju, kuri tika ārstēti t kai ar Tekturna, pārmērīgu

hipotensiju novēroja retāk (0,1%). Hipotensija bija retāk (< 1%) arī pēc komb nētas terapijas ar citiem

3 mēnešu pētījumā, kurā piedalījās 302 pacienti ar vieglas foremas stabilu sirds mazspēju, no kuriem visi saņēma standarta stabilas sirds mazspējas ārstēšanu kopā ar 150 mg Tekturna, tika novērota laba panesamība. Tekturna grupā novēroja B-tipa nātrijurētiskā peptīda (BNP) līmeņa pazemināšanos par 25% salīdzinot ar placebo grupu. Tomēr šī samazinājuma klīniskā nozīme nav zināma.

visi saņēma 100 mg losartāna un uzlabotu a tihipertenavsīvu pamatterapiju, lietojot papildus Tekturna 300 mg tika sasniegts albumīnu-k eatīna attiecības urīnā (UACR - urinary albumin creatine ratio) samazinājums par 20% (piemēram, no 58 mg/mmol līdz 46 mg/mmol). Pacientu skaita attiecība, kuriem

6 mēnešu pētījumā, kurā piedalījās 599 pacie ti ar hipertensiju, 2. tipa diabētu un nefropātiju, no kuriem

UACR no sākotnējā līmeņa līdz gala uzstādījumam samazinājās vismaz par 50%, bija attiecīgi 24,7% un 12,5% Tekturna un placebo grupā. Tā kā UACR līmeņa samazinājums neietekmē asinsspiedienu, tā

klīniskā nozīme nav noskaidrota. Tekturna neietekmē kreatinīna koncentrāciju serumā, tomēr tā lietošana

saistīta palielinātu gadījumuvairsskaitu (4,2% vs. 1,9% placebo) ar kālija koncentrācijas paaugstināšanos serumā ≥6,0 mmol/l, lai gan tas ir statistiski nenozīmīgi.

Pašlaik nav zinām par Tekturna pozitīvo ietekmi uz mirstību un kardiovaskulāru saslimstību, kā arī uz

mērķorgānu bojājumi m.

Sirds elektrofizioloģija

Nejaušin t

les

, dubultaklā, placebo un aktīvi kontrolētā pētījumā, izmantojot standarta un Holtera

ā

elektrokardiogrāfiju, netika konstatētas izmaiņas QT intervālā.

Z

 

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas uzsūkšanās aliskirēna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 1-3 stundām. Aliskirēna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 2-3%. Uzturs ar augstu tauku saturu samazina Cmax par 85% un AUC par 70%. Koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī tiek sasniegta 5-7 dienas pēc lietošanas vienu reizi dienā, un koncentrācija līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 2 reizes lielāka nekā pēc sākumdevas lietošanas.

Izkliede

Pēc intravenozas lietošanas vidējais izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 135 litri, kas liecina par aliskirēna plašo izplatīšanos ekstravaskulārajā telpā. Aliskirēns mēreni (47-51%) un neatkarīgi no koncentrācijas saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Metabolisms un eliminācija

Eliminācijas vidējais pusperiods ir aptuveni 40 stundas (34-41 stundu robežās). Aliskirēns galvenokārt izdalās nesaistītā veidā ar izkārnījumiem (78%). Aptuveni 1,4% no kopējās iekšķīgi lietotās devas tiek

metabolizēti. Par šo metabolismu ir atbildīgs enzīms CYP3A4. Pēc iekšķīgas lietošanas aptuveni 0,6% no

devas atrodami urīnā. Pēc intravenozas lietošanas vidējais plazmas klīrenss ir aptuveni 9 l/h.

Lineārā/nelineārā kinētika

tas

 

Aliskirēna iedarbības pieaugums ir lielāks nekā proporcionāla devas palielināšana. Pēc vienreizēj s devas 75-600 mg robežās ievadīšanas, 2-kārtīga devas palielināšana izraisīja attiecīgi ~2,3ēun 2,6 kārtīgu AUC

un Cmax pieaugumu. Stabilā stāvoklī nelineārā kinētika var būt vēl izteiktāka. Mehānisms, kas a bildīgs par lineārās kinētikas izmaiņām nav noskaidrots. Iespējamais mehānisms ir media o u piesātinājums

absorbcijas vietā vai aknu un žults ceļu klīrensa piesātinājums.

Pacientu raksturojums

ğ

Aliskirēns ir efektīva, reizi dienā lietojama antihipertensīva terapija pieauguš em pacientiem, neatkarīgi no

dzimuma, vecuma, ķermeņa masas indeksa un tautības.

re

istr

Gados vecākiem pacientiem (> 65 gadiem) AUC ir par 50% augstāks n kā gados jauniem pacientiem.

Dzimums, ķermeņa masa un tautībai būtiski klīniski neietekmē aliskirēna farmakokinētiku.

nav

 

 

Aliskirēna farmakokinētika tika vērtēta pacientiem ar dažādas pakāpes nieru mazspēju. Aliskirēna

relatīvais AUC un Cmax personām ar nieru darbīb s tr ucējumiem bija robežās, kas 0,8 līdz 2 reizes pārsniedz līmeni veselām personām pēc vie reizēj s dev s lietošanas un līdzsvara stāvoklī. Šīs novērotās

pārmaiņas tomēr nekorelēja ar nieru darbības traucējumu smaguma pakāpi. Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes nieru darbvairsības traucējumiem Tektur a sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama, tomēr pacientiem ar smagiem nieru darbības t aucējumiem jāievēro piesardzība.

Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu slimību aliskirēna farmakokinētika nebija nozīmīgi izmainīta. Tādējādi pacientiem r v eglas līdz smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem aliskirēna sākumdevas pielāgošana n nepieciešama.

5.3 Preklīni kie dati par drošību

Kancerogenitlesāte tika izvērtēta 2 gadus ilgā pētījumā ar žurkām un 6 mēnešus ilgā pētījumā ar transgēnām pelēm. Kanc rog nitāte netika konstatēta. Viens konstatētais resnās zarnas adenomas un viens aklās

zarnasāadenokarcinomas gadījums žurkām, lietojot devu 1 500 mg/kg dienā, nebija statistiski ticami. Lai ganZaliskirēnam ir zināma kairinoša ietekme, klīniskos pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem noteiktās drošības robežas cilvēkiem, lietojot 300 mg devu, bija 9-11 reizes lielākas, pamatojoties uz koncentrāciju izkārnījumos, vai 6 reizes lielākas, pamatojoties uz koncentrāciju gļotādā, nekā kancerogenitātes pētījumā ar devu 250 mg/kg/dienā.

Aliskirēnam nenovēroja mutagēnu ietekmi in vitro un in vivo mutagenitātes pētījumos. Šīs pārbaudes ietvēra in vitro raudzes baktēriju un zīdītāju šūnās un in vivo novērtējumus žurkām.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar aliskirēnu neatklāja ar embriju vai augli saistītu toksicitāti vai teratogenitāti, žurkām lietojot devas līdz 600 mg/kg dienā vai trušiem 100 mg/kg dienā. Žurkām, lietojot

devas līdz 250 mg/kg dienā, auglība, prenatālā un postnatālā attīstība netika traucēta. Žurkām un trušiem lietotās devas nodrošināja sistēmiskas koncentrācijas, kas attiecīgi par 1–4 un 5 reizēm pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkam (300 mg).

Pētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību neuzrādīja nekādas centrālās nervu sistēmas, elpošanas sistēmas vai sirds-asinsvadu sistēmas nevēlamās blakusparādības. Rezultāti atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem bija saistīti ar jau zināmo lokāla kairinājuma iespējamību vai paredzamo aliskirēna farmakoloģisko iedarbību.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

 

 

tas

6.1 Palīgvielu saraksts

 

 

 

Krospovidons

 

 

 

 

Magnija stearāts

 

 

 

 

Mikrokristāliska celuloze

 

 

 

 

 

 

 

ē

Povidons

 

 

 

 

 

 

istr

 

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

 

 

 

Hipromeloze

 

 

 

 

Makrogols

 

 

 

 

Talks

 

 

 

 

 

 

 

 

ğ

 

Melnais dzelzs oksīds (E 172)

 

 

 

re

 

 

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

nav

 

 

Titāna dioksīds (E 171)

 

 

 

 

 

 

 

 

6.2

Nesaderība

 

 

 

 

Nav piemērojama.

 

 

 

 

6.3

Uzglabāšanas laiks

 

 

 

2 gadi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.4

Īpaši uzglabāšanas nos cījumi

 

 

 

 

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.

 

6.5

 

vairs

 

 

 

 

Iepakojuma v ids un saturs

 

 

 

 

PA/Alu/PVH b ist ri

 

 

 

 

 

Iepakojumi, kaslessatur 7, 14, 28, 30, 50, 56, 84, 90, 98 vai 280 tabletes.

 

 

Iepakojumi,ākas satur 84 (3x28), 98 (2x49) vai 280 (20x14) tabletes ir vairāku kastīšu iepakojumi.

Z

 

 

 

 

 

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

 

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex, RH12 5AB

Lielbritānija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

tas

EU/1/07/408/001-010

 

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

 

ē

22.08.2007

istr

 

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

ğ

 

 

 

nav

re

 

 

vairs

 

 

les

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

Z

 

 

 

 

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Tekturna 300 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 300 mg aliskirēna (aliskiren) (hemifumarāta formā). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes

 

tas

 

 

 

Gaiši sarkana, abpusēji izliekta, ovālas formas tablete, ar uzdrukātu ‘IU’ uz vienas puses un ‘NVR’ uz

otras puses.

ē

istr

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

 

ğ

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

re

 

Esenciālas hipertensijas ārstēšana.

 

 

 

 

4.2 Devas un lietošanas veids

nav

 

 

 

 

Ieteicamā Tekturna deva ir 150 mg vienu reizi dienā. Pacientiem, kam neizdodas pietiekami kontrolēt

asinsspiedienu, devu var palielināt līdz 300 mg vie u reizi dienā.

 

 

vairs

 

 

Nozīmīga antihipertensīvā iedarbība parādā divu nedēļu laikā (85-90%) pēc terapijas uzsākšanas ar 150 mg devu vienu reizi dienā.

Tekturna var lietot atse išķi i kombinācijā ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.1).

Tekturna ieteicamsleslietot vienu reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Greipfrūtu ulu nedrīkst lietot kopā ar Tekturna.

Nieru darbāības traucējumi

PacientiemZ ar vieglas līdz smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt apakšpunktu 5.2).

Gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)

Gados vecākiem pacientiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama.

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt apakšpunktu 4.6).
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām. Angioneirotiskā tūska pēc aliskirēna lietošanas anamnēzē.

Bērni (līdz 18 gadu vecumam)

Tekturna nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas par drošību un efektivitāti (skatīt apakšpunktu 5.2).

4.3 Kontrindikācijas

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar ciklosporīnu, kurš ir spēcīgs P-glikoproteīna inhibi ors,tasun ci iem spēcīgiem P-gp inhibitoriem (hinidīnu un verapamilu), ir kontrindicēta (skatīt apakšpunkēu 4.5).

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

 

 

 

istr

Pacientiem, kuri lieto citus līdzekļus, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna

ēmu (RAS), un/vai ar nieru

 

 

ğ

 

darbības traucējumiem un/vai cukura diabētu, terapijas laikā ar aliskirēnu pa tāv paaugstināts

hiperkālijēmijas risks.

 

re

 

 

Aliskirēns jālieto piesardzīgi pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju (Ņujorkas Sirds asociācijas

(NYHA) III-IV funkcionālā klase).

nav

 

 

 

 

 

 

 

Ja attīstās smaga un nepārejoša caureja, terapija ar Tekturna jāpārtrauc.

 

 

Angioneirotiskā tūska

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz renī - ngiotenzīna sistēmu, saņemti ziņojumi par

angioneirotiskās tūskas gadījumiem pacie tiem, kuri tika ārstēti ar aliskirēnu. Ja attīstās angioneirotiskā

Pacientiem ar izteiktu šķvairsidruma un/v i sāls deficītu (piemēram, tiem, kas saņem lielas diurētiku devas) pēc Tekturna terapijas uzsākšanas ar rasties simptomātiska hipotensija. Pirms Tekturna lietošanas šis

tūska, Tekturna lietošanas nekavējoties jāpārtrauc un jānodrošina atbilstoša ārstēšana un uzraudzība līdz

pilnīgai un ilgstošai simptomu izzušanai. Ja tū ka skar mēli, balss spraugu vai balseni, nepieciešams ievadīt adrenalīnu. Turklāt jāve c v nepieciešamie pasākumi, lai atbrīvotu pacienta elpceļus.

Pacienti ar nātrija un/vai šķidrum def cītu

stāvoklis jākoriģē vai terapiju jāuzsāk stingrā medicīniskā uzraudzībā.

Nieru darbības traucējumi

Klīniskos pētījumos T kturna nav pētīts hipertensijas slimniekiem ar smagiem nieru darbības

2,00 mg/dl vīriešiem un/vai aprēķinātais glomerulārais filtrācijas ātrums (GFĀ) < 30 ml/min.), ar dialīzi anamnēzē, nefrotisko sindromu vai renovaskulāru hipertensiju. Ņemot vērā informācijas trūkumu par Tekturna drošību, jāievēro piesardzība, lietojot hipertensijas slimniekiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

traucējumi m (kr atinīna klīrenss serumā ≥ 150 μmol/l vai 1,70 mg/dl sievietēm un ≥ 177 μmol/l vai

 

les

ā

Z

 

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna sistēmu, piesardzība jāievēro lietojot aliskirēnu pacientiem ar nieru darbība traucējumu predisponējošiem riska faktoriem, tādiem kā hipovolēmija (piemēram, asins zudums, smaga un ilgstoša caureja, ilgstoša vemšana utt.), sirds funkciju traucējumi, aknu vai nieru funkciju traucējumi. Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par akūtas nieru mazspējas, kas parasti bija atgriezeniska līdz ar ārstēšanas pārtraukšanu, gadījumiem riska grupas pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu. Ja attīstās jebkādi nieru mazspējas simptomi, aliskirēna lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Nieru artērijas stenoze

Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par Tekturna lietošanu pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi. Tomēr, tāpat kā lietojot citas zāles, kas ietekmē renīna-angiotenzīna sistēmu, kad šie pacienti ar nieru artēriju stenozi tiek ārstēti ar aliskirēnu, pastāv paaugstināts nieru darbības traucējumu, tai skaitā akūtas nieru mazspējas, risks. Tādēļ šiem pacientiem jāievēro piesardzība. Ja attīstās nieru mazspēja, ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc.

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

300 mg aliskirēna vienlaicīga lietošana ar 200 mg ketokonazola par 76% palielināja aliskirēna AUC, bet

paredzams, ka P-gp inhibitoru, piemēram, ketokonazola koncentrācija audos palielinās vairāk nekā koncentrācija plazmā. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu lietojot kopā ar vidēji spēcīgiemtasP-gp inhibitoriem, piemēram, ketokonazolu (skatīt apakšpunktu 4.5).

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tekturna nav zināmas klīniski nozīmīgas mijiedarbības ar zālēm, ko parasti lie o hipe tensijas vai cukura

diabēta ārstēšanai.

ē

 

Klīniskos farmakokinētikas pētījumos tika iekļauti tādi medikamenti, kā acenokumarols, atenolols,

celekoksibs, pioglitazons, alopurinols, izosorbīda-5-mononitrāts, ramipr ls un h drohlortiazīds.

Mijiedarbība ar šiem medikamentiem netika konstatēta.

 

istr

 

ğ

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar valsartānu (↓28%), metfo mīnu (↓28%), amlodipīnu (↑29%) vai

 

re

 

cimetidīnu (↑19%) izraisīja Tekturna Cmax vai AUC pārmaiņas par 20–30%. Lietojot kopā ar atorvastatīnu, Tekturna AUC un Cmax līdzsvara stāvoklī palielinnavājās par 50%. Vienlaicīga lietošana ar Tekturna

neizraisīja nozīmīgu ietekmi uz atorvastatīna, valsartāna, metformīna vai amlodipīna farmakokinētiku. Tādēļ nav nepieciešama Tekturna vai šo vienlaikus lietoto zāļu devas pielāgošana.

Tekturna var nedaudz samazināt digoksīna biopieejamību.

Sākotnējie dati norāda, kavairsirbesa tāns var amazināt Tekturna AUC un Cmax.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka P-gp ir Tekturna biopieejamības galvenā determinante. Tādēļ P-gp induktori (asinszāles prep rāti, r f mp cīns) var samazināt Tekturna biopieejamību.

Mijiedarbība ar CYP450

Aliskirēns neinhibē CYP450 izoenzīmus (CYP1A2, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A). Aliskirēns neinducē CYP3A4.lesTādēļ nav paredzama aliskirēna ietekme uz substanču sistēmisko iedarbību, kas šos enzīmus inhibē vai inducē, vai ko tie metabolizē. Aliskirēnu minimāli metabolizē citohroma P450 enzīmi. Tādēļ nav sagaidāma CYP450 izoenzīmu inhibīcijas vai indukcijas izraisīta mijiedarbība. Tomēr CYP3A4āinhibitori bi ži mijiedarbojas ar P-gp. Lietojot aliskirēnu kopā ar CYP3A4 inhibitoriem, kuri arī inhibZē P-gp, sagaidāma aliskirēna iedarbības pastiprināšanās (skatīt zemāk „Mijiedarbība ar P- glikoproteīnu”).

Mijiedarbība ar P-glikoproteīnu

Preklīniskajos pētījumos konstatēts, ka MDR1/Mdr1a/1b (P-gp) ir galvenā sistēma, kas atbild par aliskirēna uzsūkšanos zarnu traktā un izdalīšanos ar žulti. Tādēļ P-gp induktori (asinszāles preparāti, rifampicīns) var samazināt Tekturna biopieejamību. Lai gan nav pierādīts pētījumos ar aliskirēnu, tomēr zināms, ka P-gp regulē arī vairāku substrātu nonākšanu audos un P-gp inhibitori var palielināt attiecību starp koncentrāciju audos un koncentrāciju plazmā. Tādēļ P-gp inhibitori koncentrāciju audos var palielināt vairāk nekā koncentrāciju plazmā. Zāļu mijiedarbības iespējamība P-gp sistēmā ir tieši atkarīga no šī transportmehānisma inhibīcijas pakāpes.

P-gp substrāti vai vāji inhibitori

Nav novērota izteikta mijiedarbība ar atenololu, digoksīnu, amlodipīnu vai cimetidīnu. Lietojot kopā ar atorvastatīnu (80 mg), līdzsvara stāvoklī aliskirēna (300 mg) AUC un Cmax palielinājās par 50%.

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

Lietojot ketokonazolu (200 mg) kopā ar aliskirēnu (300 mg), aliskirēna koncentrācija plazmā (AUC un Cmax) palielinājās par 80%. Preklīniskie pētījumi liecina, ka vienlaicīga Tekturna un ketokonazola lietošana uzlabo Tekturna uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā un mazina izdalīšanos ar žulti. Sagaidāms, ka aliskirēna koncentrācijas izmaiņas plazmā, lietojot to kopā ar ketokonazolu nepārsniegs robežas, kas tiktu

sasniegtas, lietojot dubultu aliskirēna devu. Kontrolētos klīniskos pētījumos pierādīts, ka aliskirēna devām

Spēcīgi P-gp inhibitori

tas

līdz 600 mg vai devām, kas divas reizes pārsniedz augstāko ieteicamo terapeitisko devu, ir laba

panesamība. Tomēr sagaidāms, kad P-gp inhibitoru koncentrācija audos palielināsies vairāk nekā

koncentrācija plazmā. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu lietojot kopā ar ketokonazolu v i citiem vidēji spēcīgiem P-gp inhibitoriem (itrakonazolu, klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīēnu, amiod ronu).

Vienas devas zāļu mijiedarbības pētījumā ar veseliem indivīdiem pierādīts, ka ciklosporīns (200 un 600 mg) palielina aliskirēna 75 mg Cmax aptuveni 2,5-reizes un AUC aptuveni 5-reizes. Lietojot lielākas

Furosemīds

 

istr

ğ

 

 

re

 

Lietojot aliskirēnu vienlaikus ar furosemīdu, tā AUC un Cmax samazinājās par attiecīgi 28% un 49%.

Tādēļ, uzsākot un pielāgojot furosemīda terapiju, ieteicams kont olēt iedarbību, lai izvairītos no

iespējamas nepietiekamas devas lietošanas klīniskās situācijās ar šķidruma pārslodzi.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

 

 

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz renī

- ngiotenzīna sistēmu, NPL var samazināt aliskirēna

antihipertensīvo iedarbību. Dažiem pacientiem ar

omāktu nieru funkciju (pacientiem ar dehidratāciju vai

gados vecākiem pacientiem) aliskirēna lietoša a kopā ar NPL var izraisīt tālāku nieru funkciju

aliskirēna devas, iespējams lielāks koncentrācijas pieaugums. Tādēļ al sk rēna un pēcīgu P-gp inhibitoru lietošana vienlaicīgi ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

nav pasliktināšanos, tai skaitā vairsiespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ, lietojot

aliskirēnu kopā ar NPL, it īpaši gados vecākiem pacientiem, jāievēro piesardzība.

Kālija preparāti un kāliju s udzējoš s diurētikas

Ņemot vērā pieredzi par citu ielu, k s ietekmē renīna-angiotenzīna sistēmu, lietošanu, vienlaikus lietošana ar kāliju aizturošām diurētikām, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem vai citām vielām, kaslesvar paaug tināt kālija līmeni serumā (piemēram, heparīnu), var paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Ja šādu zāļu vienlaikus lietošana ir nepieciešama, ieteicams ievērot piesardzību.

Greipfrāūtu su a

Datu trūkuma dēļ nevar izslēgt iespējamu mijiedarbību starp greipfrūtu sulu un aliskirēnu. Greipfrūtu sulu nedrZīkst lietot kopā ar Tekturna.

Varfarīns

Tekturna ietekme uz varfarīna farmakokinētisku nav pētīta.

Lietošana kopā ar uzturu

Lietojot Tekturna kopā ar uzturu, kurā ir augsts tauku saturs, būtiski samazinās tā uzsūkšanās.

4.6 Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecība

Nav datu par aliskirēna lietošanu grūtniecēm. Tekturna nebija teratogēns žurkām vai trušiem (skatīt apakšpunktu 5.3). Citas vielas, kas darbojas tieši uz RAS, izraisīja nopietnas augļa kroplības un jaundzimušo nāvi. Tāpat kā jebkuras zāles, kas iedarbojas tieši uz RAS, Tekturna nedrīkst lietot grūtniecības pirmajā trimestrī un sievietēm, kuras plāno grūtniecību, kā arī tā lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt apakšpunktu 4.3). Veselības aprūpes speciālistiem, kas ordinē jebkādus līdzekļus ar ietekmi uz RAS, jābrīdina sievietes fertīlajā vecumā par iespējamo risku,

lietojot šos līdzekļus grūtniecības laikā. Ja terapijas laikā tiek atklāta grūtniecība, Tekturna lietošana

attiecīgi jāpārtrauc.

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

Zīdīšana

 

 

 

ē

Nav zināms, vai aliskirēns izdalās cilvēka mātes pienā. Tekturna izdalījās pienā žurkām l ktācij s l ikā.

Tādēļ to nav ieteicams lietot sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.

istr

 

 

 

 

 

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

 

 

Nav veikti pētījumi, lai noteiktu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

 

 

ğ

 

 

Tomēr, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot iekārtas, jāatceras, ka jebkuru antihipertensīvo līdzekļu

terapijas laikā dažkārt var rasties reibonis vai nespēks. Tekturna nedaudz ietekmē spēju vadīt

transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

4.8 Nevēlamās blakusparādības

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tekturna drošība tika novērtēta vairāk nekā 7 800 pacientiem, to vidū vairāk nekā 2 300 pacientiem, kuri ārstēti ilgāk par 6 mēnešiem, un vairāk nekā 1 200 p cientiem, kuri ārstēti ilgāk par 1 gadu. Netika pierādīta blakusparādību biežuma saistība ar dzimumu, vecumu, ķermeņa masas indeksu, rasi vai tautību. Terapijā ar Tekturna, lietojot līdz 300 mg devas, kopējais blakusparādību rašanās biežums bija līdzīgs placebo. Blakusparādības parasti bija vieglas un pārejošas, un to dēļ terapija bija jāpārtrauc tikai retos gadījumos. Biežākā nevēlamā blaku parādība bija caureja.

Klepus rašanās biežums placebo g upas (0,6%) un Tekturna grupas (0,9%) pacientiem bija līdzīgs.

Nevēlamās blakusparādīb s (1. t bul ) ir sakārtotas pēc to rašanās biežuma, sākot ar biežākajām, izmantojot šādus apzīmējumus: ļoti bieži (1/10), bieži (1/100, <1/10), retāk (1/1 000, <1/100), reti

(1/10 000, <1/1 000) un ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus gadījumus. Katrā sastopamības

 

 

vairs

biežuma grupā nevēlamā blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

1. tabula

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

les

caureja

Bieži:

 

ā

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk:

 

izsitumi

Z

 

 

angioneirotiskā tūska

Reti:

 

Terapijas laikā ar Tekturna konstatēti angioneirotiskās tūskas gadījumi. Kontrolētos klīniskajos pētījumos, terapijas laikā ar Tekturna, angioneirotiskā tūska attīstījās retos gadījumos, un tās biežums bija līdzīgs kā placebo vai hidrohlortiazīda grupā. Pēcreģistrācijas periodā ziņots arī par angioneirotiskās tūskas gadījumiem (biežums nav zināms). Gadījumā, ja attīstās jebkādi simptomi, kas liecina par alerģisku

reakciju (īpaši jāpievērš uzmanība apgrūtinātai elpošanai vai apgrūtinātai rīšanai, vai sejas, ekstremitāšu, acu, lūpu un/vai mēles tūskai), pacientiem jāpārtrauc ārstēšana un jāsazinās ar savu ārstu (skatīt apakšpunktu 4.4).

Laboratoriskās atrades

Kontrolētos klīniskos pētījumos Tekturna lietošana dažkārt izraisīja klīniski nozīmīgas standarta laboratorisko rādītāju pārmaiņas. Klīniskos pētījumos ar hipertensijas slimniekiem Tekturna nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz kopējā holesterīna, augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABL-H) līmeni, triglicerīdu līmeni tukšā dūšā, glikozes līmeni tukšā dūšā vai urīnskābes līmeni.

Hemoglobīns un hematokrīts: tika novērota neliela hemoglobīna un hematokrīta līmeņa mazināšanā (vidējā samazināšanās attiecīgi par aptuveni 0,05 mmol/l un 0,16 tilp.%). Neviens pacients nepārtr uca terapiju anēmijas dēļ. Šāda ietekme novērojama arī lietojot citus līdzekļus, kas ietekmē renīna- angiotenzīna sistēmu, piemēram, angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitorus (AKEI) un ngiotenzīna

receptoru blokatorus.

tas

 

Kālija līmenis serumā: kālija līmeņa palielināšanās serumā bija neliela un attīstījās e os gadījumos

pacientiem ar esenciālu hipertensiju, kuri tika ārstēti tikai ar Tekturna (0,9%,

ē

alīdzinot ar 0,6% placebo

grupā). Tomēr vienā pētījumā, kur Tekturna tika lietots kombinācijā ar AKE

nhibitoru cukura diabēta

slimniekiem, kālija līmeņa palielināšanās serumā novēroja biežāk (5,5%). Tādēļ, līdzīgi kā citu uz RAS

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par nieru funkcijas t aucējumiem un akūtas nieru mazspējas gadījumiem riska grupas pacientiem (skatīt apakšpunktu 4.4).

sistēmu darbojošos zāļu gadījumā, pacientiem ar cukura diabētu, nieru darbības traucējumiem vai sirds

 

istr

mazspēju nepieciešams veikt regulāru elektrolītu līmeņa un ni ru darbības kontroli.

ğ

re

 

4.9 Pārdozēšana

Dati par pārdozēšanu cilvēkam ir ierobežoti. Iespējamākās pārdozēšanas izpausmes varētu būt hipotensija,

ko izraisa aliskirēna antihipertensīvā darbība. Ja rodas simptomātiska hipotensija, jāsāk uzturoša terapija.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

nav

 

5.1

Farmakodinamiskās īp šīb s

 

Farmakoterapeiti kā grupa: renīna inhibitori, ATĶ kods: C09XA02

 

vairs

 

Aliskirēns ir i kšķīgi li tojams, aktīvs, nepeptīdu, spēcīgs un selektīvs tiešs cilvēka renīna inhibitors.

les Inhibējotāenzīmu r nīnu, aliskirēns inhibē RAS aktivēšanās brīdī, bloķējot angiotenzinogēna pārvēršanos

parZangiotenzīnu I un samazinot angiotenzīna I un angiotenzīna II līmeņus. Citi līdzekļi, kas inhibē RAS (AKEI un angiotenzīna II receptoru blokatori (ARB)), izraisa kompensatoru renīna aktivitātes palielināšanos plazmā (PRA), bet terapija ar aliskirēnu mazina PRA hipertensijas slimniekiem par aptuveni 50–80%. Līdzīga mazināšanās tika atklāta, kombinējot aliskirēnu ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem. Šobrīd iedarbības uz PRA atšķirību klīniskā nozīme nav zināma.

Hipertensija

Hipertensijas slimniekiem 150 mg un 300 mg Tekturna devu lietošana vienreiz dienā nodrošināja no devas atkarīgu gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena mazināšanos, kas saglabājās visu 24 stundu ilgo devas lietošanas starplaiku (saglabājot terapeitisko ieguvumu agri no rīta) ar vidējās maksimālās pret minimālās diastoliskās atbildes reakcijas attiecību līdz 98% pēc 300 mg devas lietošanas. Pēc 2 nedēļām novēroja 85–90% no maksimālās asinsspiedienu mazinošās iedarbības. Asinsspiedienu mazinošā

iedarbība saglabājās ilgstošas terapijas laikā un nebija atkarīga no vecuma, dzimuma, ķermeņa masas indeksa un tautības. Tekturna ir pētīts 1 864 pacientiem vecākiem par 65 gadiem un 426 pacientiem vecākiem par 75 gadiem.

Tekturna monoterapijas pētījumos pierādīts, ka asinsspiedienu mazinošā iedarbība ir līdzīga kā citām antihipertensīvo līdzekļu grupas zālēm, to vidū AKEI un ARB. Salīdzinot ar diurētiku (hidrohlorotiazīdu - HCTZ), Tekturna 300 mg mazināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu par 17,0/12,3 mmHg, salīdzinot ar 14,4/10,5 mmHg pēc 12 terapijas nedēļām ar 25 mg HCTZ. Tekturna monoterapija bija droša un efektīva cukura diabēta slimniekiem ar hipertensiju.

Dati no kombinētas terapijas pētījumiem pieejami par Tekturna lietošanu kopā ar diurētiku hidrohlortiazīdu, AKEI ramiprilu, kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu, angiotenzīna receptoru antagonistu valsartānu un beta blokatoru atenololu. Šīm kombinācijām bija laba panesamība. Lietojot kopā ar hidrohlortiazīdu un ramiprilu, Tekturna bija papildus asinsspiedienu pazeminoša ied rbība.

Pacientiem, kuriem nebija adekvātas atbildes reakcijas uz 5 mg kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu,

Tekturna 150 mg pievienošana samazināja asinsspiedienu līdzīgi kā palielinot amlodipīna devu līdz

 

 

tas

10 mg, bet retāk izraisīja tūsku (2,1%, lietojot 150 mg aliskirēna /5 mg amlodipīna, salīdzinot ar 11,2%

 

ē

pēc 10 mg amlodipīna lietošanas). Speciālā pētījumā, kurā tika pētīta kombināciju efektivitāte terapijā,

lietojot Tekturna kopā ar angiotenzīna receptoru antagonistu valsartānu, t ka panākta papildus

antihipertensīva iedarbība.

istr

 

 

 

Hipertensijas slimniekiem ar aptaukošanos bez adekvātas atbild s r akcijas uz 25 mg HCTZ, 300 mg

 

 

ğ

 

 

re

Tekturna pievienošana nodrošināja papildus asinsspiediena samazināšanos, kas bija līdzīga papildus

terapijai ar 300 mg irbesartāna vai 10 mg amlodipīna. Cuku a diabēta slimniekiem ar hipertensiju

 

nav

 

Tekturna nodrošināja papildus asinsspiediena samazināšanos, kad to pievienoja ramiprilam, bet Tekturna

un ramiprila kombinācija retāk izraisīja klepu (1,8%) nekā ramiprils (4,7%).

Kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem

e ovēroja pirmās devas izraisītu hipotensiju un ietekmi uz

pulsa ātrumu. Pacientiem ar nekomplicētu hiperte siju, kuri tika ārstēti tikai ar Tekturna, pārmērīgu

vairs

 

hipotensiju novēroja retāk (0,1%). Hipote

ija bija retāk (< 1%) arī pēc kombinētas terapijas ar citiem

antihipertensīviem līdzekļiem. Pēc te apijas pārtraukšanas asinsspiediens pakāpeniski vairāku nedēļu laikā atgriezās sākumstāvoklī, neradot as n piediena vai PRA atsitiena efektu.

3 mēnešu pētījumā, kurā pied lījās 302 pacienti ar vieglas formas stabilu sirds mazspēju, no kuriem visi saņēma standarta stabilas sirds m zspējas ārstēšanu kopā ar 150 mg Tekturna, tika novērota laba panesamība. Tekturna grupā novēroja B-tipa nātrijurētiskā peptīda (BNP) līmeņa pazemināšanos par 25% salīdzinot ar placebo grupu. Tomēr šī samazinājuma klīniskā nozīme nav zināma.

6 mēnešu pētlesījumā, kurā piedalījās 599 pacienti ar hipertensiju, 2. tipa diabētu un nefropātiju, no kuriem visi saņēma 100 mg losartāna un uzlabotu antihipertensīvu pamatterapiju, lietojot papildus Tekturna 300 mgātika sasni gts albumīnu-kreatīna attiecības urīnā (UACR - urinary albumin creatine ratio) samazinZjums par 20% (piemēram, no 58 mg/mmol līdz 46 mg/mmol). Pacientu skaita attiecība, kuriem UACR no s kotnējā līmeņa līdz gala uzstādījumam samazinājās vismaz par 50%, bija attiecīgi 24,7% un 12,5% Tekturna un placebo grupā. Tā kā UACR līmeņa samazinājums neietekmē asinsspiedienu, tā

klīniskā nozīme nav noskaidrota. Tekturna neietekmē kreatinīna koncentrāciju serumā, tomēr tā lietošana saistīta palielinātu gadījumu skaitu (4,2% vs. 1,9% placebo) ar kālija koncentrācijas paaugstināšanos serumā ≥6,0 mmol/l, lai gan tas ir statistiski nenozīmīgi.

Pašlaik nav zināms par Tekturna pozitīvo ietekmi uz mirstību un kardiovaskulāru saslimstību, kā arī uz mērķorgānu bojājumiem.

Sirds elektrofizioloģija

Nejaušinātā, dubultaklā, placebo un aktīvi kontrolētā pētījumā, izmantojot standarta un Holtera elektrokardiogrāfiju, netika konstatētas izmaiņas QT intervālā.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas uzsūkšanās aliskirēna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 1-3 stundām. Aliskirēna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 2-3%. Uzturs ar augstu tauku saturu samazina Cmax par 85% un AUC par 70%. Koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī tiek sasniegta 5-7 dienas pēc lietošanas vienu reizi dienā, un koncentrācija līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 2 reizes lielāka nekā pēc sākumdev

lietošanas.

Izkliede

tas

 

Pēc intravenozas lietošanas vidējais izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī ir ap uveni 135 litri, kas liecina

par aliskirēna plašo izplatīšanos ekstravaskulārajā telpā. Aliskirēns mēreni (47-51%) un neatkarīgi no

koncentrācijas saistās ar plazmas olbaltumvielām.

ē

ğ

Metabolisms un eliminācija

Eliminācijas vidējais pusperiods ir aptuveni 40 stundas (34-41 stundu robežistrās). Aliskirēns galvenokārt

 

re

izdalās nesaistītā veidā ar izkārnījumiem (78%). Aptuveni 1,4% no kopējās iekšķīgi lietotās devas tiek

metabolizēti. Par šo metabolismu ir atbildīgs enzīms CYP3A4. Pēc i kšķīgas lietošanas aptuveni 0,6% no

devas atrodami urīnā. Pēc intravenozas lietošanas vidējais plazmas klīrenss ir aptuveni 9 l/h.

Lineārā/nelineārā kinētika

nav

 

Aliskirēna iedarbības pieaugums ir lielāks nekā proporcionāla devas palielināšana. Pēc vienreizējas devas 75-600 mg robežās ievadīšanas, 2-kārtīga devas p lielināš na izraisīja attiecīgi ~2,3 un 2,6 kārtīgu AUC

un C pieaugumu. Stabilā stāvoklī nelineārā kinētika var būt vēl izteiktāka. Mehānisms, kas atbildīgs par

lineārās kinētikas izmaiņām nav no kaidrots. Iespējamais mehānisms ir mediatoru piesātinājums absorbcijas vietā vai aknu un žults ceļu klī en a piesātinājums.

Pacientu raksturojums

Aliskirēns ir efektīva, reizi dienā l etojama antihipertensīva terapija pieaugušiem pacientiem, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, ķermeņ m s s indeksa un tautības.

maxvairs

Gados vecākiemlespacientiem (> 65 gadiem) AUC ir par 50% augstāks nekā gados jauniem pacientiem. Dzimums, ķermeņa ma a un tautībai būtiski klīniski neietekmē aliskirēna farmakokinētiku.

Aliskirēna farmakokinētika tika vērtēta pacientiem ar dažādas pakāpes nieru mazspēju. Aliskirēna

relatīvaisāAUC un Cmax personām ar nieru darbības traucējumiem bija robežās, kas 0,8 līdz 2 reizes pāZrsniedz līmeni veselām personām pēc vienreizējas devas lietošanas un līdzsvara stāvoklī. Šīs novērotās

pārmaiņas tomēr nekorelēja ar nieru darbības traucējumu smaguma pakāpi. Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem Tekturna sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama, tomēr pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem jāievēro piesardzība.

Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu slimību aliskirēna farmakokinētika nebija nozīmīgi izmainīta. Tādējādi pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem aliskirēna sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama.

5.3 Preklīniskie dati par drošību

Kancerogenitāte tika izvērtēta 2 gadus ilgā pētījumā ar žurkām un 6 mēnešus ilgā pētījumā ar transgēnām pelēm. Kancerogenitāte netika konstatēta. Viens konstatētais resnās zarnas adenomas un viens aklās zarnas adenokarcinomas gadījums žurkām, lietojot devu 1 500 mg/kg dienā, nebija statistiski ticami. Lai gan aliskirēnam ir zināma kairinoša ietekme, klīniskos pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem noteiktās drošības robežas cilvēkiem, lietojot 300 mg devu, bija 9-11 reizes lielākas, pamatojoties uz koncentrāciju izkārnījumos, vai 6 reizes lielākas, pamatojoties uz koncentrāciju gļotādā, nekā kancerogenitātes pētījumā ar devu 250 mg/kg/dienā.

 

tas

Aliskirēnam nenovēroja mutagēnu ietekmi in vitro un in vivo mutagenitātes pētījumos. Šīs pārbaudes

ietvēra in vitro raudzes baktēriju un zīdītāju šūnās un in vivo novērtējumus žurkām.

 

ē

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar aliskirēnu neatklāja ar embriju vai augli saistītu oksicitā i v i

lietotās devas nodrošināja sistēmiskas koncentrācijas, kas attiecīgi par 1–4 un 5 eizēm pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkam (300 mg).

teratogenitāti, žurkām lietojot devas līdz 600 mg/kg dienā vai trušiem 100 mg/kg dienā. Žurkām, lietojot devas līdz 250 mg/kg dienā, auglība, prenatālā un postnatālā attīstība netikaistrrauc a. Žu kām un trušiem sistēmas vai sirds-asinsvadu sistēmas nevēlamās blakusparādības. Rezultāti atkārtotu devu toksicitātes

Pētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību neuzrādīja nekādasğcentrālā nervu sistēmas, elpošanas re

pētījumos ar dzīvniekiem bija saistīti ar jau zināmo lokāla kairinājuma i spējamību vai paredzamo aliskirēna farmakoloģisko iedarbību.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

nav

Krospovidons

 

Magnija stearāts

 

Mikrokristāliska celuloze

Povidons

 

vairs

 

 

 

 

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

 

Hipromeloze

 

 

Makrogols

les

 

 

Talks

 

 

 

 

 

Melnais dzelzs oksīds (E 172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

Titāna dioksīds (E 171)

Z

6.2

Nesaderība

Nav piemāērojama.

6.3

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

PA/Alu/PVH blisteri

Iepakojumi, kas satur 7, 14, 28, 30, 50, 56, 84, 90, 98 vai 280 tabletes.

Iepakojumi, kas satur 84 (3x28), 90 (3x30), 98 (2x49) vai 280 (20x14) tabletes ir vairāku kastīšu iepakojumi.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

ē

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

 

istr

 

Novartis Europharm Limited

 

 

 

 

 

 

Wimblehurst Road

 

 

 

ğ

 

 

Horsham

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

West Sussex, RH12 5AB

 

 

re

 

 

 

Lielbritānija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

nav

 

 

 

 

 

EU/1/07/408/011-020

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

 

 

 

 

22.08.2007

 

vairs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas