Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Velosulin (insulin human) – Zāļu apraksts - A10AB01

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsVelosulin
ATĶ kodsA10AB01
Vielainsulin human
RažotājsNovo Nordisk A/S

1.Z U NOSAUKUMS

Velosulin 100 SV/ml

Š dums injekcij m vai inf zij m flakon

2.KVALITAT VAIS UN KVANTITAT VAIS SAST VS

Cilv ka insul ns (insulinum humanum), rDNS (ieg ts ar rekombinantas DNS tehnolo ijas pal dz bu no

Saccharomyces cerevisiae).

1 ml satur 100 SV cilv ka insul na.

1 flakon ir 10 ml, kas atbilst 1000 SV

Viena SV (starptautisk vien ba) atbilst 0,035 mg bez dens cilv ka insul na.

tas

Pilnu pal gvielu sarakstu skat t apakšpunkt 6.1.

 

 

3.

Z U FORMA

 

 

 

 

 

 

 

ē

Š dums injekcij m vai inf zij m flakon .

 

 

istr

 

Dzidrs, bezkr sains dens š dums.

 

 

 

 

ğ

 

4.

KL NISK INFORM CIJA

nav

re

 

 

 

 

 

4.1

Terapeitisk s indik cijas

vairs

 

 

 

Cukura diab ta rst šana.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.2 Devas un lietošanas veids

Šis fosf tu-bufer tais š stošaislesinsul ns ir paredz ts past v gai subkut nai insul na inf zijai (PSII) r jos

insul na inf zijas s k os.

Velosulin ir trasZdarbābas insul na prepar ts. To var lietot kop ar noteiktiem ilgstošas darb bas insul na prepar tiem. Par nesader bu skat t apakšpunkt 6.2.

Devas

Devas ir individu las un rsts t s nosaka, emot v r pacienta nepieciešam bu p c insul na.

Parasti 40%-60% no kop j s dienas devas tiek doti k nep rtraukts baz lais komponents un atlikušie 40%- 60% k bolus, sadalot starp tr s galvenaj m dienreiz m.

Kopum , kad pacientiem injekcijas nomaina ar inf zijas terapiju, var b t ieteicams samazin t pacientam devu uzs kot ar 90% no iepriekš j s kop j s dienas devas - ar 40% k baz lo komponentu un 50% k bolus, sadalot starp tr s galvenaj m dienreiz m.

Devas ir individu las un tiek noz m tas, emot v r pacienta nepieciešam bu p c insul na. Individu l nepieciešam ba p c insul na parasti ir robež s no 0,3 l dz 1,0 SV/kg dien . Dien nepieciešamais insul na daudzums var b t liel ks pacientiem, kuriem ir rezistence pret insul nu (piem ram, pubert tes laik vai aptaukošan s d ), un maz ks pacientiem, kuriem ir saglab jusies endog n insul na produkcija.

Pacientiem ar cukura diab tu laba vielmai as kompens cija aizkav v l no diab ta komplik ciju rašanos. T d ieteicams prec zi kontrol t glikozes l meni asin s.

Ne v l k k 30 min šu laik p c injekcijas vai inf zijas j ietur malt te vai j ap d og hidr tus saturoša uzkoda.

Devas piel gošana

Vienlaic gas citas slim bas, paši infekcijas un drudža gad jum , pacientam nepieciešam ba p c insul na parasti palielin s.

Nieru vai aknu darb bas trauc jumi var mazin t vajadz bu p c insul na.

Iesp jams, deva b s j piel go ar pacientiem, kuriem main s fizisk aktivit te vai kuri maina šanas paradumus. Var b t j maina deva, kad pacients s k lietot citu insul na prepar tu (skat t apakšpunktu 4.4).

Lietošanas veids

 

tas

Subkut nai vai intravenozai lietošanai.

 

Insul na inf zijas (PSII)

 

ē

Past v gas subkut nas insul na inf zijas (PSII) r jos insul na inf zijas s k os parasti ievada v dera

priekš j sien . Lietojot s kn , Velosulin nedr kst jaukt kop ar citiem insul na prepar tiem.

 

istr

 

Pacientiem, uzs kot PSII, j sa em vispus ga instrukcija par s kğa lietošanu un nepieciešamo r c bu

slim bas, hipoglik mijas, hiperglik mijas vai s k a darb bas trauc jumu gad jumos.

Pacientam j izlasa un j seko instrukcijai, kas pievienota infrezijas s knim un j lieto tam atbilstošs

rezervu rs un katetrs (skat t apakšpunktu 6.6).

 

 

Inf zijas komplekts j maina ik pa 48 stund m, lietojotnavaseptisku tehniku, to iestiprinot.

Uzpildot jaunu š irci, taj un katetr nedr kst atst t lielus gaisa burbu us. Pacientam j em v r rsta nor d jumi par baz lo inf zijas komponentu un ar dienreizi saist to bolus devu.

Hipoglik mijas gad jum inf zija vairsj p rtrauc, kam r hipoglik mija izz d. Ja par d s atk rtota vai izteikta glikozes l me a pazemin lesšan s, pacientam par to j inform vesel bas apr pes darbinieks un ir j apsver

Lai g tu labumu no insul na inf zijas un atkl tu iesp jamo s k a darb bas trauc jumu, pacientam regul ri

j kontrol glikozes l menis asin s.

nepieciešam ba samazin t vai p rtraukt insul na ievad šanu. S k a darb bas trauc jumu vai inf zijas komplekta nosprostojumaārezult t var strauji paaugstin ties glikozes l menis. Ja pacientam ir aizdomas par p rtraukumu insulZna pl sm , vi am tas j dara zin ms vesel bas apr pes darbiniekam.

Pacientiem, ievadot Velosulin ar PSII, ir j b t pieejamai injekciju š ircei un alternat vam insul nam neparedz tam gad jumam vai s k a darb bas p rtraukuma, vai boj juma gad jum , lai var tu ievad t insul nu ar subkut nu injekciju.

Insul na injekcija

Velosulin ievad šanu ir iesp jams veikt ar ar subkut nu vai intravenozu injekciju. Intravenozi dr kst ievad t tikai medic nas darbinieki.

Velosulin ievada subkut ni v dera priekš j sien . Ja ir rti, var injic t ar augšstilb , s žas vai deltveida musku a apvid . Subkut na injekcija v dera priekš j sien nodrošina tr ku uzs kšanos nek ievad šana cit s injekciju viet s.

Injic šana pacelt das krok mazina neparedz tas intramuskul ras injic šanas risku.

Paturiet adatu zem das vismaz 6 sekundes, lai b tu droši, ka visa deva ir injic ta.

Lai izvair tos no lipodistrofijas, injekcijas vietas viena anatomisk apvidus robež s j maina.

Flakoni paredz ti lietošanai kop ar insul na š irc m, kam ir atbilstoša vien bu skala. Jaucot divu veidu insul na prepar tus, vispirms š irc ievelciet nepieciešamo tras darb bas insul na daudzumu, bet p c tam – ilgstošas darb bas insul na daudzumu.

Velosulin iepakojum ir lietošanas instrukcija ar detaliz tiem nor d jumiem, kas j em v r .

4.3 Kontrindik cijas

Paaugstin ta jut ba pret akt vo vielu vai jebkuru no pal gviel m (skat t apakšpunktu 6.1). Hipoglik mija.

4.4 paši br din jumi un piesardz ba lietošan

 

 

tas

Nepietiekamu devu lietošana vai terapijas p rtraukšana, paši 1. tipa cukura diab ta pacientiem, var izrais t

hiperglik miju.

 

 

Pirmie hiperglik mijas simptomi parasti att st s pak peniski vair ku stundu vai dienu laik . Var b t

 

istr

 

sl pes, biež ka urin cija, slikta d ša, vemšana, miegain ba, pies rtusi, sausaēda, sausuma saj ta mut ,

stgribas zudums, k ar acetona smarža elp .

 

 

Ne rst ta hiperglik mija 1. tipa cukura diab ta slimniekam izraisa diab tisko ketoacidozi, kas var beigties

let li.

ğ

Past v gu subkut nu insul na inf ziju ilg ka p rtraukuma gadrejum , pacientiem, kuri sa em past v gu

subkut nu insul na inf ziju ar insul na s kni, ilgstošasnavdarb bas insul na tr kuma d past v ketoacidozestras att st bas risks.

Hipoglik mija var rasties, ja insul na deva attiec b pret nepieciešam bu ir p r k liela (skat t apakšpunktu 4.8 un 4.9).

dienreizes izlaišana vai nepl nota, liela fiziska slodze var izrais t hipoglik miju.

Pacientiem, kuru glikozes l me a kontrole asin s ir stipri uzlabojusies, piem ram, intensific tas

insul nterapijas d , var main ties hipoglik mijas br din juma simptomi un pacienti par to attiec gi

j br dina.

vairs

 

Pacientiem, kuriem cukura diab ts ir ilgstoši, parastie br din juma simptomi var izzust.

Cita tipa vai cita z mola insullesns pacientam j s k lietot stingr medi u uzraudz b . Mainot lietojam

 

ā

insul na koncentr ciju, z molu (ražot ju), tipu ( tras darb bas, div j das darb bas, ilgstošas darb bas

insul na prepar tsZutt.), izcelsmi (dz vnieku, cilv ka vai insul na analogs) un/vai ražošanas metodi

(rekombinants DNS pret dz vnieku cilmes insul nu), var rasties vajadz ba main t t devu. Ja, s kot lietot Velosulin, nepieciešams main t devu, to var dar t pirmaj lietošanas reiz vai p ris pirmo ned u vai m nešu laik .

T pat k pie jebkuras insul na terapijas, injekcijas viet var b t reakcijas, ieskaitot s pes, niezi, n treni, piet kumu un iekaisumu. Past v ga injekcijas vietas rot cija nor d taj apvid var pal dz t samazin t vai nov rst š s reakcijas. Reakcijas parasti izz d dažu dienu vai ned u laik . Retos gad jumos reakcijas injekcijas viet var pras t Velosulin terapijas p rtraukšanu.

Daži pacienti, kuriem p c dz vnieku cilmes insul na nomai as bijusi hipoglik mija, zi o, ka hipoglik mijas agr nie br din juma simptomi bijuši v j k izteikti vai atš ir gi no tiem, k di rad s, lietojot iepriekš jo insul na prepar tu.

Pirms ce ošanas pacientam v lams konsult ties ar rstu, jo laika zonu starp ba daž d s valst s iespaidos insul na ievad šanas un dienreižu laiku.

Pacientiem, kuri lieto PSII, past v liel ka infekcijas iesp ja inf zijas ievad šanas viet . Infekciju iesp jam bu var samazin t ar r p gu attieksmi pret roku un inf zijas vietas higi nu, un ar biežu (maksim lais lietošanas ilgums – 2 dienas) katetru mai u.

Velosulin sast v ir metakrezols, kas var izrais t aler iskas reakcijas.

4.5 Mijiedarb ba ar cit m z l m un citi mijiedarb bas veidi

Zin mi daudzi medikamenti, kas mijiedarbojas ar glikozes vielmai u, t d rstam j em v r iesp jam mijiedarb ba un vienm r j izvaic pacients par vis m lietotaj m z l m.

Nepieciešam bu p c insul na var mazin t š das vielas:

tas

peror lie hipoglikemiz jošie l dzek i (PHL), monoam noksid zes inhibitori (MAOI), neselekt vie beta

blokatori, angiotens na konvert još enz ma (AKE) inhibitori, salicil ti ,alkohols, anabolie stero di vai sulfonam di.

Nepieciešam bu p c insul na var palielin t š das vielas:

ē

peror lie pretapaug ošan s l dzek i, tiaz di, glikokortiko di, vairogdziedzera hormoni un beta

simpatomim tiskie l dzek i, augšanas hormons un danazols.

istr

 

Beta blokatori var mask t hipoglik mijas simptomus un kav t atlabšanuğ p c hipoglik mijas.

Oktreot ds/lanreot ds var gan mazin t, gan palielin t nepieciešamre bu p c insul na.

Alkohols var pastiprin t un paildzin t insul na hipoglik misko darb bu.

nav

 

4.6 Gr tniec ba un z d šana

Nav ierobežojumu diab ta rst šanaivairsar insul nu gr tniec bas laik , jo insul ns neš rso placent ro barjeru. Gan hipoglik mija, gan hiperglik mija, kas var rasties nepietiekami kontrol tas diab ta terapijas laik ,

palielina iedzimtu kropl bu un n ves in utero risku. T d sieviet m ieteicama pastiprin ta diab tarst šanas kontrole visu gr tniec bas laiku un tad, ja pl no gr tniec bu.

P c dzemd b m nepieciešam ba p c insul na tri atjaunojas l men , k ds bijis pirms gr tniec bas.

Nepieciešam ba p c insul na parasti mazin s pirmaj trimestr un p c tam palielin s otraj un trešaj

trimestr .

 

les

 

ā

 

Z

 

M tes rst šana ar insul nu nerada risku b rnam, ko baro ar m tes pienu. Tom r var b t nepieciešams piel got Velosulin devu.

4.7Ietekme uz sp ju vad t transportl dzek us un apkalpot meh nismus

Hipoglik mijas d var pav jin ties pacienta koncentr šan s un reakcijas sp ja. Tas var rad t risku situ cij s, kad š s sp jas ir paši svar gas (piem ram, vadot transportl dzekli vai apkalpojot meh nismus). Pacientiem j iesaka iev rot piesardz bu, lai izvair tos no hipoglik mijas transportl dzek a vad šanas laik .paši svar gi tas ir pacientiem, kuriem ir samazin ta vai zudusi sp ja sajust hipoglik mijas br din juma simptomus vai kuriem bieži rodas hipoglik mija. J izlemj, vai š dos apst k os b tu v lams vad t transportl dzekli.

4.8 Nev lam s blakuspar d bas

T pat k citiem insul niem, biež k sastopam blakuspar d ba ir hipoglik mija. T var rasties, ja insul na deva ir p r k liela sal dzinot ar insul na nepieciešam bu. Kl niskos p t jumos un p cre istr cijas nov rojumos t s biežums vari starp pacientu grup m un doz šanas rež miem, t d noteikts hipoglik mijas rašan s biežums nevar b t uzr d ts. Smaga hipoglik mija var rad t bezsama u un/vai krampjus, k ar p rejošus vai past v gus smadze u darb bas trauc jumus vai pat n vi.

Z u nev lam s blakuspar d bas kl niskajos p t jumos, kuri ir attiecin ti uz tras darb bas cilv ka insul nu (Actrapid), uzskait tas t l k. Biežums tiek defin ts š di: ret k (>1/1000, <1/100). Atseviš i spont ni gad jumi tiek defin ti k oti reti (<1/10 000), ieskaitot atseviš us zi ojumus.

Katr sastopam bas biežuma grup nev lam s blakuspar d bas sak rtotas to nopietn bas samazin juma sec b .

Nervu sist mas trauc jumi

Ret k - perif r neirop tija.

tra glikozes l me a asin s kontroles uzlabošan s var apvienoties ar st vokli, ko sauc par ak tu s pju

neirop tiju, kas parasti ir p rejoša.

 

tas

 

 

Acu slim bas

ē

 

 

Ret k - refrakcijas trauc jumi.

 

 

Uzs kot insul nterapiju iesp jami refrakcijas trauc jumi. Parasti šie simptomi ir p rejoši.

 

istr

 

 

ğ

 

oti reti - diab tisk retinop tija.

 

 

Ilgstoši uzlabota glik misk kontrole samazina diab tisk sreretinop tijas progres šanas risku. Tom r

das un zem das audu boj jumi

 

nav

Ret k - lipodistrofija.

 

 

Ja nemaina injekciju vietu anatomisk apvidus robež s, injekcijas viet var att st ties lipodistrofija.

Visp r ji trauc jumi un reakcijas ievad šanas viet

Ret k - reakcijas injekcijas viet .

vairs

 

insul nterapijas intensifik cija ar p kš u glik mijas kontroles uzlabošanos var b t saist ta ar slaic gu diab tisk s retinop tijas pasliktin šanos.

rst šanas laik ar insul nulesiesp jamas reakcijas injekcijas viet (aps rtums, piet kums, nieze, s p gums un hematoma injekcijasāviet ). P rsvar reakcijas ir p rejošas un, turpinot rst šanu, izz d.

Ret k - t ska. Z

Uzs kot insul nterapiju, var att st ties t ska. Šie simptomi parasti ir p rejoši.

Im n s sist mas trauc jumi

Ret k - n trene, izsitumi.

oti reti - anafilaktiskas reakcijas.

Visp r jas paaugstin tas jut bas simptomi var b t eneraliz ti das izsitumi, nieze, sv šana, gastrointestin li trauc jumi, angioneirotiska t ska, apgr tin ta elpošana, pa trin ta sirdsdarb ba, asinsspiediena pazemin šan s un bonis/sama as zudums. Visp r j s paaugstin tas jut bas reakcijas var b t dz v bai b stamas.

4.9 P rdoz šana

Insul nam nav specifiskas p rdoz šanas defin cijas. Tom r hipoglik mijai var b t vair kas pak pes:

Vieglu hipoglik miju var rst t, peror li lietojot glikozi vai produktus, kuru sast v ir cukurs. T d diab ta pacientiem iesaka n s t l dzi dažus cukurgraudus, saldumus, cepumus vai ar cukuru saldin tu aug u sulu.

Smagu hipoglik miju, kad pacients zaud sama u, var rst t ar glikagonu (0,5 – 1 mg), ko apm c ta persona ievada intramuskul ri vai subkut ni, vai ar glikozi, ko medic nas darbinieks ievada intravenozi. Glikoze intravenozi j ievada ar tad, ja 10 – 15 min šu laik nav atbildes reakcijas uz

glikagonu.

Atg stot sama u, pacientam ieteicams peror li lietot og hidr tus, lai izvair tos no atk rtotas hipoglik mijas.

5.FARMAKOLO ISK S PAŠ BAS

5.1Farmakodinamisk s paš bas

Farmakoterapeitisk grupa: insul ni un analogi injekcij m, tras darb bas,ēinsul ns (cilv ka). AT kods: A10A B01.

istr

tas

 

Insul ns pazemina glikozes l meni asin s, jo tas saist s ar muskuğš nu un taukš nu receptoriem, veicinot

glikozes nok šanu audos un vienlaikus nom cot glikozes izdal šanos no akn m.

Kl niskaj p t jum vien intens v s apr pes noda , kur tika rst ta hiperglik mija (glikozes l menis

re

asin s virs 10 mmol/l) 204 cukura diab ta slimniekiem un 1344 pacientiem bez cukura diab ta, kuriem tika veikta plaša irur iska iejaukšan s, nov rots, ka ar intravenozu rst šanu ar citu tras darb bas cilv ka

insul nu (Actrapid) ieg t normoglik mija (glikozes l menis asin s 4,4 l dz 6,1 mmol/l) mazin ja mirst bu

par 42% (8% pret 4,6%).

vairs

nav

 

Velosulin ir tras darb bas insul na prepar ts.

Ja Velosulin ievada k bolus injekciju, darb ba s kas ½ stundas laik , maksimumu sasniedz 1 ½ – 3 ½ stundu laik un kop jais darb bas ilgums ir aptuveni 7 - 8 stundas.

Insul na elimin cijas pusperiodslesasin s ir dažas min tes. T tad insul na prepar tu darb bas laiku raksturo tikai t uzs kšan s.

5.2 Farmakokin tisk s paš bas ā Z

Šo procesu ietekm vair ki faktori (piem ram, insul na deva, injekcijas veids un vieta, zem das tauku sl a biezums, cukura diab ta tips), t d nov ro b tiskas insul na prepar tu farmakokin tikas atš ir bas vienam un tam pašam pacientam, k ar , sal dzinot vair kus pacientus.

Past v ga subkut na inf zija nov rš dažas no vari cij m/sv rst b m, kas rakstur gas injekciju terapijai. Š stoš insul na relat vi tr uzs kšan s nodrošina past v gu insul na pieg di asin s no relat vi maza tilpuma zem d .

Uzs kšan s

Maksim l koncentr cija plazm tiek sasniegta 1 ½ l dz 2 ½ stundu laik p c subkut nas ievad šanas.

Izplat šan s

Nav nov rota izteikta saist šan s ar plazmas olbaltumiem, iz emot asinsrit cirkul još s insul na antivielas (ja t das ir).

Metabolisms

Zi ots, ka cilv ka insul nu š e insul na prote ze vai insul nu š e ošie enz mi, un, iesp jams, prote nu disulf du izomer ze. Izteikti pie mumi par vair k m š elšan s (hidrol zes) viet m cilv ka insul na molekul . Neviens no metabol tiem, kas rodas p c š elšan s, nav akt vs.

Elimin cija

Termin lo elimin cijas pusperiodu nosaka uzs kšan s trums no zem das audiem. T p c termin lais elimin cijas pusperiods (t1/2) vair k ir uzs kšan s, nevis pašas insul na elimin cijas no plazmas funkcija (asinsrit insul na t1/2 ir dažas min tes). P t jumos nov rots, ka t1/2 ir aptuveni 2 l dz 5 stundas.

B rni un pusaudži

tas

 

Farmakokin tisk s paš bas p t tas nelielam skaitam (n=18) b rnu (6 – 12 g.v.) un pusaudžu (13 – 17 g.v.) ar cukura diab tu, kuri lieto citu tras darb bas cilv ka insul nu (Actrapid)ē. Datu ir maz, bet tie liecina par

to, ka farmakokin tisk s paš bas b rniem un pusaudžiem var tu b t l dz gas k pieaugušajiem. Tom r daž d s vecuma grup s bija atš ir ga Cmax, kas v lreiz uzsver individuistrlas devas titr šanas noz m gumu.

5.3 Prekl niskie dati par droš bu

Nekl niskajos standartp t jumos ieg tie dati par farmakolo iskoğdroš bu, atk rtotu devu toksicit ti,

genotoksicit ti, iesp jamu kancerogenit ti un toksisku ietekmi uz reproduktivit ti neliecina par pašu risku

cilv kam.

 

nav

re

 

 

6. FARMACEITISK INFORM CIJA

 

 

6.1 Pal gvielu saraksts

vairs

 

 

 

 

 

Cinka hlor ds

 

 

 

Glicer ns

 

 

 

Metakrezols

 

 

 

N trija hidrog nfosf ta dihidr ts

 

 

 

ā

 

 

 

N trija hidroks ds (pH korekcijai)

 

 

 

Z

 

 

 

S lssk be (pH korekcijai)les

 

 

 

dens injekcij m

6.2Nesader ba

Insul na prepar tus dr kst pievienot tikai tiem mais jumiem, kas ir zin mi k savienojami. Insul na š dumam pievienoti rstnieciski prepar ti var izrais t insul na sadal šanos, piem ram, ja pievienot prepar ta sast v ir tioli vai sulf ti.

Kas attiecas uz sader bu ar insul na inf zijas s k iem, rezervu riem, katetriem un adat m skat t apakšpunktu 6.6 .

6.3Uzglab šanas laiks

30 m neši, uzglab jot temperat r 2°C - 8°C.

6 ned as lietojot vai uzglab jot temperat r l dz 25°C.

Flakonu uzglab t r j iepakojum , lai pasarg tu no gaismas. Sarg t no p rm r ga karstuma un saules gaismas.

P c pirm s lietošanas inf zij , insul na š dumu var uzglab t s k a rezervu r sešas dienas temperat r l dz 37°C (tuvu pie erme a).

6.4 paši uzglab šanas nosac jumi

Pirms lietošanas: uzglab t ledusskap (2°C – 8°C).

Neuzglab t sald tavas nodal jum vai p r k tuvu tam vai aukstuma elementam.

Nesasald t.

Lietošanas laik : neatdzes t. Uzglab t temperat r l dz 25°C.

P c pirm s lietošanas inf zij : insul na š dumu var uzglab t s k a rezervu r l dz 37°C (tuvu pieerme a).

6.5Iepakojuma veids un saturs

 

 

 

tas

10 ml stikla (1. tipa) flakons, kas aizv kots ar brombutila/poliizopr na gumijas aizb zni un plastmasas

 

 

istr

 

aizsargv ci u.

 

ē

Iepakojuma lielumi: 1 vai 5 flakoni x 10 ml un grupveida iepakojumi pa 5 x (1 x 10 ml) flakoniem.

Visi iepakojuma lielumi tirg var neb t pieejami.

ğ

 

 

re

 

 

6.6 paši nor d jumi atkritumu likvid šanai un nor d jumi par sagatavošanu lietošanai

nav

 

 

 

Sajaucot Velosulin ar inf ziju š idrumiem, neparedzamu insul na daudzumu adsorb s inf zijas materi ls.

T p c inf zijas laik ieteicams kontrol t glikozes l meni pacienta asin s.

 

Ja ievada ar PSII, inf zijas s k a rezervu r , kur ir Velosulin, nedr kst pievienot citus rstnieciskus

prepar tus vai citus insul nus.

vairs

 

Ja ir nepieciešama kombin cija ar ilgstošas darb bas insul nu, t ir iesp jama tikai jaucot Velosulin kop ar izof na vai premiks tajiem insul niem. T k fosf ta bufers var savstarp ji iedarboties ar suspensij

esošo cinku un neparedzam veid main t iedarb bas laiku, Velosulin nedr kst jaukt kop ar insul na cinka

suspensij m.

 

les

 

ā

Insul na prepar tus, kas bijuši sasaluši, nedr kst lietot.

 

Z

 

Insul na š dumus nedr kst lietot, ja tie neizskat s dens dzidri un bezkr saini.

Insul na inf zijas (PSII) :

Lietot tikai no polietil na, polipropil na vai stikla izgatavotas š irces.

Lietot tikai katetrus, kuros materi ls, kas ir kontakt ar insul nu, ir izgatavots no polietil na vai polipropil na.

Lietot tikai ar teflonu p rkl tas vai ner s još t rauda adatas.

Neizlietot s z les vai izlietotos materi lus j izn cina atbilstoši viet j m pras b m.

7.RE ISTR CIJAS APLIEC BAS PAŠNIEKS

Novo Nordisk A/S

Novo Alle

DK-2880 Bagsværd

D nija

8.RE ISTR CIJAS NUMURS(I)

EU/1/02/232/001-003

9.RE ISTR CIJAS /P RRE ISTR CIJAS DATUMS

Re istr cijas datums: 2002. gada 7. oktobris

tas

P rre istr cijas datums: 2007. gada 18. septembris

ē

 

10.TEKSTA P D J S P RSKAT ŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

istr

 

 

 

 

ğ

 

 

 

nav

re

 

 

 

vairs

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas