Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Vibativ (telavancin) – Zāļu apraksts - J01XA03

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsVibativ
ATĶ kodsJ01XA03
Vielatelavancin
RažotājsTheravance Biopharma Ireland Umited

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

VIBATIV 250 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

VIBATIV 750 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

VIBATIV 250 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Viens flakons satur 250 mg telavancīna (hidrohlorīda formā).

VIBATIV 750 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Viens flakons satur 750 mg telavancīna (hidrohlorīda formā).

Pēc izšķīdināšanas katrs ml satur 15 mg telavancīna (telavancin).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Balta vai gaiši sārta, viengabalaina vai sadrumstalota masa

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

VIBATIV ir indicēts pieaugušajiem, lai ārstētu nozokomiālu pneimoniju (NP), tostarp ar elpināšanas ierīci saistītu pneimoniju, par kuru zināms, ka to ir izraisījis pret meticilīnu rezistents Staphylococcus aureus (MRSA), vai ir izteiktas šādas aizdomas.

VIBATIV drīkst lietot tikai situācijās, kad zināms vai iespējams, ka citi alternatīvi ārstēšanas līdzekļi nav piemēroti (skatīt 4.3., 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktus).

Ir jāpievērš uzmanība oficiālajām vadlīnijām par piemērotu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem

Ieteicamā dozēšanas shēma ir 10 mg/kg vienreiz dienā ik pēc 24 stundām 7 – 21 dienai.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem ir jāsaņem telavancīna deva, kas atbilst viņu ķermeņa masai un nieru funkcijai (skatīt 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir jāsaņem zāļu deva saskaņā ar aprēķināto vai izmērīto kreatinīna klīrensu, ņemot vērā datus, kas norādīti tabulā tālāk. Ārstēšanas laikā devas pielāgošana pacientiem ar klīniski nozīmīgām nieru darbības pārmaiņām jāveic saskaņā ar tabulu, pamatojoties uz aprēķināto vai izmērīto kreatinīna klīrensu.

Kreatinīna klīrenss* (ml/min)

Dozēšanas shēma

>50

10 mg/kg ik pēc 24 stundām

30-50

7,5 mg/kg ik pēc 24 stundām

*Saskaņā ar aprēķiniem pēc Kokrofta-Golta formulas

Lietošana pacientiem ar akūtu nieru mazspēju vai kreatinīna klīrensu (CrCl) <30 ml/min, tostarp pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Vieglas vai vidējas pakāpes aknu darbības traucējumi (B klase pēc Child-Pugh klasifikācijas) (skatīt 5.2. apakšpunktu) neizraisīja būtiskas telavancīna farmakokinētisko īpašību izmaiņas. Tādēļ pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, lietojot telavancīnu, nav nepieciešama devas pielāgošana. Dati par pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem nav pieejami (C klase pēc Child-Pughklasifikācijas). Tādēļ ir jāievēro piesardzība, lietojot telavancīnu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem.

Pacienti ar lieko svaru

Pacientiem ar lieko svaru (kuru ĶMI > 30 kg/m2) reizi 24 stundās ir jāsaņem samazināta telavancīna deva 7,5 mg/kg (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

VIBATIV drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Intravenozai lietošanai.

VIBATIV pirms ievadīšanas intravenozas infūzijas veidā 60 minūšu laikā caur šim nolūkam paredzētu sistēmu vai Y veida pieslēgvietu ir jāizšķīdina un pēc tam jāatšķaida. Nedrīkst ievadīt bolus injekcijas veidā. Norādījumus par šķīdināšanu un atšķaidīšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, t.i., kreatinīna klīrenss (CrCl) <30 ml/min, tostarp pacientiem, kam tiek veikta hemodialīze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Akūta nieru mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu). Grūtniecība (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nieru darbības traucējumi

Klīniskajos pētījumos pacientiem ar esošu akūtu nieru mazspēju, kuri saņēma telavancīnu, bija palielināts mirstības risks. Jebkāda cēloņa izraisītas mirstības sastopamība telavancīna grupā bija 32/73 (44%), vankomicīna grupā – 16/64 (25%), bet pacientiem bez akūtas nieru mazspējas pētījuma sākumā tā bija attiecīgi 118/678 (17%) un 124/688 (18%). Tādēļ telavancīna lietošana pacientiem ar esošu akūtu nieru mazspēju un pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Blakusparādības no nieru puses

Apvienotos klīniskajos pētījumos (NP un komplicēta ādas un mīksto audu infekcija (complicated skin and soft tissue infection; cSSTI)) par blakusparādībām no nieru puses pacientiem, kas saņemtelavancīnu, ziņots biežāk nekā vankomicīna lietotājiem (attiecīgi 3,8% salīdzinājumā ar 2,2%). Nieru darbība (kreatinīna līmenis serumā un izdalītais urīna apjoms oligūrijas/anūrijas gadījumā) jākontrolē katru dienu vismaz pirmās 3 – 5 terapijas dienas un turpmāk ik pēc 48 – 72 stundām visiem pacientiem, kuri saņem telavancīnu. Sākotnējā deva jānosaka un deva ārstēšanas laikā jāpielāgo, pamatojoties uz aprēķināto vai noteikto kreatinīna klīrensu, saskaņā ar 4.2. apakšpunktā iekļauto dozēšanas shēmu. Ja nieru funkcija ārstēšanas laikā izteikti pavājinās, ir jāizvērtē telavancīnu terapijas turpināšanas ieguvumi.

Citi faktori, kas var palielināt nefrotoksicitātes risku

Parakstot VIBATIV pacientiem, kas vienlaikus saņem nefrotoksiskas zāles, kam iepriekš bijusi nieru slimība vai ir blakusslimības, kas var radīt noslieci uz nieru darbības traucējumiem (piemēram, cukura diabēts, sastrēguma sirds mazspēja, hipertensija), jāievēro piesardzība.

Ar infūziju saistītas reakcijas

Strauja intravenoza glikopeptīdu grupas antibiotisko līdzekļu ievadīšana ir saistīta ar “sarkanā cilvēka” sindromam līdzīgām reakcijām, kas ietver augšējās ķermeņa daļas pietvīkumu, nātreni, niezi vai izsitumus (skatīt 4.8. apakšpunktu). Infūzijas pārtraukšana vai palēnināšana var pārtraukt šādu reakciju izpausmes. Ar infūziju saistītās reakcijas var ierobežot, ja ikdienas devu ievada 1 stundas laikā.

Paaugstināta jutība

Ir ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām saistībā ar telavancīna lietošanu, un tās var apdraudēt dzīvību. Alerģiskas reakcijas pret telavancīnu gadījumā pārtrauciet ārstēšanu un pielietojiet atbilstošu terapiju.

Pacientiem ar vankomicīna alerģijas vēsturi ir ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām, tostarp anafilaksi. Parakstot telavancīnu pacientiem ar iepriekšēju paaugstinātas jutības reakciju pret vankomicīnu, jārīkojas uzmanīgi. Alerģiskas reakcijas pret telavancīnu gadījumā pārtrauciet ārstēšanu un pielietojiet atbilstošu terapiju.

QTc intervāla pagarinājums

Klīniskā QTc pētījuma rezultāti ar 7,5 un 15 mg/kg telavancīna devām, salīdzinot ar nesēju un aktīvo kontroles medikamentu (400 mg moksifloksacīns) parādīja, ka, lietojot vienreiz dienā trīs dienas, vidējais QTcF ar nesēja korekciju pieauga attiecīgi par 4,1 un 4,5 milisekundēm, salīdzinot ar

9,2 milisekunžu pieaugumu, kas tika novērots salīdzinājumā ar kontroles medikamentu.

Lietojot telavancīnu pacientiem, kas lieto zāles, kuras pagarina QT intervālu, jāievēro piesardzība. Turklāt piesardzība jāievēro, lietojot telavancīnu, lai ārstētu pacientus ar iedzimtu gara QT intervāla sindromu, diagnosticētu QTc intervāla pagarināšanos, dekompensētu sirds mazspēju vai smagu kreisā kambara hipertrofiju. Pacientus ar šādiem traucējumiem neiekļāva telavancīna klīniskajos pētījumos.

Ototoksicitāte

Tāpat kā lietojot citus glikopeptīdus, pacietiem, ko ārstēja ar telavancīnu, ziņots par ototoksicitāti (kurlumu un troksni ausīs) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacienti, kam telavancīna terapijas laikā attīstās pavājinātas dzirdes pazīmes un simptomi vai iekšējās auss traucējumi, rūpīgi jāizvērtē un jāuzrauga (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacienti, kuri saņem telavancīnu kopā ar citām zālēm ar iespējamu ototoksisku ietekmi vai secīgi tām, rūpīgi jāuzrauga un, ja dzirde pasliktinās, jānovērtē telavancīna sniegtais ieguvums.

Superinfekcija

Antibiotiku lietošana var veicināt pret terapiju nejutīgo mikroorganismu savairošanos. Ja terapijas laikā attīstās superinfekcija, ir jāveic nepieciešamie pasākumi.

Ar antibiotikām saistītais kolīts un pseidomembranozais kolīts

Ar antibiotikām saistītā kolīta un pseidomembranozā kolīta attīstība ir ziņota gandrīz visu antibakteriālo zāļu, tai skaitā telavancīna, lietošanas laikā (skatīt 4.8. apakšpunktu), un kolīta smaguma pakāpe var būt dažāda – no vieglas līdz dzīvību apdraudošai. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā šo diagnozi pacientiem, kuru simptomi ietver caureju ārstēšanas laikā vai neilgi pēc tās.

Vienlaicīga antibiotiku lietošana

Telavancīns darbojas tikai pret grampozitīvām baktērijām (informāciju par pretmikrobu darbības spektru skatīt 5.1. apakšpunktā). Jauktu infekciju ārstēšanai, ja ir aizdomas par gramnegatīvo un/vai noteikta veida anaerobo baktēriju iesaisti, VIBATIV jālieto kopā ar atbilstošu(iem) antibakteriālo(iem) līdzekli(līdzekļiem).

Īpašas pacientu grupas

Nozokomiālās pneimonijas (NP) pētījumos netika iekļautas diagnosticētas vai iespējamas plaušu slimības, piemēram, granulomatozās slimības; plaušu vēzis vai citi ļaundabīgi metastātiski procesi plaušās; cistiskā fibroze vai aktīva tuberkuloze; Legionella pneumophila izraisītā pneimonija; meningīts, endokardīts vai osteomielīts; refraktorais šoks, kas tika definēts kā sistoliskais asinsspiediens guļus stāvoklī < 90 mmHg > 2 stundas ar hipoperfūzijas pazīmēm vai nepieciešamību pēc lielām simpatomimētisko līdzekļu devām. Tāpat tika izslēgti pacienti ar QTc pētījuma sākumā >500 ms, iedzimtu pagarināta QT intervāla sindromu, dekompensētu sirds mazspēju vai patoloģisku K+ vai Mg2+ līmeni asinīs, kas nepakļaujas korekcijām, pacienti ar smagu neitropēniju (absolūtais neitrofilo leikocītu skaits <500/mm3) vai pacienti, kam paredzama smaga neitropēnija veiktas vai plānotas ķīmijterapijas sakarā, vai arī pacienti, kam bija HIV ar CD4 šūnu skaitu <100/mm3 pēdējo sešu mēnešu laikā.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pētījumos ar veseliem dalībniekiem vienlaicīga aztreonāma vai piperacilīna-tazobaktāma lietošana būtiski neietekmēja telavancīna farmakokinētiku. Tāpat telavancīns nemainīja aztreonāma vai piperacilīna-tazobaktāma farmakokinētiku. Pamatojoties uz to farmakokinētiskajām īpašībām, nav sagaidāma nekāda mijiedarbība ar citiem beta laktāmiem, klindamicīnu, metronizadolu vai fluorhinoloniem.

Klīniskajā pētījumā ar intravenozu midazolāma lietošanu pierādīts, ka vairākas telavancīna devas neietekmē midazolāma farmakokinētiku, kas ir jutīgs CYP3A4 substrāts. In vitro eksperimenti liecina, ka telavancīns neietekmēs to zāļu klīrensu, kas metabolizējas, iesaistoties CYP izoformām 1A2, 2C9, 2C19 un 2D6. Tā kā telavancīns tiek primāri izvadīts nieru klīrensa veidā neizmainītā formā un vairāki CYP fermenti spēj metabolizēt telavancīnu, netiek sagaidītas būtiskas mijiedarbības ar CYP450 sistēmas inhibitoriem vai induktoriem.

Lai gan nenotiek telavancīna mijiedarbība ar koagulācijas procesu, tas mijiedarbojas ar dažām pārbaudēm, ko izmanto asinsreces uzraudzībai (skatīt tālāk), ja šīs pārbaudes tiek veiktas, izmantojot paraugus, kas ņemti 0–18 stundas pēc telavancīna lietošanas pacientiem, kuri saņem terapiju vienu reizi 24 stundās. Asins paraugus asinsreces pārbaužu veikšanai ir jāņem pēc iespējas īsākā laika periodā pirms kārtējās telavancīna devas lietošanas pacientam vai jāapsver tādas pārbaudes izmantošana, ko neiespaido telavancīns.

Koagulācijas testi, ko ietekmē telavancīns

Koagulācijas testi, ko telavancīns neietekmē

Starptautiskā normalizētā attiecība

Pilnasiņu recēšanas laiks (pēc Lī-Vaita metodes)

Aktivētais parciālais tromboplastīna laiks

Ex vivo trombocītu agregācija

Aktivētais recēšanas laiks

Hromogēnā Xa faktora raudze

Xa faktora koagulācijas testi

Funkcionālā (hromogēnā) X faktora raudze

 

Asins tecēšanas laiks

 

D dimēri

 

Fibrīna noārdīšanās produkti

Klīniskajos pētījumos ar telavancīnu netika novērotas paaugstināta asiņošanas riska pazīmes. Telavancīns neietekmē trombocītu agregāciju. Turklāt netika novērotas hiperkoagulācijas pazīmes, jo veseliem dalībniekiem, kas saņem telavancīnu, ir normāls D dimēru un fibrīna noārdīšanās produktu līmenis.

Telavancīns ietekmē urīna olbaltumvielu raudzes kvalitatīvās strēmelītes , kā arī kvantitatīvās krāsu metodes (piem., pirogalola sarkanais molibdāts). Mikroalbumīnu raudzes, kas pamatojas uz imūnraudzi, pielietojot nefelometrisko (turbidimetrisko) noteikšanas metodi, netiek iespaidotas, un tās var lietot, lai uzraudzītu urīna proteīnu izdalīšanos telavancīna terapijas laikā. Regulārai nieru funkcijas uzraudzībai ir ieteicams izmantot kreatinīna koncentrāciju serumā vai kreatinīna klīrensa aprēķinu.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

VIBATIV lietošana grūtniecības laikā ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pieredzes par telavancīna lietošanu cilvēkiem nav. Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēta reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Reproduktīvā vecuma sievietēm ir jānosaka, vai nav iestājusies grūtniecība, pirms telavancīna devas nozīmēšanas. Reproduktīvā vecuma sievietēm ārstēšanas laikā jālieto efektīva kontracepcija.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai telavancīns izdalās cilvēka pienā. Telavancīna izdalīšanās dzīvnieku pienā nav pētīta. Lēmumu par zīdīšanas turpināšanu/pārtraukšanu vai telavancīna terapijas turpināšanu/pārtraukšanu ir jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no telavancīna terapijas sievietei.

Fertilitāte

Ir ziņas, ka telavancīns ietekmē spermas daudzumu un kvalitāti žurku tēviņiem (skatīt 5.3. apakšpunktu), lai gan nav ziņu par ietekmi uz vaislību, pārošanos vai agrīno embrioģenēzi. Potenciālais risks cilvēkam nav zināms.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Var rasties reibonis, miegainība, apmulsums un neskaidra redze, un VIBATIV var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt 4.8. apakšpunktu ).

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Trešās fāzes klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās 1680 slimnieki (attiecīgi 751 NP un 929 cSSTI slimnieki), kas saņēma telavancīnu dienas devā pa 10 mg/kg, par blakusparādībām ziņots 47,3% pacientu. Nevēlamo blakusparādību dēļ terapija tika pārtraukta 5,0% pacientu, kas saņēma telavancīnu.

Biežāk novērotās, ar zāļu lietošanu saistītās blakusparādības (kas radās > 1% pacientu) bija: sēnīšu infekcija, bezmiegs, garšas sajūtas pārmaiņas, galvassāpes, reibonis, slikta dūša, aizcietējums, caureja, vemšana, palielināts alanīna aminotransferāzes līmenis, palielināts aspartāta aminotransferāzes līmenis, nieze, izsitumi, akūta nieru mazspēja, palielināts kreatinīna līmenis asinīs, patoloģiskas urīna pārmaiņas (putains urīns), nespēks un drebuļi.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādību sastopamības biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nozīmības samazinājuma secībā.

Infekcijas un infestācijas

 

Bieži:

sēnīšu infekcija

Retāk:

clostridium izraisīts kolīts, urīnceļu infekcija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk:

anēmija, leikopēnija, trombocitēmija, trombocitopēnija, palielināts

 

eozinofilo leikocītu skaits, palielināts neitrofilo leikocītu skaits

Imūnās sistēmas traucējumi

 

Retāk:

paaugstināta jutība

Nav zināmi*:

anafilakse

Vielmaiņas un uztures traucējumi

 

Retāk:

pazemināta apetīte, hiperglikēmija, hiperkaliēmija, hipoglikēmija,

 

hipokaliēmija, hipomagnēmija

Psihiskie traucējumi

 

Bieži:

bezmiegs

Retāk:

uzbudinājums, trauksme, apjukums, depresija

Nervu sistēmas traucējumi

 

Ļoti bieži:

garšas sajūtas traucējumi

Bieži:

galvassāpes, reibonis

Retāk:

garšas sajūtas zudums, migrēna, parestēzijas, parosmija, miegainība,

 

trīce

Acu bojājumi

 

Retāk:

acu kairinājums, neskaidra redze

Ausu un labirinta bojājumi

 

Retāk:

troksnis ausīs

Reti:

kurlums

Sirds funkcijas traucējumi

 

Retāk:

stenokardija, priekškambaru mirdzēšana, bradikardija, sastrēguma

 

sirds mazspēja, elektrokardiogrammā pagarināts koriģētais QT

 

intervāls, sirdsklauves, sinusa tahikardija, supraventrikulāras

 

ekstrasistoles, ventrikulārās ekstrasistoles

Asinsvadu sistēmas traucējumi

 

Retāk:

pietvīkums, hipertensija, hipotensija, flebīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūškurvja un videnes slimības

Retāk:

elpas trūkums, žagas, aizlikts deguns, faringolaringeālas sāpes

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

Ļoti bieži:

slikta dūša

Bieži:

aizcietējums, caureja, vemšana

Retāk:

sāpes vēderā, sausa mute, dispepsija, meteorisms, perorāla

 

hipoestēzija

Aknu un/vai žults izvades

 

sistēmas traucējumi

 

Bieži:

palielināts alanīna aminotransferāzes līmenis, palielināts aspartāta

 

aminotransferāzes līmenis

Retāk:

hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

Bieži:

nieze, izsitumi

Retāk:

eritēma, sejas tūska, hiperhidroze, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk:

artralģija, muguras sāpes, muskuļu krampji, mialģija

Nieru un urīnizvades sistēmas

 

traucējumi

 

Bieži:

akūta nieru mazspēja, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, putains

 

urīns (zemāka līmeņa termins)

Retāk:

palielināts urīnvielas līmenis asinīs, dizūrija, hematūrija,

 

mikroalbuminūrija, oligūrija, pollakiūrija, nieru darbības traucējumi,

 

patoloģiska urīna smaka

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži:

nespēks, drebuļi

Retāk:

astēnija, reakcijas infūzijas vietā, vājums, nekardiālas sāpes krūtīs,

 

perifēra tūska, sāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, „sarkanā

 

cilvēka” sindroms

Izmeklējumi

 

Retāk:

palielināta starptautiskā normalizētā attiecība

* Pamatojoties uz pēcreģistrācijas ziņojumiem. Tā kā par šīm reakcijām ziņots brīvprātīgi no nezināma pacientu skaita, to biežumu nav iespējams aprēķināt precīzi, tāpēc tas tiek klasificēts kā “nav zināmi”.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Veseliem brīvprātīgajiem, kuri saņēma devu 15 mg/kg, novēroja palielinātu šādu telavancīna blakusparādību sastopamību: garšas sajūtas pārmaiņas, slikta dūša, vemšana, apsārtums injekcijas vietā, galvassāpes, makulāri izsitumi un „sarkanā cilvēka” sindroms.

Pārdozēšanas gadījumā telavancīna lietošana jāpārtrauc un ir ieteicama atbalstoša aprūpe, uzturot glomerulāro filtrāciju un rūpīgi uzraugot nieru funkciju. Pēc vienas 7,5 mg/kg telavancīna devas lietošanas dalībniekiem ar pēdējās stadijas nieru slimību aptuveni 5,9% no lietotās telavancīna devas

tika iegūta dializātā pēc 4 hemodialīzes stundām. Taču informācija par hemodialīzes lietošanu pārdozēšanas ārstēšanai nav pieejama.

Telavancīna klīrenss, lietojot nepārtraukto venovenozo hemofiltrāciju (CVVH), tika novērtēts in vitro pētījumā. Telavancīns tika atfiltrēts, lietojot CVVH, un telavancīna klīrenss pastiprinājās, pieaugot ultrafiltrācijas ātrumam. Taču telavancīna klīrenss, izmantojot CVVH, nav novērtēts klīniskos pētījumos, tāpēc šīs atrades klīniskais nozīmīgums un CVVH lietošana pārdozēšanas ārstēšanā nav zināma.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie antibakteriālie līdzekļi, glikopeptīdu antibakteriālie līdzekļi, ATĶ kods: J01XA03

Darbības mehānisms

Telavancīnam piemīt no koncentrācijas atkarīga baktericīda iedarbība pret jutīgām grampozitīvām baktērijām. Telavancīns nomāc šūnu sienu biosintēzi, piesaistoties vēlīnā posma peptidoglikāna prekursoriem, tajā skaitā lipīdam II, kas novērš gan prekursora polimerizāciju par peptidoglikānu, gan turpmākos krustsavienojumu gadījumus. Telavancīns piesaistās arī pie baktēriju membrānām un izraisa membrānu potenciāla depolarizāciju un membrānu caurlaidības palielināšanos, kā rezultātā tiek nomākta olbaltumvielu, RNS un lipīdu sintēze.

Rezistences mehānisms

S. aureus, kam ir augsts rezistences līmenis pret glikopeptīdu grupas antibakteriāliem līdzekļiem (GRSA), nav jutīgs pret telavancīnu. Telavancīna un citu, nevis glikopeptīdu antibiotisko līdzekļu klašu krusteniskā rezistence nav zināma.

Robežvērtības

Minimālās inhibējošās koncentrācijas (MIC) robežvērtības ir šādas:

Patogēns

MIC (µg/ml)

 

 

S. aureus (tostarp pret meticilīnu rezistentie celmi)

≤0,12

Mikrobioloģiskais jutīgums

Iegūtās rezistences izplatība var atšķirties ģeogrāfiski, un ar laiku ir vēlams iegūt informāciju par konkrētiem celmiem un no vietām, īpaši ārstējot smagas infekcijas. Pēc nepieciešamības jākonsultējas ar ekspertiem, ja vietējā rezistences izplatība liecina, ka līdzekļa pielietošana vismaz atsevišķiem infekciju tipiem ir apšaubāma.

Klīniskā efektivitāte un drošība

Telavancīnam pierādīta efektivitāte pret MSSA un MRSA divos nejaušinātos kontrolētos pētījumos pacientiem ar nozokomiālu pneimoniju, tostarp ar pneimoniju, kas saistīta ar elpināšanas ierīci, iesaistot 751 pacientu, kas saņēma telavancīnu. Neraugoties uz in vitro jutīgumu, nav pietiekami klīnisko datu, lai novērtētu iespējamo telavancīna efektivitāti, ārstējot hGISA/GISA izraisītas infekcijas.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra ir atlikusi pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus ar telavancīnu vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās nozokomiālas pneimonijas gadījumā. Informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Telavancīns uzrādīja lineāru farmakokinētiku, veseliem brīvprātīgajiem lietojot to devās līdz 15 mg/kg ikdienas 60 minūšu ilgās intravenozās infūzijās 7 dienas. Vidējā (SD) maksimālā telavancīna koncentrācija (Cmax) līdzsvara apstākļos, lietojot vienreiz dienā 10 mg/kg devu 1 h ilgas (tmax) infūzijas veidā, ir 108 (26) µg/ml, kas pēc tam samazinās līdz minimālai vērtībai 8,55 (2,84) µg/ml (C24h ). Vidējais (SD) AUC0-24 ir 780 (125) µg.h/ml. Telavancīna izkliedes tilpums ir mazs. Lietojot devu

10 mg/kg, vidējais Vss bija aptuveni 133 (SD 24) ml/kg pēc vairāku devu lietošanas, kas atbilst aptuveni 10 l 75 kg smagam cilvēkam. Šie dati liecina, ka telavancīns netiek plaši izkliedēts. Telavancīns ir aktīvā viela ar mazu klīrensu, pacientiem ar normālu nieru darbību vidējais (SD) CL ir 13,1 (2,0) ml/hr/kg, kas atbilst kopējam CL aptuveni 1 l/hr 75 kg smagam pacientam. Apvienojumā ar mazu Vss tas rada t1/2 aptuveni 8 h.

Izkliede

Novērotais telavancīna izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī veseliem pieaugušiem cilvēkiem bija aptuveni 133 ml/kg.

Cilvēka plazmas olbaltumvielu saistīšanās ir aptuveni 90%, pirmām kārtām – seruma albumīnam.

Pie 10 mg/kg devu ievadīšanas 3 dienas pēc kārtas veseliem brīvprātīgajiem, kas bija pakļauti bronhoalveolārajai lavāžai, koncentrācijas proporcija plaušu epiteliālā apvalka šķidrumā/plazmā bija robežās no 0,050 līdz 0,121 no četru līdz 24 stundu periodā pēc infūzijas sākšanas. Tika novērotas augstākas alveolāro makrofāgu koncentrācijas ar attiecībām, kas svārstījās no 0,360 (4 stundu periodā) līdz 6,67 (24 stundu periodā). In vitro pētījumi parādīja, ka telavancīns pilnīgi saglabāja savu aktivitāti plaušu surfaktanta klātbūtnē.

Biotransformācija

In vitro pētījumi ir parādījuši, ka CYP1A1, 1A2, 2B6, 2C18, 2C19, 2D6, 2E1, 2J2, 3A4, 3A5 un 4F12 spēj metabolizēt telavancīnu, izraisot hidroksilāciju 7., 8. un 9. telavancīna 2- (decilamino)- etil sānu ķēdē.

Masas līdzsvara pētījumā vīriešu kārtas dalībniekiem, lietojot radioaktīvi iezīmētu telavancīnu, tika identificēti 3 hidroksilēti metabolīti ar dominējošo metabolītu (THRX 651540), kas sastādīja <10% no radioaktivitātes urīnā un <2% no radioaktivitātes plazmā.

Veseliem jauniem pieaugušajiem cilvēkiem pēc telavancīna infūzijas tika identificēti trīs hidroksilēti metabolīti. Dominējošā metabolīta AUC sastādīja aptuveni 2–3% no telavancīna AUC.

Izvade

Ekskrēcija caur nierēm ir galvenais telavancīna izvades ceļš cilvēkiem. Veseliem jauniem pieaugušajiem pēc radioaktīvi iezīmētā telavancīna infūzijas aptuveni 76% no ievadītās devas tika izvadīti ar urīnu, un mazāk par 1% no ievadītās devas tika izvadīti ar fēcēm (kas tika ievāktas ne ilgāk kā 9 dienu periodā), pamatojoties uz kopējo radioaktivitāti. Telavancīns galvenokārt tiek izvadīts neizmainītā veidā un veido aptuveni 82% no kopējā izvadītā daudzuma urīnā 48 stundu laikā. Eliminācijas pusperiods dalībniekiem ar normālu nieru funkciju ir aptuveni 8 stundas.

Tā kā izvade caur nierēm ir primārais izvades veids, ir nepieciešama devu pielāgošana pacientiem ar kreatinīna klīrensu 30-50 ml/min (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Netika novērotas klīniski nozīmīgas telavancīna farmakokinētikas atšķirības veselu vecāka gadu gājuma un veselu jaunu dalībnieku vidū. Pacientu populāciju farmakokinētisko datu analīze neuzrādīja būtisku vecuma ietekmi uz farmakokinētiku. Tādēļ vecāka gadu gājuma cilvēkiem nav nepieciešama devas pielāgošana, izņemot pacientus, kam kreatinīna klīrenss ir 30-50 ml/min (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Telavancīna farmakokinētika pacientiem, kas jaunāki par 18 gadiem, nav pierādīta (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Dzimums

Klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas telavancīna farmakokinētikas atšķirības netika novērotas. Tādēļ nav nepieciešama devu pielāgošana, pamatojoties uz dzimumu.

Nieru mazspēja

Farmakokinētiskie parametri (vidējais (SN)) pēc vienas 7,5 mg/kg telavancīna devas ievadīšanas brīvprātīgajiem ar dažādu nieru funkciju pakāpi ir norādīti tālāk.

 

 

Nieru darbības traucējumu pakāpe

 

 

Normāla

Viegla

Vidēji smaga

Smaga

ESRDa

CrCL (ml/min)b

93,8

64,1

40,3

21,0

NP

 

(10,8)

(9,7)

(7,0)

(6,3)

 

 

Cmax (μg/ml)

70,6

65,9

65,8

71,8

52,1

 

(11,2)

(2,7)

(12,1)

(7,1)

(10,1)

AUCinf ( g h/ml)

 

(93)

(101)

(200)

(120)

(341)

t1/2 (h)

6,90

9,6

10,6

14,5

11,8

 

(0,60)

(2,9)

(2,4)

(1,3)

(2,8)

CL (ml/h/kg)

13,7

12,1

11,1

6,18

8,18

 

(2,1)

(1,9)

(3,3)

(0,63)

(2,65)

aESRD= nieru slimības beigu stadija, kas tiek uzturēta ar hemodialīzi

bsākotnējais vidējais kreatinīna klīrenss, aprēķinot pēc Kokrofta-Golta vienādojuma

Nieru darbības traucējumu ietekme uz telavancīna farmakokinētiku ir pētīta 2 klīniskos farmakoloģijas pētījumos veseliem cilvēkiem ar normālu nieru darbību un pacientiem ar viegliem līdz smagiem nieru darbības traucējumiem. Abi pētījumi apliecināja, ka, pavājinoties nieru darbībai, palielinās telavancīna laukums zem līknes (AUC), bet ne maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax). AUC pārmaiņas kļūst klīniski nozīmīgas vienīgi pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem. Tādēļ tādu pašu devu 10 mg/kg/24 h var lietot pacientiem ar normālu nieru darbību vai viegliem nieru darbības traucējumiem. Lai nodrošinātu līdzīgu iedarbību pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, deva jāsamazina līdz 7,5 mg/kg/24 h.

Devas pielāgošanas ieteikumi ir atrodami 4.2. apakšpunktā.

Aknu darbības traucējumi

Pēc vienas 10 mg/kg telavancīna devas ievadīšanas telavancīna farmakokinētika dalībniekiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (B klase pēc Child-Pugh klasifikācijas) līdzinājās farmakokinētikai, kas tika novērota dalībniekiem ar normālu aknu darbību. Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu bojājuma pakāpi nav nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu). Telavancīna farmakokinētika smagu aknu darbības traucējumu gadījumā nav novērtēta (C klase pēc Child-Pugh klasifikācijas).

Pacienti ar lieko svaru

Populācijas farmakokinētikas analīzē ar veseliem (bez infekcijas) pieaugušiem cilvēkiem tika atklāts, ka sākotnējais ķermeņa masas indekss (ĶMI) ietekmē telavancīna farmakokinētiku. Telavancīna iedarbība palielinās, palielinoties ĶMI; aplēsts, ka uz katru ĶMI 10 vienību pieaugumu iedarbība plazmā palielināsies par 25 %. Pacientiem ar lieko svaru, kuru ĶMI ir >30 kg/m2 (skatīt 4.2. apakšpunktu), ir jāpielāgo deva.

5.3Preklīniskie dati par drošumu

Telavancīna zāles, kas satur hidroksipropilbetadeksu kā palīgvielu (HP-β-CD), saistās ar nelabvēlīgām blakusparādībām pētījumos ar dzīvniekiem, ja plazmas koncentrācija bija tādās pašās robežās kā klīniskās lietošanas līmenis, un tam ir iespējama nozīme, lietojot klīniskos apstākļos.

Aknas, nieres, makrofāgi un sēklinieki tika identificēti kā toksicitātes mērķorgāni dzīvniekiem. Aknās 13 nedēļu vai ilgāka terapija izraisīja atgriezenisku hepatocītu deģenerāciju/nekrozi, ko pavadīja paaugstināts seruma ASAT un ALAT līmenis žurkām un suņiem.

Ietekme uz nierēm tika panākta, ievadot zāļu devas minimālā 4 nedēļu perioda laikā, un tā izpaudās kā nieru tubulāra bojājuma un tubulāras epitēlija vakuolizācijas kombinācija. Tubulārajam bojājumam bija raksturīga proksimālo tubulāro šūnu deģenerācija un nekroze, un tas saistījās ar paaugstinātu BUN un kreatinīna līmeni, kas sasniedza par kontrolvērtībām divreiz augstāku līmeni pie visaugstākajām devām. Kanāliņu bojājums bija atgriezenisks, bet 4 nedēļas pēc ārstēšanas beigām vēl ne visi dzīvnieki bija pilnībā atlabuši.

Tubulārā epitēlija vakuolizācija bija bieži novērota dzīvniekiem, kas tika ārstēti ar telavancīna zālēm un nesēju (HP-β-CD). Pie augstākām devām vai ilgākas ārstēšanas notika arī urotēlija vakuolizācija urīnpūslī. Vakuolizācija nebija saistīta ar nieru funkcijas traucējumiem, taču tā nebija atgriezeniska četru nedēļu atlabšanas periodā. Tiek uzskatīts, ka vakuolizācija ir citoprotektīvs process, un ir sagaidāms, ka tā būs atgriezeniska ar tādu pašu pusperiodu kā proksimālo tubulāro šūnu nomaiņas periods. Hidroksipropilbetadeksa saturs zāļu formā attiecībā 1:10 mazina telavancīna lietošanas izraisīto pārmaiņu sastopamību un smaguma pakāpi un vājina glikopeptīdiem līdzīgo telavancīna toksicitāti.

Žurkām un suņiem tika novērota sistēmiska makrofāgu hipertrofija un hiperplāzija daudzās orgānu sistēmās, kas parasti satur makrofāgus. Ir liecības, ka makrofāgi saturēja telavancīnu un HP-β-CD.

Genotoksicitāte tika pētīta ar standarta in vitro un in vivo testu kopu. Pētījumos netika rasti nekādi telavancīna genotoksiskā potenciāla pierādījumi.

Pēc 13 ārstniecības nedēļām žurku sēkliniekos tika novērota atgriezeniska sēklinieku tubulārā deģenerācija. Žurku tēviņu vaislības pētījumos tika pierādīta spermas kustīguma un spermas šūnu skaita samazināšanās sēklinieku piedēklī, kā arī izmainītu spermas šūnu biežuma pieaugums pēc telavancīna 10 nedēļu intravenozas lietošanas. Tēviņu vaislība nebija ietekmēta. Otrajā pētījumā devu ievadīšanas 6 nedēļas saistījās ar spermatogononiālo šūnu nekrotizēšanos sēklinieka piedēklī, kas liecina par sēklinieku bojājumu, un tika novērota ietekme uz spermas kvalitāti un daudzumu. Abas šīs ietekmes bija atgriezeniskas pēc 8 nedēļu atjaunošanās perioda. Potenciālais risks cilvēkam nav zināms (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Žurkām un suņiem tika konstatēta arī sēklinieku piedēkļa tubulārā epitēlija šūnu vakuolizācija, un šī atrade nebija atgriezeniska pēc 4 nedēļu atjaunošanās perioda. Vakuolizācija tiek uzskatīta par citoprotektīvu procesu, kas netiek saistīts ar funkcionālu bojājumu.

Embrija un augļa attīstības pētījumos tika novērotas pirkstu un locekļu deformācijas žurkām, trušiem un pundurcūkām. Žurku embrija un augļa attīstības pētījumā tika novērota smadzeņu laterālo ventrikulu paplašināšanās augstu medikamenta devu grupā. Nedzīvu jaundzimušo kucēnu skaita pieaugums tika novērots prenatālajos un postnatālajos pētījumos (skatīt 4.3. apakšpunktu).

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Hidroksipropilbetadekss, telavancīna un hidroksipropilbetadeksa attiecība ir 1:10 (masa/masa) Mannīts (E421)

Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai) (E524) Sālsskābe (pH pielāgošanai) (E507)

6.2.Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

Uzglabāšanas laiks pulverim tirdzniecības iepakojumā: 4 gadi

Pagatavotā koncentrāta uzglabāšanas laiks: pagatavotais koncentrāts jāatšķaida tūlīt pēc sagatavošanas.

Atšķaidītu zāļu uzglabāšanas laiks: izšķīdinātā pulvera un atšķaidītā šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā infūzijas maisiņā tika pierādīta 24 stundu periodam ledusskapī (2–8 °C). No mikrobioloģijas viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties. Ja zāles netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku ir atbildīgs lietotājs, un tas nedrīkst pārsniegt 24 stundas 2–8 °C temperatūrā.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Pulveris tirdzniecības iepakojumā

Uzglabāt ledusskapī (2–8 °C). Uzglabāt flakonu kastītē, lai pasargātu no gaismas.

Sagatavotu vai atšķaidītu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā

6.5.Iepakojuma veids un saturs

I klases caurspīdīga stikla flakons ar gumijas korķi un alumīnija/plastmasas noplēšamu vāciņu.

Iepakojuma lielumi:

VIBATIV 250 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Viens 30 ml flakons ar 250 mg telavancīna

VIBATIV 750 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

Viens 50 ml flakons ar 750 mg telavancīna

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms lietošanas pulveris ir jāizšķīdina un iegūtais koncentrāts pēc tam nekavējoties jāatšķaida.

Tikai vienreizējai lietošanai.

Koncentrāta pagatavošana

VIBATIV 250 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

250 mg telavacīna flakona saturs jāšķīdina ar 15 ml 50 mg/ml (5%) glikozes šķīduma injekcijām vai ūdens injekcijām, vai 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, lai iegūtu aptuveni 15 mg/ml koncentrāciju (kopējais tilpums – aptuveni 17 ml).

VIBATIV 750 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

750 mg telavacīna flakona saturs jāšķīdina ar 45 ml 50 mg/ml (5%) glikozes šķīduma injekcijām vai ūdens injekcijām, vai 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, lai iegūtu aptuveni 15 mg/ml koncentrāciju (kopējais tilpums – aptuveni 50 ml).

Ja šķīdinātājs vakuuma ietekmē netiek ievilkts flakonā, iznīciniet flakonu.

Šķīdinot VIBATIV, jāievēro aseptikas noteikumi. Pēc 50 mg/ml (5%) glikozes šķīduma injekcijām vai ūdens injekcijām, vai 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām pievienošanas flakona saturu samaisa, maigi saskalojot flakonu, lai veicinātu izšķīšanu.

Šķīdināšanas laiks nav ilgāks par 5 minūtēm flakonam, kas satur 250 mg, un nav ilgāks par 10 minūtēm flakonam, kas satur 750 mg.

Maisīšanu turpina, līdz flakona saturs ir pilnībā izšķīdis un apskatot nav redzamas daļiņas.

Sagatavotā koncentrāta izskats

Sagatavotais VIBATIV koncentrāts ir dzidrs, bezkrāsains līdz gaiši sārts šķīdums. Šķīdināšanas laikā var veidoties putas, taču pastāvot tās izzūd.

Galīgi atšķaidītā infūziju šķīduma sagatavošana

Sagatavotais koncentrāts pirms ievadīšanas ir jāatšķaida.

Lai aprēķinātu pagatavotā VIBATIV koncentrāta tilpumu, kas nepieciešams devas sagatavošanai, var izmantot šādu formulu:

Telavancīna deva (mg) = 10 mg/kg (vai 7,5 mg/kg) x pacienta ķermeņa masa (kilogramos) Pagatavotā koncentrāta tilpums (ml) = telavancīna deva (mg)/15 (mg/ml)

150–800 mg devām atbilstošs sagatavotā koncentrāta tilpums pirms ievadīšanas infūzijas veidā tālāk jāatšķaida 100 līdz 250 ml šķīdumā. Devas, kas mazākas par 150 mg vai lielākas par 800 mg, ir tālāk jāatšķaida tilpumā, kas rezultātā dod no 0,6 līdz 8 mg/ml beigu šķīdumu. Piemēroti infūziju šķīdumi ir: 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdums injekcijām, 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdums injekcijām vai Ringera laktāta šķīdums injekcijām. Atšķaidīšana ir jāveic aseptiskā vidē.

Pirms lietošanas vizuāli jāpārbauda, vai šķīdums nesatur daļiņas un vai nav mainījusies tā krāsa. Šķīdumu drīkst lietot tikai tad, ja tas ir dzidrs un nesatur daļiņas.

Iznīcināšana

Neizlietotais šķīdums jāiznīcina.

Visas neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Theravance Biopharma Ireland Limited

Fitzwilliam Hall

Fitzwilliam Place

Dublin 2, Īrija

8.REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

VIBATIV 250 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

EU/1/11/705/001

VIBATIV 750 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

EU/1/11/705/002

9.REĢISTRĀCIJAS/ PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2011. gada 2. septembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 26 maijs 2016

10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājaslapā: http://www.ema.europa.eu/

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas