Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Vimizim (recombinant human n-acetylgalactosamine-6-sulfatase...) – Zāļu apraksts - A16AB12

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsVimizim
ATĶ kodsA16AB12
Vielarecombinant human n-acetylgalactosamine-6-sulfatase (rhgalns)
RažotājsBioMarin Europe Ltd

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Vimizim 1 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml šķīduma satur 1 mg alfa elosulfāzes* (elosulfase alfa). Katrs 5 ml flakons satur 5 mg alfa elosulfāzes.

*Alfa elosulfāze ir cilvēka N-acetilgalaktozamīn-6-sulfatāzes (rhGALNS) rekombinantā forma un to ražo Ķīnas kāmju olnīcu šūnu kultūrā ar rekombinantās DNS tehnoloģiju.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katrs 5 ml flakons satur 8 mg nātrija un 100 mg sorbīta (E420).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.

Dzidrs līdz nedaudz opalescējošs un bezkrāsains līdz bāli dzeltens šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Vimizim ir indicētas IVA tipa (Morquio A Syndrome, MPS IVA) mukopolisaharidozes ārstēšanai visu vecumu pacientiem.

4.2.Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar Vimizim ir jāuzrauga ārstam, kas pārzina tādu pacientu ārstēšanu, kam ir MPS IVA vai citi iedzimti metabolisma traucējumi. Vimizim ievadīšana ir jāveic atbilstoši apmācītam veselības aprūpes speciālistam, kas spēj tikt galā ar medicīniskiem ārkārtas gadījumiem. Pacientiem, kuri infūzijas labi panes, var apsvērt ievadīšanu mājās, atbilstoši apmācīta veselības aprūpes speciālista uzraudzībā.

Devas

Ieteicamā alfa elosulfāzes deva ir 2 mg uz 1 kg ķermeņa masas, ievadīta reizi nedēļā. Kopējais infūzijas tilpums ir jāievada aptuveni 4 stundu laikā (skatīt 1. tabulu).

Alfa elosulfāzes potenciālo paaugstinātas jutības reakciju dēļ pacientiem ir jāsaņem antihistamīni ar vai bez antipirētiķiem 30 līdz 60 minūtes pirms infūzijas sākuma (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Īpašās pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadus veci)

Vimizim drošums un efektivitāte pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem, līdz šim nav pierādīta, un šiem pacientiem nav iespējams sniegt ieteikumus par alternatīvu devu režīmu. Nav zināms, vai gados vecāki pacienti reaģē atšķirīgi no jaunākiem pacientiem.

Pediatriskā populācija

Devas pediatriskajai populācijai ir tādas pašas kā pieaugušajiem. Pašlaik pieejamie dati ir aprakstīti 4.8. un 5.1. apakšpunktā.

Lietošanas veids

Tikai intravenozai infūzijai.

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 25 kg, jāsaņem kopējais tilpums 100 ml. Kad zāles atšķaidītas līdz 100 ml, sākotnējam infūzijas ātrumam ir jābūt 3 ml/h. Infūzijas ātrumu var palielināt ik pēc 15 minūtēm, atkarībā no panesības, šādi: vispirms palieliniet ātrumu līdz 6 ml/h, tad palieliniet ātrumu ar soli 6 ml/h ik pēc 15 minūtēm, līdz tiek sasniegts maksimālais ātrums 36 ml/h.

Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 25 kg, jāsaņem kopējais tilpums 250 ml. Kad zāles atšķaidītas līdz 250 ml, sākotnējam infūzijas ātrumam ir jābūt 6 ml/h. Infūzijas ātrumu var palielināt ik pēc 15 minūtēm, atkarībā no panesības, šādi: vispirms palieliniet ātrumu līdz 12 ml/h, tad palieliniet ātrumu ar soli 12 ml/h ik pēc 15 minūtēm, līdz tiek sasniegts maksimālais ātrums 72 ml/h.

1. tabula. Ieteicami infūzijas tilpumi un ātrumi*

Pacienta

Kopējais

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

ķermeņa

infūzijas

darbība.

darbība.

darbība.

darbība.

darbība.

darbība.

darbība.

masa

tilpums

Sākotnēj

15-30

30-45

45-60

60-75

75-90

90+

(kg)

(ml)

ais

minūtes

minūtes

minūtes

minūtes

minūtes

minūtes.

 

 

infūzijas

(ml/h)

(ml/h)

(ml/h)

(ml/h)

(ml/h)

(ml/h)

 

 

ātrums

 

 

 

 

 

 

 

 

no 0 līdz

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

minūtēm

 

 

 

 

 

 

 

 

(ml/h).

 

 

 

 

 

 

< 25

≥ 25

* Infūzijas ātrumu var palielināt atkarībā no pacienta panesības.

4.3.Kontrindikācijas

Dzīvībai bīstama paaugstināta jutība (anafilaktiska reakcija) pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Anafilakse un smagas alerģiskas reakcijas

Klīniskajos pētījumos novērota anafilakse un smagas alerģiskas reakcijas. Tāpēc, kad ievada alfa elosulfāzi, jābūt viegli pieejamam atbilstošam medicīniskajam atbalstam. Ja parādās šādas reakcijas, nekavējoties pārtrauciet infūziju un sāciet atbilstošu medicīnisku ārstēšanu. Jāievēro pašreizējie medicīniskie standarti ārkārtas gadījumu ārstēšanai. Pacientiem, kuriem infūzijas laikā novēroja alerģiskas reakcijas, jāievēro piesardzība, veicot atkārtotu ievadīšanu.

Infūzijas reakcijas

Infūzijas reakcijas (IR) bija visbiežāk novērotās blakusparādības klīniskajos pētījumos. IR var ietvert alerģiskas reakcijas. Pirms infūzijas pacientiem ir jāsaņem antihistamīni ar vai bez antipirētiķiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). IR pārvaldības pamatā jābūt reakcijas smagumam un tai ir jāiekļauj infūzijas ātruma samazināšana vai īslaicīga pārtraukšana un/vai papildu antihistamīnu, antipirētiķu un/vai kortikosteroīdu ievadīšana. Ja parādās smagas IR, nekavējoties pārtrauciet infūziju un sāciet atbilstošu ārstēšanu. Atkārtota ievadīšana pēc smagas reakcijas ārstējošajam ārstam jāveic piesardzīgi un ciešā uzraudzībā.

Muguras smadzeņu/muguras smadzeņu kakla daļas kompresija

Klīniskajos pētījumos muguras smadzeņu/muguras smadzeņu kakla daļas kompresiju (SCC) novēroja gan pacientiem, kas saņēma Vimizim, gan placebo. Jānovēro pacientu muguras smadzeņu kompresijas pazīmes un simptomi (tostarp muguras sāpes, ekstremitāšu paralīze zem kompresijas līmeņa, urīna un fēču nesaturēšana), un jāsniedz atbilstoša klīniskā aprūpe.

Diēta ar ierobežotu nātrija daudzumu

Šīs zāles satur 8 mg nātrija vienā flakonā un tiek ievadītas 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumā infūzijām (skatīt 6.6. apakšpunktu). Tas ir jāņem vērā pacientiem ar nātrija ierobežojumu uzturā.

Sorbīts

Pacienti, kam ir reta iedzimta fruktozes nepanesība, nedrīkst lietot šīs zāles.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi nav veikti.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par Vimizim lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami.

Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar grūtniecību un embrionālo/fetālo attīstību un postnatālo attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tomēr šiem pētījumiem ir ierobežots svarīgums. Piesardzības nolūkos ieteicams atturēties no Vimizim lietošanas grūtniecības laikā, izņemot absolūtas nepieciešamības gadījumus.

Barošana ar krūti

Pieejamie reproduktīvie dati dzīvniekiem liecina par alfa elosulfāzes izdalīšanos pienā. Nav zināms, vai alfa elosulfāze izdalās cilvēka pienā, bet nav sagaidāma sistēmiska iedarbība ar cilvēka pienu. Cilvēku datu trūkuma dēļ Vimizim drīkst ievadīt sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, tikai tad, ja uzskatāms, ka potenciālais ieguvums atsver potenciālo risku zīdainim.

Fertilitāte

Neklīniskajos pētījumos nav novērota fertilitātes pasliktināšanās no alfa elosulfāzes (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Vimizim maz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Novērots reibonis kā ar infūziju saistīta reakcija. Ja pēc infūzijas rodas reibonis, tas var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus.

4.8Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Blakusparādību novērtējuma pamatā ir 2 mg/kg alfa elosulfāze reizi nedēļā (n=58), 2 mg/kg alfa elosulfāze reizi ik pārnedēļu (n=59) vai placebo (n=59) iedarbība uz 176 pacientiem ar MPS IVA, vecumā no 5 līdz 57 gadiem randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā.

Vairums blakusparādību klīniskajos pētījumos bija IR, kas ir definētas kā reakcijas, kuras parādās pēc infūzijas sākšanas, līdz dienas beigām pēc infūzijas. Klīniskajos pētījumos novēroja nopietnas IR, un tās ietvēra anafilaksi, paaugstinātu jutību un vemšanu. Visbiežāk novērotie IR simptomi (ko novēroja ≥ 10% pacientu, kurus ārstēja ar Vimizim un par ≥ 5% vairāk, salīdzinājumā ar placebo) bija galvassāpes, nelabums, vemšana, drudzis, drebuļi un sāpes vēderā. IR parasti bija vājas vai mērenas un to biežums bija lielāks pirmajās 12 ārstēšanas nedēļās un laika gaitā tām bija tendence parādīties retāk.

Nevēlamo blakusparādību tabula

Dati 2. tabulā zemāk apraksta blakusparādības klīniskajos pētījumos pacientiem, ko ārstēja ar

Vimizim.

Biežums tiek definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000) un biežums nav zināms (nevar noteikt no pieejamiem datiem). Katrā biežuma grupā nelabvēlīgās reakcijas ir uzskaitītas smaguma samazināšanās secībā.

2. tabula. Blakusparādības pacientiem, kas ārstēti ar Vimizim

MedDRA

MedDRA

Biežums

Orgānu sistēmas klase

Piemērotākais termins

 

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilakse

Retāk

 

 

 

 

Paaugstināta jutība

Bieži

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Ļoti bieži

 

 

 

 

Reiboņi

Ļoti bieži

 

 

 

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu

Aizdusa

Ļoti bieži

kurvja un videnes slimības

 

 

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Caureja, vemšana, orofaringeālas sāpes,

Ļoti bieži

 

sāpes vēdera augšdaļā, sāpes vēderā,

 

 

nelabums

 

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas

Muskuļu sāpes

Bieži

bojājumi

 

 

Drebuļi

Ļoti bieži

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un reakcijas

Drudzis

Ļoti bieži

ievadīšanas vietā

 

 

Par 5 gadiem jaunākiem pacientiem Vimizim vispārējais drošuma profils, lietojot 2 mg/kg/nedēļā, bija saskanīgs ar Vimizim drošuma profilu, kas tika novērots vecākiem bērniem.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Imunogenitāte

Klīniskajos pētījumos visiem pacientiem izveidojās antivielas pret alfa elosulfāzi. Aptuveni 80% pacientu izveidojās neitralizējošas antivielas, kas spēj nomākt alfa elosulfāzes saistīšanos pie no

katjoniem neatkarīgā mannozes-6-fosfāta receptora. Neskatoties uz anti-alfa elosulfāzes antivielu klātbūtni, visos klīniskajos pētījumos laika gaitā novēroja ilgstošus uzlabojumus efektivitātes rādītājos un urīna keratāna sulfāta (KS) samazināšanos. Neatrada korelācijas starp augstākiem antivielu titriem vai neitralizējošo antivielu pieaugumu un efektivitātes rādītāju samazināšanos vai anafilakses vai citu paaugstinātas jutības reakciju novērojumiem. IgE antivielas pret alfa elosulfāzi konstatēja ≤ 10% ārstēto pacientu, bet tās nebija konsekventi saistītas ar anafilaksi vai citām paaugstinātas jutības reakcijām un/vai zāļu atcelšanu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Klīniskajos pētījumos pētīja alfa elosulfāzes devas līdz 4 mg/kg nedēļā un netika identificētas specifiskas pazīmes vai simptomi pēc augstākām devām. Netika novērotas atšķirības drošības profilā. Par nevēlamo blakusparādību pārvaldību skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi barības vada un metabolisma produkti, enzīmi. ATĶ kods: A16AB12.

Darbības mehānisms

Mukopolisaharidozes ir lizosomu uzkrāšanās traucējumu grupa, ko izsauc specifiska lizosomu fermenta, kas ir nepieciešams glikozaminoglikānu (GAG) katabolismam, trūkums. MPS IVA raksturo N-acetilgalaktozamīn-6-sulfatāzes aktivitātes trūkums vai izteikta tās samazināšanās. Sulfatāzes aktivitātes trūkums rada GAG substrātu, keratāna sulfāta (KS) un hondroitīn-6-sulfāta (C6S) uzkrāšanos šūnu lizosomālajā daļā visā ķermenī. Šī uzkrāšanās izraisa plašu šūnu, audu un orgānu disfunkciju. Alfa elosulfāze nodrošina ārēju enzīmu N-acetilgalaktozamīn-6-sulfatāzi, kas nonāk lizosomās un palielina GAG, KS un C6S katabolismu. Enzīma uzņemšana no šūnām lizosomās notiek ar no katjoniem neatkarīgu mannozes-6-fosfāta receptoru starpniecību, kas atjauno GALNS aktivitāti un KS un C6S iztīrīšanu.

Farmakodinamiskā iedarbība

Vimizim klīniskajos pētījumos novērtēja ārstēšanas ietekmi uz MPS IVA sistēmiskām izpausmēm dažādās sfērās, ieskaitot izturību, elpošanas funkciju, augšanas ātrumu un mobilitāti, kā arī KS urīnā.

Sešos klīniskajos pētījumos bija iesaistīti kopā 235 pacienti ar MPS IVA, kas saņēma Vimizim. Vimizim drošumu un efektivitāti novērtēja randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā, 3. fāzes klīniskajā pētījumā ar 176 MPS IVA pacientiem vecumā no 5 līdz 57 gadiem. Vairums pacientu bija maza auguma, vājinātu izturību un muskuļu un skeleta sistēmas simptomiem. Pētījumā iesaistīja pacientus, kas 6 minūšu soļošanas testā (MWT) varēja nostaigāt vairāk nekā 30 metrus (m), bet mazāk nekā 325 m.

Pacienti saņēma alfa elosulfāzi 2 mg/kg (n=58) katru nedēļu, 2 mg/kg ik pārnedēļu (n=59) vai placebo (n=59) pavisam 24 nedēļas. Pirms katras infūzijas visi pacienti saņēma antihistamīnus. Primārais gala kritērijs 24. nedēļā bija izmaiņas pret sākuma stāvokli 6 MWT distancē, salīdzinot ar placebo.

Sekundārais gala kritērijs 24. nedēļā bija izmaiņas pret sākuma stāvokli 3 minūšu kāpšanas pa kāpnēm testā (MSCT) un urīna KS līmenī. Vēlāk pētījuma pagarinājumā iesaistīja 173 pacientus, kas saņēma

alfa elosulfāzi 2 mg/kg katru nedēļu vai 2 mg/kg ik pārnedēļas, un visi saņēma 2 mg/kg katru nedēļu pēc tam, kad bija pieejami 24. nedēļas rezultāti.

Primāros un sekundāros gala kritērijus novērtēja 24. nedēļā (skatīt 3. tabulu). Modelētais ārstēšanas efekts devai 2 mg/kg nedēļā 6 minūšu soļošanas attālumā, salīdzinot ar placebo, bija 22,5 m (TI95, 4,0, 40,9; p=0,0174). Modelētais ārstēšanas efekts devai 2 mg/kg nedēļā kāpšanā pa kāpnēm bija

1,1 kāpnes/minūtē (TI95, -2,1, 4,4; p=0,4935). Modelētais ārstēšanas efekts devai 2 mg/kg nedēļā procentuālām izmaiņām KS saturam urīnā, salīdzinot ar placebo, bija -40,7% (TI95, -49,0, -32,4; p<0,0001). Visos gala kritērijos vislielākā atšķirība bija starp placebo grupu un iknedēļas ārstēšanas grupu. Ik pārnedēļas devai 6 minūšu soļošanas distancē vai kāpšanā pa kāpnēm rezultāti bija salīdzināmi ar placebo.

3. tabula. Placebo kontrolētā klīniskā pētījuma rezultāti devai 2 mg/kg nedēļā

 

Vimizim

 

Placebo

 

Vimizim

 

 

 

 

 

 

 

pret

 

 

 

 

 

 

 

placebo

 

Sākumstāvoklis

24.

Izmaiņas

Sākumstāvoklis

24.

Izmaiņas

 

 

 

nedēļa

 

 

nedēļa

 

Atšķirība

N

57*

izmaiņās

 

 

minūšu soļošanas tests (metri)

 

 

 

Vidējais

203,9

243,3

36,5

211,9

225,4

13,5

 

± SN

±76,32

±83,53

±58,49

±69,88

±83,22

±50,63

 

 

 

 

 

 

 

 

22,5

 

 

 

 

 

Modelētais

vidējais

 

 

 

 

 

(95% TI)

 

(TI95, 4,0,

 

 

 

 

 

p vērtība

 

40,9)

 

 

 

 

 

 

 

(p = 0,0174)

 

3 minūšu tests kāpšanai pa kāpnēm (kāpnes/minūtē)

 

 

Vidējais

29,6

34,9

4,8

30,0

33,6

3,6

 

± SN

±16,44

± 18,39

± 8,06

± 14,05

± 18,36

± 8,51

 

 

 

 

 

 

 

 

1,1

 

 

 

 

 

Modelētais

vidējais

 

 

 

 

 

(95% TI)

 

(TI95, -2,1,

 

 

 

 

 

p vērtība

 

4,4)

 

 

 

 

 

 

 

(p = 0,4935)

* Viens pacients Vimizim grupā izstājās pēc 1 infūzijas

 

 

 

 

Modelēts vidējais Vimizim pret placebo, pielāgots pēc sākuma stāvokļa

 

 

 

Papildu pētījuma pagarinājumos pacientiem, kas katru nedēļu saņēma 2 mg/kg alfa elosulfāzi, novēroja sākotnējā uzlabojuma saglabāšanos izturībā un ilgstošā urīna KS satura samazinājumā līdz 156 nedēļām.

Pediatriskā populācija

Ir svarīgi sākt ārstēšanu, cik drīz vien iespējams.

Vairums pacientu, kas saņēma Vimizim klīniskajos pētījumos, bija pediatriskajā un pusaudžu vecuma diapazonā (no 5 līdz 17 gadiem). Atklātā pētījumā, 15 pediatrijas pacienti ar MPS IVA vecumā līdz 5 gadiem (no 9 mēnešiem līdz < 5 gadiem) saņēma 2 mg/kg Vimizim vienu reizi nedēļā 52 nedēļu laikā. Drošuma un farmakodinamiskie rezultāti šiem pacientiem ir saskanīgi ar rezultātiem, ko novēroja pacientiem vecumā no 5 līdz 57 gadiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus Vimizim vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās ar MPS IVA. Informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2 apakšpunktā.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Alfa elosulfāzes farmakokinētiskos parametrus novērtēja 23 pacientiem ar MPS IVA, kas 22 nedēļas saņēma aptuveni 4 stundas ilgas iknedēļas 2 mg/kg alfa elosulfāzes intravenozās infūzijas, salīdzinot parametrus 0. un 22. nedēļā. 22. nedēļā vidējais AUC0-t un Cmax attiecīgi palielinājās par 181% un 192%, salīdzinot ar 0. nedēļu. Vidējais pussabrukšanas periods (t1/2) palielinājās no 7,52 minūtēm

0. nedēļā līdz 35,9 minūtēm 22. nedēļā. Vīriešu un sieviešu dzimuma pacientiem bija salīdzināms alfa elosulfāzes klīrenss, un 22. nedēļā tam nebija tendence mainīties atkarībā no vecuma vai ķermeņa masas. Novērtēja antivielu ietekmi uz alfa elosulfāzes farmakokinētiku. Neizpaudās saistība starp kopējo antivielu titru un elosulfāzes klīrensu. Taču pacientiem ar pozitīvām neitralizējošu antivielu reakcijām bija samazinātas kopējā klīrensa (CL) vērtības un pagarināts t1/2. Neskatoties uz izmaiņām farmakokinētikas profilā, neitralizējošo antivielu klātbūtne neietekmēja farmakodinamiku, efektivitāti vai drošumu ar alfa elosulfāzi ārstētiem pacientiem. Pēc iknedēļas devām nenovēroja alfa elosulfāzes uzkrāšanos plazmā.

Alfa elosulfāze ir proteīns, un ir sagaidāms, ka tā tiks metaboliski noārdīta ar peptīdu hidrolīzi. Līdz ar to nav sagaidāms, ka vājināta aknu funkcija ietekmēs alfa elosulfāzes farmakokinētiku. Alfa elosulfāzes izvadīšana caur nierēm uzskatāma par maznozīmīgu ceļu.

4. tabula. Farmakokinētiskās īpašības

 

0. nedēļa

22. nedēļa

Farmakokinētiskais parametrs

Vidējais (SN)

Vidējais (SN)

AUC0-t, minūte • µg/ml*

(100)

(416)

Cmaks., µg/ml

1,49 (0,534)

4,04

(3,24)

CL, ml/minūte/kg

10,0

(3,73)

7,08

(13,0)

t1/2, minūte§

7,52

(5,48)

35,9

(21,5)

Tmaks., minūte

172 (75,3)

202 ( 90,8)

* AUC0-t, laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes no nulles laika līdz pēdējās izmērāmās koncentrācijas brīdim;

Cmax, novērotā maksimālā koncentrācija plazmā;

CL, kopējais alfa elosulfāzes klīrenss pēc intravenozas ievadīšanas; § t1/2, eliminācijas pusperiods;

Tmax, laiks no nulles līdz maksimālajai koncentrācijai plazmā

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, novērtējot centrālo nervu sistēmu, elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmas, vienas devas un atkārtotu devu toksicitāti žurkām un pērtiķiem, vai uz fertilitāti un embrija un augļa attīstību žurkām vai trušiem, neliecina par īpašu risku cilvēkam. Perinatālās un postnatālās attīstības pētījumus ar žurkām traucē turpmākā difenhidramīna (DPH) ievadīšana, un tāpēc tiem ir ierobežota nozīme.

Nav veikti ilgstoši pētījumi ar dzīvniekiem, lai novērtētu alfa elosulfāzes iespējamo kancerogenitāti, vai pētījumi, lai novērtētu iespējamo mutagenitāti. Reproduktivitātes pētījumi ar žurkām veikti ar devām, kas līdz 10 reizēm pārsniedz cilvēku devu, un tajos nav atklājušies pierādījumi par vājinātu fertilitāti vai reproduktīvo veiktspēju.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Nātrija acetāts, trihidrāts

Nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts Arginīna hidrohlorīds

Sorbīts Polisorbāts 20 Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi

Pēc atšķaidīšanas: ir pierādīta ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanā līdz 24 stundām 2°C - 8°C temperatūrā un turpmākajās 24 stundās 23°C - 27°C temperatūrā.

No mikrobioloģiskās drošības viedokļa atšķaidītais šķīdums ir jāizlieto nekavējoties. Ja neizlieto nekavējoties, par uzglabāšanas laiku lietošanā un apstākļiem ir atbildīgs lietotājs, un tas parasti nedrīkst būt ilgāks par 24 stundām 2°C - 8°C temperatūrā un līdz 24 stundām 23°C - 27°C temperatūrā ievadīšanas laikā.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C). Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Bezkrāsains stikla flakons (I klase) ar butilgumijas aizbāzni un noņemamu aptverošu noslēdzēju (alumīnija) ar plastmasas vāciņu.

Iepakojuma lielums: 1 flakons

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Viens Vimizim flakons ir paredzēts tikai vienreizējai lietošanai. Vimizim ir jāatšķaida ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu infūzijai, lietojot aseptisku paņēmienu. Atšķaidīto šķīdumu ievada pacientiem, lietojot infūzijas komplektu. Var lietot infūzijas komplektu, kas aprīkots ar 0,2 μm filtru līnijā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Vimizim infūzijas sagatavošana

Jālieto aseptisks paņēmiens.

Vimizim pirms ievadīšanas ir jāatšķaida.

Atšķaidāmo flakonu skaita pamatā ir katra pacienta ķermeņa masa. Ieteicamā deva ir 2 mg/kg.

1.Atšķaidāmo flakonu skaitu, pamatojoties uz katra pacienta svaru un ieteicamo devu 2 mg/kg, nosaka, izmantojot turpmāko aprēķinu:

Pacienta ķermeņa masa (kg), reizināta ar 2 (mg/kg) = pacienta deva (mg)

Pacienta deva (mg), dalīta ar 1 (mg/ml Vimizim koncentrātu) = kopējais Vimizim ml skaits

Kopējais Vimizim daudzums (ml), dalīts ar 5 ml flakonā = kopējais flakonu skaits

2.Aprēķināto kopējo flakonu skaitu noapaļo līdz nākošajam veselajam flakonu skaitam. Atbilstošo flakonu skaitu izņem no ledusskapja. Flakonus nesildiet vai nelieciet mikroviļņu krāsnī. Nekratiet flakonus.

3.Sagādājiet infūzijas maisu, kas satur nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu infūzijām, piemērotu intravenozai ievadīšanai. Kopējo infūzijas tilpumu nosaka pacienta ķermeņa masa.

Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir mazāka nekā 25 kg, jāsaņem kopējais tilpums 100 ml.

Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir 25 kg vai lielāka, jāsaņem kopējais tilpums 250 ml.

4.Pirms Vimizim paņemšanas no flakona, katru flakonu vizuāli pārbauda uz daļiņu klātbūtni un krāsas izmaiņām. Tā kā šis ir proteīna šķīdums, var būt saskatāma viegla flokulācija (plāni caurspīdīgi pavedieni). Vimizim šķīdumam ir jābūt dzidram līdz nedaudz opalescējošam un bezkrāsainam līdz bāli dzeltenam. Nelietojiet, ja šķīduma krāsa ir mainījusies vai tajā ir daļiņas.

5.Nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma infūzijām, kas jāizsūc un jāpievieno no infūzijas maisa, tilpums ir vienāds ar pievienojamā Vimizim koncentrāta tilpumu.

6.Aprēķināto Vimizim tilpumu no atbilstošā flakonu skaita izsūc lēni, piesardzīgi, lai izvairītos no pārmērīgas sakratīšanas.

7.Vimizim pievieno infūzijas maisam lēni, uzmanīgi, lai izvairītos no sakratīšanas.

8.Infūzijas maisu lēni pagroza, lai nodrošinātu pareizu Vimizim sadalījumu. Nekratiet šķīdumu.

9.Atšķaidīto šķīdumu ievada pacientiem, izmantojot infūzijas komplektu. Var izmantot infūzijas komplektu, kas aprīkots ar 0,2 µm filtru līnijā.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

BioMarin Europe Limited

10 Bloomsbury Way

London, WC1A 2SL

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/14/914/001

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014. gada 28. aprīlis.

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

MM/GGGG

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas