Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Vistide (cidofovir) – Zāļu apraksts - J05AB12

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsVistide
ATĶ kodsJ05AB12
Vielacidofovir
RažotājsGilead Sciences International Limited

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Vistide 75 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml satur 75 mg bezūdens cidofovira (cidofovir anhydrous). Katrs flakons satur 375 mg/5 ml bezūdens cidofovira kā aktīvo vielu.

Palīgvielas:

Katrs flakons (5 ml) satur aptuveni 2,5 mmol (vai 57 mg) nātrija kā palīgvielu sastāvdaļu. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai.

 

tas

Dzidrs šķīdums.

 

Preparāts pielāgots līdz pH 7,4.

ē

istr

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

 

ğ

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

Vistide ir paredzēts lietošanai CMV retinīta ārstēšanai pieaugušajiem ar iegūtu imūndeficīta sindromu

 

 

re

(AIDS), kuriem nav nieru funkcijas traucējumi. Vistide lietojams tikai tajos gadījumos, kad nav

iespējams izmantot citus līdzekļus.

nav

 

4.2 Devas un lietošanas veids

 

 

 

Terapiju drīkst parakstīt tikai ārsts, ku am ir pieredze HIV infekcijas ārstēšanā.

Pirms katras Vistide ievadīš n s jānosaka kreatinīna līmenis serumā un proteīnu daudzums urīnā. Vistide jānozīmē kopā ar probenecīdu iekšķīgi un fizioloģisko šķīdumu intravenozi, kā aprakstīts tālāk (skatīt apakšpunktā 4.4 par attiecīgajām rekomendācijām un apakšpunktā 6.6 par probenecīda saņemšanu).

Devas

 

vairs

 

 

Pieaugušie:

 

 

les

 

ā SākumterapijaZ . Ieteicamā cidofovira deva ir 5 mg/kg ķermeņa svara (ko ievada 1 stundu ilgas

intravenozas infūzijas veidā ar pastāvīgu infūzijas ātrumu), šo devu ievada reizi nedēļā divas nedēļas pēc kārtas.

Balstterapija. Divas nedēļas pēc sākumterapijas veikšanas sāk balstterapiju. Ieteicamā cidofovira balstdeva ir 5 mg/kg ķermeņa svara (ko ievada 1 stundu ilgas intravenozas infūzijas veidā ar pastāvīgu infūzijas ātrumu), šo devu ievada ik pēc divām nedēļām.

Par cidofovira balstterapijas pārtraukšanu izlemj saskaņā ar pastāvošām rekomendācijām HIV inficēto pacientu ārstēšanai.

Gados vecāki pacienti:

Vistide lietošanas drošība un efektivitāte CMV infekcijas ārstēšanā par 60 gadiem vecākiem cilvēkiem nav noskaidrota. Tā kā gados vecākiem cilvēkiem bieži ir samazināta glomerulu funkcija, tad pirms Vistide ievadīšanas un tās laikā sevišķi rūpīgi jāpārbauda nieru funkcija.

Nieru mazspēja:

Nieru mazspēja [kreatinīna klīrenss ≤ 55 ml/min vai ≥ 2+ proteīna urīnā (≥ 100 mg/dl)] ir kontrindikācija Vistide lietošanai (skatīt apakšpunktos 4.3 un 4.4).

Aknu mazspēja:

Vistide lietošanas drošība un efektivitāte pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pētīta, un tādēļ tas šajā pacientu grupā jālieto ar piesardzību.

Pediatriskā populācija:

Vistide drošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami. Vistide nav ieteicams lietošanai bērniem līdz 18 gadu vecumam.

šķīduma pagatavošanas laikā jāvalkā ķirurģiskie cimdi, aizsargbrillesistrun p iekšpus sltasg s ķirurģiskā tipa virsvalks ar elastīgām aprocēm. Ja Vistide nonāk saskarē ar ādu, tas jānomazgā un jānoskalo ar lielu daudzumu ūdens. (Skatīt apakšpunktā 6.6.)

Lietošanas veids

Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām:

Sagatavojot lietošanai, ievadot un iznīcinot Vistide, jāievēro atbilstoši piesardzības p sākumi. Vistide atšķaidītā šķīduma pagatavošana jāveic bioloģiskās drošības skapī ar lamināru velkmi.ēPersonālam

Vistide paredzēts tikai intravenozām infūzijām. Ieteicamās devas,ğievadīšanas biežumu un infūzijas ātrumu nedrīkst pārsniegt. Vistide pirms ievadīšanas jāatšķaida 100 m l l tros 0,9% (fizioloģiskā) nātrija hlorīda šķīduma. Viss tilpums jāievada pacientam vērenā ar konstantu ātrumu 1 stundu ilgā infūzijā, izmantojot standarta infūzijas sūkni. Lai samazinātu i spējamo nefrotoksicitāti, līdztekus katrai Vistide infūzijai pacientam iekšķīgi jālieto probenecīds un pirms infūzijas intravenozi jāievada fizioloģiskais šķīdums hidratācijai (skatīt apakšpunktā 4.4).

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkurunavo palīgvielām.

Cidofovira lietošana ir kontrindicvairsēta pacientiem, kuri nevar saņemt probenecīdu vai citas sulfamīdu saturošas zāles (skatīt apakšpunktā 4.4 „Nefrotoksicitātes novēršana”).

Vistide ir kontrindicēts pacientiem r nieru mazspēju (skatīt apakšpunktā 4.2).

Vienlaicīga Vistide ievadīšana ar citiem potenciāli nefrotoksiskiem medikamentiem ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktlesā 4.4).

Vistide nedrīkst injicēt intraokulāri; tieša intraokulāra injekcija var ievērojami samazināt intraokulāro spiedienuāun pas iktināt redzi.

4.4 ZĪpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vistide paredzēts tikai intravenozām infūzijām, un to nedrīkst lietot, izmantojot citas metodes, tai skaitā injicēt intraokulāri vai aplicēt ārīgi. Vistide jāievada vēnā ar pietiekami strauju asins plūsmu, lai tas ātri atšķaidītos un izplatītos organismā.

Vistide lietošanas drošība un efektivitāte nav pierādīta citām slimībām, izņemot CMV retinīta ārstēšanai pieaugušajiem ar AIDS.

Nieru mazspēja/hemodialīze

Ārstēšanu ar Vistide nedrīkst uzsākt pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir ≤ 55 ml/min vai

≥ 2+ proteīna urīnā (≥ 100 mg/dl), jo optimālā sākumdeva un balstdeva pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru bojājumiem nav zināma. Cidofovira efektivitāte un drošība šādos apstākļos nav pētīta.

Augstas plūsmas hemodialīze samazināja cidofovira līmeni serumā par aptuveni 75%. Devas frakcija, ko izdalīja hemodialīzes laikā, ir 51,9 ± 11,0%.

Nefrotoksicitāte

No devas atkarīgā nefrotoksicitāte ir galvenā devu ierobežojošā toksicitāte, kas saistīta ar cidofovira lietošanu (skatīt apakšpunktā 4.8). Cidofovira lietošanas drošība nav izvērtēta pacientiem, kuri saņem citus zināmus potenciāli nefrotoksiskus medikamentus (piemēram, tenofoviru, aminoglikozīdus, amfotericīnu B, foskarnetu, intravenozi lietojamu pentamidīnu, adefoviru un vankomicīnu).

Vistide nevajadzētu ievadīt vienlaicīgi ar zālēm, kas satur tenofovira dizoproksila fumarātu, Fankoni sindroma riska dēļ (skatīt apakšpunktā 4.5).

 

tas

Iesaka pārtraukt potenciāli nefrotoksisko zāļu lietošanu vismaz 7 dienas pirms cidofovira lietošanas

uzsākšanas.

ē

Pacientiem, kuri tika ārstēti ar 3,0 mg/kg, 5,0 mg/kg vai 10 mg/kg cidofovira bez līdz ekus

probenecīda lietošanas, attīstījās nieru proksimālo kanāliņu šūnu bojājums, ieskaitot glikozūriju, un samazinājās fosfātu, urīnskābes un bikarbonātu līmenis serumā, un palielinājās k eatinīna līmenis serumā. Dažiem pacientiem nefrotoksicitātes pazīmes bija daļēji atgriezeni kas. Līdztekus probenecīda lietošana ir būtiska izteiktas cidofovira nefrotoksicitātes samazināšanā tādā apjomā, lai cidofovira terapijas ieguvuma/riska līdzsvara rezultāts ir akceptējams.

Nefrotoksicitātes novēršana

 

istr

Terapijas laikā jānodrošina iekšķīgi lietojama probenecīda i vadğīšana un adekvāta intravenoza

 

re

 

prehidratācija ar nātrija hlorīda šķīdumiem (skatīt apakšpunktā 6.6 par probenecīda saņemšanu) ar katru cidofovira devu. Visos klīniskajos pētnavījumos, kas bija eltīti klīniskās efektivitātes noteikšanai, pacienti saņēma cidofoviru kopā ar probenecīdu. Di i grami probenecīda jālieto 3 stundas pirms cidofovira devas ievadīšanas un pa vienam gr m m − 2 stundas un 8 stundas pēc 1 stundu ilgās cidofovira infūzijas beigām (kopā 4 grami). Probe ecīds mēdz izraisīt sliktu dūšu un/vai vemšanu, lai to mazinātu, pacientam jāiesaka paēst pirms katras probenecīda devas ieņemšanas. Var būt nepieciešamība lietot pretvemšanasvairslīdzekli.

Ja probenecīds pacientam izraisa alerģ skus jeb paaugstinātas jutības simptomus (piemēram, izsitumus, drudzi, drebuļus vai anafil ksi), prof laktiskos un terapeitiskos nolūkos izmanto attiecīgus antihistamīna līdzekļus un/ i p r cetamolu.

Cidofovira lietošanalesir kontrindicēta pacientiem, kuri nevar lietot probenecīdu sakarā ar klīniski izteiktu hipersen itivitāti pret aktīvo vielu vai šīm zālēm, vai pret citām sulfamīdu saturošām zālēm. Par cidofovira i tošanu bez probenecīda nav klīnisku datu. Veikt desensibilizāciju pret probenecīdu neiesaka.ā

BezZprobenecīda pacientiem pirms katras cidofovira infūzijas intravenozi jāievada viens litrs 0,9% (fizioloģiskā) nātrija hlorīda šķīduma. Pacientiem, kuri labi panes liela šķidruma daudzuma ievadīšanu, var pirms katras cidofovira infūzijas ievadīt vēnā kopā 2 litrus 0,9% nātrija hlorīda šķīduma. Pirmo fizioloģiskā šķīduma litru ievada 1 stundu ilgas infūzijas veidā tieši pirms cidofovira infūzijas, un otro litru − 1−3 stundu ilgā laikposmā vai nu vienlaicīgi ar cidofovira infūziju, vai arī tūliņ pēc cidofovira infūzijas.

Cidofovira terapija jāpārtrauc un jāveic intravenoza hidratācija tad, ja kreatinīna līmenis serumā pieaudzis ≥ 44 µmol/l (≥ 0,5 mg/dl) vai attīstās pastāvīga proteinūrija ≥ 2+. Pacientiem, kuriem ir proteinūrija ≥ 2+, veic intravenozu hidratāciju un pēc tam atkārto urīna analīzi. Ja arī pēc hidratācijas saglabājas proteinūrija ≥ 2+, cidofovira terapija jāpārtrauc. Ja pacientiem, kam pēc intravenozas hidratācijas saglabājas proteinūrija ≥ 2+, turpina ievadīt cidofoviru, vēl vairāk tiks bojāti nieru proksimālie kanāliņi, turklāt var izveidoties glikozūrija, fosfātu, urīnskābes un bikarbonātu samazināšanās serumā un kreatinīna līmeņa pieaugums.

Terapijas pārtraukšana vai iespējami atcelšana ir nepieciešama nieru funkciju izmaiņu gadījumā. Pacientiem, kuri pilnībā atveseļojušies no ar cidofovira lietošanu izraisītu nefrotoksicitāti, cidofovira atkārtotas lietošanas ieguvuma- riska līdzsvars nav izvērtēts.

Pacientu uzraudzība

Proteīnūrija ir agrīns un jutīgs cidofovira izraisītas nefrotoksicitātes simptoms. Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar cidofoviru, jānosaka kreatinīna līmenis serumā un olbaltumvielu daudzums urīnā 24 stundu laikā pirms katras cidofovira devas ievadīšanas. Pirms katras cidofovira devas ievadīšanas jānosaka arī leikocītu skaits asinīs un leikocītu formula (skatīt apakšpunktā 4.8).

Redzes traucējumi

Pacientiem, kuri saņem cidofoviru, jāiesaka regulāri veikt oftalmoloģisku kontroli, jo iespējama

uveīta/irīta un intraokulārās hipotonijas attīstīšanās. Uveīta/irīta gadījumā cidofovira lietošana

 

tas

jāpārtrauc tad, ja nav atbildes reakcijas uz ārstēšanu ar vietēji lietojamiem kortikosteroīdiem vai, ja

stāvoklis pasliktinās, vai, ja irīts/uveīts atkārtojas pēc sekmīgas terapijas.

ē

Citi piesardzības pasākumi

 

Cidofovirs jāuzskata par potenciāli kancerogēnu cilvēkiem (skatīt apakšpunktā 5.3).

Cidofovirs piesardzīgi lietojams pacientiem ar cukura diabētu, jo tas var iz aisī int aokulāru hipotoniju.

Vīriešu kārtas pacienti jābrīdina, ka dzīvniekiem cidofovira ietekmē samaz nās sēklinieku svars un

 

re

rodas hipospermija. Cidofovira klīniskajos pētījumos šāds f kts cilvēistrkiem nav novērots, taču tas var

rasties, izraisot neauglību. Ārstēšanās laikā ar cidofoviru un 3 mēğn šus pēc tam vīriešiem jāiesaka

lietot kontracepcijas barjermetodes (skatīt apakšpunktos 4.6 un 5.3).

nav

 

Jāturpina ievērot atbilstoša piesardzība, lai novērstu HIV pārnešanu.

Palīgvielas

Šīs zāles satur aptuveni 2,5 mmol (vai 57 mg) ātrija katrā flakonā, kas ir jāievēro pacientiem ar

kontrolētu nātrija diētu.

vairs

 

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pastāv risks, ka, vienlaicīgi lietojot Vistide un zāles, kas satur tenofovira dizoproksila fumarātu, var pastiprināties farmakodinamiskā mijiedarbība un pieaugt Fankoni sindroma risks (skatīt apakšpunktā 4.4).

Probenecīds palileslina zidovudīna AUC. Pacienti, kuri saņem abas zāles, rūpīgi jānovēro zidovudīna

izraisītās hemato oģiskās toksicitātes dēļ.

CitāZm NRTIāz lēm, kuras tiek lietotas vienlaikus ar probenecīdu, to lietošanas informācijā jābūt norādei ar atbilstošām rekomendācijām.

Nav veikti klīniski pētījumi par cidofovira/probenecīda un HIV terapijas līdzekļu vai zāļu, ko lieto hronisku vīrusu infekciju (piemēram, HCV un HBV izraisīts hepatīts) ārstēšanai šajā pacientu grupā, mijiedarbību.

Zināms, ka probenecīds ietekmē daudzu zāļu (piemēram, paracetamola, aciklovira, angiotensīnkonvertāzes inhibitoru, aminosalicilskābes, barbiturātu, benzodiazepīnu, bumetanīda, klofibrāta, metotreksāta, famotidīna, furosemīda, nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, teofilīna un zidovudīna) iedarbību.

Tādēļ, parakstot probenecīdu/cidofoviru lietošanai kopā ar citām zālēm, ir svarīgi iepazīties ar jaunāko probenecīda zāļu aprakstu (vai citu atbilstošu ziņu avotu), un atbilstoši visu citu lietojamo zāļu informāciju par zāļu mijiedarbību un citām šo zāļu īpašībām.

4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija vīriešiem un sievietēm:

Sievietēm reproduktīvā vecumā ārstēšanās laikā un pēc ārstēšanās beigām ar cidofoviru jālieto efektīva kontracepcijas metode. Ārstēšanās laikā ar cidofoviru un 3 mēnešus pēc tam vīriešiem jāiesaka lietot kontracepcijas barjermetodes (skatīt apakšpunktā 4.4).

Grūtniecība:

Dati par cidofovira lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt apakšpunktā 5.3).

Vistide grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus,

lietot nav ieteicams.

 

tas

 

 

Zīdīšanas periods:

ē

Nav zināms, vai cidofovirs/metabolīti izdalās cilvēka pienā. Nevar izslēgt risku

 

jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Terapijas laikā ar cidofoviru zīdīšana būtu jāpā t auc.

 

Fertilitāte:

Nav veikti pētījumi par cidofovira ietekmi uz vīriešu vai sieviešu fert l tā . Vīriešu kārtas pacienti

 

 

ğ

jābrīdina, ka dzīvniekiem cidofovira ietekmē samazinās sēklinieku svars un rodas hipospermija.

Cidofovira klīniskajos pētījumos šāds efekts cilvēkiem nav novērots,istrtaču tas var rasties, izraisot

neauglību.

 

re

 

 

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

 

nav

 

Cidofovira nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Cidofovira

terapijas laikā var rasties tādas blakusparādīb s kā stēnija. Ārstam par šo jautājumu jāaprunājas ar

pacientu un, novērtējot slimības izpausmes un medik menta panesību, jādod savas rekomendācijas konkrētam gadījumam.

blakusparādības kla ificētasvairskā ļoti biežas (≥ 1/10), biežas (≥ 1/100 līdz <1/10), retākas (≥ 1/1 000 līdz < 1/100) vai biežum nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Blakusparādības, par kurām

4.8 Nevēlamās blakusparādības

Tālāk tabulā uzskaitītas klīnisk jos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā novērotās

blakusparādības pēc orgānu sistēm s un sastopamības biežuma. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. Pēc biežuma

ziņots pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, norādītas slīpiem burtiem.

Ar cidofovira ietošanu iespējami vai varbūtēji saistītās blakusparādības pēc klīnisko pētījumu

 

les

 

 

un pēcreģistr cijas uzraudzības datiem

 

 

ā

 

 

Orgānu sistēma

 

Nevēlamās zāļu blakusparādības

Z

 

 

 

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

 

 

Ļoti bieži

 

 

Neitropēnija

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

Ļoti bieži

 

 

Galvassāpes

Acu bojājumi

 

 

Bieži

 

 

Irīts, uveīts, pazemināts intraokulārais spiediens

 

 

 

(skatīt apakšpunktā 4.4)

Ausu un labirinta bojājumi

 

 

Nav zināms

 

 

Dzirdes traucējumi

Elpošanas sistēmas traucējum, krūšu kurvja un

videnes slimības

Bieži

 

 

Elpas trūkums

 

 

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi
Ļoti bieži Bieži
Nav zināms
Ādas un zemādas audu bojājumi
Ļoti bieži
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Ļoti bieži
Bieži
Retāk
Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas

Slikta dūša, vemšana

Caureja

Pankreatīts

Alopēcija, izsitumi

Proteinūrija, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs (skatīt apakšpunktā 4.4)

Nieru mazspēja

Iegūts Fankoni sindroms

vietā

Ļoti bieži

Astēnija, drudzis

Bieži

Drebuļi

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā saņemti ziņojumi par nieru mazspējas gadījumiem ( os rp par gadījumiem, kas varētu būt izraisīti ar nieru mazspējas attīstību, proti, paaugstinā s krea inīna līmenis

asinīs, proteinūrija, glikozūrija), kas dažkārt beigušies fatāli. Saņemti arī ziņojumi par akūtu nieru

mazspēju, kas iestājusies pēc tikai vienas vai divu cidofovira devu lietošanas.

 

tas

ē

 

 

 

 

 

 

 

Izmeklējumos konstatēta glikozūrija, proteinūrija/aminoacidūrija, h pour cēmija, hipofosfatēmija

un/vai hipokaliēmija jāsaista ar cidofovira lietošanu saistītu Fankoni ndromu.

 

 

 

 

 

 

 

istr

 

Tālāk tabulā uzskaitītas klīnisko pētījumu laikā novērotās blakusparādības, kas iespējami vai varbūtēji

saistītas ar probenecīda lietošanu:

 

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Orgānu sistēma

 

 

 

Nevēlamās zāļu blakusparādības

 

 

 

 

 

re

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

Ļoti bieži

 

 

 

G lvassāpes

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

Ļoti bieži

 

 

 

Slikta dūša, vemšana

 

 

 

 

nav

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

 

 

Ļoti bieži

 

 

 

Izsitumi

 

 

 

Vispārēji traucējumi un re kc j s

evadīšanas vietā

 

 

 

 

Ļoti bieži

vairs

 

Drudzis

 

 

 

Bieži

 

Astēnija, drebuļi

 

 

 

Bez minētajāmlesblaku parādībām probenecīds var izraisīt vēl citas blakusparādības, tostarp anoreksiju, smaganu sāpīgumu, pi tvīkumu, alopēciju, reiboņus, anēmiju un polakiūriju. Novērotas hipersensitivitāt s r akcijas, proti, dermatīts, nieze, nātrene, un, retumis, anafilakse un Stīvensa- Džonsonaāsindroms. Ziņots par leikēmiju, aknu nekrozi, nefrotisko sindromu un aplastisku anēmiju. NovZērota arī hemolītiskā anēmija, kas varētu būt saistīta ar G6DP deficītu. Tādēļ, parakstot probenecīdu lietošanai kopā ar cidofoviru, svarīgi iepazīties ar jaunāko probenecīda zāļu aprakstu (vai citu atbilstošu ziņu avotu), lai iegūtu pilnīgu informāciju par šo zāļu drošības profilu un pārējām tā īpašībām.

4.9 Pārdozēšana

Ziņots par diviem cidofovira pārdozēšanas gadījumiem. Abos gadījumos pārdozēšana notika, ievadot pirmo sākumdevu, un nākamās cidofovira devas netika ievadītas. Viens pacients saņēma vienu atsevišķu 16,4 mg/kg devu un otrs pacients vienu atsevišķu 17,3 mg/kg devu. Abi pacienti tika hospitalizēti un profilaktiski saņēma per os probenecīdu, kā arī 37 dienas tika intesīvi hidratēti. Vienam no pacientiem radās neizteikti un pārejoši nieru funkcijas traucējumi, bet otram pacientam nieru funkcija nemainījās (skatīt apakšpunktā 4.4).

0,7 (± 0,6)
7,5 (± 4,3)
0,59 (± 0,07)
IC50 (µM)

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiskie pretvīrusu līdzekļi, nukleozīdi un nukleotīdi, izņemot reversās transkriptāzes inhibitorus, ATĶ kods: J05AB12

Vispārīgs raksturojums

Cidofovirs ir citidīna analogs, kuram in vitro un in vivo piemīt aktivitāte pret cilvēka jeb humāno citomegalovīrusu (HCMV). Pret gancikloviru rezistentiem HCMV celmiem var saglabāties jutība pret cidofoviru.

Darbības mehānisms

 

tas

Cidofovirs nomāc HCMV replikāciju, selektīvi inhibējot virusālās DNS sintēzi. Bioķīmi kie dati

liecina, ka inhibējošā darbība piemīt aktīvam intracelulāram cidofovira metabolītam cidofovira

difosfātam, un tas selektīvi inhibē HSV-1, HSV-2 un HCMV DNS polimerāzes.

 

 

ē

Cidofovira difosfāts inhibē šīs virusālās polimerāzes koncentrācijā, kas ir no 8 līdz 600 reizēm mazāka

 

istr

 

par koncentrāciju, kāda nepieciešama, lai tiktu inhibētas cilvēka šūnu DNS polimerāzes alfa, beta un

gamma. Cidofovirs inkorporējas vīrusa DNS struktūrā, rezultātā samazinā vi usālās DNS sintēzes ātrums.

Cidofovirs iekļūst šūnās endocitozes veidā un tiek fosforilēts par cidofovira monofosfātu un pēc tam

Cidofovirs in vitro ir aktīvs pret HCMV, kurš ir herpes viridae vīrusu grupas pārstāvis. Pretvīrusu aktivitāte konstatējama pie koncentrācijām, k s ir ievērojami mazākas par tām, kuras izraisa šūnu bojāeju.

par cidofovira difosfātu. Cidofovira ilgstošā pretvīrusu darbība ir saistīta ar tā metabolītu eliminācijas

 

 

ğ

pusperiodu: cidofovira difosfāts šūnās persistē ar 1765 stundu garu pusperiodu un cidofovira fosfāta-

holīna savienojumam ir 87 stundas ilgs pusperiods.

re

Pretvīrusu aktivitāte

nav

 

 

 

Cidofovira in vitro sensitivitvairsāte parādīta tabulā:

Cidofovira spēja inh bēt vīrusa multiplikāciju šūnu kultūrā

Vīruss

Wildles-type CMV izolāti Ganciklovir-rezistenti CMV izolāti Foskarn t-rezi tenti CMV izolāti

Cidofoviraāin vivo aktivitāte pret HCMV apstiprinājusies kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros AIDS pacientiZar CMV retinītu tika ārstēti ar cidofoviru. Pacientiem, kuri saņēma cidofoviru, laikposms līdz CMV retinīta turpmākai progresēšanai bija statistiski būtiski garāks nekā kontrolgrupas pacientiem.

Abos cidofovira efektivitātes izpētei veltītos pētījumos (GS-93-106 un GS-93-105), laika intervāls līdz retinīta progresēšanai vidēji bija attiecīgi 120 dienas un netika sasniegti vidējais laika intervāls, kamēr neārstētiem kontrolgrupu pacientiem šis rādītājs bija attiecīgi 22 dienas un 21 diena.

GS-93-107 pētījumā, kurā tika iekļauti pacienti ar retinīta paasinājumu pēc terapijas ar citiem līdzekļiem, vidējais laiks līdz retinīta progresēšanai bija 115 dienas.

Vīrusu rezistence

In vitro tika veikta ganciklovir-rezistentu HCMV izolātu selekcija, kuru izpētē konstatēts, ka izolātiem ar mutācijām HCMV DNS polimerāzes gēnā piemita krustota rezistence pret gancikloviru un cidofoviru, bet izolātiem ar mutācijām UL97 gēnā šādas krustotas rezistences nebija. Ar foskarnetu atlasītiem mutantiem netika novērota krustota rezistence pret foskarnetu un cidofoviru. Ar cidofoviru

Saistīšanās ar proteīnu in vitro
Pie cidofovira koncentrācijām robežās no 0,25 līdz 25 µg/ml, in saistās 10% cidofovira vai vēl mazāk.

atlasītiem mutantiem bija mutācija DNS polimerāzes gēnā, un tiem piemita krustota rezistence pret gancikloviru, turpretim pret foskarnetu tie bija jutīgi.

5.2 Farmakokinētiskās īpašības

Galvenais cidofovira eliminācijas ceļš ir caur nierēm nepārveidota preparāta formā, tas pa daļai filtrējas caur glomeruliem un pa daļai tiek secernēts tubulos. Pacientiem ar normālu nieru funkciju 24 stundu laikā 80−100% no intravenozās devas nonāk urīnā nepārveidota cidofovira formā. Pacienta serumā un urīnā cidofovira metabolīti nav atrodami.

Pacientam ievadot 5 mg/kg cidofovira kombinācijā ar probenecīdu per os, stundu ilgās infūzijas beigās cidofovira vidējā (± SD) koncentrācija serumā bija 19,6 (± 7,18) µg/ml. Pilnīgs klīrenss no plazmas vidēji bija 138 (± 36) ml/h/kg, izplatības tilpums stabilas koncentrācijas apstākļos − vidēji

388 (± 125) ml/kg un galīgās eliminācijas pusperiods − vidēji 2,2 (± 0,5) stundas. Ievadottasat evišķas cidofovira devas robežās no 3 līdz 7,5 mg/kg, cidofoviram pierādīta no devas neatk rīga kinētika.

vitro ar plazmasēvai seruma proteīnu

5.3 Preklīniskie dati par drošību

 

 

 

istr

 

 

ğ

Preklīniskos pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka cidofovira galvenais, devu limitējošais efekts ir

 

 

re

 

nefrotoksicitāte. Pētījumos ar pērtiķiem apstiprināts proben cīda n froprotektīvais efekts: 52 nedēļas

ilgā pētījumā cynomolgus pērtiķi reizi nedēļā saņēma 2,5 mg/kg cidofovira intravenozi un 1 g

probenecīda per os.

nav

 

 

Kancerogenitāte

 

 

 

 

 

26 nedēļas ilgā toksicitātes pētījumā žurkām intr venozi ievadīja cidofoviru devā, kas nodrošināja subterapeitisku cidofovira līmeni plazmā, un tika konst tēts, ka žurku mātītēm ievērojami pieauga

krūts dziedzera adenokarcinomas žu ku mātītēm attīstās pat pie tik mazām devām kā 0,6 mg/kg nedēļā. Abos pētījumos audzēji zve dojās 3 mēnešu laikā. Turpretim cynomolgus pērtiķiem, kuriem 52 nedēļas pēc kārtas intravenozi ev dīja cidofoviru devās līdz pat 2,5 mg/kg nedēļā, audzēji neveidojās.

Mutagenitāte unlesreproduktī ā toksicitāte

krūts dziedzera adenokarcinomas biežums un abu dzimumu žurkām − Zymbal dziedzera karcinoma. Citā pētījumā žurkām 19vairsnedēļas pēc kārtas reizi nedēļā subkutāni injicēja cidofoviru un novēroja, ka

Pētījumos konstatēt , ka cidofovirs ir klastogēns in vitro pie koncentrācijas 100 µg/ml, un tas ir embriotoksisks žurkām un trušiem.

Mutagenitātes testos ar mikrobiem − Salmonella typhimurium uz bāzu pāru substitūciju vai frameshift mutZācij m (pēc Eimsa) un Escherichia coli uz reversām mutācijām − līdz cidofovira devai

5 mg/trauciņā, gan izmantojot metabolisku aktivāciju ar žurku aknu S-9 frakciju, gan bez aktivācijas, nekādas mutagēnas reakcijas netika konstatētas.

In vivo novērots, ka pelēm, kuras intraperitoneāli saņēma lielas, toksiskas cidofovira devas (≥ 2 000 mg/kg), veidojas polihromātiski eritrocīti ar mikrokodoliņiem.

In vitro cilvēka perifēro asiņu limfocītos cidofovirs bez metaboliskas aktivācijas (bez S-9 frakcijas) inducēja hromosomu aberācijas. Pārbaudot 4 cidofovira koncentrācijas līmeņus (no 12,5 līdz

100 µg/ml), konstatēts, ka metafāzes bojājuma procentuālais skaits un aberāciju skaits šūnā palielinās paralēli koncentrācijas pieaugumam.

Vīriešu kārtas pacienti jābrīdina, ka dzīvniekiem cidofovira ietekmē samazinās sēklinieku svars un rodas hipospermija. 13 nedēļas pēc kārtas žurku tēviņiem intravenozi ievadot cidofoviru devās līdz

15 mg/kg nedēļā, nelabvēlīga ietekme uz auglīgumu un kopējo reprodukciju netika novērota. Žurku mātītēm, kuras 6 nedēļas līdz pārošanās laikam un vēl 2 nedēļas pēc pārošanās reizi nedēļā intravenozi saņēma 1,2 mg/kg vai lielāku cidofovira devu, bija mazāki metieni, dzima mazāks skaits dzīvu mazuļu un pieauga augļa agrīnas rezorbcijas gadījumu skaits. Perinatālās un postnatālās attīstības pētījumos, kuros žurku mātītes no 7. gestācijas dienas līdz 21. pēcdzemdību dienai (aptuveni 5 nedēļas) reizi dienā saņēma subkutānu cidofovira injekciju līdz 1,0 mg/kg/dienā lielās devās, netika novērota nekāda ietekme uz žurku mazuļu dzīvotspēju, augšanu, uzvedību, dzimumnobriešanu un reproduktīvām spējām. Pēc cidofovira intravenozas ievadīšanas katru dienu organoģenēzes periodā grūsnām žurkām pa 1,5 mg/kg dienā un grūsnām trušu mātītēm pa 1,0 mg/kg/dienā dzima mazuļi ar samazinātu ķermeņa svaru. Ievadot trušiem 1,0 mg/kg dienā, mazuļiem īpaši bieži attīstījās ārējas, mīksto audu un skeleta anomālijas, turklāt šī deva bija toksiska arī trušu mātītei. Embriotoksisks efekts neradās līdz devai 0,5 mg/kg dienā žurkām un līdz 0,25 mg/kg dienā trušiem.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

 

 

ē

Nātrija hidroksīds

 

 

istr

tas

 

 

 

Sālsskābe

 

 

 

 

Ūdens injekcijām

 

ğ

 

6.2

NESADERĪBA

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

Zāles ar citiem preparātiem vai šķīdinātājiem (izņemot apakšpunktā 6.6 minētos) sajaukt (lietot

maisījumā) nedrīkst.

nav

 

 

 

6.3

Uzglabāšanas laiks

 

 

 

 

 

 

 

3 gadi.

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

No mikrobioloģiskā viedokļa, zāles jāizlieto nekavējoties.

 

 

 

Ir pierādīts, ka zāles saglabā ķīm sko un fizikālo stabilitāti 24 stundas, uzglabājot 2-8°C temperatūrā, ja atšķaidīšana veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos. Nav ieteicams atšķaidīto šķīdumu uzglabāt ilgāk par 24 stundām i s s ldēt. Atdzesēts šķīdums pirms lietošanas jāatstāj istabas temperatūrā, kamēr tas sasilst.

6.4 Īpaši uzglablesāšanas nosacījumi

Uzglabāāt temp ratūrā līdz 30°C. Neatdzesēt un nesasaldēt. AtšķZaidītu z ļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt apakšpunktā 6.3.

6.5 Iepakojuma veids un saturs

5 ml caurspīdīga stikla flakoni, uzpildīti līdz 5 ml tilpumam. Iepakojuma sastāvdaļas: I klases caurspīdīga borosilikāta stikla flakoni, ar teflonu pārklāti pelēki butilgumijas aizbāžņi un gofrēta alumīnija vāciņi ar noņemamu plastmasas aizzīmogojumu. Katrā iesaiņojumā ir viens 5 ml flakons.

Vistide tiek izlaists vienreizējas lietošanas flakonos. Daļēji izlietotie flakoni jāiznīcina.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Šķīduma pagatavošana un ievadīšana

Vistide flakoni pirms lietošanas jāpārbauda vizuāli, vai tajā nav redzamas daļiņas un vai tas nav mainījis krāsu.

Ar šļirci aseptiski paņem vajadzīgo Vistide devu no flakona, pievieno infūzijas maisiņā esošam 100 ml 0,9% (fizioloģiskā) nātrija hlorīda šķīdumam un rūpīgi sajauc. Viss tilpums jāievada pacientam vēnā ar konstantu ātrumu 1 stundu ilgā infūzijā, izmantojot standarta infūzijas sūkni. Vistide drīkst ievadīt tikai tie veselības aprūpes speciālisti, kuriem ir atbilstoša pieredze AIDS pacientu aprūpē.

Ir pierādīta Vistide ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pēc tā sajaukšanas ar nātrija hlorīda šķīdumu stikla pudelēs, infūziju maisiņos, kas sastāv no polivinilhlorīda (PVH) vai etilēna/propilēna kopolimēra, un no PVH sastāvošos intravenozas ievadīšanas komplektos. Cita veida intravenozas ievadīšanas komplekti un infūzijas maisiņi nav izvērtētas.

Saderības pētījumi ar Ringera šķīdumu, Ringera- Laktāta šķīdumu vai bakteriostatiskiem infūziju šķīdumiem nav veikti.

Rīkošanās ar preparātu un iznīcināšana

Sagatavojot lietošanai, ievadot un iznīcinot Vistide, jāievēro atbilstoši piesardzības p sākumi. Vistide

atšķaidītā šķīduma pagatavošana jāveic bioloģiskās drošības skapī ar lamināru velkmi. Personālam

šķīduma pagatavošanas laikā jāvalkā ķirurģiskie cimdi, aizsargbrilles un p iekšpusēsltasgts ķirurģiskā tipa virsvalks ar elastīgām aprocēm. Ja Vistide nonāk saskarē ar ādu, tas jānomazgā un jānoskalo ar lielu daudzumu ūdens. Vistide pārpalikumi un visi materiāli, kas izmanto i a šķaidījuma pagatavošanai

Probenecīda saņemšana

istr

Probenecīds netiek piegādāts kopā ar Vistide, un tas iegūstams arğprobenecīda reģistrācijas apliecības

 

re

un ievadīšanai, jāievieto ūdensnecaurlaidīgā un neplīstošā konteinerā znīc nāšanai. Neizlietotās zāles vai izlietotos materiālus jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

īpašnieka starpniecību. Taču, ja rodas grūtības ar probenecīda saņemšanu, sīkāku informāciju var iegūt, sazinoties ar Vistide reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību (skatīt arī apakšpunktos 4.2 un 4.4).

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

 

vairs

nav

Gilead Sciences International Limited

Cambridge

 

 

CB21 6GT

 

 

Lielbritānija

 

 

les

 

 

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS

 

ā

 

 

EU/1/97/037/001

 

 

9. ZREĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1997. gada 23.aprīlis Pārreģistrācijas datums: 2007. gada 23.aprīlis

10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas