Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Visudyne (verteporfin) – Zāļu apraksts - S01LA01

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsVisudyne
ATĶ kodsS01LA01
Vielaverteporfin
RažotājsNovartis Europharm Limited

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Visudyne 15 mg pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai.

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens flakons satur 15 mg verteporfīna (Verteporfinum).

Pēc izšķīdināšanas, 1 ml satur 2 mg verteporfīna. 7,5 ml pagatavotā šķīduma satur 15 mg verteporfīna.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai.

Pulveris, kura krāsa ir no tumši zaļas līdz melnai.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Visudyne ir paredzēts:

-pieaugušajiem ar eksudatīvu („mitrās” formas) vecuma izraisītu makulāru deģenerāciju (Age- related Macular Degeneration - AMD) ar galvenokārt klasisku subfoveālu horoidālu neovaskularizāciju (Choroidal Neovascularisation - CNV) vai

-pieaugušajiem ar sekundāru subfoveālu horoidālu neovaskularizāciju pēc patoloģiskas miopijas.

4.2.Devas un lietošanas veids

Visudyne drīkst ievadīt tikai oftalmoloģijas speciālisti, kuriem ir pieredze, ārstējot pacientus ar vecuma izraisītu makulāru deģenerāciju vai patoloģisku miopiju.

Devas

Pieaugušie, tai skaitā gados vecāki pacienti (vecāki par 65 gadiem)

Visudyne fotodinamiskā terapija (Photo Dynamic Therapy - PDT) ir divpakāpju process.

Vispirms 10 minūšu ilgas intravenozas infūzijas veidā ievada 6 mg/m2 ķermeņa virsmas Visudyne, kas atšķaidīts ar 30 ml infūziju šķīduma (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Nākamais terapijas solis ir Visudyne aktivācija ar gaismu – 15 minūtes pēc infūzijas sākuma (skatīt „Lietošanas veids”).

Pacienti atkārtoti jāizmeklē ar 3 mēnešu intervālu. Horoidālās neovaskularizācijas (choroidal neovascularisation – CNV) noplūdes recidīva gadījumā Visudyne terapijas kursu iespējams atkārtot līdz pat 4 reizēm gadā.

Otras acs ārstēšana ar Visudyne

Nav pieejami klīniskie dati, kas pamatotu vienlaicīgu otras acs ārstēšanu. Tomēr, ja ir nepieciešams veikt otras acs ārstēšanu, otras acs apstarošana ar gaismu jāveic tūlīt pēc pirmās acs apstarošanas, bet ne vēlāk kā 20 minūtes pēc infūzijas ievadīšanas.

Aknu darbības traucējumi

Visudyne terapija rūpīgi jāapsver pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai žults nosprostojumu. Pieredzes par šādu pacientu ārstēšanu nav. Tā kā verteporfīns galvenokārt izdalās ar žulti, iespējama verteporfīna iedarbības pastiprināšanās. Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem verteporfīna iedarbība nav būtiski palielināta (skatīt „Biotransformācija” un „Eliminācija” 5.2. apakšpunktā) un tāpēc devas korekcija nav nepieciešama.

Visudyne ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Visudyne lietošana nav pētīta pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Tomēr zāļu farmakoloģiskās īpašības neliecina par nepieciešamību veikt devas korekciju (skatīt „Biotransformācija” un „Eliminācija” 5.2. apakšpunktā).

Pediatriskā populācija

Visudyne drošums un efektivitāte, lietojot pediatriskajā populācijā, nav pierādīta. Visudyne nav indicēts lietošanai šajā pacientu grupā.

Lietošanas veids

Šīs zāles paredzētas vienīgi ievadīšanai intravenozas infūzijas veidā.

Visudyne aktivē ar gaismu, izmantojot piemērotas kontaktlēcas, ar diodes lāzeru caur lampas spraugu un uzmontētu optiskās šķiedras ierīci ģenerē netermisku sarkanu gaismu (viļņa garums 689 nm ±

3 nm). Lai nodrošinātu nepieciešamo gaismas devu – 50 J/cm2, izmantojot ieteikto gaismas intensitāti (600 mW/cm2), ir nepieciešamas 83 sekundes.

Horoidālā neovaskularizācijas bojājuma apjoms (lielākā lineārā dimensija) tiek noteikts izmantojot fluorescento angiogrāfiju un fundus fotografēšanu. Ieteicamas fundus kameras ar palielinājuma diapazonu 2,4–2,6X. Terapijas laukam vajadzētu nosegt visu neovaskularizāciju, asinis un/vai bloķēto fluorescenci. Lai nodrošinātu ārstēšanas efektivitāti, gadījumos, kad bojājums ir slikti norobežots, papildus redzamajam bojājumam jāpārklāj vēl 500 µm zona. Koagulācijas nazālai malai nevajadzētu būt tuvāk par 200 µm optiskā diska temporālajai malai. Lielākais pārklātais laukums klīniskajos pētījumos pirmajā ārstēšanas reizē bija 6 400 µm. Ārstējot bojājumus, kuri ir lielāki par laukumu, kuru varētu pārklāt, gaismas kūlim vajadzētu skart iespējami lielākās aktīvā bojājuma vietas.

Lai panāktu optimālu terapijas efektu, ir būtiski ievērot iepriekš sniegtos norādījumus.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Visudyne ir kontrindicēts arī pacientiem ar porfīriju un pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt „Aknu darbības traucējumi” 4.2. apakšpunktā).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fotosensitivitāte un gaismas iedarbība

Pacientiem, kuri saņem Visudyne, 48 stundas pēc infūzijas iestājas organisma jutība pret gaismu (fotosensitivitāte). Šajā laikā pacientiem jāizvairās no tiešas saules staru vai spilgtas iekštelpu gaismas (piemēram, solārijs, spilgta halogēno spuldžu gaisma vai spēcīgs apgaismojums operāciju zālēs vai stomatoloģiskajos kabinetos) ietekmes uz neaizsargātu ādu, acīm vai citiem orgāniem. Jāizvairās arī ilgstoši uzturēties tādu gaismu emitējošu medicīnisku ierīču kā pulsa oksimetrs radītajā gaismā

48 stundu laikā pēc Visudyne saņemšanas.

Ja pacientiem pirmo 48 stundu laikā pēc infūzijas ir jāatstāj telpas dienas gaismas periodā, āda un acis ir jāaizsargā, valkājot aizsargājošu apģērbu un tumšas saulesbrilles. Aizsardzībai pret fotosensitivitātes reakcijām UV staru aizsargekrāni ir neefektīvi.

Vienmērīgs iekštelpu apgaismojums ir drošs. Pacientiem nav jāatrodas tumsā un tie jāmudina pakļaut savu ādu vienmērīga iekštelpu apgaismojuma iedarbībai, tādējādi tas, tā sauktās fotobalināšanas ceļā, palīdzēs zāles ātri izvadīt caur ādu.

Lietošana pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai žults nosprostojumu Visudyne terapija rūpīgi jāapsver pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai žults nosprostojumu, jo pieredzes par šādu pacientu ārstēšanu nav. Tā kā verteporfīns galvenokārt izdalās ar žulti, iespējama verteporfīna iedarbības pastiprināšanās.

Smaga redzes pasliktinājuma risks

Pacientiem ar smagu redzes pasliktinājumu (atbilst 4 vai vairāk rindām) nedēļas laikā pēc terapijas nav atļauts ordinēt atkārtotus terapijas kursus – vismaz līdz laikam, kad redzes spēja ir atjaunojusies pakāpē, kāda tā bija pirms terapijas. Šajā gadījumā ārstējošam ārstam rūpīgi jāapsver nākamā terapijas kursa sniegtais ieguvums un potenciālais risks.

Šķīduma infūzijām ekstravazācija

Visudyne ekstravazācija, īpaši, ja skartais rajons ir pakļauts gaismas iedarbībai, var izraisīt spēcīgas sāpes, iekaisumu, tūsku, čūlu veidošanos un (ādas) krāsas maiņu injekcijas vietā. Lai atvieglotu sāpes, var būt nepieciešama terapija ar pretsāpju zālēm. Ekstravazācijas gadījumā infūzija nekavējoties jāpārtrauc. Skartais rajons līdz tūskas un krāsas maiņas izzušanai rūpīgi jāsargā no tiešas spilgtas gaismas iedarbības. Injekcijas vietā ir jāliek aukstas kompreses. Lai izvairītos no ekstravazācijas, pirms Visudyne infūzijas sākuma ir jāpieslēdz brīvas plūsmas intravenozās infūzijas sistēma. Infūzijas sistēmas darbība ir jākontrolē. Infūzijai jāizmanto iespējami lielākā rokas vēna, vislabāk – elkoņa vēna. Jāizvairās no mazo vēnu, kas atrodas rokas aizmugures daļā, izmantošanas.

Paaugstinātas jutības reakcijas

Ziņots par sāpēm krūšu kurvī, vazovagālām un paaugstinātas jutības reakcijām saistībā ar Visudyne infūziju. Gan vazovagālās, gan paaugstinātas jutības reakcijas ir saistītas ar vispārējiem simptomiem, kā sinkopēm, svīšanu, reiboņiem, izsitumiem, elpas trūkumu, piesārtumu un asinsspiediena un sirds darbības izmaiņām. Retos gadījumos šīs reakcijas var būt smagas un iespējami krampji.Visudyne infūzijas laikā pacientam jāatrodas stingrā medicīniskā kontrolē.

Anestēzija

Nav klīnisko datu par Visudyne lietošanu pacientiem vispārējā anestēzijā. Injicējot Visudyne bolus injekcijas veidā sedatētām vai anestezētām cūkām devā, kas ievērojami pārsniedz cilvēkam ieteikto, tika novērotas nopietnas hemodinamikas izmaiņas, ieskaitot nāvi, kuru iespējams izraisīja komplementa aktivācija. Premedikācija ar difenhidramīnu mazināja šīs izpausmes, ļaujot secināt, ka histamīnam ir nozīme šo procesu izraisīšanā. Šīs parādības netika novērotas pie samaņas esošām, nesedatētām cūkām vai jebkurām citām sugām, ieskaitot cilvēku. Verteporfīnam sasniedzot koncentrāciju, kura vairāk kā 5 reizes pārsniedz plazmā paredzamo ārstēšanas laikā, novēroja nelielu komplementa aktivāciju cilvēka asinīs in vitro. Nav ziņu par klīniski būtisku komplementa aktivāciju klīniskajos pētījumos, taču pēcreģistrācijas uzraudzības laikā bija ziņojumi par anafilaktiskām reakcijām. Visudyne infūzijas laikā pacients rūpīgi jānovēro un jāapsver vispārējās anestēzijas nepieciešamība Visudyne terapijas laikā.

Citi brīdinājumi

Visudyne satur nelielu daudzumu butilhidroksitoluola (E321), kas kairina acis, ādu un gļotādas. Tādēļ tieša kontakta gadījumā tas jānomazgā ar lielu ūdens daudzumu.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Cilvēkiem mijiedarbības pētījumi nav veikti.

Citas fotosensibilizējošas vielas

Ir iespējams, ka vienlaicīga citu fotosensibilizējošu zāļu (piemēram, tetraciklīna, sulfanilamīdu, fenotiazīna, sulfonilurīnvielas, hipoglikemizējošo zāļu, tiazīda grupas diurētisko līdzekļu un grizeofulvīna) lietošana var paaugstināt fotosensitivitātes reakciju iespēju. Tādēļ, lietojot Visudyne kopā ar citām zālēm, kurām piemīt fotosensibilizējoša iedarbība, jāievēro piesardzība (skatīt „Fotosensitivitāte un gaismas iedarbība” 4.4. apakšpunktā).

Vielas, kuras palielina verteporfirīna uzsūkšanos asinsvadu endotēlijā

Ir zināms, ka tādas vielas kā kalcija kanālu blokatori, polimiksīns B un staru terapija mēdz izmainīt asinsvadu endotēliju. Balstoties uz teorētiskiem datiem un, neskatoties uz klīnisku pieradījumu trūkumu, šīs vielas varētu palielināt verteporfirīna uzsūkšanos audos, ja tiek lietotas vienlaicīgi.

Brīvo radikāļu slazdi

Neskatoties uz to, ka nav klīnisku pieradījumu un, pēc teorētiskiem datiem spriežot, antioksidanti (piemēram, bēta karotīns) vai citas zāles, kuras darbojas kā brīvo radikāļu slazdi (piemēram, dimetilsulfoksīds (DMSO), formiāts, mannīts vai alkohols) varētu inaktivēt skābekļa reaktīvas formas, ko radīja verteporfirīns, tādā veidā samazināt tā aktivitāti.

Zāles, kuras darbojas pret asinsvadu oklūziju

Tā kā asinsvadu oklūzija ir galvenais verteporfirīna darbības mehānisms, teorētiski pastāv iespēja, ka līdzekļi, piemēram, vazodilatātori, un tās, kuras samazina trombu veidošanos un trombocītu agregāciju (piemēram, tromboksāna A2 inhibitori), var darboties kā verteporfirīna antagonisti.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Klīniskie dati par verteporfīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja par teratogēnu ietekmi vienas sugas dzīvniekiem (žurkām) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms. Visudyne grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība (tikai, ja ieguvums attaisno risku auglim).

Barošana ar krūti

Verteporfīns un tā diskābes metabolīts nelielā daudzumā izdalās ar cilvēka mātes pienu. Tādēļ mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, to ievadīt nav atļauts, vai arī zīdīšana uz 48 stundām pēc zāļu ievades ir jāpārtrauc.

Fertilitāte

Nav datu par verteporfīna ietekmi uz cilvēka fertilitāti. Preklīniskajos pētījumos nekonstatēja ietekmi uz fertilitāti un genotoksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Šo rezultātu klīniskā nozīme nav zināma. Pacienti reproduktīvajā vecumā jāinformē par fertilitātes datu trūkumu, un Visudyne drīkst ievadīt vienīgi individuāli izvērtējot iespējamā riska un ieguvuma attiecību.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pēc terapijas ar Visudyne pacientiem var attīstīties pārejoši redzes traucējumi, piemēram, patoloģiska redze, redzes spējas pavājinājums vai redzes lauka defekti, kas var traucēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Kamēr šādi simptomi saglabājas, pacientiem nav atļauts vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Vairums nevēlamo blakusparādību ir vieglas vai vidēji smagas un tās ir pārejošas. Pacientiem ar patoloģisku miopiju novērotās blakusparādības bija līdzīgas tām, ko novēroja pacientiem ar AMD.

Visudyne (verteporfīns infūzijām) lietošanas laikā visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības ir reakcijas injekcijas vietā (tai skaitā sāpes, tūska, iekaisums, ekstravazācija, izsitumi, asiņošana, (ādas) krāsas maiņa) un redzes traucējumi (tai skaitā neskaidra, miglaina redze, fotopsija, samazināts redzes asums, redzes lauka defekti, kā skotoma un melni plankumi).

Novērotas sekojošas nevēlamas blakusparādības, par kurām uzskata, ka tās ir saistītas ar Visudyne lietošanu. Blakusparādības norādītas pa sistēmas orgānu grupām un pēc sastopamības biežuma, izmantojot šādu klasifikāciju: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Imūnās sistēmas traucējumi

 

Bieži

Paaugstināta jutība1.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Hiperholesterīnēmija.

Nervu sistēmas traucējumi

 

Bieži

Sinkope, galvassāpes, reibonis1.

Retāk

Hiperestēzija.

Nav zināmi

Vazovagālas reakcijas1.

Acu bojājumi

 

Bieži

Smags redzes samazinājums2, redzes traucējumi, piemēram,

 

samazināts redzes asums, neskaidra, miglaina redze vai fotopsija,

 

redzes lauka defekti, piemēram, skotoma, pelēks vai tumšs oreols

 

un melni plankumi.

Retāk

Tīklenes atslāņošanās, tīklenes asiņošana, stiklveida ķermeņa

 

asiņošana, tīklenes tūska.

Reti

Tīklenes išēmija (tīklenes vai horoidālo asinsvadu necaurlaidība).

Nav zināmi

Tīklenes pigmentepitēlija plīsums, makulāra tūska.

Sirds funkcijas traucējumi

 

Nav zināmi

Miokarda infarkts3.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

 

Retāk

Hipertensija.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Aizdusa1.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Slikta dūša.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Fotosensitivitātes reakcijas4.

Retāk

Izsitumi, nātrene, nieze1.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Sāpes injekcijas vietā, tūska injekcijas vietā, iekaisums injekcijas

 

vietā, ekstravazācija injekcijas vietā, astēnija.

Retāk

Paaugstinātas jutības reakcijas injekcijas vietā, asiņošana injekcijas

 

vietā, ādas krāsas maiņa injekcijas vietā, drudzis, sāpes.

Reti

Savārgums1.

Nav zināmi

Pūslīšu veidošanās injekcijas vietā.

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Bieži

Ar infūziju saistītas sāpes krūtīs5, ar infūziju saistītas reakcijas, kas

 

primāri izpaužas kā sāpes mugurā5, 6.

1Ziņots par vazovagālām un paaugstinātas jutības reakcijām saistībā ar Visudyne infūziju. Vispārējie simptomi var būt galvassāpes, vājums, sinkopes, svīšana, reiboņi, izsitumi, nātrene, nieze, elpas trūkums, piesārtums un asinsspiediena un sirds darbības izmaiņas. Retos gadījumos šīs reakcijas var būt smagas un iespējami krampji.

2Smags redzes samazinājums, kas atbilst 4 vai vairāk rindām, septiņu dienu laikā pēc terapijas ir aprakstīts 2,1 % pacientu, kuri verteporfīnu saņēma ar placebo kontrolētu III fāzes klīnisku oftalmoloģisku pētījumu laikā un mazāk kā 1 % pacientu nekontrolētos klīniskos pētījumos. Parādību galvenokārt novēroja tikai pacientiem ar slēptiem (4,9 %) vai minimāliem klasiskiem CNV bojājumiem vecuma izraisītas makulāras deģenerācijas (Age-related Macular Degeneration - AMD) gadījumā. Pacientiem, kuri saņēma placebo, parādību nenovēroja. Dažiem pacientiem redze daļēji atjaunojās.

3Saņemti ziņojumi par miokarda infarkta gadījumiem (reizēm pat 48 stundu laikā pēc infūzijas), īpaši pacientiem ar sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumiem anamnēzē.

4Fotosensitivitātes reakcijas (2,2 % pacientu, < 1 % Visudyne terapijas kursu) izpaužas kā saules apdegumi pēc atrašanās tiešos saules staros, parasti 24 stundu laikā pēc Visudyne terapijas kursa. No šādām reakcijām jāizvairās, ievērojot instrukcijas, kas attiecas uz aizsardzību pret fotosensibilizāciju un ir aprakstītas 4.4. apakšpunktā.

5Ar infūziju saistītas sāpes mugurā un krūtīs, kas var izstarot arī uz citām ķermeņa daļām, ieskaitot, bet ne tikai, uz iegurni, plecu joslu un ribām.

6Paaugstināts muguras sāpju gadījumu biežums Visudyne grupas zāļu infūzijas laikā nav saistīts ne ar kādām hemolīzes vai alerģisku reakciju pazīmēm. Parasti infūzijas beigās muguras sāpes izzūd.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Zāļu pārdozēšana un/vai gaismas iedarbība uz ārstēto aci var izraisīt neselektīvu normālo tīklenes asinsvadu necaurlaidību un, iespējams, smagu redzes samazinājumu.

Zāļu pārdozēšana var paildzināt pacienta fotosensitivitātes periodu. Šādā gadījumā pacientam nepieciešama ilgāka ādas un acu aizsardzība pret tiešas saules staru vai spilgta iekštelpu apgaismojuma iedarbību. Šī perioda ilgums ir proporcionāls pārdozēšanas pakāpei.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: oftalmoloģiskie līdzekļi, antineovaskularizācijas preparāti, ATĶ kods:

S01LA01

Verteporfīns, ko dēvē arī par benzoporfirīna atvasinājumu monoskābēm (BPD-MA), sastāv no vienādas aktivitātes reģioizomēru – BPD-MAC un BPD-MAD – maisījuma attiecībā 1:1. Šo maisījumu izmanto kā gaismas aktivētas zāles (fotosensibilizatoru).

Pats verteporfīns, ja to lieto klīniskajai praksei ieteikto devu robežās, nav citotoksisks. Citotoksiskas vielas tas rada tikai tad, ja to skābekļa klātbūtnē aktivē ar gaismu. Ja porfirīna absorbētā enerģija tiek nodota skābekļa molekulām, ģenerējas atomārs skābeklis ar ārkārtīgi augstu reaģēšanas spēju.

Atomārais skābeklis tā izkliedes rajonā sagrauj bioloģiskās struktūras, kā rezultātā aizsprostojas asinsvadi un iestājas šūnu bojājumi un, noteiktos apstākļos, arī bojāeja.

PDT selektivitāti, izmantojot verteporfīnu, papildus lokālai aktivizācijai ar gaismu, pamato selektīva un ātra verteporfīna aizture strauji proliferējošās šūnās, ieskaitot arī endotēliju acs asinsvadu apvalka neovaskulāros jaunveidojumos.

Vecuma izraisīta makulāra deģenerācija ar galvenokārt klasiskiem subfoveāliem bojājumiem Visudyne ir pētīts divos nejaušinātos, dubultmaskētos, ar placebo kontrolētos daudzcentru pētījumos (BPD OCR 002 A un B, vai vecuma izraisītas makulāras deģenerācijas fotodinamiskā ārstēšana

[Treatment of Age-related Macular Degeneration with Photodynamic Therapy - TAP]). Pavisam pētījumos tika iekļauti 609 pacienti (402 pacienti saņēma Visudyne, 207 – placebo).

Pētījumu mērķis bija pierādīt fotodinamiskas terapijas, kurā izmanto verteporfīnu, ilgtermiņa efektivitāti un drošību, ierobežojot redzes asuma samazinājumu pacientiem ar subfoveālu acs asinsvadu apvalka neovaskularizāciju sakarā ar vecuma izraisītu makulāru deģenerāciju.

Primārais (terapijas) efektivitātes kritērijs bija pacienta reakcija uz terapiju, kas ir definēta kā pacientu, kuriem pēc 12 mēnešiem redzes asums (mērījumi atbilstoši ETDRS tabulām), salīdzinot ar sākotnējo, samazinās par mazāk kā 15 zīmēm (atbilst 3 rindām), proporcionālā attiecība.

Pacientus pētījumā iekļāva pēc sekojošiem kritērijiem: vecums 50 gadi un vairāk, CNV pēc AMD, klasiski bojājumi CNV gadījumā (definēti kā spilgti izteikta zona, izmeklējot ar fluorescences vai angiogrāfijas metodi), subfoveāla CNV lokalizācija (bojājumi aptver foveālās avaskulārās zonas ģeometrisko centru), klasisko un slēpto CNV laukums 50 % kopējās bojājumu platības, lielākais attiecīgā bojājuma lineārais izmērs 9 makulārās fotokoagulācijas pētījuma (Macular Photocoagulation Study - MPS) diska laukumu, un vislabāk koriģētais redzes asums ārstētajā acī robežās no 34 līdz 73 zīmēm (atbilst aptuveni 20/40 un 20/200). Ir atļauta slēptu CNV bojājumu (angiogrammā fluorescence nav izteikti norobežota) klātbūtne.

Pētījuma rezultāti pierāda, ka pēc 12 mēnešiem, salīdzinot pacientu daudzumu, kuri reaģē uz terapiju, Visudyne pārākums pār placebo ir statistiski ticams. Pētījumi pierāda 15 % atšķirību starp dažādām terapijas grupām (61 % Visudyne saņēmušo pacientu pret 46 % pacientu, kuri saņēma placebo, p<0,001, ITT analīze). Šo 15 % lielo atšķirību starp terapijas grupām apstiprina 24 mēnešus ilgi pētījumi (53 % Visudyne grupā, salīdzinot ar 38 % placebo gadījumā, p<0,001).

Pacientu apakšgrupā, kur galvenokārt bija diagnosticēti klasiski CNV bojājumi (N=243, Visudyne un placebo saņēma attiecīgi 159 un 84 pacienti), terapijas sniegtais ieguvums bija lielāks. Pēc

12 mēnešiem, salīdzinot grupās panāktos rezultātus, ārstētajiem pacientiem novēroja 28 % atšķirību (67 % pacientu, kurus ārstēja ar Visudyne, salīdzināja ar 39 % pacientu, kuri saņēma placebo, p<0,001). Ieguvums, kas saistīts ar veikto terapiju, saglabājās 24 mēnešus (59 % pret 31 %, p<0,001).

Saistība ar TAP pagarinājumu

Pacientiem, kuri pēc 24. mēneša turpināja nekontrolētu, atklātu Visudyne terapiju kā plānots, ilgtermiņa pagarinājuma dati liecināja, ka pēc 24. mēneša redzes uzlabošanās rezultāti var ilgt līdz pat 60 mēnešiem.

TAP pētījumā ar visiem bojājuma veidiem vidējais uzsākto terapiju skaits gadā bija 3,5 pirmajā gadā pēc diagnozes uzstādīšanas un 2,4 otrajā gadā nejaušinātā, placebo kontrolētā fāzē, un 1,3 trešajā gadā, 0,4 ceturtajā gadā un 0,1 piektajā gadā atklātā pagarinājuma fāzē.

Nekādas papildus drošības sakarības netika novērotas.

Vecuma izraisīta makulāra deģenerācija ar slēptiem, ne-klasiskiem bojājumiem

Zāļu lietošanas ieguvums AMD pacientu grupā ar slēptu subfoveālu CNV un liecībām par nesenu vai esošu slimības progresiju nav pilnībā pierādīts.

Tika veikti divi nejaušināti, ar placebo kontrolēti, dubultmaskēti daudzcentru 24 mēnešus ilgi pētījumi (BPD OCR 003 AMD vai AMD verteporfīna fotodinamiskā terapija [Verteporfin in Photodynamic Therapy-AMD - VIP-AMD] un BPD OCR 013 vai Visudyne lietošana pie slēptas horoidālas neovaskularizācijas [Visudyne in Occult Choroidal Neovascularization - VIO]) AMD slimniekiem, kuriem raksturīgs slēpts, ne-klasisks subfoveāls CNV.

VIO pētījumā tika iekļauti pacienti ar slēptu, ne-klasisku subfoveālu CNV un redzes asumu

73-34 zīmes (20/40-20/200), un pacienti ar MPS diska bojājumiem >4 un redzes asumu <65 zīmes (<20/50). Šajā pētījumā tika iekļauti 364 pacienti (244 pacientus ārstēja ar verteporfīnu, 120 saņēma placebo). Terapijas primārie efektivitātes parametri bija līdzīgi tiem, ko ieguva TAP (skatīt iepriekš), papildus nosakot vēl vienu pārbaužu galapunktu – 24. mēnesi. Papildus tika noteikts vēl viens efektivitātes parametrs: pacientu, kuriem pēc 12 un 24 mēnešiem redzes asums, salīdzinot ar sākotnējo, samazinās par mazāk kā 30 zīmēm (atbilst 6 līnijām), proporcionālā attiecība. Pētījuma rezultāti neuzrādīja statistiski nozīmīgu zāļu primārās efektivitātes parametru uzlabojumu ne

12. mēnesī (15 zīmju grupā pacientu reakcija uz terapiju 62,7 % pret 55,0 %, p=0,150; 30 zīmju grupā pacientu reakcija uz terapiju 84,0 % pret 83,3 %, p=0,868), ne arī 24. mēnesī (15 zīmju grupā pacientu reakcija uz terapiju 53,3 % pret 47,5 %, p=0,300; 30 zīmju grupā pacientu reakcija uz terapiju 77,5 % pret 75,0 %, p=0,602). Visudyne pacientu grupā, salīdzinot ar placebo, tika novērots procentuāli lielāks blakusparādību skaits (88,1 % pret 81,7 %), saistīto blakusparādību skaits (23,0 % pret 7,5 %), terapijas pārtraukšanas gadījumu skaits (11,9 % pret 3,3 %) un nāves gadījumu skaits (n=10 [4,1 %] pret n=1 [0,8 %]). Neviens no šiem nāves gadījumiem netika saistīts ar ārstēšanu.

VIP-AMD pētījumā tika iekļauti pacienti ar slēptu, ne-klasisku subfoveālu CNV un redzes asumu >50 zīmes (20/100). Šajā pētījumā tika iekļauti arī pacienti ar vai klasisku CNV un redzes asumu >70 zīmes (20/40). Šajā pētījumā tika iekļauti 339 pacienti (225 pacientus ārstēja ar verteporfīnu, 114 saņēma placebo). Terapijas efektivitātes parametri bija līdzīgi tiem, ko ieguva TAP un VIO (skatīt iepriekš). 12. mēnesī pētījuma rezultāti nekādu statistiski nozīmīgu zāļu primārās efektivitātes parametru uzlabojumu neuzrādīja (pacientu reakcija uz terapiju 49,3 % pret 45,6 %, p=0,517).

24. mēnesī, salīdzinot ar placebo, novēroja statistisku nozīmīgu atšķirību (12,9 %) par labu Visudyne (46,2 % pret 33,3 %, p=0,023). Pacientu grupā ar slēptiem, ne-klasiskiem bojājumiem (n=258), salīdzinot ar placebo, novēroja statistisku nozīmīgu atšķirību (13,7 %) par labu Visudyne (45,2 % pret 31,5 %, p=0,032). Visudyne pacientu grupā, salīdzinot ar placebo, procentuāli tika novērots lielāks blakusparādību skaits (89,3 % pret 82,5 %), saistīto blakusparādību skaits (42,7 % pret 18,4 %) un terapijas pārtraukšanas gadījumu skaits (6,2 % pret 0,9 %). Visudyne pacientu grupā bija procentuāli neliels nāves gadījumu skaits (n=4 [1,8 %] pret n=3 [2,6 %]); neviens no šiem nāves gadījumiem netika saistīts ar ārstēšanu.

Patoloģiska miopija

Ir veikts viens daudzcentru, dubultmaskēts, nejaušināts pētījums (BPD OCR 003 PM [VIP-PM]) ar pacientiem ar subfoveālu acs asinsvadu apvalka neovaskularizāciju, ko ir izraisījusi patoloģiska miopija. Pavisam pētījumā tika iekļauti 120 pacienti, no kuriem 81 saņēma Visudyne, bet 39 – placebo. Zāļu lietošana un atkārtota terapija tika veikta tāpat kā AMD pētījumu laikā.

12. mēnesī novēroja Visudyne lietošanas panākto ieguvumu attiecībā uz tā primāro efektivitāti (pacientu procentuālā daļa, kuriem redzes asuma samazinājums bija mazāks par 3 rindām) – 86 % lietojot Visudyne pret 67 % placebo gadījumā (p=0,011). Pacientu procentuālā daļa, kuriem redzes asuma zudums bija mazāks par 1,5 rindām Visudyne un placebo lietošanas gadījumā bija attiecīgi

72 % un 44 % (p=0,003).

24. mēnesī 79 % Visudyne pacientiem salīdzinot ar 72 % placebo lietošanas pacientiem, kuriem redzes asuma samazinājums bija mazāks par 3 rindām (p=0,38). Pacientu procentuālā daļa, kam redzes asuma zudums bija mazāks par 1,5 rindām Visudyne un placebo lietošanas gadījumā bija attiecīgi 64 % un 49 % (p=0,106).

Minētais liecina, ka laika gaitā klīniskais ieguvums var samazināties.

Saistība ar VIP-PM pagarinājumu

Pacientiem, kuri pēc 24. mēneša turpināja nekontrolētu, atklātu Visudyne terapiju kā plānots, ilgtermiņa pagarinājuma dati liecināja, ka pēc 24. mēneša redzes uzlabošanās rezultāti var ilgt līdz pat 60 mēnešiem.

VIP-PM pētījumā ar patoloģisku miopiju vidējais uzsākto terapiju skaits gadā bija 3,5 pirmajā gadā pēc diagnozes uzstādīšanas un 1,8 otrajā gadā nejaušinātā, placebo kontrolētā fāzē, un 0,4 trešajā gadā, 0,2 ceturtajā gadā un 0,1 piektajā gadā atklātā pagarinājuma fāzē.

Nekādas papildus drošības sakarības netika novērotas.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Abiem verteporfirīna reģioizomēriem ir līdzīgas farmakokinētiskas īpašības, kas attiecas uz sadalījumu un elimināciju, un, līdz ar to var uzskatīt, ka no farmakokinētiska viedokļa abi izomēri ir pilnvērtīgs verteporfirīns.

Izkliede

Pacientu mērķa grupā pēc 10 minūšu ilgas 6 vai 12 mg/m2 ķermeņa virsmas lielu zāļu devu infūzijas tā Cmax attiecīgi ir aptuveni 1,5 un 3,5 µg/ml. Pēc 10 minūšu ilgas infūzijas ar zāļu devu intervālā 3-14 mg/m2 izkliedes tilpums līdzsvara koncentrācijas stāvoklī bija apmēram 0,60 l/kg un klīrenss – apmēram 101 ml/h/kg. Visu Visudyne devu gadījumā maksimālā novērotā plazmas koncentrācijas mainība tūlīt pēc infūzijas beigām vai gaismas iedarbības laikā atsevišķiem pacientiem ir 2 kārtīga (Cmax apstākļos).

Cilvēka asinīs 90 % verteporfīna saistās plazmā, 10 % – ar asins šūnām, no kuriem ļoti neliels daudzums saistās ar (šūnu) membrānām. Cilvēka plazmā 90 % verteporfīna saistās ar plazmas lipoproteīnu frakcijām, bet aptuveni 6 % saistās ar albumīniem.

Biotransformācija

Verteporfīna struktūrā ietilpstošo estera grupu hidrolizē plazmas un aknu esterāzes, kā rezultātā veidojas benzoporfirīna atvasinājums – diskābe BPD-DA. BPD-DA arī ir fotosensibilizējoša viela, tomēr tā sistēmiskā iedarbība ir vāja (5 līdz 10 % verteporfīna iedarbības liecina, ka vairums aktīvās vielas devas tiek eliminēts neizmainītā veidā). Pētījumi in vitro neliecina par nozīmīgiem ar citohroma P450 enzīmiem saistītiem oksidatīviem vielmaiņas procesiem.

Eliminācija

Verteporfīna eliminācijas no plazmas pusperioda vidējais ilgums ir no 5 līdz 6 stundām.

Verteporfīna un BPD-DA kopējais ar urīnu izvadītais daudzums ir mazāks par 1 % (devas), kas liecina, ka zāles izdalās kopā ar žulti.

Linearitāte/nelinearitāte

Iedarbības pakāpe un maksimālā koncentrācija plazmā ir proporcionāla devai intervālā no 6 līdz

20 mg/m2.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Neskatoties uz to, ka vidējā plazmas Cmax un AUC vērtības gados vecākiem cilvēkiem, kuri saņem verteporfirīnu, ir austākas nekā jauniem brīvprātīgiem vai pacientiem, nevar uzskatīt, ka šīs izmaiņas ir klīniski nozīmīgas.

Aknu darbības traucējumi

Pētījumā ar pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (iestāšanas brīdī divos aknu funkciju pārbaužu testos novērotas novirzes), AUC un Cmax būtiski neatšķīrās no kontroles grupas. Tomēr eliminācijas pusperiods bija būtiski palielināts par apmēram 20 %.

Nieru darbības traucējumi

Nav ziņojumu par verteporfirīna farmakokinētiskiem pētījumiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Verteporfirīna un tā metabolītu izvadīšana caur nierēm ir minimāla (<1 % no verteporfirīna devas), un tādējādi ir maz ticams, ka pacientiem ar nieru darbības traucējumiem var būt klīniski nozīmīgas izmaiņas verteporfirīna iedarbībā.

Etniskās grupas/rases

Tika ziņots, ka veseliem eiropeīdās rases un japāņu vīriešiem verteporfirīna farmakokinētika pēc 6 mg/m2 devas 10 minūšu ilgas infūzijas veidā bija līdzīga.

Dzimuma ietekme

Lietojot paredzēto devu, dzimums būtiski neietekmē farmakokinētiskus rādītājus.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Vienas devas vai atkārtotu devu toksicitāte

Akūtai un no gaismas atkarīgai verteporfirīna toksicitātei bija raksturīgs no devas atkarīgs lokalizēts dziļo audu bojājums, kas ir fotodināmiskās terapijas ar verteporfirīnu farmakoloģiska efekta sekas. Toksicitāte, kura novērota pēc verteporfirīna vairākām devām bez gaismas, bija saistīta galvenokārt ar ietekmi uz hematopoēzes sistēmu. Šīs ietekmes pakāpe un smagums bija konsekvents visos pētījumos un bija atkarīgs no zāļu devas un tās lietošana ilguma.

Toksiskā ietekme uz acīm

Zāļu toksiskās ietekmes uz veselu trušu un pērtiķu acīm, jo īpaši uz tīkleni un acs asinsvadu apvalku, intensitāte korelē ar saņemto zāļu un gaismas devu, kā arī apstrādes ar gaismu ilgumu. Pētot zāļu toksisko ietekmi uz normālu suņu acs tīkleni, verteporfīnu ievadot intravenozi un pakļaujot to acis apkārtējās gaismas ietekmei, ar terapiju saistīta toksiska ietekme uz acīm nav pierādīta.

Reproduktīva toksicitāte

Grūsnām žurkām verteporfirīna 10 mg/kg/dienā devas lietošana intravenozi (aptuveni 40- kārtīgi pārsniedz cilvēkam lietoto devu 6 mg/m2 pamatojoties uz AUCinf salīdzinot ar sieviešu dzimuma žurkām) bija saistīta ar palielinātu anoftalmijas/mikroftalmijas biežumu un 25 mg/kg/dienā devas lietošana (aptuveni 125- kārtīgi pārsniedz cilvēkam lietoto devu 6 mg/m2 pamatojoties uz AUCinf salīdzinot ar sieviešu dzimuma žurkām) bija saistīta ar palielinātu ribu deformācijas un anoftalmijas/mikroftalmijas biežumu. Trušiem netika novērota teratogēna iedarbība, lietojot devu, kura nepārsniedz 10 mg/kg/dienā (aptuveni 20- kārtīgi pārsniedz cilvēkam lietoto devu 6 mg/m2 pamatojoties uz ķermeņa virsmu).

Ievadot intravenozas injekcijas veidā verteporfīna devas līdz 10 mg/kg/dienā (aptuveni 60- un 40- kārtīgi pārsniedz cilvēkam lietoto devu 6 mg/m2 pamatojoties uz AUCinf salīdzinot attiecīgi ar vīriešu un sieviešu dzimuma žurkām), nav novērota ietekme uz vīriešu un sieviešu dzimuma žurku fertilitāti.

Kancerogenitāte

Netika veikti pētījumu, lai izvērtētu verteporfirīna kancerogēnu potenciālu.

Mutagenitāte

Verteporfirīns nebija genotoksisks, veicot parastās genotoksicitātes pārbaudes gaismas klātbūtne vai bez tās. Tomēr fotodināmiskā terapija (FDT) sekmē skābekļa reaktīvu formu veidošanos, un tika ziņots, ka lietošanas rezultātā var rasties DNS bojājumi, tai skaitā DNS pavedienu pārrāvumi, pret sārmiem jūtīgas vietas, DNS degradācija un DNS-olbaltumvielu krusteniskas saites un, kā rezultātā, hromosomu aberācijas, māsu hromatīdu apmaiņa (sister chromatid exchanges) un mutācijas. Nav zināms, kā iespējams DNS bojājums ar FDT var izpausties kā risks cilvēkiem.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Olu fosfatidilglicerīns

Dimiristola fosfatidilholīns

Askorbilpalmitāts

Butilhidroksitoluols (E321)

6.2.Nesaderība

Visudyne nātrija hlorīda šķīdumā izgulsnējas. Izmantot parastos nātrija hlorīda šķīdumus vai citus parenterāli ievadāmus šķīdumus nav atļauts.

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.Uzglabāšanas laiks

Uzglabāšanas laiks noslēgtā flakonā

4 gadi.

Uzglabāšanas laiks pēc šķīdināšanas un atšķaidīšanas

Lietošanas laikā ķīmiskā un fizikālā stabilitāte tika noteikta temperatūrā 25°C līdz 4 stundām. No mikrobioloģiskā viedokļa zāles vēlams izlietot nekavējoties. Ja zāles netiek izlietotas nekavējoties, par to uzglabāšanas ilgumu un lietošanas papildnoteikumiem atbildību nes lietotājs, un lietošanas laika periodam parasti nevajadzētu pārsniegt 4 stundas temperatūrā līdz 25°C, sargājot no gaismas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 C.

Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā. Sargāt no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

15 mg pulvera infūziju šķīduma pagatavošanai vienreizējas lietošanas stikla flakonā (I. klase), kas noslēgts ar bromobutila (butilgumijas) aizbāzni un noņemamu alumīnija vāciņu.

Iepakojums satur 1 flakonu.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Lai iegūtu 7,5 ml 2,0 mg/ml šķīdumu, Visudyne ir jāšķīdina 7,0 ml injekciju ūdens. Izšķīdināts Visudyne ir opaliscējošs tumši zaļš šķīdums. Pagatavoto Visudyne šķīdumu pirms lietošanas ieteicams vizuāli pārbaudīt uz piemaisījumu daļiņām un krāsas izmaiņām. Ja nepieciešama 6 mg/m2 liela deva (skatīt 4.2. apakšpunktu), nepieciešamais Visudyne šķīduma daudzums jāatšķaida ar glikozes 50 mg/ml (5 %) injekciju šķīdumu līdz 30 ml tilpumam. Nātrija hlorīda šķīdumus izmantot nav atļauts (skatīt 6.2. apakšpunktu). Ieteicams izmantot standarta infūzijas sistēmas filtru ar hidrofilām membrānām (piemēram, no poliēstersulfona) un poru izmēru ne mazāku par 1,2 m.

Flakonu un tajā pārpalikušās pagatavotā šķīduma porcijas pēc vienreizējās lietošanas ir jāiznīcina.

Ja zāles ir izlijušas, jāierobežo to izplatība un jāsaslauka ar mitru salveti. Jāizvairās no kontakta ar acs gļotādu un ādu. Ieteicams lietot gumijas cimdus un acu aizsarglīdzekļus. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Novartis Europharm Limited

Frimley Business Park

Camberley GU16 7SR

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/00/140/001

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 27. jūlijs.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 27. jūlijs.

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas