Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Vylaer Spiromax (budesonide / formoterol fumarate dihydrate) – Zāļu apraksts - R03AK07

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsVylaer Spiromax
ATĶ kodsR03AK07
Vielabudesonide / formoterol fumarate dihydrate
RažotājsTeva Pharma B.V.

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Vylaer Spiromax 160 mikrogrami/4,5 mikrogrami inhalācijas pulveris

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra inhalētā deva (deva, kas izdalās caur Spiromax iemutni) satur 160 mikrogramus budezonīda (Budesonidum) un 4,5 mikrogramus formoterola fumarāta dihidrāta (Formoteroli fumaras dihydricus).

Tas atbilst nomērītajai devai – 200 mikrogramiem budezonīda un 6 mikrogramiem formoterola fumarāta dihidrāta.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Katra deva satur aptuveni 5 mg laktozes (monohidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

tas

3. ZĀĻU FORMA

 

 

 

 

 

ē

Inhalācijas pulveris.

 

 

 

istr

Balts pulveris.

 

 

ğ

 

 

re

 

 

 

 

 

 

Balts inhalators ar daļēji caurspīdīgu, vīna sarkanu iemutņa vāku.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

nav

 

 

 

 

 

Astma

vairs

 

 

 

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

 

Vylaer Spiromax ir paredzēts lietoš n tikai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma un vecākiem.

Vylaer Spiromax ir paredzētslesregulārai astmas ārstēšanai gadījumos, kad kombinēta zāļu (inhalējamo

-pacientiem, kuruZstāvoklis netiek pietiekami kontrolēts ar inhalējamiem kortikosteroīdiem un

„pēc nepieciešamības” inhalējot īslaicīgas darbības β2-adrenoreceptoru agonistus; vai

-pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek pietiekami kontrolēts, lietojot gan inhalējamos kortikosteroīdus, gan ilgstošas darbības β2-adrenoreceptoru agonistus.kortikosteroīdu ā

HOPS

Simptomātiskai ārstēšanai pacientiem ar smagu HOPS (FEV1< 50% no paredzētās normas) un atkārtotiem paasinājumiem anamnēzē, kuriem saglabājas nozīmīgi simptomi, neskatoties uz regulāru terapiju ar ilgstošas darbības bronhodilatatoriem.

4.2.Devas un lietošanas veids

Vylaer Spiromax ir indicēts tikai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma un vecākiem.

Vylaer Spiromax nav indicēts lietošanai bērniem vecumā līdz 12 gadiem, un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem.

Devas

Astma

Vylaer Spiromax nav paredzēts sākotnējai astmas kontrolei.

Vylaer Spiromax nav piemērots pieaugušiem pacientiem, kam ir tikai viegla astma, ko nevar pietiekami kontrolēt ar inhalējamu kortikosteroīdu un “pēc nepieciešamības” inhalējamiem īslaicīgas darbības β2-adrenoreceptoru agonistiem.

Vylaer Spiromax deva ir individuāla, un tā jākoriģē pēc slimības smaguma pakāpes. Tas jāņem vērā ne tikai, kad tiek uzsākta ārstēšana ar zāļu kombināciju, bet arī, kad tiek koriģēta pamata deva. Ja atsevišķam pacientam nepieciešama devu kombinācija, izņemot tās, kas ir pieejamas kombinācijas inhalatorā, jānozīmē piemērotas β2-adrenoreceptoru agonistu un/vai kortikosteroīdu devas atsevišķos inhalatoros.

Kad astmas simptomi tiek kontrolēti, var apsvērt pakāpenisku Vylaer Spiromax devas samazināšanu.

Receptes parakstītājam/veselības aprūpes speciālistam regulāri atkārtoti jānovērtē pacientus, lai Vylaer

Spiromax deva paliktu optimāla. Deva jātitrē līdz tiek sasniegta mazākā dev , k efektīvi novērš

 

 

 

 

ē

simptomus.

 

 

 

istr

tas

Ja ir lietderīgi titrēt līdz mazākai devai, kas nav pieejama Vylaer Spi omax, nepieciešama nomaiņa uz

alternatīvu fiksētu budezonīda un formoterola fumarāta devu komb nāciju, kas satur mazāku

inhalējamā kortikosteroīda devu. Tiklīdz ar mazāko ieteicamo devu tiek nodrošināta ilgstoša

 

 

 

re

 

 

simptomu kontrole, nākamais solis varētu ietvert mēģinājumuğlietot inhalējamu kortikosteroīdu vienu

pašu.

 

nav

 

 

 

 

 

 

 

 

Parasti praksē, ja simptomi tiek novērsti, lietojot zāles divas reizes dienā, titrēšana līdz mazākai

efektīvai devai varētu ietvert Vylaer Spiromax lietošanu vienu reizi dienā, ja receptes parakstītājs

uzskata, ka astmas kontroles saglabāšanai drīzāk nepieciešama terapija ar ilgstošas darbības

 

vairs

 

 

 

 

bronhodilatatoru nekā terapija ar inhalējamu kortikosteroīdu vienu pašu.

 

Vylaer Spiromax tiek lietots kā regulāra pamata terapija ar atsevišķu ātras iedarbības bronhodilatatoru kā glābšanas terapiju.

Pacientiem jāiesaka, ka vi nmēr jābūt pieejamam atsevišķam ātras darbības glābšanas

bronhodilatatora inhalatoram.

 

 

les

Ieteicamās devas

ā

Z

 

 

 

Pieaugušie (18 gadus veci un vecāki): 1-2 inhalācijas divas reizes dienā. Dažiem pacientiem var būt nepieciešams maksimāli līdz 4 inhalācijām divas reizes dienā.

Atsevišķa ātras darbības bronhodilatatora lietošanas biežuma pieaugums norāda uz esošā stāvokļa pasliktināšanos, kā dēļ nepieciešama astmas terapijas pārskatīšana.

HOPS

Ieteicamās devas

Pieaugušie (18 gadus veci un vecāki): 2 inhalācijas divas reizes dienā.

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti (≥65 gadu veci)

Nav īpašu dozēšanas prasību gados vecākiem pacientiem.

Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Nav pieejami dati par budezonīda un formoterola fumarāta dihidrāta fiksētu devu kombinācijas lietošanu pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem. Tā kā budezonīds un formoterols galvenokārt tiek izvadīti metabolisma ceļā caur aknām, ir paredzama paaugstināta zāļu iedarbība pacientiem ar smagu aknu cirozi.

Pediatriskā populācija

Vylaer Spiromax drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem, vēl nav pierādīti. Dati nav pieejami.

Šīs zāles nav ieteicamas lietošanai bērniem un pusaudžiem, jaunākiem par 18 gadiem.

Lietošanas veids

 

 

Inhalācijām.

 

ē

 

 

Spiromax ir ar ieelpu darbināms inhalators, kas nozīmē, ka pacientam ieelpojot caur iemutni, aktīvās

vielas ar ieelpoto gaisu nokļūst elpceļos. Ir pierādīts, ka pacienti ar vid ji smagutasun smagu astmu spēj

 

 

istr

radīt pietiekamu ieelpas plūsmas ātrumu Spiromax, lai saņemtu terapei isko devu (skatīt 5.1.

apakšpunktu).

re

 

Vylaer Spiromax jālieto pareizi, lai sasniegtu efektīvu ārstēšanu.ğPacientiem jāiesaka rūpīgi izlasīt

lietošanas instrukciju un ievērot tajā uzskaitītos norādījumus.

 

nav

 

 

Vylaer Spiromax lietošana ietver trīs vienkāršas d rbības: atvērt, ieelpot un aizvērt, kas izklāstītas turpmāk.

Atvērt: turiet Spiromax ar iemutņavairsvāciņu uz leju un atveriet iemutņa vāku, noliecot uz leju, līdz tas pilnībā tiek atvērts un atskan klikšķis.

Ieelpot: ievietojiet iemutni starp zobiem, sakļaujiet lūpas ap to, nesakodiet inhalatora iemutni, izdariet dziļu un spēcīgu ieelpu caurlesiemutni. Izņemiet Spiromax no mutes un aizturiet elpu uz 10 sekundēm vai tik ilgi, cik tas ir ērti paci ntiem.

Aizvērt: lēnām izelpojietun aizveriet iemutņa vāku.

Ir arī svarīgi norādīt pacientiem nesakratīt inhalatoru pirms lietošanas un neizelpot caur Spiromax, gatavojoties darbībai „Ieelpot”, lai nebloķētu gaisa atveres.

Pacientiem arī jāiesaka pēc inhalācijas izskalot muti ar ūdeni (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacients var just garšu, lietojot Vylaer Spiromax, laktozes palīgvielas dēļ.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārīgi

Pārtraucot ārstēšanu, ir ieteicams devu mazināt un nepārtraukt pēkšņi.

Ja pacienti uzskata ārstēšanu par neefektīvu vai pārsniedz augstāko ieteicamo Vylaer Spiromax devu, jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pēkšņa un progresējoša astmas vai HOPS simptomu pasliktināšanās ir potenciāli dzīvībai bīstama, tādēļ nekavējoties jāveic pacienta medicīniska izmeklēšana. Šajā situācijā jāapsver nepieciešamība pastiprināt terapiju ar kortikosteroīdiem, piemēram, perorālu kortikosteroīdu kursu vai ārstēšanu ar antibiotikām, ja ir infekcija.

Pacientiem jāiesaka, lai viņu glābšanas inhalators būtu pieejams visu laiku.

Pacientiem jāatgādina lietot Vylaer Spiromax pamatdevu kā nozīmēts, pat ja nav simptomu. Vylaer Spiromax profilaktiska lietošana, piemēram, pirms fiziskas slodzes nav pētīta. Šādai profilaktiskai lietošanai jāapsver atsevišķa ātras darbības bronhodilatatora lietošana.

Astmas simptomi

Receptes parakstītājam/veselības aprūpes speciālistiem regulāri atkārtoti jānovērtē pacienti, lai saglabātu optimālu Vylaer Spiromax devu. Deva ir jātitrē līdz mazākai efektīvai devai, kas efektīvi

novērš simptomus. Kad astmas simptomi tiek kontrolēti, var apsvērt pakāpenisku Vylaer Spiromax devas samazināšanu. Ja ir lietderīgi titrēt līdz mazākai devai, kas nav pieejama Vylaer Spiromax, nepieciešama nomaiņa uz alternatīvu fiksētu budezonīda un formoterola fum rāta devu kombināciju, kas satur mazāku inhalējamā kortikosteroīda devu.

 

 

 

 

tas

Regulāra pacientu uzraudzība pēc devas samazināšanas, ir svarīga.

ē

 

 

Pacientam nedrīkst sākt ordinēt Vylaer Spiromax astmas uzliesmojuma laikā, kā arī tad, ja

astmas gaita būtiski pasliktinās vai astmas lēkmes laikā.

istr

 

ğ

 

 

Lietojot Vylaer Spiromax, var rasties nopietnas ar astmuresaistītas nevēlamas blakusparādības un

astmas uzliesmojumi. Pacienti jāaicina turpināt ārstēš nos. Tomēr, ja pēc Vylaer Spiromax lietošanas

uzsākšanas astmas simptomi joprojām netiek ko trolēti vai pastiprinās, pacienti jāaicina meklēt

medicīnisku palīdzību.

nav

 

 

 

 

 

 

 

Var rasties paradoksālas bronhospazmas, kad uzreiz pēc devas inhalēšanas pastiprinās sēkšana un

 

 

 

 

vairs

elpas trūkums. Ja pacientam rodas p doksālas bronhospazmas, Vylaer Spiromax lietošana ir

jāpārtrauc nekavējoties, pacients jāno ērtē un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija.

 

 

 

les

 

Paradoksālas bronhospazmas jāār tē nekavējoties ar ātras darbības inhalējamu bronhodilatatoru (skatīt

4.8. apakšpunktu).

 

ā

 

 

 

 

 

Z

 

 

Sistēmiska iedarbība

 

 

 

Sistēmisku iedarbību var izraisīt jebkurš inhalējams kortikosteroīds, it īpaši ilgstoši lietojot lielas devas. Inhalējamiem kortikosteroīdiem šo blakusparādību iespējamība ir daudz mazāka nekā iekšķīgi lietojamiem.

Iespējamās sistēmiskās iedarbības ietver Kušinga sindromu, kušingoīdas pazīmes, virsnieru dziedzeru darbības nomākumu, aizkavētu augšanu bērniem un pusaudžiem, kaulu mineralizācijas blīvuma samazināšanos, kataraktu, glaukomu un vēl retāk – virkni psihiskus vai uzvedības traucējumus, tajā skaitā psihomotoru hiperaktivitāti, miega traucējumus, trauksmi, depresiju vai agresivitāti (īpaši bērniem) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Bērniem, kuri saņem ilgstošu inhalējamo kortikosteroīdu terapiju, ieteicams regulāri novērot auguma garumu. Ja augšana ir palēnināta, ārstēšana ir atkārtoti jāpārskata un, ja iespējams, jāsamazina inhalējamā kortikosteroīda deva līdz mazākai efektīvai devai, ar kuru saglabājas astmas simptomu kontrole. Rūpīgi jāapsver kortikosteroīdu terapijas ieguvumi un iespējamie augšanas nomākuma riski. Papildus jāapsver bērnu pulmonologa konsultācijas nepieciešamība.

Ierobežoti dati no ilgtermiņa pētījumiem liecina, ka vairums bērnu un pusaudžu, kas ārstēti ar inhalējamu budezonīdu, sasniedz savu paredzēto augumu pieaugušo vecumā. Tomēr tiek novērota sākotnēja neliela (apmēram 1 cm), bet pārejoša augšanas aizture. Tas parasti notiek pirmajā ārstēšanas gadā.

Ietekme uz kaulu blīvumu

Iespējamā ietekme uz kaulu blīvumu jāapsver, jo īpaši pacientiem, kuri lieto zāles lielās devās un ilgstoši, un kuriem papildus pastāv citi osteoporozes riska faktori.

Ilgtermiņa pētījumi ar inhalējamo budezonīdu bērniem ar vidējām dienas devām 400 mikrogrami (nomērītā deva) vai pieaugušajiem ar dienas devām 800 mikrogrami (nomērītā deva) nav uzrādījuši nekādu būtisku ietekmi uz kaulu minerālvielu blīvumu. Nav pieejama informācija par budezonīda/formoterola fumarāta dihidrāta fiksētu devu kombinācijas ietekmi pie lielākām devām.

Virsnieru funkcija

Ja ir kāds pamats uzskatīt, ka iepriekšējas sistēmiskās steroīdu terapijas dēļ ir pavājināta virsnieru

 

 

tas

dziedzera darbība, jābūt piesardzīgiem, pacientiem pārejot uz budezonīda/formoterola fumarāta

fiksētas devas kombinācijas terapiju.

ē

 

 

istr

 

Inhalējama budezonīda terapijas ieguvumi parasti būtu samazināta vajadzība pēc perorāli lietojamiem steroīdiem, bet pacientu pāreja no perorāli lietojamiem steroīdiem var saglabāt pasliktinātas virsnieru

dziedzera rezerves risku ievērojamu laika periodu. Atveseļošanās var aizņemt ievērojamu laiku pēc perorāli lietojamo steroīdu terapijas pārtraukšanas, un tādējādiğno perorāli lietojamiem steroīdiem atkarīgo pacientu pāreja uz inhalējamo budezonīda terapiju var saglabāt pavājinātas virsnieru dziedzera funkcijas risku diezgan ilgu laiku. Šādos apstākļos regulāri jāuzrauga hipotalāma-hipofīzes-

adrenokortikālās (HHA) ass funkcija.

nav

re

 

Augstas devas kortikosteroīdi

 

 

Ilgstoša ārstēšana ar lielām inhalējamovairsko tiko teroīdu devām, īpaši augstākām par ieteicamajām devām, var izraisīt arī klīniski nozīmīgu snieru dziedzeru darbības nomākumu. Tāpēc stresa periodos, kā smagas infekcijas vai plānveida operāciju gadījumos, jāapsver papildus sistēmisko kortikosteroīdu lietošana. Strauja steroīdu devas samazināšana var izraisīt akūtu virsnieru krīzi. Simptomi un pazīmes, ko varētu novērot akūtas virsnieru krīzes gadījumā, var nebūt izteiktas, bet uz

to var norādīt anoreksija, vēd ra āpes, ķermeņa masas zudums, nogurums, galvassāpes, slikta dūša,

vemšana, apziņas pavājināšanās, krampji, hipotensija un hipoglikēmija.

 

les

ā

Ārstēšanu ar papildu sistemātiskiem steroīdiem vai inhalējamo budezonīdu nedrīkst pārtraukt pēkšņi.

Z

 

Pāreja no perorālās terapijas

Pārejot no perorālās terapijas uz budezonīda/formoterola fumarāta fiksētās devas kombinācijas terapiju, novēro vispārēju vājāku sistēmisku steroīdu darbību, kas var izraisīt alerģiskus vai artrīta simptomus, piemēram, rinīta, ekzēmas un muskuļu un locītavu sāpes, parādīšanos. Šādos gadījumos jāuzsāk specifiska ārstēšana. Ja retos gadījumos parādās tādi simptomi kā nogurums, galvassāpes, slikta dūša un vemšana, jādomā par vispārēji nepietiekamu glikokortikosteroīdu iedarbību. Šajos gadījumos dažreiz ir nepieciešama perorāli lietojamo glikokortikosteroīdu devas pagaidu palielināšana.

Perorālas infekcijas

Lai mazinātu orofaringiālās kandidu infekcijas risku, pacientam jāiesaka izskalot muti ar ūdeni pēc devas ieelpošanas. Ja rodas orofaringiālā piena sēnīte, pacientiem būtu arī jāizskalo mute ar ūdeni pēc inhalācijām pēc vajadzības.

Pneimonija HOPS slimniekiem

Inhalējamos kortikosteroīdus lietojošiem HOPS slimniekiem novērots palielināts pneimonijas, arī tādas pneimonijas, kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija, biežums. Ir daži pierādījumi par pneimonijas riska pieaugumu līdz ar steroīdu devas palielināšanos, taču tas nav viennozīmīgi pierādīts visos pētījumos.

Pārliecinošu klīnisko pierādījumu pneimonijas riska apmēra atšķirībām starp dažādiem vienas grupas inhalējamiem kortikosteroīdiem nav.

Ārstiem jāsaglabā modrība attiecībā uz pneimonijas iespējamo rašanos HOPS slimniekiem, jo šādu infekciju klīniskās pazīmes pārklājas ar HOPS paasinājumu simptomiem.

Pneimonijas riska faktori HOPS slimniekiem ir smēķēšana, lielāks vecums, zems ķermeņa masas indekss (ĶMI) un smaga HOPS.

 

 

tas

Mijiedarbība ar citām zālēm

ē

 

 

Jāizvairās no vienlaicīgas ārstēšanas ar itrakonazolu, ritonavīru vai citiem spēcīgiem CYP3A4

 

istr

 

inhibitoriem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja tas nav iespējams, laikağintervālam starp zāļu, kas savā

starpā mijiedarbojas, ieņemšanu jābūt pēc iespējas lielākam. Pacientiem, kuri lieto spēcīgus CYP3A4

inhibitorus, budezonīda/formoterola fumarāta fiksēto de reu kombinācija nav ieteicama.

Piesardzība ar īpašām slimībām

nav

 

 

 

Budezonīda un formoterola fumarāta dihid āta fiksētu devu kombinācija jāievada piesardzīgi pacientiem ar tireotoksikozi, feohromoc tomu, cukura diabētu, neārstētu hipokaliēmiju, obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju, idiopātisku subvalvulāru aortas stenozi, smagu hipertensiju, aneirismu

vai citām smagām sirds un asins adu slimībām, piemēram, sirds išēmisko slimību, tahiaritmiju vai

smagu sirds mazspēju.

vairs

Piesardzība jāievēro,

ārstējot

pacientus ar pagarinātu QTc intervālu. Formoterols pats par sevi var

 

Z

 

izraisīt QTc intervāla pagarināšanos.les

Nepieciešamība un inhalējamo kortikosteroīdu deva atkārtoti jāizvērtē pacientiem ar aktīvu vai latentu plaušu tuberkulozi, sēnīšu un vīrusu infekcijām elpceļos.

Diabēta pacientiem ir jāapsver papildu asins glikozes kontrole.

β2-adrenoreceptoru agonisti

Potenciāli nopietnu hipokaliēmiju var izraisīt lielas β2-adrenoreceptoru agonistu devas. Vienlaicīga β2- adrenoreceptoru agonistu ārstēšana ar zālēm, kas var izraisīt hipokaliēmiju vai pastiprināt hipokaliēmisko efektu, piemēram, ksantīna atvasinājumi, steroīdi un diurētiskie līdzekļi, var palielināt iespējamo β2-adrenoreceptoru agonista hipokaliēmisko efektu.

Ārstēšana ar β2-adrenoreceptoru agonistiem var izraisīt insulīna, brīvo taukskābju, glicerīna un ketonvielu līmeņa palielināšanos asinīs.

Īpaša piesardzība ir ieteicama nestabilas astmas gadījumā, neregulāri lietojot glābšanas bronhodilatatorus, smagas akūtas astmas gadījumā, jo saistīto risku var pastiprināt hipoksija, kā arī

citos gadījumos, kad ir palielināta hipokaliēmijas iespējamība. Šādos gadījumos ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Palīgvielas

Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju. Palīgviela laktoze satur nelielu daudzumu piena olbaltumvielu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Spēcīgi CYP3A4 inhibitori (piemēram, ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols, posakonazols, klaritromicīns, telitromicīns, nefazodons un HIV proteāzes inhibitori), iespējams, ievērojami palielinās budezonīda līmeni plazmā un jāizvairās no to vienlaicīgas lietošanas. Ja tas nav iespējams, laika intervālam starp inhibitora un budezonīda lietošanu jābūt tik garam, cik vien iespējams (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Spēcīgs CYP3A4 inhibitors ketokonazols, 200 mg vienu reizi dienā, palielināja plazmas līmeni

vienlaikus perorāli lietojamam budezonīdam (vienreizējā deva 3 mg) vid ji seškārtīgi. Kad

ketokonazols tika lietots 12 stundu laikā pēc budezonīda, tā koncent ācija palielinājāstas

vidēji tikai trīs

 

 

 

 

ē

 

reizes, pierādot, ka lietošanas laiku atdalīšana var samazināt palielinā u koncentrāciju plazmā.

Ierobežoti dati par šo mijiedarbību augstas devas inhalējamam budezonīdam norāda, ka līmenis

plazmā var palielināties (vidēji četras reizes), ja itrakonazols, 200istrmg vienu reizi dienā, ir lietots kopā

ar inhalējamo budezonīdu (vienreizēja deva 1000 mikrogrami)ğ.

 

Farmakodinamiskā mijiedarbība

 

 

 

re

 

β-adrenerģiskie blokatori var pavājināt vai nomākt formoterola iedarbību. Tādēļ budezonīda un

formoterola fumarāta dihidrāta fiksētu devu kombi

ācijas terapiju nedrīkst lietot kopā ar bēta-

 

 

nav

 

 

adrenerģiskiem blokatoriem (ieskaitot acu pilienus), ja vien nav būtisku indikāciju.

 

 

vairs

 

 

 

 

Vienlaicīga ārstēšana ar hinidīnu, dizopiramīdu, prokaīnamīdu, fenotiazīniem, antihistamīniem (terfenadīnu), monoamīnoksidāzes nhibitoriem un tricikliskajiem antidepresantiem var pagarināt QTc intervālu un palielināt ventrikulāro aritmiju risku.

 

ā

Turklāt L-Dopa, L-tiroksīns, oksitocīns un alkohols var pasliktināt sirds toleranci pret β2-

Z

les

simpatomimētiķiem.

 

Vienlaicīga ārstēšana ar monoamīnoksidāzes inhibitoriem, ieskaitot zāles ar līdzīgām īpašībām, piemēram, furazolidonu un prokarbazīnu, var veicināt hipertensīvas reakcijas.

Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem anestēziju ar halogenētiem ogļūdeņražiem, pastāv palielināts aritmiju risks.

Vienlaicīgi lietoto citu β -adrenerģisko un antiholīnerģisko līdzekļu darbība var pastiprināt bronhodilatējošo efektu.

Hipokaliēmija var palielināt noslieci uz aritmiju pacientiem, kuri tiek ārstēti ar uzpirkstītes grupas sirds glikozīdiem.

Budezonīdam un formoterolam nav novērota mijiedarbība ar citām zālēm, ko lieto astmas ārstēšanā.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pieejami klīniskie dati par budezonīda un formoterola fumarāta dihidrāta fiksētu devu kombinācijas terapiju vai vienlaicīgu ārstēšanu ar formoterolu un budezonīdu ietekmi uz grūtniecību. Dati no embrija un augļa attīstības pētījuma žurkām neuzrādīja nekādu papildu ietekmi no šīs kombinācijas.

Nav pietiekamu datu par formoterola lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem formoterols izraisīja nevēlamas reakcijas reproduktīvajos pētījumos pie ļoti augstiem sistēmiskas iedarbības līmeņiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Dati par aptuveni 2000 grūtniecībām neuzrādīja palielinātu teratogenitātes risku, kas būtu saistīts ar inhalējamā budezonīda lietošanu. Pētījumos ar dzīvniekiem tika novērots, ka glikokortikosteroīdi izraisa anomālijas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Maz ticams, ka tas varētu būt attiecināms uz zāļu lietošanu cilvēkiem, lietojot ieteiktās devas.

Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka pārmērīga prenatāla glikokortikoīdu ietekme, ja deva ir

mazāka par teratogēnu devu, saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties intrau erīnai augšanas aizturei,

pieaugušo sirds un asinsvadu slimībām un paliekošām glikokortikoīdu eceptorutasblīvuma,

neiromediatoru aprites un uzvedības pārmaiņām.

 

ē

Grūtniecības laikā budezonīda un formoterola fumarāta dihidrātaistrf ksētu devu kombinācijas terapiju

drīkst lietot tikai tad, ja ieguvums atsver iespējamos riskus. Jāliğto mazākā efektīvā budezonīda deva,

kas nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu astmas kont oli.

 

Barošana ar krūti

 

re

 

 

 

 

Budezonīds izdalās mātes pienā. Tomēr, lietojot terapeitiskās devās, ietekme uz

 

nav

 

 

jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav paredzamavairs. Nav zināms, vai formoterols izdalās mātes pienā. Žurkām

nelielos daudzumos formoterols tika konstatēts mātīšu pienā. Budezonīda un formoterola fumarāta dihidrāta fiksētu devu kombinācij ter pija sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, jāapsver tikai tad, ja gaidāmais ieguvums mātei ir lielāks par iespējamo risku bērnam.

Fertilitāte

les

 

4.7.Ietekme uz Zspēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismusā

Vylaer Spiromax neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Tā kā Vylaer Spiromax satur gan budezonīdu, gan formoterolu, var rasties nevēlamās blakusparādības, kas raksturīgas abām šīm vielām. Nav novērots palielināts nevēlamo blakusparādību biežums pēc vienlaicīgas abu savienojumu lietošanas. Visbiežākās nevēlamās blakusparādības ir farmakoloģiski paredzamas β2-adrenoreceptoru agonistu terapijas nevēlamās reakcijas, piemēram, trīce un sirdsklauves. Tām ir tendence būt vieglām un parasti tās izzūd pēc dažām ārstēšanas dienām. 3 gadus ilgā klīniskajā pētījumā ar budezonīdu HOPS gadījumā parādījās zilumi uz ādas un pneimonija ar biežumu, attiecīgi 10% un 6%, salīdzinot ar 4% un 3% placebo grupā (attiecīgi, p<0,001 un p<0,01).

Vylaer Spiromax nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem, jaunākiem par 18 gadiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

Nevēlamās blakusparādības, kas ir saistītas ar budezonīdu vai formoterolu, ir norādītas zemāk un uzskaitītas pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma. Biežumi definēti kā: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz < 1/100), reti (≥1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

ē

Orgānu sistēmu

 

 

Biežums

 

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

 

 

 

 

 

istr

 

Infekcijas un infestācijas

 

Bieži

 

Kandiduğinfekcijas mutē un rīklē, Pneimonija

 

 

 

 

 

 

(HOPS slimniekiem

 

 

 

 

 

 

re

Imūnās sistēmas

 

 

Reti

 

Tūlītējas un aizkavētas paaugstinātas jutības

traucējumi

 

 

 

 

 

reakcijas, piemēram, izsitumi, nātrene, nieze,

 

 

 

 

 

 

dermatīts, angioneirotiskā tūska un anafilaktiska

 

 

 

 

 

 

reakcija

 

 

 

 

 

 

nav

 

Endokrīnās sistēmas

 

 

Ļoti reti

 

Kušinga sindroms, virsnieru dziedzeru darbības

traucējumi

 

 

 

 

 

nomākums, augšanas aizture, samazināts kaulu

 

 

 

 

 

 

mineralizācijas blīvums

Vielmaiņas un uztures

 

Reti

 

Hipokaliēmija

 

traucējumi

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

Ļoti reti

 

Hiperglikēmija

 

 

 

 

 

 

Psihiskie traucējumi

 

 

Retāk

 

Agresivitāte, psihomotorā hiperaktivitāte,

 

 

les

 

 

trauksme, miega traucējumi

 

ā

Ļoti reti

 

Depresija, izmaiņas uzvedībā (galvenokārt

Z

 

 

 

 

bērniem)

 

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

 

Galvassāpes, trīce

 

 

 

 

Retāk

 

Reibonis

 

 

 

 

Ļoti reti

 

Garšas traucējumi

 

Acu bojājumi

 

 

Ļoti reti

 

Katarakta un glaukoma

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

 

Sirdsklauves

 

 

 

 

Retāk

 

Tahikardija

 

 

 

 

Reti

 

Sirds aritmijas, piemēram, priekškambaru

 

 

 

 

 

 

mirdzēšana, supraventrikulārā tahikardija,

 

 

 

 

 

 

ekstrasistoles

 

 

 

 

Ļoti reti

 

Stenokardija, QTc-intervāla pagarināšanās

Asinsvadu sistēmas

 

 

Ļoti reti

 

Asinsspiediena svārstības

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

Elpošanas sistēmas

 

 

Bieži

 

Viegls kairinājums rīklē, klepus, aizsmakums

traucējumi, krūšu kurvja un

Reti

 

Bronhospazmas

 

videnes slimības

 

 

Ļoti reti

 

Paradoksālās bronhospazmas

Kuņģa-zarnu trakta

 

 

Retāk

 

Slikta dūša

 

traucējumi

 

 

Ādas un zemādas audu

Retāk

Asinsizplūdumi

bojājumi

 

 

Skeleta-muskuļu un

Retāk

Muskuļu krampji

saistaudu sistēmas

 

 

bojājumi

 

 

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību apraksts

Kandidu infekcija mutē un rīklē ir saistīta ar aktīvās vielas nogulsnēšanos. Mutes izskalošana ar ūdeni pēc katras devas samazinās risku. Orofaringiālā kandidu infekcija parasti reaģē uz vietēju pretsēnīšu ārstēšanu bez nepieciešamības pārtraukt inhalējamo kortikosteroīdu lietošanu.

Paradoksālas bronhospazmas var rasties ļoti reti, ietekmējot mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem, ar tūlītēju sēkšanas un elpas trūkuma pieaugumu pēc dozēšanas. Paradoksālās bronhospazmas jāārstē ar ātras darbības inhalējamo bronhodilatatoru nekavējoties. Nekavējoties jāpārtrauc Vylaer Spiromax lietošana, pacients jānovērtē un nepieciešamības gadījumā jāuzsāk alternatīva terapija. (skatīt 4.4. apakšpunktu).

sistēmiskā iedarbība ietver Kušinga sindromu, kušingoīdas pazīmes, vi snieru dziedzeru darbības

Lietojot lielās devās ilgstoši, var parādīties sistēmiska inhalējamo kortikos taseroīdu iedarbība. Pastāv daudz mazāka šo iedarbību rašanās iespēja nekā ar perorāli lietojamiemēkor ikosteroīdiem. Iespējamā

nomākumu, aizkavētu augšanu bērniem un pusaudžiem, kaulu minerālizācijas blīvuma samazināšanos,

kataraktu un glaukomu. Var rasties arī lielāka uzņēmība pret infekc jām, un traucēta spēja pielāgoties

stresam. Blakusparādības, iespējams, ir atkarīgas no devas, iedarbībasistrlaika, vienlaicīgas un

iepriekšējas steroīdu iedarbības un individuālās jutības.

ğ

 

nav

 

brīvo taukskābju, glicerīna un

Ārstēšana ar β2-adrenoreceptoru agonistiem var izraisīt insulīna,re

ketonvielu līmeņa palielināšanos asinīs.

 

 

 

vairs

 

 

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blaku parādībām

 

 

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām bl kusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

les

 

ā

Z

 

Formoterola pārdozēšana visticamāk izraisīs β2-adrenoreceptoru agonistiem raksturīgās reakcijas: trīci, galvassāpes, sirdsklauves. Atsevišķos gadījumos ziņotie simptomi ir tahikardija, hiperglikēmija,

hipokaliēmija, pagarināts QTc-intervāls, aritmija, slikta dūša un vemšana. Var nozīmēt uzturošo un simptomātisku ārstēšanu. 90 mikrogramu deva, kas ievadīta trīs stundās pacientiem ar akūtu bronhu obstrukciju, neradīja bažas par drošumu.

Nav paredzams, ka akūta budezonīda pārdozēšana, pat pārmērīgās devās, radīs klīniskus sarežģījumus. Lietojot pārmērīgās devās ilgstoši, var parādīties sistēmiski glikokortikosteroīdu efekti, piemēram, hiperkorticisms un virsnieru darbības nomākums.

Ja Vylaer Spiromax terapija ir jāatceļ zāļu formoterola komponenta pārdozēšanas dēļ, jāapsver atbilstošas inhalējamo kortikosteroīdu terapijas nodrošināšana.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles obstruktīvu elpceļu slimību ārstēšanai, adrenerģiskās un citas zāles obstruktīvu elpceļu slimību ārstēšanai.

ATĶ kods: R03AK07

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība

Vylaer Spiromax satur formoterolu un budezonīdu, kam ir dažādi darbības veidi un kas uzrāda aditīvu iedarbību astmas paasinājumu samazināšanā. Budezonīda un formoterola raksturīgās īpašības ļauj kombināciju izmantot kā pamata astmas terapiju. Abu vielu attiecīgie darbības mehānismi aprakstīti zemāk.

Budezonīds

Budezonīds ir glikokortikosteroīds, kam pēc ieelpošanas ir no devas atkarīga pretiekaisuma darbība elpceļos, kas izraisa simptomu samazināšanos un retākus astmas paasinājumus. Inhalējamam budezonīdam ir mazāk smagas nevēlamās blakusparādības nekā sistēmiskiem kortikosteroīdiem. Nav zināms precīzs glikokortikosteroīdu pretiekaisuma mehānisms.

Formoterols

 

 

ē

 

 

 

Formoterols ir selektīvs β2-adrenoreceptoru agonists, kas inhalāciju veidā ātritasun ilgstoši atslābina

 

 

 

istr

bronhu gludo muskulatūru pacientiem ar atgriezenisku elpceļu obs rukciju. Bronhodilatējošā darbība ir

no devas atkarīga ar iedarbības iestāšanos 1-3 minūšu laikā. Pēc v enreizējas devas iedarbība ilgst

vismaz 12 stundas.

 

ğ

Klīniskā efektivitāte un drošums

nav

re

 

 

 

Astma

 

 

 

 

 

Budezonīda/formoterola pamata terapija

 

 

 

vairs

 

 

 

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem liec nāja, ka formoterola pievienošana budezonīdam mazināja astmas simptomus, uzlaboja plaušu funkcijas un samazināja paasinājumu skaitu.

Divos 12 nedēļu pētījumoslesbudezonīda/formoterola iedarbība uz plaušu funkciju bija līdzvērtīga brīvai budezonīda un formoterola kombinācijai un pārsniedza atsevišķi lietota budezonīda iedarbību. Visās ārstēšanas grupās lietojaāīs aicīgas darbības β2-adrenoreceptoru agonistu pēc nepieciešamības. Nebija novērojama pretastmasZdarbības pavājināšanās laika gaitā.

Divos 12 nedēļu pediatrijas pētījumos 265 bērni vecumā no 6 līdz 11 gadiem tika ārstēti ar budezonīda/formoterola pamata devu (2 inhalācijas pa 80 mikrogramiem/4,5 mikrogramiem/ inhalācijā divas reizes dienā), un īslaicīgas darbības β2adrenoreceptoru agonistu pēc nepieciešamības. Abos pētījumos plaušu funkcija uzlabojās un terapijas panesamība bija laba, salīdzinot ar atsevišķi lietotu atbilstošo budezonīda devu.

HOPS

Divos 12 mēnešu pētījumos pacientiem ar smagu HOPS tika novērtēta ietekme uz plaušu funkciju un paasinājumu biežumu (kas bija par iemeslu perorālo steroīdu kursiem un/vai antibiotiķu kursam un/vai hospitalizācijai). Vidējais FEV1 rādītājs pētījumu iekļaušanas laikā bija 36% no prognozējamās normas. Vidējais paasinājumu skaits gadā (kā definēts iepriekš) tika ievērojami samazināts ar budezonīdu/formoterolu, salīdzinot ar ārstēšanu tikai ar formoterolu vai placebo (vidējais biežums 1,4 salīdzinājumā ar 1,8-1,9 placebo/formoterola grupā). Vidējais dienu skaits, kad tika lietoti perorāli kortikosteroīdi, uz vienu pacientu 12 mēnešu laikā budezonīda/formoterola grupā bija nedaudz mazāks (7-8 dienas/pacients/gadā, salīdzinot ar attiecīgi 11-12 un 9-12 dienām placebo un formoterola grupās). Izmaiņas plaušu funkcijas parametros, piemēram, FEV1, budezonīdam/formoterolam nebija pārākas par ārstēšanu tikai ar formoterolu.

Maksimālais ieelpošanas plūsmas ātrums caur Spiromax ierīci

Randomizēts, atklāts placebo pētījums tika veikts bērniem un pusaudžiem ar astmu (vecumā no 6 līdz 17 gadiem), pieaugušajiem ar astmu (vecumā no 18 līdz 45 gadiem), pieaugušajiem ar hroniski

obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) (> 50 gadus veciem) un veseliem brīvprātīgajiem (vecumā no 18

rate (PIFR)) un citus saistītus elpošanas parametrus pēc inhalācijas no Spiromtasx ierīces (ar placebo saturu) salīdzinot ar inhalāciju no jau tirgū esošas vairākdevu sausa pulveraēinhalācijas ierīces (ar placebo saturu). Šajās subjektu grupās novērtēja arī sausa pulvera inhalatora inhalācijas tehnikas uzlabotas apmācības ietekmi uz inhalācijas ātrumu un apjomu. Pēistrījuma dati liecina, ka, neatkarīgi no

līdz 45 gadiem), lai novērtētu Spiromax maksimālo ieelpošanas plūsmas ātrumu (peak inspiratory flow

vecuma un pamatslimības smaguma, bērni, pusaudži un pieauguš e ar astmu, kā arī pacienti ar HOPS spēja ar Spiromax ierīci sasniegt ieelpošanas plūsmas ātrumu,ğkas bija līdzīgs tam, ko ieguva ar tirgū esošu vairākdevu sausa pulvera inhalācijas ierīci. Vidējais PIFR, ko sasniedza pacienti ar astmu vai HOPS, bija lielāks par 60 l/min, plūsmas ātrumu, pie ku a abas pētītās ierīces plaušās ievada

 

nav

salīdzināmus zāļu daudzumus. Ļoti nedaudziem pacientiemrePIFR bija mazāks nekā 40 l/min;

gadījumos, kad PIFR bija mazāks nekā 40 l/min, neno ēroja sagrupēšanu pēc vecuma vai slimības

smaguma.

 

vairs

 

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

 

Uzsūkšanās

Pierādīts, ka budezonīda unlesformoterola fiksētās devas kombinācija un atbilstošas atsevišķās vielas ir bioloģiski līdzvērtīgas uz si tēmi ku budezonīda un formoterola iedarbību. Neraugoties uz to, tika novērots neliels kortizoāa nomākšanas pieaugums pēc fiksētās devas kombinācijas lietošanas salīdzinājumā ar atsevišķuZ vielu lietošanu. Uzskata, ka šī atšķirība neietekmē klīnisko drošumu.

Netika konstatēta farmakokinētiskā mijiedarbība starp budezonīdu un formoterolu.

Attiecīgo vielu farmakokinētiskie raksturlielumi bija salīdzināmi pēc budezonīda un formoterola lietošanas atsevišķu vielu veidā vai kā fiksētas devas kombinācijas veidā. Budezonīdam AUC bija nedaudz augstāks, uzsūkšanās ātrums lielāks un maksimālā koncentrācija plazmā augstāka pēc fiksētas kombinācijas lietošanas. Formoterolam maksimālā koncentrācija plazmā bija līdzīga pēc fiksētas kombinācijas lietošanas. Inhalēts budezonīds uzsūcas strauji, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 30 minūšu laikā pēc inhalācijas. Pētījumos vidējā budezonīda uzkrāšanās plaušās pēc inhalēšanas caur pulvera inhalatoru svārstījās no 32% līdz 44% no piegādātās devas. Sistēmiskā biopieejamība ir aptuveni 49% no piegādātās devas. Bērniem 6-16 gadu vecumā uzkrāšanās plaušās ir tādās pašās robežās kā pieaugušajiem, lietojot vienādas devas. Rezultātā koncentrācija plazmā netika noteikta.

Inhalētais formoterols strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 10 minūšu laikā pēc inhalācijas. Pētījumos vidējā formoterola uzkrāšanās plaušās pēc inhalācijas caur pulvera inhalatoru svārstījās no 28% līdz 49% no piegādātās devas. Sistēmiskā biopieejamība ir aptuveni 61% no piegādātās devas.

Izkliede

Saistīšanās ar plazmas proteīniem ir aptuveni 50% formoterolam un 90% budezonīdam. Izkliedes tilpums ir aptuveni 4 l/kg formoterolam un 3 l/kg budezonīdam. Formoterols tiek inaktivēts ar konjugācijas reakcijām (veidojas aktīvi O-demetilēti un deformilēti metabolīti, bet tie ir atrodami galvenokārt neaktīvu savienojumu veidā). Budezonīds tiek pakļauts izteiktai pirmā loka biotransformācijai (aptuveni 90%) aknās par metabolītiem, kam ir zema glikokortikosteroīdu aktivitāte. Galveno metabolītu, 6-bēta-hidroksi-budezonīda un 16-alfa-hidroksi-prednizolona, glikokortikosteroīdu aktivitāte ir mazāk nekā 1% no budezonīda aktivitātes. Nav norādījumu par jebkādām metaboliskām mijiedarbībām vai jebkādām aizstāšanas reakcijām starp formoterolu un budezonīdu.

Eliminācija

Lielāko formoterola devas daļu pārveido metabolisms aknās, pēc tam notiek eliminācija caur nierēm. Pēc inhalēšanas 8% līdz 13% piegādātās formoterola devas izdalās nemainītā veidā ar urīnu. Formoterolam ir augsts sistēmiskais klīrenss (aptuveni 1,4 l/min) un terminālais eliminācijas pusperiods vidēji ir 17 stundas.

Budezonīda eliminācija notiek metabolizējoties, galvenokārt ar enzīma CYP3A4 palīdzību.

Budezonīda metabolīti tiek izvadīti ar urīnu brīvā veidā vai savienojumu veidā.tasUrīnā konstatēts tikai

 

 

ē

nenozīmīgs nemainīta budezonīda daudzums. Budezonīdam ir augs sistēmiskais klīrenss (aptuveni

1,2 l/min) un plazmas eliminācijas periods pēc i.v. ievadīšanas v dēji ir 4 stundas.

Farmakokinētiskā(-s)/farmakodinamiskā(-s) attiecība(-s)

istr

ğ

Budezonīda vai formoterola farmakokinētika bērniem unrepacientiem ar nieru mazspēju nav zināma.

Budezonīda un formoterola iedarbība pacientiem r knu slimību var būt pastiprināta.

Vylaer Spiromax farmakokinētiskais profils

nav

 

Farmakokinētiskajos pētījumos arvairskokogles blokādi un bez tās Vylaer Spiromax tika vērtēts, salīdzinot to ar alternatīvām reģistrētām fiksētu devu kombinācijas inhalējamām zālēm, kas satur tās pašas

aktīvās vielas, budezonīdu un formoterolu, un tas uzrādīja līdzvērtīgu sistēmisko iedarbību (drošums)

 

les

un uzkrāšanos plaušās (efektivitāte).

ā

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Z

 

Pētījumos ar dzīvniekiem novērota budezonīda un formoterola toksicitāte, lietojot kopā vai atsevišķi, bija saistīta ar pārmērīgu farmakoloģisko aktivitāti.

Dzīvnieku reproduktīvajos pētījumos ir pierādīts, ka kortikosteroīdi, piemēram budezonīds, izraisa malformācijas (aukslēju šķeltne, skeleta anomālijas). Tomēr šie eksperimentālie ar dzīvniekiem iegūtie rezultāti nešķiet būtiski cilvēkiem pie ieteicamajām devām. Dzīvnieku reproduktīvie pētījumi ar formoterolu ir uzrādījuši nedaudz samazinātu fertilitāti žurku tēviņiem pie augstas sistēmiskās iedarbības un implantācijas traucējumus, kā arī samazinātu agrīno postnatālo izdzīvošanu un samazinātu dzimšanas masu, pakļaujot žurkas ievērojami lielākai sistēmiskai iedarbībai nekā tiek sasniegta klīniskās izmantošanas laikā. Tomēr šie eksperimentālie ar dzīvniekiem saistīti rezultāti nešķiet būtiski cilvēkiem.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc folijas iepakojuma atvēršanas: 6 mēneši.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Pēc folijas iepakojuma noņemšanas turiet iemutņa vāku aizvērtu.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Inhalators ir balts, ar daļēji caurspīdīgu, vīna sarkanu iemutņa vāku. Detaļas, kas nonāk saskarē ar zālēm/gļotādu, ir izgatavotas no akrilonitrila butadiēna stirola (ABS), polietilēna (PE) un polipropilēna

(PP). Katrs inhalators satur 120 devas un ir iesaiņots folijā.

 

 

tas

 

 

 

 

 

Iepakojuma lielumi – 1 vai 3 inhalatori.

 

 

 

ē

 

 

istr

 

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

 

 

 

 

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšana un citi norādījumiğ

par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

nav

re

 

 

 

 

 

 

 

 

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva Pharma B.V.

vairs

 

Swensweg 5

 

2031GA Haarlem

 

Nīderlande

ā

8.

 

REĢISTRĀCIJASlesAPLIECĪBAS NUMURI

EU/1/14/949/001

Z

EU/1/14/949/003

 

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014. gada 19. novembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Vylaer Spiromax 320 mikrogrami/9 mikrogrami inhalācijas pulveris

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra inhalētā deva (deva, kas izdalās caur Spiromax iemutni) satur 320 mikrogramus budezonīda

(Budesonidum) un 9 mikrogramus formoterola fumarāta dihidrāta (Formoteroli fumaras dihydricus).

Tas atbilst nomērītajai devai – 400 mikrogramiem budezonīda un 12 mikrogramiem formoterola fumarāta dihidrāta.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Katra deva satur aptuveni 10 mg laktozes (monohidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Inhalācijas pulveris.

 

 

ē

 

 

istr

tas

Balts pulveris.

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Balts inhalators ar daļēji caurspīdīgu, vīna sarkanu iemutņa vāku.ğ

 

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

nav

 

 

 

 

 

 

 

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

 

 

 

 

 

vairs

 

 

 

 

Vylaer Spiromax ir paredzēts lietošanai t kai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma un vecākiem.

Astma

Vylaer Spiromax ir paredzēts regulārai astmas ārstēšanai gadījumos, kad kombinēta zāļu (inhalējamo

ādarbības β2-adrenoreceptoru agonistu) lietošana ir piemērota:

-pacientiem, kuruZstāvoklis netiek pietiekami kontrolēts ar inhalējamiem kortikosteroīdiem un „pēc nepieciešamības” inhalējot īslaicīgas darbības β2-adrenoreceptoru agonistus;

vai

-pacientiem, kuru stāvoklis jau tiek pietiekami kontrolēts, lietojot gan inhalējamos kortikosteroīdus, gan ilgstošas darbības β2-adrenoreceptoru agonistus.kortikosteroīdu un ilgstošasles

HOPS

Simptomātiskai ārstēšanai pacientiem ar smagu HOPS (FEV1< 50% no paredzētās normas) un atkārtotiem paasinājumiem anamnēzē, kuriem saglabājas nozīmīgi simptomi, neskatoties uz regulāru terapiju ar ilgstošas darbības bronhodilatatoriem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Vylaer Spiromax ir indicēts tikai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma un vecākiem.

Vylaer Spiromax nav indicēts lietošanai bērniem vecumā līdz 12 gadiem, un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem.

Devas

Astma

Vylaer Spiromax nav paredzēts sākotnējai astmas kontrolei.

Vylaer Spiromax nav piemērots pieaugušiem pacientiem, kam ir tikai viegla astma, ko nevar pietiekami kontrolēt ar inhalējamu kortikosteroīdu un “pēc nepieciešamības” inhalējamiem īslaicīgas darbības β2-adrenoreceptoru agonistiem.

Vylaer Spiromax deva ir individuāla, un tā jākoriģē pēc slimības smaguma pakāpes. Tas jāņem vērā ne tikai, kad tiek uzsākta ārstēšana ar zāļu kombināciju, bet arī, kad tiek koriģēta pamata deva. Ja atsevišķam pacientam nepieciešama devu kombinācija, izņemot tās, kas ir pieejamas kombinācijas inhalatorā, jānozīmē piemērotas β2-adrenoreceptoru agonistu un/vai kortikosteroīdu devas atsevišķos inhalatoros.

Kad astmas simptomi tiek kontrolēti, var apsvērt pakāpenisku Vylaer Spiromax devas samazināšanu.

Receptes parakstītājam/veselības aprūpes speciālistam regulāri atkārtoti jānovērtē pacientus, lai Vylaer

Spiromax deva paliktu optimāla. Deva jātitrē līdz tiek sasniegta mazākā dev , k efektīvi novērš

simptomus.

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

ē

Ja ir lietderīgi titrēt līdz mazākai devai, kas nav pieejama Vylaer Spi omax, nepieciešama nomaiņa uz

alternatīvu fiksētu budezonīda un formoterola fumarāta devu komb nāciju, kas satur mazāku

inhalējamā kortikosteroīda devu. Tiklīdz ar mazāko ieteicamo devu tiek nodrošināta ilgstoša

 

 

 

 

 

 

istr

 

simptomu kontrole, nākamais solis varētu ietvert mēģinājumuğlietot inhalējamu kortikosteroīdu vienu

pašu.

 

 

 

 

re

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parasti praksē, ja simptomi tiek novērsti, lietojot zāles divas reizes dienā, titrēšana līdz mazākai

efektīvai devai varētu ietvert Vylaer Spiromax lietošanu vienu reizi dienā, ja receptes parakstītājs

uzskata, ka astmas kontroles saglabāšanai drīzāk nepieciešama terapija ar ilgstošas darbības

 

 

 

 

nav

 

 

 

bronhodilatatoru nekā terapija ar inhalējamu kortikosteroīdu vienu pašu.

 

Pacientiem jāiesaka, ka vienmēr jābūt pieejamam atsevišķam ātras darbības glābšanas

bronhodilatatora inhalatoram.

vairs

 

 

 

 

Ieteicamās devas

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieaugušie (18 gadus veci un vecāki): 1 inhalācija divas reizes dienā. Dažiem pacientiem var būt

 

ā

 

 

 

 

 

nepieciešams maksimāli līdz 2 inhalācijām divas reizes dienā.

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

 

Atsevišķa ātras darbības bronhodilatatora lietošanas biežuma pieaugums norāda uz esošā stāvokļa pasliktināšanos, kā dēļ nepieciešama astmas terapijas pārskatīšana.

Vylaer Spiromax 320 mikrogrami/9 mikrogrami jālieto tikai pamata terapijai.

HOPS

Ieteicamās devas

Pieaugušie (18 gadus veci un vecāki): 1 inhalācija divas reizes dienā.

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti (≥65 gadu veci)

Nav īpašu dozēšanas prasību gados vecākiem pacientiem.

Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Nav pieejami dati par budezonīda un formoterola fumarāta dihidrāta fiksētu devu kombinācijas lietošanu pacientiem ar aknu vai nieru darbības traucējumiem. Tā kā budezonīds un formoterols galvenokārt tiek izvadīti metabolisma ceļā caur aknām, ir paredzama paaugstināta zāļu iedarbība pacientiem ar smagu aknu cirozi.

Pediatriskā populācija

Vylaer Spiromax drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem, vēl nav pierādīti. Dati nav pieejami.

Šīs zāles nav ieteicamas lietošanai bērniem un pusaudžiem, jaunākiem par 18 gadiem.

Lietošanas veids

Inhalācijām.

Spiromax ir ar ieelpu darbināms inhalators, kas nozīmē, ka pacientam ieelpojot c ur iemutni, aktīvās

 

ē

vielas ar ieelpoto gaisu nokļūst elpceļos. Ir pierādīts, ka pacienti ar vid ji smagu un smagu astmu spēj

radīt pietiekamu ieelpas plūsmas ātrumu Spiromax, lai saņemtu terapeitiskotasdevu (skatīt 5.1.

apakšpunktu).

istr

 

Vylaer Spiromax jālieto pareizi, lai sasniegtu efektīvu ārstēšanu.ğPacientiem jāiesaka rūpīgi izlasīt lietošanas instrukciju un ievērot tajā uzskaitītos norādījumus.

 

nav

Vylaer Spiromax lietošana ietver trīs vienkāršas darbības:reatvērt, ieelpot un aizvērt, kas izklāstītas

turpmāk.

 

Atvērt: turiet Spiromax ar iemutņa vāciņu uz leju un atveriet iemutņa vāku, noliecot uz leju, līdz tas pilnībā tiek atvērts un atskan klikšķis.

Ieelpot: ievietojiet iemutni starp zobiem, sakļaujiet lūpas ap to, nesakodiet inhalatora iemutni, izdariet

dziļu un spēcīgu ieelpu caur iemutni. Izņemiet Spiromax no mutes un aizturiet elpu uz 10 sekundēm

vai tik ilgi, cik tas ir ērti pacientiem.vairs

Aizvērt: lēnām izelpojiet un aizveriet iemutņa vāku.

 

les

ā

Ir arī svarīgi norādīt pacientiem nesakratīt inhalatoru pirms lietošanas un neizelpot caur Spiromax,

Z

 

gatavojoties darbībai „Ieelpot”, lai nebloķētu gaisa atveres.

Pacientiem arī jāiesaka pēc inhalācijas izskalot muti ar ūdeni (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacients var just garšu, lietojot Vylaer Spiromax, laktozes palīgvielas dēļ.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārīgi

Pārtraucot ārstēšanu, ir ieteicams devu mazināt un nepārtraukt pēkšņi.

Ja pacienti uzskata ārstēšanu par neefektīvu vai pārsniedz augstāko ieteicamo Vylaer Spiromax devu, jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pēkšņa un progresējoša astmas vai HOPS simptomu pasliktināšanās ir potenciāli dzīvībai bīstama, tādēļ nekavējoties jāveic pacienta medicīniska izmeklēšana. Šajā situācijā jāapsver nepieciešamība pastiprināt terapiju ar kortikosteroīdiem, piemēram, perorālu kortikosteroīdu kursu vai ārstēšanu ar antibiotikām, ja ir infekcija.

Pacientiem jāiesaka, lai viņu glābšanas inhalators būtu pieejams visu laiku.

Pacientiem jāatgādina lietot Vylaer Spiromax pamatdevu kā nozīmēts, pat ja nav simptomu. Vylaer Spiromax profilaktiska lietošana, piemēram, pirms fiziskas slodzes nav pētīta. Šādai profilaktiskai lietošanai jāapsver atsevišķa ātras darbības bronhodilatatora lietošana.

Astmas simptomi

Receptes parakstītājam/veselības aprūpes speciālistiem regulāri atkārtoti jānovērtē pacienti, lai saglabātu optimālu Vylaer Spiromax devu. Deva ir jātitrē līdz mazākai efektīvai devai, kas efektīvi novērš simptomus. Kad astmas simptomi tiek kontrolēti, var apsvērt pakāpenisku Vylaer Spiromax devas samazināšanu. Ja ir lietderīgi titrēt līdz mazākai devai, kas nav pieejama Vylaer Spiromax, nepieciešama nomaiņa uz alternatīvu fiksētu budezonīda un formoterola fumarāta devu kombināciju, kas satur mazāku inhalējamā kortikosteroīda devu.

Regulāra pacientu uzraudzība pēc devas samazināšanas, ir svarīga.

ē

 

tas

 

 

 

istr

 

Pacientam nedrīkst sākt ordinēt Vylaer Spiromax astmas uzliesmojuma laikā, kā arī tad, ja

astmas gaita būtiski pasliktinās vai astmas lēkmes laikā.

ğ

 

 

 

 

 

Lietojot Vylaer Spiromax, var rasties nopietnas ar astmu saistītas nevēlamas blakusparādības un

 

 

nav

 

 

 

astmas uzliesmojumi. Pacienti jāaicina turpināt ārstēšanos.reTomēr, ja pēc Vylaer Spiromax lietošanas

uzsākšanas astmas simptomi joprojām netiek kontrolēti ai pastiprinās, pacienti jāaicina meklēt

medicīnisku palīdzību.

vairs

 

 

 

 

4.8. apakšpunktu).

 

 

 

 

Var rasties paradoksālas bronhospazmas, kad uzreiz pēc devas inhalēšanas pastiprinās sēkšana un elpas trūkums. Ja pacientam rodas paradoksālas bronhospazmas, Vylaer Spiromax lietošana ir jāpārtrauc nekavējoties, pacients jānovērtē un, ja nepieciešams, jāuzsāk alternatīva terapija. Paradoksālas bronhospazmas jāārstē nekavējoties ar ātras darbības inhalējamu bronhodilatatoru (skatīt

Sistēmiska iedarbība

 

les

 

 

 

ā

Sistēmisku iedarbību var izraisīt jebkurš inhalējams kortikosteroīds, it īpaši ilgstoši lietojot lielas

Z

 

devas. Inhalējamiem kortikosteroīdiem šo blakusparādību iespējamība ir daudz mazāka nekā iekšķīgi lietojamiem.

Iespējamās sistēmiskās iedarbības ietver Kušinga sindromu, kušingoīdas pazīmes, virsnieru dziedzeru darbības nomākumu, aizkavētu augšanu bērniem un pusaudžiem, kaulu mineralizācijas blīvuma samazināšanos, kataraktu, glaukomu un vēl retāk – virkni psihiskus vai uzvedības traucējumus, tajā skaitā psihomotoru hiperaktivitāti, miega traucējumus, trauksmi, depresiju vai agresivitāti (īpaši bērniem) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Bērniem, kuri saņem ilgstošu inhalējamo kortikosteroīdu terapiju, ieteicams regulāri novērot auguma garumu. Ja augšana ir palēnināta, ārstēšana ir atkārtoti jāpārskata un, ja iespējams, jāsamazina inhalējamā kortikosteroīda deva līdz mazākai efektīvai devai, ar kuru saglabājas astmas simptomu kontrole. Rūpīgi jāapsver kortikosteroīdu terapijas ieguvumi un iespējamie augšanas nomākuma riski. Papildus jāapsver bērnu pulmonologa konsultācijas nepieciešamība.

Ierobežoti dati no ilgtermiņa pētījumiem liecina, ka vairums bērnu un pusaudžu, kas ārstēti ar inhalējamu budezonīdu, sasniedz savu paredzēto augumu pieaugušo vecumā. Tomēr tiek novērota

sākotnēja neliela (apmēram 1 cm), bet pārejoša augšanas aizture. Tas parasti notiek pirmajā ārstēšanas gadā.

Ietekme uz kaulu blīvumu

Iespējamā ietekme uz kaulu blīvumu jāapsver, jo īpaši pacientiem, kuri lieto zāles lielās devās un ilgstoši, un kuriem papildus pastāv citi osteoporozes riska faktori.

Ilgtermiņa pētījumi ar inhalējamo budezonīdu bērniem ar vidējām dienas devām 400 mikrogrami (nomērītā deva) vai pieaugušajiem ar dienas devām 800 mikrogrami (nomērītā deva) nav uzrādījuši nekādu būtisku ietekmi uz kaulu minerālvielu blīvumu. Nav pieejama informācija par budezonīda/formoterola fumarāta dihidrāta fiksētu devu kombinācijas ietekmi pie lielākām devām.

Virsnieru funkcija

Ja ir kāds pamats uzskatīt, ka iepriekšējas sistēmiskās steroīdu terapijas dēļ ir pavājināta virsnieru dziedzera darbība, jābūt piesardzīgiem, pacientiem pārejot uz budezonīda/formoterola fumarāta fiksētas devas kombinācijas terapiju.

Inhalējama budezonīda terapijas ieguvumi parasti būtu samazināta vajadzība pēc perorāli lietojamiem

steroīdiem, bet pacientu pāreja no perorāli lietojamiem steroīdiem var saglabāt pasliktinātas virsnieru

dziedzera rezerves risku ievērojamu laika periodu. Atveseļošanās var aizņemttasievērojamu laiku pēc

 

ē

perorāli lietojamo steroīdu terapijas pārtraukšanas, un tādējādi no pe o āli lietojamiem steroīdiem

atkarīgo pacientu pāreja uz inhalējamo budezonīda terapiju var aglabāt pavājinātas virsnieru

dziedzera funkcijas risku diezgan ilgu laiku. Šādos apstākļos regulāriistrjāuzrauga hipotalāma-hipofīzes-

adrenokortikālās (HHA) ass funkcija.

ğ

Augstas devas kortikosteroīdi

re

Ilgstoša ārstēšana ar lielām inhalējamo kortikosteroīdunavdevām, īpaši augstākām par ieteicamajām devām, var izraisīt arī klīniski nozīmīgu virs ieru dziedzeru darbības nomākumu. Tāpēc stresa periodos, kā smagas infekcijas vai plānveida operāciju gadījumos, jāapsver papildus sistēmisko kortikosteroīdu lietošana. Strauja steroīdu devas samazināšana var izraisīt akūtu virsnieru krīzi.

Simptomi un pazīmes, ko varētu novērot akūtas virsnieru krīzes gadījumā, var nebūt izteiktas, bet uz

to var norādīt anoreksija, vēdera sāpes, ķermeņa masas zudums, nogurums, galvassāpes, slikta dūša,

 

les

vemšana, apziņas pavājināšanā , krampji,vairshipotensija un hipoglikēmija.

ā

Ārstēšanu ar papildu sist mātiskiem steroīdiem vai inhalējamo budezonīdu nedrīkst pārtraukt pēkšņi.

Z

 

Pāreja no perorālās terapijas

Pārejot no perorālās terapijas uz budezonīda/formoterola fumarāta fiksētās devas kombinācijas terapiju, novēro vispārēju vājāku sistēmisku steroīdu darbību, kas var izraisīt alerģiskus vai artrīta simptomus, piemēram, rinīta, ekzēmas un muskuļu un locītavu sāpes, parādīšanos. Šādos gadījumos jāuzsāk specifiska ārstēšana. Ja retos gadījumos parādās tādi simptomi kā nogurums, galvassāpes, slikta dūša un vemšana, jādomā par vispārēji nepietiekamu glikokortikosteroīdu iedarbību. Šajos gadījumos dažreiz ir nepieciešama perorāli lietojamo glikokortikosteroīdu devas pagaidu palielināšana.

Perorālas infekcijas

Lai mazinātu orofaringiālās kandidu infekcijas risku, pacientam jāiesaka izskalot muti ar ūdeni pēc devas ieelpošanas. Ja rodas orofaringiālā piena sēnīte, pacientiem būtu arī jāizskalo mute ar ūdeni pēc inhalācijām pēc vajadzības.

Pneimonija HOPS slimniekiem

Inhalējamos kortikosteroīdus lietojošiem HOPS slimniekiem novērots palielināts pneimonijas, arī tādas pneimonijas, kuras dēļ nepieciešama hospitalizācija, biežums. Ir daži pierādījumi par pneimonijas riska pieaugumu līdz ar steroīdu devas palielināšanos, taču tas nav viennozīmīgi pierādīts visos pētījumos.

Pārliecinošu klīnisko pierādījumu pneimonijas riska apmēra atšķirībām starp dažādiem vienas grupas inhalējamiem kortikosteroīdiem nav.

Ārstiem jāsaglabā modrība attiecībā uz pneimonijas iespējamo rašanos HOPS slimniekiem, jo šādu infekciju klīniskās pazīmes pārklājas ar HOPS paasinājumu simptomiem.

Pneimonijas riska faktori HOPS slimniekiem ir smēķēšana, lielāks vecums, zems ķermeņa masas indekss (ĶMI) un smaga HOPS.

 

 

tas

Mijiedarbība ar citām zālēm

ē

 

 

Jāizvairās no vienlaicīgas ārstēšanas ar itrakonazolu, ritonavīru vai citiem spēcīgiem CYP3A4

 

istr

 

inhibitoriem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Ja tas nav iespējams, laikağintervālam starp zāļu, kas savā

starpā mijiedarbojas, ieņemšanu jābūt pēc iespējas lielākam. Pacientiem, kuri lieto spēcīgus CYP3A4

inhibitorus, budezonīda/formoterola fumarāta fiksēto de reu kombinācija nav ieteicama.

Piesardzība ar īpašām slimībām

nav

 

 

 

Budezonīda un formoterola fumarāta dihid āta fiksētu devu kombinācija jāievada piesardzīgi pacientiem ar tireotoksikozi, feohromoc tomu, cukura diabētu, neārstētu hipokaliēmiju, obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju, idiopātisku subvalvulāru aortas stenozi, smagu hipertensiju, aneirismu

vai citām smagām sirds un asins adu slimībām, piemēram, sirds išēmisko slimību, tahiaritmiju vai

smagu sirds mazspēju.

vairs

Piesardzība jāievēro,

ārstējot

pacientus ar pagarinātu QTc intervālu. Formoterols pats par sevi var

 

Z

 

izraisīt QTc intervāla pagarināšanos.les

Nepieciešamība un inhalējamo kortikosteroīdu deva atkārtoti jāizvērtē pacientiem ar aktīvu vai latentu plaušu tuberkulozi, sēnīšu un vīrusu infekcijām elpceļos.

Diabēta pacientiem ir jāapsver papildu asins glikozes kontrole.

β2-adrenoreceptoru agonisti

Potenciāli nopietnu hipokaliēmiju var izraisīt lielas β2-adrenoreceptoru agonistu devas. Vienlaicīga β2- adrenoreceptoru agonistu ārstēšana ar zālēm, kas var izraisīt hipokaliēmiju vai pastiprināt hipokaliēmisko efektu, piemēram, ksantīna atvasinājumi, steroīdi un diurētiskie līdzekļi, var palielināt iespējamo β2-adrenoreceptoru agonista hipokaliēmisko efektu.

Ārstēšana ar β2-adrenoreceptoru agonistiem var izraisīt insulīna, brīvo taukskābju, glicerīna un ketonvielu līmeņa palielināšanos asinīs.

Īpaša piesardzība ir ieteicama nestabilas astmas gadījumā, neregulāri lietojot glābšanas bronhodilatatorus, smagas akūtas astmas gadījumā, jo saistīto risku var pastiprināt hipoksija, kā arī

citos gadījumos, kad ir palielināta hipokaliēmijas iespējamība. Šādos gadījumos ieteicams kontrolēt kālija līmeni serumā.

Palīgvielas

Šīs zāles satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju. Palīgviela laktoze satur nelielu daudzumu piena olbaltumvielu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Spēcīgi CYP3A4 inhibitori (piemēram, ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols, posakonazols, klaritromicīns, telitromicīns, nefazodons un HIV proteāzes inhibitori), iespējams, ievērojami palielinās budezonīda līmeni plazmā un jāizvairās no to vienlaicīgas lietošanas. Ja tas nav iespējams, laika intervālam starp inhibitora un budezonīda lietošanu jābūt tik garam, cik vien iespējams (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Spēcīgs CYP3A4 inhibitors ketokonazols, 200 mg vienu reizi dienā, palielināja plazmas līmeni

vienlaikus perorāli lietojamam budezonīdam (vienreizējā deva 3 mg) vid ji seškārtīgi. Kad

ketokonazols tika lietots 12 stundu laikā pēc budezonīda, tā koncent ācija palielinājāstas

vidēji tikai trīs

 

 

 

 

ē

 

reizes, pierādot, ka lietošanas laiku atdalīšana var samazināt palielinā u koncentrāciju plazmā.

Ierobežoti dati par šo mijiedarbību augstas devas inhalējamam budezonīdam norāda, ka līmenis

plazmā var palielināties (vidēji četras reizes), ja itrakonazols, 200istrmg vienu reizi dienā, ir lietots kopā

ar inhalējamo budezonīdu (vienreizēja deva 1000 mikrogrami)ğ.

 

Farmakodinamiskā mijiedarbība

 

 

 

re

 

β-adrenerģiskie blokatori var pavājināt vai nomākt formoterola iedarbību. Tādēļ budezonīda un

formoterola fumarāta dihidrāta fiksētu devu kombi

ācijas terapiju nedrīkst lietot kopā ar bēta-

 

 

nav

 

 

adrenerģiskiem blokatoriem (ieskaitot acu pilienus), ja vien nav būtisku indikāciju.

 

 

vairs

 

 

 

 

Vienlaicīga ārstēšana ar hinidīnu, dizopiramīdu, prokaīnamīdu, fenotiazīniem, antihistamīniem (terfenadīnu), monoamīnoksidāzes nhibitoriem un tricikliskajiem antidepresantiem var pagarināt QTc intervālu un palielināt ventrikulāro aritmiju risku.

 

ā

Turklāt L-Dopa, L-tiroksīns, oksitocīns un alkohols var pasliktināt sirds toleranci pret β2-

Z

les

simpatomimētiķiem.

 

Vienlaicīga ārstēšana ar monoamīnoksidāzes inhibitoriem, ieskaitot zāles ar līdzīgām īpašībām, piemēram, furazolidonu un prokarbazīnu, var veicināt hipertensīvas reakcijas.

Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem anestēziju ar halogenētiem ogļūdeņražiem, pastāv palielināts aritmiju risks.

Vienlaicīgi lietoto citu β -adrenerģisko un antiholīnerģisko līdzekļu darbība var pastiprināt bronhodilatējošo efektu.

Hipokaliēmija var palielināt noslieci uz aritmiju pacientiem, kuri tiek ārstēti ar uzpirkstītes grupas sirds glikozīdiem.

Budezonīdam un formoterolam nav novērota mijiedarbība ar citām zālēm, ko lieto astmas ārstēšanā.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pieejami klīniskie dati par budezonīda un formoterola fumarāta dihidrāta fiksētu devu kombinācijas terapiju vai vienlaicīgu ārstēšanu ar formoterolu un budezonīdu ietekmi uz grūtniecību. Dati no embrija un augļa attīstības pētījuma žurkām neuzrādīja nekādu papildu ietekmi no šīs kombinācijas.

Nav pietiekamu datu par formoterola lietošanu grūtniecēm. Pētījumos ar dzīvniekiem formoterols izraisīja nevēlamas reakcijas reproduktīvajos pētījumos pie ļoti augstiem sistēmiskas iedarbības līmeņiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Dati par aptuveni 2000 grūtniecībām neuzrādīja palielinātu teratogenitātes risku, kas būtu saistīts ar inhalējamā budezonīda lietošanu. Pētījumos ar dzīvniekiem tika novērots, ka glikokortikosteroīdi izraisa anomālijas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Maz ticams, ka tas varētu būt attiecināms uz zāļu lietošanu cilvēkiem, lietojot ieteiktās devas.

Pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka pārmērīga prenatāla glikokortikoīdu ietekme, ja deva ir

mazāka par teratogēnu devu, saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties intrau erīnai augšanas aizturei,

pieaugušo sirds un asinsvadu slimībām un paliekošām glikokortikoīdu eceptorutasblīvuma,

neiromediatoru aprites un uzvedības pārmaiņām.

 

ē

Grūtniecības laikā budezonīda un formoterola fumarāta dihidrātaistrf ksētu devu kombinācijas terapiju

drīkst lietot tikai tad, ja ieguvums atsver iespējamos riskus. Jāliğto mazākā efektīvā budezonīda deva,

kas nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu astmas kont oli.

 

Barošana ar krūti

 

re

 

 

 

 

Budezonīds izdalās mātes pienā. Tomēr, lietojot terapeitiskās devās, ietekme uz

 

nav

 

 

jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav paredzamavairs. Nav zināms, vai formoterols izdalās mātes pienā. Žurkām

nelielos daudzumos formoterols tika konstatēts mātīšu pienā. Budezonīda un formoterola fumarāta dihidrāta fiksētu devu kombinācij ter pija sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, jāapsver tikai tad, ja gaidāmais ieguvums mātei ir lielāks par iespējamo risku bērnam.

Fertilitāte

les

 

4.7.Ietekme uz Zspēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismusā

Vylaer Spiromax neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Tā kā Vylaer Spiromax satur gan budezonīdu, gan formoterolu, var rasties nevēlamās blakusparādības, kas raksturīgas abām šīm vielām. Nav novērots palielināts nevēlamo blakusparādību biežums pēc vienlaicīgas abu savienojumu lietošanas. Visbiežākās nevēlamās blakusparādības ir farmakoloģiski paredzamas β2-adrenoreceptoru agonistu terapijas nevēlamās reakcijas, piemēram, trīce un sirdsklauves. Tām ir tendence būt vieglām un parasti tās izzūd pēc dažām ārstēšanas dienām. 3 gadus ilgā klīniskajā pētījumā ar budezonīdu HOPS gadījumā parādījās zilumi uz ādas un pneimonija ar biežumu, attiecīgi 10% un 6%, salīdzinot ar 4% un 3% placebo grupā (attiecīgi, p<0,001 un p<0,01).

Šīs zāles nav ieteicamas lietošanai bērniem un pusaudžiem, jaunākiem par 18 gadiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

Nevēlamās blakusparādības, kas ir saistītas ar budezonīdu vai formoterolu, ir norādītas zemāk un uzskaitītas pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma. Biežumi definēti kā: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz < 1/100), reti (≥1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

 

 

 

 

 

 

 

tas

 

 

 

 

 

 

ē

Orgānu sistēmu

 

 

Biežums

 

Nevēlamās blakusparādības

klasifikācija

 

 

 

 

 

istr

 

Infekcijas un infestācijas

 

Bieži

 

Kandiduğinfekcijas mutē un rīklē, Pneimonija

 

 

 

 

 

 

(HOPS slimniekiem

 

 

 

 

 

 

re

Imūnās sistēmas

 

 

Reti

 

Tūlītējas un aizkavētas paaugstinātas jutības

traucējumi

 

 

 

 

 

reakcijas, piemēram, izsitumi, nātrene, nieze,

 

 

 

 

 

 

dermatīts, angioneirotiskā tūska un anafilaktiska

 

 

 

 

 

 

reakcija

 

 

 

 

 

 

nav

 

Endokrīnās sistēmas

 

 

Ļoti reti

 

Kušinga sindroms, virsnieru dziedzeru darbības

traucējumi

 

 

 

 

 

nomākums, augšanas aizture, samazināts kaulu

 

 

 

 

 

 

mineralizācijas blīvums

Vielmaiņas un uztures

 

Reti

 

Hipokaliēmija

 

traucējumi

 

 

 

vairs

 

 

 

 

 

Ļoti reti

 

Hiperglikēmija

 

 

 

 

 

 

Psihiskie traucējumi

 

 

Retāk

 

Agresivitāte, psihomotorā hiperaktivitāte,

 

 

les

 

 

trauksme, miega traucējumi

 

ā

Ļoti reti

 

Depresija, izmaiņas uzvedībā (galvenokārt

Z

 

 

 

 

bērniem)

 

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

 

Galvassāpes, trīce

 

 

 

 

Retāk

 

Reibonis

 

 

 

 

Ļoti reti

 

Garšas traucējumi

 

Acu bojājumi

 

 

Ļoti reti

 

Katarakta un glaukoma

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

 

Sirdsklauves

 

 

 

 

Retāk

 

Tahikardija

 

 

 

 

Reti

 

Sirds aritmijas, piemēram, priekškambaru

 

 

 

 

 

 

mirdzēšana, supraventrikulārā tahikardija,

 

 

 

 

 

 

ekstrasistoles

 

 

 

 

Ļoti reti

 

Stenokardija, QTc-intervāla pagarināšanās

Asinsvadu sistēmas

 

 

Ļoti reti

 

Asinsspiediena svārstības

traucējumi

 

 

 

 

 

 

 

Elpošanas sistēmas

 

 

Bieži

 

Viegls kairinājums rīklē, klepus, aizsmakums

traucējumi, krūšu kurvja un

Reti

 

Bronhospazmas

 

videnes slimības

 

 

Ļoti reti

 

Paradoksālās bronhospazmas

Kuņģa-zarnu trakta

 

 

Retāk

 

Slikta dūša

 

traucējumi

 

 

Ādas un zemādas audu

Retāk

Asinsizplūdumi

bojājumi

 

 

Skeleta-muskuļu un

Retāk

Muskuļu krampji

saistaudu sistēmas

 

 

bojājumi

 

 

Atsevišķu nevēlamu blakusparādību apraksts

Kandidu infekcija mutē un rīklē ir saistīta ar aktīvās vielas nogulsnēšanos. Mutes izskalošana ar ūdeni pēc katras devas samazinās risku. Orofaringiālā kandidu infekcija parasti reaģē uz vietēju pretsēnīšu ārstēšanu bez nepieciešamības pārtraukt inhalējamo kortikosteroīdu lietošanu.

Paradoksālas bronhospazmas var rasties ļoti reti, ietekmējot mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem, ar tūlītēju sēkšanas un elpas trūkuma pieaugumu pēc dozēšanas. Paradoksālās bronhospazmas jāārstē ar ātras darbības inhalējamo bronhodilatatoru nekavējoties. Nekavējoties jāpārtrauc Vylaer Spiromax lietošana, pacients jānovērtē un nepieciešamības gadījumā jāuzsāk alternatīva terapija. (skatīt 4.4. apakšpunktu).

sistēmiskā iedarbība ietver Kušinga sindromu, kušingoīdas pazīmes, vi snieru dziedzeru darbības

Lietojot lielās devās ilgstoši, var parādīties sistēmiska inhalējamo kortikos taseroīdu iedarbība. Pastāv daudz mazāka šo iedarbību rašanās iespēja nekā ar perorāli lietojamiemēkor ikosteroīdiem. Iespējamā

nomākumu, aizkavētu augšanu bērniem un pusaudžiem, kaulu minerālizācijas blīvuma samazināšanos,

kataraktu un glaukomu. Var rasties arī lielāka uzņēmība pret infekc jām, un traucēta spēja pielāgoties

stresam. Blakusparādības, iespējams, ir atkarīgas no devas, iedarbībasistrlaika, vienlaicīgas un

iepriekšējas steroīdu iedarbības un individuālās jutības.

ğ

 

nav

 

brīvo taukskābju, glicerīna un

Ārstēšana ar β2-adrenoreceptoru agonistiem var izraisīt insulīna,re

ketonvielu līmeņa palielināšanos asinīs.

 

 

 

vairs

 

 

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blaku parādībām

 

 

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām bl kusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9. Pārdozēšana

les

 

ā

Z

 

Formoterola pārdozēšana visticamāk izraisīs β2-adrenoreceptoru agonistiem raksturīgās reakcijas: trīci, galvassāpes, sirdsklauves. Atsevišķos gadījumos ziņotie simptomi ir tahikardija, hiperglikēmija,

hipokaliēmija, pagarināts QTc-intervāls, aritmija, slikta dūša un vemšana. Var nozīmēt uzturošo un simptomātisku ārstēšanu. 90 mikrogramu deva, kas ievadīta trīs stundās pacientiem ar akūtu bronhu obstrukciju, neradīja bažas par drošumu.

Nav paredzams, ka akūta budezonīda pārdozēšana, pat pārmērīgās devās, radīs klīniskus sarežģījumus. Lietojot pārmērīgās devās ilgstoši, var parādīties sistēmiski glikokortikosteroīdu efekti, piemēram, hiperkorticisms un virsnieru darbības nomākums.

Ja Vylaer Spiromax terapija ir jāatceļ zāļu formoterola komponenta pārdozēšanas dēļ, jāapsver atbilstošas inhalējamo kortikosteroīdu terapijas nodrošināšana.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles obstruktīvu elpceļu slimību ārstēšanai, adrenerģiskās un citas zāles obstruktīvu elpceļu slimību ārstēšanai.

ATĶ kods: R03AK07

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība

Vylaer Spiromax satur formoterolu un budezonīdu, kam ir dažādi darbības veidi un kas uzrāda aditīvu iedarbību astmas paasinājumu samazināšanā. Abu vielu attiecīgie darbības mehānismi aprakstīti zemāk.

Budezonīds

Budezonīds ir glikokortikosteroīds, kam pēc ieelpošanas ir no devas atkarīga pretiekaisuma darbība elpceļos, kas izraisa simptomu samazināšanos un retākus astmas paasinājumus. Inhalējamam budezonīdam ir mazāk smagas nevēlamās blakusparādības nekā sistēmiskiem kortikosteroīdiem. Nav zināms precīzs glikokortikosteroīdu pretiekaisuma mehānisms.

Formoterols

Formoterols ir selektīvs β2-adrenoreceptoru agonists, kas inhalāciju veidā ā ri un ilgstoši atslābina

bronhu gludo muskulatūru pacientiem ar atgriezenisku elpceļu obstrukciju.tasBronhodilatējošā darbība ir

 

 

 

ē

no devas atkarīga ar iedarbības iestāšanos 1-3 minūšu laikā. Pēc vien eizējas devas iedarbība ilgst

vismaz 12 stundas.

 

 

istr

Klīniskā efektivitāte un drošums

 

 

 

ğ

Astma

nav

re

 

Budezonīda/formoterola pamata terapija

 

 

 

 

 

Klīniskie pētījumi pieaugušajiem liecināja, ka formoterola pievienošana budezonīdam mazināja

astmas simptomus, uzlaboja plaušu funkc jas un samazināja paasinājumu skaitu.

vairs

 

 

 

Divos 12 nedēļu pētījumos budezonīda/formoterola iedarbība uz plaušu funkciju bija līdzvērtīga brīvai

budezonīda un formoterolaleskombinācijai un pārsniedza atsevišķi lietota budezonīda iedarbību. Visās

ārstēšanas grupās lietoja īslaicīgas darbības β2-adrenoreceptoru agonistu pēc nepieciešamības. Nebija novērojama pretastmasādarbības pavājināšanās laika gaitā.

Divos 12 nedēļu pediatrijasZ pētījumos 265 bērni vecumā no 6 līdz 11 gadiem tika ārstēti ar budezonīda/formoterola pamata devu (2 inhalācijas pa 80 mikrogramiem/4,5 mikrogramiem/ inhalācijā divas reizes dienā), un īslaicīgas darbības β2adrenoreceptoru agonistu pēc nepieciešamības. Abos pētījumos plaušu funkcija uzlabojās un terapijas panesamība bija laba, salīdzinot ar atsevišķi lietotu atbilstošo budezonīda devu.

HOPS

Divos 12 mēnešu pētījumos pacientiem ar smagu HOPS tika novērtēta ietekme uz plaušu funkciju un paasinājumu biežumu (kas bija par iemeslu perorālo steroīdu kursiem un/vai antibiotiķu kursam un/vai hospitalizācijai). Vidējais FEV1 rādītājs pētījumu iekļaušanas laikā bija 36% no prognozējamās normas. Vidējais paasinājumu skaits gadā (kā definēts iepriekš) tika ievērojami samazināts ar budezonīdu/formoterolu, salīdzinot ar ārstēšanu tikai ar formoterolu vai placebo (vidējais biežums 1,4 salīdzinājumā ar 1,8-1,9 placebo/formoterola grupā). Vidējais dienu skaits, kad tika lietoti perorāli kortikosteroīdi, uz vienu pacientu 12 mēnešu laikā budezonīda/formoterola grupā bija nedaudz mazāks (7-8 dienas/pacients/gadā, salīdzinot ar attiecīgi 11-12 un 9-12 dienām placebo un formoterola grupās). Izmaiņas plaušu funkcijas parametros, piemēram, FEV1, budezonīdam/formoterolam nebija pārākas par ārstēšanu tikai ar formoterolu.

Maksimālais ieelpošanas plūsmas ātrums caur Spiromax ierīci

Randomizēts, atklāts placebo pētījums tika veikts bērniem un pusaudžiem ar astmu (vecumā no 6 līdz 17 gadiem), pieaugušajiem ar astmu (vecumā no 18 līdz 45 gadiem), pieaugušajiem ar hroniski

obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) (> 50 gadus veciem) un veseliem brīvprātīgajiem (vecumā no 18

rate (PIFR)) un citus saistītus elpošanas parametrus pēc inhalācijas no Spiromtasx ierīces (ar placebo saturu) salīdzinot ar inhalāciju no jau tirgū esošas vairākdevu sausa pulveraēinhalācijas ierīces (ar placebo saturu). Šajās subjektu grupās novērtēja arī sausa pulvera inhalatora inhalācijas tehnikas uzlabotas apmācības ietekmi uz inhalācijas ātrumu un apjomu. Pēistrījuma dati liecina, ka, neatkarīgi no

līdz 45 gadiem), lai novērtētu Spiromax maksimālo ieelpošanas plūsmas ātrumu (peak inspiratory flow

vecuma un pamatslimības smaguma, bērni, pusaudži un pieauguš e ar astmu, kā arī pacienti ar HOPS spēja ar Spiromax ierīci sasniegt ieelpošanas plūsmas ātrumu,ğkas bija līdzīgs tam, ko ieguva ar tirgū esošu vairākdevu sausa pulvera inhalācijas ierīci. Vidējais PIFR, ko sasniedza pacienti ar astmu vai HOPS, bija lielāks par 60 l/min, plūsmas ātrumu, pie ku a abas pētītās ierīces plaušās ievada

 

nav

salīdzināmus zāļu daudzumus. Ļoti nedaudziem pacientiemrePIFR bija mazāks nekā 40 l/min;

gadījumos, kad PIFR bija mazāks nekā 40 l/min, neno ēroja sagrupēšanu pēc vecuma vai slimības

smaguma.

 

vairs

 

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

 

Uzsūkšanās

Pierādīts, ka budezonīda unlesformoterola fiksētās devas kombinācija un atbilstošas atsevišķās vielas ir bioloģiski līdzvērtīgas uz si tēmi ku budezonīda un formoterola iedarbību. Neraugoties uz to, tika novērots neliels kortizoāa nomākšanas pieaugums pēc fiksētās devas kombinācijas lietošanas salīdzinājumā ar atsevišķuZ vielu lietošanu. Uzskata, ka šī atšķirība neietekmē klīnisko drošumu.

Netika konstatēta farmakokinētiskā mijiedarbība starp budezonīdu un formoterolu.

Attiecīgo vielu farmakokinētiskie raksturlielumi bija salīdzināmi pēc budezonīda un formoterola lietošanas atsevišķu vielu veidā vai kā fiksētas devas kombinācijas veidā. Budezonīdam AUC bija nedaudz augstāks, uzsūkšanās ātrums lielāks un maksimālā koncentrācija plazmā augstāka pēc fiksētas kombinācijas lietošanas. Formoterolam maksimālā koncentrācija plazmā bija līdzīga pēc fiksētas kombinācijas lietošanas. Inhalēts budezonīds uzsūcas strauji, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 30 minūšu laikā pēc inhalācijas. Pētījumos vidējā budezonīda uzkrāšanās plaušās pēc inhalēšanas caur pulvera inhalatoru svārstījās no 32% līdz 44% no piegādātās devas. Sistēmiskā biopieejamība ir aptuveni 49% no piegādātās devas. Bērniem 6-16 gadu vecumā uzkrāšanās plaušās ir tādās pašās robežās kā pieaugušajiem, lietojot vienādas devas. Rezultātā koncentrācija plazmā netika noteikta.

Inhalētais formoterols strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 10 minūšu laikā pēc inhalācijas. Pētījumos vidējā formoterola uzkrāšanās plaušās pēc inhalācijas caur pulvera inhalatoru svārstījās no 28% līdz 49% no piegādātās devas. Sistēmiskā biopieejamība ir aptuveni 61% no piegādātās devas.

Izkliede

Saistīšanās ar plazmas proteīniem ir aptuveni 50% formoterolam un 90% budezonīdam. Izkliedes tilpums ir aptuveni 4 l/kg formoterolam un 3 l/kg budezonīdam. Formoterols tiek inaktivēts ar konjugācijas reakcijām (veidojas aktīvi O-demetilēti un deformilēti metabolīti, bet tie ir atrodami galvenokārt neaktīvu savienojumu veidā). Budezonīds tiek pakļauts izteiktai pirmā loka biotransformācijai (aptuveni 90%) aknās par metabolītiem, kam ir zema glikokortikosteroīdu aktivitāte. Galveno metabolītu, 6-bēta-hidroksi-budezonīda un 16-alfa-hidroksi-prednizolona, glikokortikosteroīdu aktivitāte ir mazāk nekā 1% no budezonīda aktivitātes. Nav norādījumu par jebkādām metaboliskām mijiedarbībām vai jebkādām aizstāšanas reakcijām starp formoterolu un budezonīdu.

Eliminācija

Lielāko formoterola devas daļu pārveido metabolisms aknās, pēc tam notiek eliminācija caur nierēm. Pēc inhalēšanas 8% līdz 13% piegādātās formoterola devas izdalās nemainītā veidā ar urīnu. Formoterolam ir augsts sistēmiskais klīrenss (aptuveni 1,4 l/min) un terminālais eliminācijas pusperiods vidēji ir 17 stundas.

Budezonīda eliminācija notiek metabolizējoties, galvenokārt ar enzīma CYP3A4 palīdzību.

Budezonīda metabolīti tiek izvadīti ar urīnu brīvā veidā vai savienojumu veidā.tasUrīnā konstatēts tikai

 

 

ē

nenozīmīgs nemainīta budezonīda daudzums. Budezonīdam ir augs sistēmiskais klīrenss (aptuveni

1,2 l/min) un plazmas eliminācijas periods pēc i.v. ievadīšanas v dēji ir 4 stundas.

Farmakokinētiskā(-s)/farmakodinamiskā(-s) attiecība(-s)

istr

ğ

Budezonīda vai formoterola farmakokinētika bērniem unrepacientiem ar nieru mazspēju nav zināma.

Budezonīda un formoterola iedarbība pacientiem r knu slimību var būt pastiprināta.

Vylaer Spiromax farmakokinētiskais profils

nav

 

Farmakokinētiskajos pētījumos arvairskokogles blokādi un bez tās Vylaer Spiromax tika vērtēts, salīdzinot to ar alternatīvām reģistrētām fiksētu devu kombinācijas inhalējamām zālēm, kas satur tās pašas

aktīvās vielas, budezonīdu un formoterolu, un tas uzrādīja līdzvērtīgu sistēmisko iedarbību (drošums)

 

les

un uzkrāšanos plaušās (efektivitāte).

ā

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Z

 

Pētījumos ar dzīvniekiem novērota budezonīda un formoterola toksicitāte, lietojot kopā vai atsevišķi, bija saistīta ar pārmērīgu farmakoloģisko aktivitāti.

Dzīvnieku reproduktīvajos pētījumos ir pierādīts, ka kortikosteroīdi, piemēram budezonīds, izraisa malformācijas (aukslēju šķeltne, skeleta anomālijas). Tomēr šie eksperimentālie ar dzīvniekiem iegūtie rezultāti nešķiet būtiski cilvēkiem pie ieteicamajām devām. Dzīvnieku reproduktīvie pētījumi ar formoterolu ir uzrādījuši nedaudz samazinātu fertilitāti žurku tēviņiem pie augstas sistēmiskās iedarbības un implantācijas traucējumus, kā arī samazinātu agrīno postnatālo izdzīvošanu un samazinātu dzimšanas masu, pakļaujot žurkas ievērojami lielākai sistēmiskai iedarbībai nekā tiek sasniegta klīniskās izmantošanas laikā. Tomēr šie eksperimentālie ar dzīvniekiem saistīti rezultāti nešķiet būtiski cilvēkiem.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts.

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc folijas iepakojuma atvēršanas: 6 mēneši.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Pēc folijas iepakojuma noņemšanas turiet iemutņa vāku aizvērtu.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Inhalators ir balts, ar daļēji caurspīdīgu, vīna sarkanu iemutņa vāku. Detaļas, kas nonāk saskarē ar zālēm/gļotādu, ir izgatavotas no akrilonitrila butadiēna stirola (ABS), polietilēna (PE) un polipropilēna

(PP). Katrs inhalators satur 60 devas un ir iesaiņots folijā.

 

 

tas

 

 

 

 

 

Iepakojuma lielumi – 1 vai 3 inhalatori.

 

 

 

ē

 

 

istr

 

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

 

 

 

 

 

 

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšana un citi norādījumiğ

par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

nav

re

 

 

 

 

 

 

 

 

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva Pharma B.V.

vairs

 

Swensweg 5

 

2031GA Haarlem

 

Nīderlande

ā

8.

 

REĢISTRĀCIJASlesAPLIECĪBAS NUMURI

EU/1/14/949/002

Z

EU/1/14/949/004

 

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014. gada 19. novembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas