Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Xenical (orlistat) – Zāļu apraksts - A08AB01

Updated on site: 11-Oct-2017

Zāļu nosaukumsXenical
ATĶ kodsA08AB01
Vielaorlistat
RažotājsCHEPLAPHARM Arzneimittel GmbH

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Xenical 120 mg cietās kapsulas

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra cietā kapsula satur 120 mg orlistata (orlistat).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Kapsulai ir tirkīza krāsas vāciņš un korpuss, uz kura uzspiests uzraksts “XENICAL 120”.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Xenical indicēts lietošanai kopā ar mazkalorisku diētu, lai ārstētu pacientus ar aptaukošanos, kuru ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir lielāks vai vienāds ar 30 kg/m2, vai pacientus ar palielinātu ķermeņa masu (ĶMI ≥ 28 kg/m2) un riska faktoriem.

Orlistata terapija jāpārtrauc, ja pēc 12 nedēļām pacientam nav izdevies zaudēt vismaz 5 % no ķermeņa masas, kas noteikta terapijas sākumā.

4.2.Devas un lietošanas veids

Pieaugušajiem

Ieteicamā orlistata deva ir viena 120 mg kapsula, ko lieto kopā ar ūdeni tieši pirms katras pamata ēdienreizes, tās laikā vai līdz vienai stundai pēc tās. Ja ēdienreize tiek izlaista vai tā nesatur taukus, orlistata deva nav jālieto.

Pacientam jāievēro sabalansēta, mazkaloriju diēta ar aptuveni 30 % tauku radītu kaloriju. Vēlams, lai diēta būtu augļiem un dārzeņiem bagāta. Dienai paredzētais tauku, ogļhidrātu un olbaltumu daudzums jāsadala pa 3 pamata ēdienreizēm.

Nav pierādīts, ka par 120 mg 3 reizes dienā lielākas orlistata devas rada papildus terapeitisku efektu. Orlistata darbības rezultātā jau 24–48 stundas pēc tā lietošanas palielinās tauku daudzums izkārnījumos. Pārtraucot terapiju, tauku daudzums izkārnījumos 48-72 stundu laikā parasti atjaunojas līmenī, kāds tas bija pirms terapijas sākuma.

Īpašas pacientu grupas

Nav pētīta orlistata iedarbība pacientiem ar aknu un/vai nieru funkcijas traucējumiem, bērniem un gados vecākiem pacientiem.

Nav indikāciju Xenical lietošanai bērniem.

4.3.Kontrindikācijas

-Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

-Hronisks malabsorbcijas sindroms.

-Holestāze.

-Barošana ar krūti.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Klīniskos pētījumos ķermeņa masas samazināšanās pēc orlistata terapijas bija mazāka 2. tipa cukura diabēta slimniekiem, salīdzinot ar pacientiem bez cukura diabēta. Orlistata terapijas laikā rūpīgi jākontrolē pretdiabēta medikamentu terapija.

Nav ieteicams orlistatu nozīmēt vienlaicīgi ar ciklosporīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem jāiesaka ievērot ieteikumus par diētu, kas viņiem sniegti (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Lietojot orlistatu kopā ar taukiem bagātu uzturu (t.i., ja diētā ir 2000 kcal dienā, > 30 % tauku radītu kaloriju, kas atbilst > 67 g tauku), var palielināties kuņģa un zarnu trakta blakusparādību rašanās iespēja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Dienai paredzētais tauku daudzums jāsadala pa trīs pamata ēdienreizēm. Ja orlistatu lieto kopā ar maltīti, kas satur ļoti daudz tauku, var palielināties kuņģa un zarnu trakta blakusparādību rašanās iespēja.

Lietojot Xenical, ziņots par rektālas asiņošanas gadījumiem. Ja simptomi ir smagi un/vai saglabājas ilgstoši, pacientiem, kas lieto preparātu, jāveic padziļināta izmeklēšana.

Lai novērstu iespējamu perorālo pretapaugļošanās līdzekļu neefektivitāti, kas iespējama caurejas gadījumā, ieteicama papildu pretapaugļošanās metodes izmantošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem, ko vienlaikus ārstē ar perorāliem antikoagulantiem, jākontrolē koagulācijas rādītāji (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Orlistata lietošana var būt saistīta ar hiperoksalūriju un oksalātu izraisītu nefropātiju, kas dažkārt izraisa nieru mazspēju. Šis risks ir lielāks pacientiem ar jau esošu hronisku nieru slimību un/vai šķidruma deficītu organismā (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Retos gadījumos var rasties hipotireoze un/vai pavājināties hipotireozes kontrole. Lai gan tas nav pierādīts, šai mehānismā var būt iesaistīta pavājināta joda sāļu un/vai levotiroksīna uzsūkšanās (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pretepilepsijas terapijas pacienti: samazinot pretepilepsijas medikamentu uzsūkšanos, orlistats var radīt disbalansu pretkrampju terapijā, kā rezultātā izraisīt krampjus (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pretretrovīrusu līdzekļi HIV ārstēšanai: iespējams, orlistats var vājināt HIV ārstēšanai paredzēto pretretrovīrusu līdzekļu uzsūkšanos un varētu negatīvi ietekmēt HIV ārstēšanai paredzēto pretretrovīrusu līdzekļu efektivitāti (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ciklosporīns

Zāļu mijiedarbības pētījumā ir novērota ciklosporīna līmeņa pazemināšanās plazmā, un par to ir ziņots arī vairākos gadījumos, kad vienlaikus ticis lietots orlistats. Tas var izraisīt imūnsupresīvās iedarbības pavājināšanos. Tādēļ šo zāļu kombinēšana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacientiem, kas tiek ārstēti ar ciklosporīnu, ieteicams biežāk veikt pārbaudes gan pēc orlistata pievienošanas terapijai, gan pēc tā lietošanas pārtraukšanas. Ir nepieciešams kontrolēt ciklosporīna līmeni plazmā līdz tas ir stabilizējies.

Akarboze

Jāizvairās no orlistata un akarbozes vienlaikus lietošanas, jo nav veikti to farmakokinētiskas mijiedarbības pētījumi.

Perorālie antikoagulanti

Lietojot orlistatu vienlaikus ar varfarīnu vai citiem antikoagulantiem, jākontrolē starptautiskā standartizētā koeficienta (INR – international normalised ratio) rādītāji (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Taukos šķīstošie vitamīni

Terapija ar orlistatu var mazināt taukos šķīstošo vitamīnu (A, D, E un K) uzsūkšanos. Lielākai pacientu daļai, kas klīniskos pētījumos četrus pilnus gadus saņēma orlistata terapiju, A, D, E, K vitamīnu un bēta karotīna koncentrācija saglabājās normas robežās. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzturu, pacientiem ar diētu ķermeņa masas mazināšanai jāiesaka lietot daudz augļu un dārzeņu un jāapsver multivitamīnu papildus lietošana. Ja tiek ieteikta multivitamīnu papildus lietošana, tos jālieto vismaz 2 stundas pēc orlistata lietošanas vai pirms gulētiešanas.

Amiodarons

Nelielam skaitam veselu brīvprātīgo pēc vienreizējas amiodarona devas lietošanas vienlaikus ar orlistatu novēroja nelielu amiodarona koncentrācijas samazināšanos plazmā. Nav zināms, kāda ir šīs ietekmes klīniskā nozīme pacientiem, kas saņem amiodarona terapiju, bet dažos gadījumos ietekme var kļūt klīniski nozīmīga. Pacientiem ar vienlaikus amiodarona terapiju ir jāveic pastiprināta klīniskā un EKG novērošana.

Ziņots par krampjiem pacientiem, kas vienlaikus ārstēti ar orlistatu un pretepilepsijas zālēm, piemēram, valproātu, lamotrigīnu. Šajā gadījumā nevar izslēgt cēlonisku saistību ar minēto zāļu mijiedarbību.. Tādēļ, lai atklātu iespējamas krampju biežuma un/vai smaguma pārmaiņas, šos pacientus jāuzrauga.

Retos gadījumos var rasties hipotireoze un/vai pavājināties hipotireozes kontrole. Lai gan tas nav pierādīts, šai mehānismā var būt iesaistīta pavājināta joda sāļu un/vai levotiroksīna uzsūkšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dažkārt ziņots par HIV ārstēšanai paredzēto pretretrovīrusu līdzekļu, antidepresantu, antipsihotisko līdzekļu (tai skaitā litija) un benzodiazepīnu efektivitātes samazināšanos, kas radusies vienlaicīgi ar orlistata lietošanas uzsākšanu iepriekš labi kontrolētiem pacientiem. Tādēļ ārstēšanu ar orlistatu drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad rūpīgi apsvērta tās ietekme uz šādiem pacientiem.

Mijiedarbības trūkums

Nav novērota mijiedarbība ar amitriptilīnu, atorvastatīnu, biguanīdiem, digoksīnu, fibrātiem, fluoksetīnu, losartānu, fenitoīnu, fentermīnu, pravastatīnu, nifedipīna gastrointestinālo terapeitisko sistēmu, ilgstošas darbības nifedipīnu, sibutramīnu un alkoholu. Šīs mijiedarbības trūkums ir pierādīts īpašos zāļu mijiedarbības pētījumos.

Specifiskos zāļu savstarpējas mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka nepastāv mijiedarbība starp perorāliem pretapaugļošanās līdzekļiem un orlistatu. Tomēr orlistats netieši var samazināt perorālo pretapaugļošanās līdzekļu pieejamību un atsevišķos gadījumos izraisīt negaidītu grūtniecību. Smagas caurejas gadījumā ieteicams izmantot papildu pretapaugļošanās metodi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Nav klīnisko datu par orlistata lietošanu grūtniecības laikā.

Pētījumos ar dzīvniekiem nav noteikta tieša vai netieša kaitīga ietekme uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām vai attīstību pēc dzimšanas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Jāievēro piesardzība, parakstot zāles grūtniecēm.

Nav zināms, vai orlistats cilvēkam izdalās ar mātes pienu, tādēļ zīdīšanas laikā tas ir kontrindicēts.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Xenical neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Orlistata nevēlamās blakusparādības rodas galvenokārt kuņģa un zarnu traktā. Blakusparādību rašanās biežums mazinājās, lietojot orlistatu ilgstoši.

Nevēlamās blakusparādības tālāk ir sakārtotas pēc orgānu sistēmas un biežuma. Biežums tiek iedalīts

šādi: ļoti bieži (1/10), bieži (1/100 līdz <1/10), retāk (1/1000 līdz <1/100), reti (1/10 000 līdz <1/1000) un ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus gadījumus.

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Turpmāk redzamā tabula par blakusparādībām (pirmā terapijas gada laikā) veidota, ņemot vērā

blakusparādības, kuru rašanās biežums bija > 2 % un kas radās par 1 % biežāk nekā placebo grupā vienu un divus gadus ilgā klīniskā pētījuma laikā:

Orgānu sistēma

Nevēlamās blakusparādības

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

Ļoti bieži:

Galvassāpes

Elpošanas sistēmas traucējumi,

 

krūšu kurvja un videnes

 

slimības

Augšējo elpceļu infekcija

Ļoti bieži:

Bieži:

Dziļo elpceļu infekcija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

Ļoti bieži:

Sāpes/diskomforta sajūta vēderā

 

Eļļaini izdalījumi no taisnās zarnas

 

Gāzu izdalīšanās ar izdalījumiem

 

Neatliekama defekācijas nepieciešamība

 

Taukaini/eļļaini izkārnījumi

 

Šķidri izkārnījumi

 

Eļļaina vēdera izeja

 

Biežāka defekācija

Bieži:

Sāpes/diskomforta sajūta taisnajā zarnā

 

Mīksti izkārnījumi

 

Fēču nesaturēšana

 

Vēdera pūšanās*

 

Zobu bojājumi

 

Smaganu bojājumi

Nieru un urīnizvades sistēmas

 

traucējumi

 

Bieži:

Urīnceļu infekcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

 

Ļoti bieži:

 

 

Hipoglikēmija*

Infekcijas un infestācijas

 

Ļoti bieži:

Gripa

 

Vispārēji traucējumi un reakcijas

 

ievadīšanas vietā

 

Bieži:

Nespēks

Orgānu sistēma

Nevēlamās blakusparādības

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži: Neregulāras menstruācijas

Psihiskie traucējumi

Bieži: Trauksme

* tikai atsevišķas terapijas blakusparādības, kuru rašanās biežums bija > 2 % un kas radās par 1 % biežāk nekā placebo grupā 2. tipa cukura diabēta slimniekiem ar aptaukošanos.

Četrus gadus ilgā klīniskā pētījumā blakusparādības galvenokārt sadalījās līdzīgi tam, kā novēroja vienu un divus gadus ilgos pētījumos, kur pirmā gada laikā novērotais kopējais kuņģa un zarnu trakta blakusparādību rašanās biežums mazinājās gadu pēc gada četru gadu laikā.

Turpmāk redzamā tabulā norādītas nevēlamas blakusparādības, ņemot vērā spontānos ziņojumos pēc zāļu reģistrācijas, tādēļ to sastopamības biežums ir nezināms.

Orgānu sistēma

Blakusparādības

 

 

Izmeklējumi

Aknu transamināžu un sārmainās fosfatāzes līmeņa

 

 

paaugstināšanās.

 

Pacientiem, kuri vienlaikus ar antikoagulantiem saņēma

 

orlistatu, novērota samazināta protrombīna koncentrācija,

 

palielināts INR un hemostāzes rādītāju pārmaiņas nesabalansētas

 

ārstēšanas ar antikoagulantiem rezultātā (skatīt 4.4. un

 

4.5. apakšpunktu).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Taisnās zarnas asiņošana

 

Divertikulīts

 

Pankreatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bullozi izsitumi

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstināta jutība (piemēram, nieze, izsitumi, nātrene,

 

 

angioneirotiskā tūska, bronhu spazmas un anafilakse)

Aknu un/vai žults izvades

Žultsakmeņi

sistēmas traucējumi

Hepatīts, kas var būt smags. Ziņots par dažiem letāliem

 

gadījumiem vai gadījumiem, kad bijusi nepieciešama aknu

 

transplantācija.

Nieru un urīnizvades sistēmas

 

traucējumi

Oksalātu nefropātija, kas var izraisīt nieru mazspēju

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Personām ar normālu ķermeņa masu un aptaukošanos pētīta vienreizēju 800 mg orlistata devu un daudzkārtēju līdz 400 mg devu lietošana 3 reizes dienā 15 dienas, kas neradīja nozīmīgas nevēlamās blakusparādības. Papildus tam, pacientiem ar aptaukošanos tika lietotas 240 mg devas trīs reizes dienā 6 mēnešus ilgi. Lielākā daļā orlistata pārdozēšanas gadījumu, par kuriem tika ziņots pēc zāļu reģistrācijas, nenovēroja nevēlamās blakusparādības vai novēroja nevēlamās blakusparādības, kas ir līdzīgas lietojot ieteiktās devas.

Ja rodas nopietna orlistata pārdozēšana, pacientu ieteicams novērot 24 stundas. Pamatojoties uz pētījumiem cilvēkam un dzīvniekiem, jebkurai sistēmiskai ietekmei sakarā ar orlistata lipāzi inhibējošām īpašībām jābūt strauji atgriezeniskai.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: perifēras darbības pretaptaukošanās līdzeklis, ATĶ kods: A08A B01.

Orlistats ir spēcīgs, specifisks un ilgstošas darbības kuņģa un zarnu trakta lipāžu inhibitors. Tā terapeitiskā darbība notiek kuņģa un tievo zarnu lūmenā, veidojot kovalentu saiti ar kuņģa un aizkuņģa dziedzera lipāžu aktīvo serīna daļu. Inaktivētais enzīms tādējādi nespēj hidrolizēt uzturā esošos taukus, kas ir triglicerīdu veidā, par uzsūkties spējīgām brīvām taukskābēm un monoglicerīdiem.

Divus gadus ilgos pētījumos un četrus gadus ilgā pētījumā gan orlistata, gan placebo grupās kopā ar terapiju tika lietota mazkaloriju diēta.

Apkopotie dati no pieciem 2 gadus ilgiem pētījumiem, lietojot orlistatu un mazkalorisku diētu, pierādīja, ka pēc 12 terapijas nedēļām 37% orlistata grupas pacientu un 19% placebo grupas pacientu ķermeņa masas zudums bija vismaz 5%, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu. No šiem pacientiem 49% orlistata grupā un 40% placebo grupā ķermeņa masa turpināja samazināties, un pēc viena gada ķermeņa masas zudums bija ≥10%, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu. Savukārt no tiem pacientiem, kuriem pēc 12 terapijas nedēļām ķermeņa masa nesamazinājās par 5%, salīdzinot ar sākotnējo, tikai 5% orlistata grupā un 2% placebo grupā ķermeņa masa turpināja samazināties, un pēc viena gada ķermeņa masas zudums bija ≥10%, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu. Kopumā pēc viena terapijas gada ķermeņa masas zudums par 10 % vai vairāk radās 20 % ar 120 mg orlistata ārstētu pacientu, salīdzinot ar 8 % pacientu, kuri saņēma placebo. Vidējā ķermeņa masas zuduma atšķirība, salīdzinot zāles un placebo, bija 3,2 kg.

Četrus gadus ilga XENDOS klīniska pētījuma dati pierādīja, ka pēc 12 terapijas nedēļām 60% orlistata grupas pacientu un 35% placebo grupas pacientu ķermeņa masas zudums bija vismaz 5%, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu. No šiem pacientiem 62% orlistata grupā un 52% placebo grupā ķermeņa masa turpināja samazināties, un pēc viena gada ķermeņa masas zudums bija ≥10%, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu. Savukārt no tiem pacientiem, kuriem pēc 12 terapijas nedēļām ķermeņa masa nesamazinājās par 5%, salīdzinot ar sākotnējo, tikai 5% orlistata grupā un 4% placebo grupā ķermeņa masa turpināja samazināties, un pēc viena gada ķermeņa masas zudums bija ≥10%, salīdzinot

ar sākotnējo ķermeņa masu. Pēc viena terapijas gada ķermeņa masas zudums ≥ 10 % tika novērots

41 % pacientu, ko ārstēja ar orlistatu, un 21 % placebo grupas pacientu, ar vidējo atšķirību 4,4 kg starp

abām grupām. Pēc 4 terapijas gadiem ķermeņa masas zudums ≥ 10 % tika novērots 21 % ar orlistatu ārstētu pacientu un 10 % placebo grupas pacientu, ar vidējo atšķirību 2,7 kg.

XENDOS pētījumā lielākam skaitam pacientu orlistata un placebo grupās sākotnējā ķermeņa masa samazinājās par vismaz 5% pēc 12 nedēļām vai 10% pēc viena gada, salīdzinot ar pieciem 2 gadus ilgiem pētījumiem. Šīs atšķirības iemesls ir 4 nedēļas ilgais diētas un placebo ievada periods, kas tika ietverts šajos piecos 2 gadus ilgajos pētījumos un kura laikā pacienti zaudēja vidēji 2,6 kg pirms terapijas sākuma.

Četrus gadus ilga klīniska pētījuma dati pierādīja arī to, ka ar orlistatu ārstētiem pacientiem panāktais ķermeņa masas zudums aizkavēja 2. tipa cukura diabēta rašanos pētījuma laikā (kopējā cukura diabētu gadījumu sastopamība: 3,4 % ar orlistatu ārstētiem pacietiem, salīdzinot ar 5,4 % ar placebo ārstētiem pacientiem). Lielāko daļu diabēta gadījumu novēroja pacientu grupai, kuriem pētījuma sākumā bija glikozes tolerances traucējumi un kas sastādīja 21 % no pētījumā iekļauto pacientu skaita. Nav zināms, vai šīs atrades var attiecināt kā ilglaicīgu klīnisku priekšrocību.

Dati no četriem vienu gadu ilgiem klīniskiem pētījumiem pierādīja, ka no 2. tipa cukura diabēta slimniekiem ar aptaukošanos, kuriem pretdiabēta līdzekļu lietošana neradīja pietiekamu ietekmi, atbildes reakcija (ķermeņa masas zudums par ≥ 10 %) radās 11,3 % ar orlistatu ārstēto un 4,5 % ar placebo ārstēto pacientu. Vidējā ķermeņa masas zuduma atšķirība ar orlistatu ārstētiem pacientiem un placebo grupai bija 1,83-3,06 kg un vidējā HbA1c mazināšanās atšķirība ar placebo bija 0,18-0,55 %. Nav pierādīts, ka ietekme uz HbA1c nav atkarīga no ķermeņa masas samazināšanās.

Daudzcentru (ASV, Kanādā), paralēlu grupu, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā 539 pusaudži ar aptaukošanos tika randomizēti ārstēšanai ar 120 mg orlistata (n = 357) vai placebo (n = 182) trīs reizes dienā kā papildlīdzekli hipokaloriskai diētai un fiziskai aktivitātei 52 nedēļas. Abas grupas saņēma multivitamīnu papildterapiju. Primārais mērķā kritērijs bija ķermeņa masas indeksa (ĶMI) izmaiņas pētījuma beigās, salīdzinot ar pētījuma sākumu.

Orlistata grupā rezultāti bija nozīmīgi labāki (ĶMI atšķirība 0,86 kg/m2 par labu orlistatam). 9,5% ar orlistatu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 3,3% ar placebo ārstēto pacientu, zaudēja ≥ 10% ķermeņa masas pēc 1 gada ar vidējo atšķirību 2,6 kg starp abām grupām. Atšķirību noteica iznākums pacientu grupā ar ≥ 5% masas zudumu pēc 12 nedēļu ilgas ārstēšanas ar orlistatu, kas veido 19% no sākotnējās populācijas. Blakusparādības kopumā bija līdzīgas tām, kādas novērotas pieaugušajiem. Tomēr konstatēja neskaidru kaulu lūzumu sastopamības palielināšanos (6% pret 2,8% attiecīgi orlistata un placebo grupās).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pētījumos, kas veikti brīvprātīgiem gan ar normālu ķermeņa masu, gan aptaukošanos, pierādīts, ka orlistata uzsūkšanās ir niecīga. Astoņas stundas pēc orlistata perorālas lietošanas tā nemainītas formas koncentrācija plazmā bija nenosakāma (< 5 ng/ml).

Parasti, lietojot terapeitiskās devās, nemainītu orlistatu plazmā izdevās noteikt atsevišķos gadījumos un tā koncentrācija bija ļoti maza (< 10 ng/ml vai 0,02 µmol), bez uzkrāšanās pazīmēm, kas ir saistīts ar minimālo uzsūkšanos.

Izkliede

Nav iespējams noteikt izkliedes tilpumu, jo zāles minimāli uzsūcas un tām nav noteiktas sistēmiskas farmakokinētikas. In vitro > 99 % orlistata saistās ar plazmas olbaltumiem (lielākoties ar lipoproteīniem un albumīnu). Orlistats minimāli nokļūst eritrocītos.

Biotransformācija

Ņemot vērā datus par dzīvniekiem, domājams, ka orlistata metabolisms notiek galvenokārt kuņģa un zarnu trakta sienā. Ņemot vērā pētījumu par pacientiem ar aptaukošanos, tika noteikts, ka minimālas devas daļas, kas uzsūcās sistēmiski - divi galvenie metabolīti M1 (hidrolizēts 4-daļīgs laktona gredzens) un M3 (ar N-formil-leicīna daļu šķelts M1) veidoja aptuveni 42 % no kopējās koncentrācijas plazmā.

M1 un M3 ir atvērts bēta-laktona gredzens un ļoti vāja lipāzi inhibējoša darbība (attiecīgi par 1000 un 2500 reizēm mazāka nekā orlistatam). Sakarā ar vājo inhibējošo darbību un zemo koncentrāciju plazmā pēc terapeitisku devu lietošanas (attiecīgi vidēji 26 ng/ml un 108 ng/ml), šie metabolīti netiek uzskatīti par farmakoloģiski nozīmīgiem.

Eliminācija

Pētījumos personām gan ar normālu ķermeņa masu, gan aptaukošanos pierādīts, ka neabsorbētu zāļu galvenais eliminācijas veids ir izdalīšanās ar izkārnījumiem. Ar izkārnījumiem izdalījās aptuveni 97 % no lietotās devas, no kuras 83 % bija nemainīta orlistata veidā.

Kumulatīva izdalīšanās caur nierēm visām ar orlistatu saistītām vielām bija < 2 % no lietotās devas. Pilnīgas zāļu izdalīšanās (ar izkārnījumiem un urīnu) laiks bija 3 – 5 dienas. Orlistata izdalīšanās bija līdzīga brīvprātīgiem ar normālu ķermeņa masu un ar aptaukošanos. Orlistats, M1 un M3 izdalās ar žulti.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Reproduktīvās funkcijas pētījumos ar dzīvniekiem nav novērota teratogēna ietekme. Līdz ar to nav gaidāma malformācijas izraisoša ietekme cilvēkam. Līdz šim zināms, ka aktīvās vielas, kas izraisa malformācijas cilvēkam, rada arī teratogēnu ietekmi dzīvniekiem, ko noteica labi organizētos pētījumos ar divām dzīvnieku sugām.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs: mikrokristāliskā celuloze (E 460) cietes nātrija glikolāts (A tipa) povidons (E 1201)

nātrija laurilsulfāts talks

Kapsulas apvalks: želatīns indigokarmīns (E 132) titāna dioksīds (E 171)

uzturā izmantojama apdrukas tinte (melnais dzelzs oksīds, koncentrēts amonija šķīdums, kālija hidroksīds, šellaka, propilenglikols)

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama

6.3.Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Blisteri: Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā un uzglabāt blisteri ārējā iepakojumā , lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Pudeles: Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C. Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

PVH/ PVDH blisteri, kas satur 21, 42 un 84 cietās kapsulas.

Stikla pudeles ar desikantu, kas satur 21, 42 un 84 cietās kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

CHEPLAPHARM Arzneimittel GmbH

Ziegelhof 24

17489 Greifswald

Vācija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/98/071/001-006

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1998. gada 29. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 29. jūlijs

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas