Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Xultophy (insulin degludec / liraglutide) – Zāļu apraksts - A10

Updated on site: 11-Oct-2017

Zāļu nosaukumsXultophy
ATĶ kodsA10
Vielainsulin degludec / liraglutide
RažotājsNovo Nordisk A/S

Raksts satur

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Xultophy 100 vienības/ml + 3,6 mg/ml šķīdums injekcijām.

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma satur 100 vienības degludeka insulīna* (insulinum degludecum) un 3,6 mg liraglutīda*

(liraglutidum).

*Iegūts no Saccharomyces cerevisiae ar rekombinantas DNS tehnoloģijas palīdzību.

Viena pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml, kas atbilst 300 vienībām degludeka insulīna un 10,8 mg liraglutīda.

Viens devas solis satur 1 vienību degludeka insulīna un 0,036 mg liraglutīda.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs, bezkrāsains izotonisks šķīdums.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Xultophy ir indicēts 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai pieaugušajiem, lai uzlabotu glikēmijas kontroli kombinācijā ar perorāliem hipoglikemizējošiem līdzekļiem, ja tie vieni paši vai kombinācijā ar GLP-1 receptoru agonistu,vai bazālo insulīnu nenodrošina atbilstošu glikēmijas kontroli (pieejamo informāciju par dažādām kombinācijām skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktā).

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Xultophy tiek ievadīts subkutāni vienu reizi dienā. Xultophy var ievadīt jebkurā dienas laikā, bet ieteicams vienā un tajā pašā laikā.

Xultophy deva ir jānosaka atbilstoši konkrētā pacienta vajadzībām. Glikēmijas kontroli ir ieteicams optimizēt ar devas koriģēšanu, pamatojoties uz tukšas dūšas glikozes līmeņa rādītājiem.

Devas pielāgošana var būt nepieciešama tad, ja pacientiem ir palielināta fiziskā slodze, mainās ēšanas paradumi vai vienlaikus ir cita slimība.

Ja pacients ir aizmirsis ievadīt devu, ieteicams to izdarīt, tiklīdz pacients to atceras, un pēc tam turpināt ievērot parasto grafiku, ievadot devu vienu reizi dienā. Vienmēr ir jānodrošina vismaz 8 stundu

pārtraukums starp injekcijām. Tas ir jāņem vērā arī tad, ja zāles nevar katru dienu ievadīt vienā un tajā pašā laikā.

Xultophy tiek ievadīts devas soļu veidā. Viens devas solis satur 1 vienību degludeka insulīna un 0,036 mg liraglutīda. Ar pildspalvveida pilnšļirci vienā injekcijā var ievadīt no 1 līdz 50 devas soļiem, palielinot par vienu devas soli. Maksimālā Xultophy dienas deva ir 50 devas soļi (50 vienības degludeka insulīna un 1,8 mg liraglutīda). Pildspalvveida pilnšļirces devas displejā ir redzams devas soļu skaits.

Papildterapija perorālu hipoglikemizējošu līdzekļu lietošanai

Ieteicamā Xultophy sākumdeva ir 10 devas soļi (10 vienības degludeka insulīna un 0,36 mg liraglutīda).

Xultophy var lietot papildus esošajai perorālajai pretdiabēta terapijai. Ja Xultophy pievieno sulfonilurīnvielas atvasinājumu terapijai, ir jāapsver sulfonilurīnvielas atvasinājuma devas samazināšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pāreja no GLP-1 receptoru agonista

Pirms Xultophy lietošanas uzsākšanas ir jāpārtrauc terapija ar GLP-1 receptoru agonistu. Pārejot no GLP-1 receptoru agonista terapijas, ieteicamā Xultophy sākumdeva ir 16 devas soļi (16 vienības degludeka insulīna un 0,6 mg liraglutīda) (skatīt 5.1. apakšpunktu). Nedrīkst pārsniegt ieteikto sākumdevu. Pārejot no ilgstošas darbības GLP-1 receptoru agonista (piemēram, deva vienreiz nedēļā), ir jāņem vērā tā ilgstošā darbība. Ārstēšana ar Xultophy ir jāuzsāk brīdī, kad būtu jāievada nākamā ilgstošas darbības GLP-1 receptoru agonista deva. Pārejas laikā un pirmajās nedēļās pēc tās ieteicams rūpīgi kontrolēt glikozes līmeni asinīs.

Pāreja no bazālā insulīna

Pirms Xultophy lietošanas uzsākšanas ir jāpārtrauc terapija ar bazālo insulīnu. Pārejot no bazālā insulīna terapijas, ieteicamā Xultophy sākumdeva ir 16 devas soļi (16 vienības degludeka insulīna un 0,6 mg liraglutīda) (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Nedrīkst pārsniegt ieteikto sākumdevu. Pārejas laikā un pirmajās nedēļās pēc tās ieteicams rūpīgi kontrolēt glikozes līmeni asinīs.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (≥65 gadus veci)

Xultophy var lietot gados vecāki pacienti. Glikozes līmeņa kontroles pastiprināšana un devas pielāgošana ir jāveic katram pacientam individuāli. Terapeitiskā pieredze par lietošanu ≥75 gadus veciem pacientiem ir ierobežota.

Nieru darbības traucējumi

Ja Xultophy tiek ievadīts pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, glikozes līmeņa kontroles pastiprināšana un devas pielāgošana ir jāveic katram pacientam individuāli. Xultophy nedrīkst ieteikt lietošanai pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, kā arī pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Xultophy var lietot pacienti ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem. Glikozes līmeņa kontroles pastiprināšana un devas pielāgošana ir jāveic katram pacientam individuāli. Liraglutīda komponentes dēļ Xultophy nav ieteicams lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Xultophy nav piemērots lietošanai pediatriskā populācijā.

Lietošanas veids

Xultophy ir paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Xultophy nedrīkst ievadīt intravenozi vai

intramuskulāri.

Xultophy ievada, veicot subkutānu injekciju augšstilbā, augšdelmā vai vēdera priekšējā sienā. Injekcijas vietas viena apvidus robežās vienmēr ir jāmaina, lai mazinātu lipodistrofijas risku. Sīkākus norādījumus par ievadīšanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret vienu no aktīvajām vielām vai abām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Xultophy nedrīkst lietot pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu vai diabētiskās ketoacidozes ārstēšanai.

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija var rasties, ja Xultophy deva ir lielāka par nepieciešamo. Izlaista ēdienreize vai neplānota, liela fiziskā slodze var izraisīt hipoglikēmiju. Lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, hipoglikēmijas risku var mazināt, samazinot sulfonilurīnvielas atvasinājuma devu. Nieru vai aknu blakusslimība vai blakusslimība, kas skar virsnieru dziedzeri, hipofīzi vai vairogdziedzeri, var radīt nepieciešamību mainīt Xultophy devu. Pacientiem, kuriem būtiski uzlabojusies glikozes līmeņa asinīs kontrole (piemēram, pastiprinot terapiju), var mainīties parastie hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi un viņiem ir jābūt par to atbilstoši informētiem. Pacientiem, kuri ilgstoši slimo ar cukura diabētu, var izzust parastie hipoglikēmijas brīdinājuma simptomi (skatīt

4.8. apakšpunktu). Xultophy ilgstošā iedarbība var kavēt atlabšanu pēc hipoglikēmijas.

Hiperglikēmija

Neatbilstoša dozēšana un/vai pretdiabēta terapijas pārtraukšana var izraisīt hiperglikēmiju un radīt hiperosmolārās komas risku. Gadījumā, ja tiek pārtraukta Xultophy lietošana, jāpārliecinās, ka tiek ievērotas instrukcijas alternatīva pretdiabēta līdzekļa terapijas uzsākšanai. Hiperglikēmiju var izraisīt arī blakusslimība, īpaši infekcijas slimības, kas līdz ar to paaugstina nepieciešamību pēc pretdiabēta terapijas. Pirmie hiperglikēmijas simptomi parasti rodas pakāpeniski vairāku stundu vai dienu laikā. Tie ir: slāpes, biežāka urinācija, slikta dūša, vemšana, miegainība, piesārtusi, sausa āda, sausa mute un ēstgribas zudums, kā arī acetona smarža elpā.

Smagas hiperglikēmijas gadījumā ir jāapsver ātras darbības insulīna preparāta injicēšana. Neārstētas hiperglikēmijas epizodes var izraisīt hiperosmolāro komu/diabētisko ketoacidozi, kas var beigties letāli.

Insulīna preparātu kombinācija ar pioglitazonu

Pioglitazonu lietojot kombinācijā ar insulīna preparātiem, īpaši pacientiem ar sirds mazspējas riska faktoriem, ir saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem. Tas ir jāņem vērā, ja tiek apsvērta Xultophy terapija kombinācijā ar pioglitazonu. Ja tiek lietota šī kombinācija, jānovēro, vai pacientiem nerodas sirds mazspējas pazīmes vai simptomi, ķermeņa masas pieaugums un tūska. Pioglitazona lietošana jāpārtrauc, ja rodas jebkāda sirds simptomu pasliktināšanās.

Acu bojājumi

Xultophy sastāvā esošā insulīna terapijas intensificēšana ar strauju glikēmijas kontroles uzlabošanos var būt saistīta ar pārejošu diabētiskās retinopātijas saasināšanos, kamēr ilgtermiņa uzlabota glikēmijas kontrole samazina diabētiskās retinopātijas progresēšanas risku.

Antivielu veidošanās

Xultophy ievadīšana var izraisīt antivielu pret degludeka insulīnu un/vai liraglutīdu veidošanos. Retos

gadījumos šādu antivielu klātbūtne var radīt nepieciešamību pielāgot Xultophy devu, lai mazinātu noslieci uz hiperglikēmiju vai hipoglikēmiju. Pēc ārstēšanas ar Xultophy ļoti retos gadījumos pacientiem veidojās degludeka insulīnam specifiskās antivielas, antivielu krusteniska reakcija ar cilvēka insulīnu vai antivielas pret liraglutīdu. Antivielu veidošanās nebija saistīta ar Xultophy efektivitātes mazināšanos.

Akūts pankreatīts

GLP-1 receptoru agonistu, arī ar Xultophy sastāvdaļu liraglutīda, lietošana ir bijusi saistīta ar akūta pankreatīta attīstības risku. Ir saņemti daži ziņojumi par akūta pankreatīta epizodēm. Pacienti ir jāinformē par akūtam pankreatītam raksturīgiem simptomiem. Ja ir aizdomas par pankreatītu, Xultophy lietošana ir jāpārtrauc. Ja tiek diagnosticēts akūts pankreatīts, nedrīkst atsākt Xultophy lietošanu. Lietojot pacientiem ar pankreatītu anamnēzē, ir jāievēro piesardzība.

Ar vairogdziedzera darbību saistītas nevēlamas blakusparādības

Klīniskos pētījumos ar GLP-1 receptoru agonistiem, tostarp ar Xultophy sastāvdaļu liraglutīdu, lietojot konkrēti pacientiem ar vairogdziedzera slimību anamnēzē, ir konstatētas ar vairogdziedzera darbību saistītas nevēlamas blakusparādības, tostarp paaugstināts kalcitonīna līmenis asinīs, kākslis un vairogdziedzera neoplazmas, tādēļ šiem pacientiem Xultophy ir jālieto piesardzīgi.

Iekaisīga zarnu slimība un diabētiskā gastroparēze

Nav pieredzes par Xultophy lietošanu pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību un diabētisku gastroparēzi. Tāpēc Xultophy lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Dehidratācija

Klīniskos pētījumos ar GLP-1 receptoru agonistiem, arī ar Xultophy sastāvdaļu liraglutīdu, ir konstatētas dehidratācijas pazīmes un simptomi, tostarp, nieru darbības traucējumi un akūta nieru mazspēja. Ar Xultophy ārstēti pacienti ir jābrīdina par potenciālu dehidratācijas risku, ko var izraisīt ar kuņģa-zarnu trakta darbību saistītas nevēlamas blakusparādības, kā arī jāiesaka ievērot piesardzības pasākumus, kas ļautu izvairīties no šķidruma daudzuma samazināšanās.

Izvairīšanās no zāļu lietošanas kļūdām

Pacienti ir jāinformē, ka pirms katras injekcijas vienmēr ir jāpārbauda pildspalvveida pilnšļirces etiķete, lai nepieļautu, ka Xultophy tiek nejauši sajaukts ar citiem injicējamiem pretdiabēta līdzekļiem.

Pētījumos neiekļautās populācijas

Nav veikti pētījumi par pāreju uz Xultophy terapiju no bazālā insulīna <20 un >50 vienību devas lietošanas.

Nav veikti pētījumi par Xultophy lietošanu kombinācijā ar dipeptidilpeptidāzes 4 (DPP-4) inhibitoriem, glinīdiem vai prandiālo insulīnu.

Pieredze par lietošanu pacientiem ar I–II funkcionālās klases sastrēguma sirds mazspēju pēc Ņujorkas Sirds slimību asociācijas (New York Heart Association – NYHA) klasifikācijas ir ierobežota, tādēļ Xultophy šādiem pacientiem ir jālieto piesardzīgi. Nav pieredzes par lietošanu pacientiem ar III–IV funkcionālās klases sastrēguma sirds mazspēju pēc NYHA klasifikācijas, tādēļ Xultophy lietošana nav ieteicama šiem pacientiem.

Palīgvielas

Viena Xultophy deva satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija, tas nozīmē, ka šīs zāles būtībā ir nātriju nesaturošas.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Mijiedarbības pētījumi ar Xultophy nav veikti.

Glikozes metabolismu ietekmē vairākas vielas, tāpēc var būt nepieciešama Xultophy devas pielāgošana.

Nepieciešamību pēc Xultophy var samazināt šādas vielas:

pretdiabēta līdzekļi, monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOi), bēta blokatori, angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, salicilāti, anabolie steroīdi un sulfanilamīdi.

Nepieciešamību pēc Xultophy var palielināt šādas vielas:

perorālie pretapaugļošanās līdzekļi, tiazīdi, glikokortikoīdi, vairogdziedzera hormoni, simpatomimētiskie līdzekļi, augšanas hormoni un danazols.

Bēta blokatori var maskēt hipoglikēmijas simptomus.

Oktreotīds/lanreotīds var gan palielināt, gan samazināt nepieciešamību pēc Xultophy. Alkohols var pastiprināt vai samazināt Xultophy hipoglikēmisko iedarbību.

Farmakokinētiskā mijiedarbība

In vitro dati liecina, ka uz CYP mijiedarbību un olbaltuma saistīšanos attiecināmais zāļu farmakokinētiskās mijiedarbības risks gan liraglutīdam gan degludeka insulīnam ir zems.

Neliela kuņģa iztukšošanās aizkavēšanās, lietojot liraglutīdu, var ietekmēt vienlaikus perorāli lietoto zāļu uzsūkšanos. Mijiedarbības pētījumos netika konstatēta klīniski nozīmīga zāļu uzsūkšanās aizkavēšanās.

Varfarīns un citi kumarīna atvasinājumi

Mijiedarbības pētījumi nav veikti. Nevar izslēgt klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar aktīvām vielām, kam piemīt vāja šķīdība vai kam ir šaurs terapeitiskās darbības platums, piemēram, varfarīnam. Līdz ar Xultophy terapijas uzsākšanu pacientiem, kuri lieto varfarīnu vai citus kumarīna atvasinājumus, ieteicams biežāk kontrolēt starptautisko standartizēto koeficientu (INR – International Normalised Ratio).

Paracetamols

Liraglutīds neizmaina paracetamola kopējo iedarbību pēc vienreizējas 1000 mg devas lietošanas. Paracetamola Cmax samazinājās par 31% un vidējais tmax aizkavējās par 15 min. Vienlaicīgas paracetamola lietošanas gadījumā devas pielāgošana nav nepieciešama.

Atorvastatīns

Liraglutīds klīniski nozīmīgi nemainīja atorvastatīna kopējo iedarbību pēc vienreizējas 40 mg atorvastatīna devas lietošanas. Tādēļ, lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, atorvastatīna deva nav jāpielāgo. Lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, atorvastatīna Cmax samazinājās par 38% un vidējais tmax aizkavējās par 1–3 h.

Grizeofulvīns

Liraglutīds nemainīja grizeofulvīna kopējo iedarbību pēc vienreizējas 500 mg grizeofulvīna devas lietošanas. Grizeofulvīna Cmax palielinājās par 37%, bet vidējais tmax nemainījās. Grizeofulvīna un citu vielu ar vāju šķīdību un izteiktu caurlaidību devas pielāgošana nav nepieciešama.

Digoksīns

Vienas 1 mg digoksīna devas un liraglutīda ievadīšana samazināja digoksīna AUC par 16% un Cmax samazinājās par 31%. Digoksīna vidējais laiks līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai (tmax) aizkavējās par 1–1,5 h. Ņemot vērā šos rezultātus, digoksīna deva nav jāpielāgo.

Lizinoprils

Vienas 20 mg lizinoprila devas un liraglutīda ievadīšana samazināja lizinoprila AUC par 15% un Cmax samazinājās par 27%. Lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, lizinoprila vidējais tmax aizkavējās par 6–8 h. Ņemot vērā šos rezultātus, lizinoprila deva nav jāpielāgo.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Liraglutīds pēc vienreizējas perorālā kontracepcijas līdzekļa devas lietošanas samazināja etinilestradiola un levonorgestrela Cmax attiecīgi par 12 un 13%. Lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, abu vielu tmax aizkavējās par 1,5 h. Netika konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz etinilestradiola vai levonorgestrela kopējo iedarbību. Tādēļ paredzams, ka, lietojot vienlaikus ar liraglutīdu, kontraceptīvā efektivitāte nemainīsies.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav klīniskas pieredzes par Xultophy, degludeka insulīna vai liraglutīda lietošanu grūtniecēm. Ja paciente vēlas grūtniecību vai grūtniecība iestājas, ārstēšana ar Xultophy ir jāpārtrauc.

Dzīvnieku reprodukcijas pētījumos ar degludeka insulīnu nav atklātas nekādas degludeka insulīna un cilvēka insulīna atšķirības, kas attiecas uz embriotoksicitāti un teratogenitāti. Pētījumi ar dzīvniekiem par liraglutīda lietošanu pierāda reproduktīvo toksicitāti; skatīt 5.3. apakšpunktu. Potenciālais risks cilvēkam nav zināms.

Barošana ar krūti

Nav klīniskas pieredzes par Xultophy lietošanu barošanas ar krūti laikā. Nav zināms, vai degludeka insulīns vai liraglutīds cilvēkam izdalās ar mātes pienu. Pieredzes trūkuma dēļ Xultophy nedrīkst lietot laikā, kad baro ar krūti.

Pētījumos ar žurkām degludeka insulīns izdalījās pienā; tā koncentrācija pienā bija zemāka nekā asins plazmā. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka liraglutīda un tā strukturāli ļoti līdzīgo metabolītu izdalīšanās pienā ir neliela. Neklīniskajos pētījumos ar liraglutīdu konstatēta ar ārstēšanu saistīta jaundzimušo augšanas mazināšanās ar mātes pienu barotiem žurku mazuļiem (skatīt

5.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Nav klīniskas pieredzes par Xultophy lietošanu saistībā ar fertilitāti.

Reproduktīvajos pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot degludeka insulīnu, nav atklāta nelabvēlīga iedarbība uz fertilitātes rādītājiem. Izņemot nenozīmīgu embriju skaita samazināšanos, reprodukcijas pētījumi ar dzīvniekiem, lietojot liraglutīdu, neliecināja par nelabvēlīgu iedarbību uz fertilitātes rādītājiem.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Hipoglikēmijas rezultātā var būt traucēta pacienta spēja koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt risku situācijās, kad šīm spējām ir īpaša nozīme (piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem ir jāiesaka ievērot piesardzību, lai izvairītos no hipoglikēmijas transportlīdzekļa vadīšanas laikā. Īpaši svarīgi tas ir pacientiem, kuriem ir samazināta vai zudusi spēja sajust hipoglikēmijas brīdinošos simptomus, vai kuriem bieži rodas hipoglikēmija. Jāizlemj, vai šādos gadījumos būtu vēlams vadīt transportlīdzekli.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Xultophy klīniskās izstrādes programmā tika iekļauti aptuveni 1900 ar Xultophy ārstēti pacienti.

Ārstēšanas ar Xultophy laikā biežāk novērotās nevēlamās blakusparādības bija hipoglikēmija un ar kuņģa-zarnu traktu saistītas nevēlamās blakusparādības (skatīt tālāk sadaļu “Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts”).

Blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Tālāk ir minētas nevēlamas blakusparādības, kas saistītas ar Xultophy lietošanu un kuras ir sakārtotas pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma. Sastopamības biežuma klasifikācija ir noteikta šāda: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

1. tabula. Kontrolētos 3. fāzes pētījumos novērotās nevēlamās blakusparādības

MedDRA orgānu sistēmu

Biežums

Nevēlamā blakusparādība

klasifikācija

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

Nātrene

 

Retāk

Paaugstināta jutība

 

Nav zināmi

Anafilaktiska reakcija

Vielmaiņas un uztures

Ļoti bieži

Hipoglikēmija

traucējumi

Bieži

Ēstgribas samazināšanās

 

Retāk

Dehidratācija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Slikta dūša, caureja, vemšana, aizcietējumi,

 

 

dispepsija, gastrīts, vēdera sāpes, gastroezofageāla

 

 

refluksa slimība, vēdera uzpūšanās

 

Retāk

Atraugas, gāzu uzkrāšanās

 

Nav zināmi

Pankreatīts (tostarp nekrotizējošs pankreatīts)

Aknu un/vai žults izvades

Retāk

Holelitiāze

sistēmas traucējumi

Retāk

Holecistīts

Ādas un zemādas audu

Retāk

Izsitumi

bojājumi

Retāk

Nieze

 

Retāk

Iegūta lipodistrofija

Vispārēji traucējumi un

Bieži

Reakcija injekcijas vietā

reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi

Perifēra tūska

Izmeklējumi

Bieži

Paaugstināts lipāzes līmenis

 

Bieži

Paaugstināts amilāzes līmenis

 

Retāk

Paātrināta sirdsdarbība

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Hipoglikēmija

Hipoglikēmija var rasties, ja Xultophy deva ir lielāka par nepieciešamo. Smaga hipoglikēmija var izraisīt bezsamaņu un/vai krampjus, un tās rezultātā iespējami pārejoši vai paliekoši smadzeņu darbības traucējumi vai pat nāve. Hipoglikēmijas simptomi parasti rodas pēkšņi. Tie var būt auksti sviedri, vēsa, bāla āda, vājums, nervozitāte vai trīce, nemiers, neparasts nogurums vai nespēks, apmulsums, apgrūtināta spēja koncentrēties, miegainība, pārmērīgs izsalkums, redzes izmaiņas, galvassāpes, slikta dūša un paātrināta sirdsdarbība. Lai iegūtu informāciju par hipoglikēmijas sastopamības biežumu, skatiet 5.1. apakšpunktu.

Alerģiskas reakcijas

Lietojot Xultophy, ir ziņots par alerģiskām reakcijām (izpaužas pazīmju un simptomu veidā, piemēram, nātrene (0,3% ar Xultophy ārstētu pacientu), izsitumi (0,7%), nieze (0,5%) un/vai sejas pietūkums (0,2%)). Liraglutīda pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par dažiem anafilaktisku reakciju gadījumiem ar papildus simptomiem, piemēram, hipotensiju, paātrinātu sirdsdarbību, elpas

trūkumu un tūsku. Anafilaktiskās reakcijas var radīt potenciālus nāves draudus.

Ar kuņģa-zarnu traktu saistītas nevēlamās blakusparādības

Ar kuņģa-zarnu traktu saistītas nevēlamas blakusparādības biežāk var rasties Xultophy terapijas sākumā un parasti, terapijai turpinoties, tās mazinās dažu dienu vai nedēļu laikā. 7,8% pacientu ziņoja par sliktu dūšu, bet vairumam pacientu tā pēc sava rakstura bija pārejoša. Pacientu proporcija, kas ziņoja par sliktu dūšu reizi nedēļā jebkurā ārstēšanas periodā, bija mazāka par 4%. Caureja un vemšana tika konstatēta attiecīgi 7,5% un 3,9% pacientu. Xultophy lietošanas gadījumā sliktas dūšas sastopamības biežums tika klasificēts kā “bieži” un liraglutīda gadījumā – kā “ļoti bieži”. Turklāt aizcietējumi, dispepsija, gastrīts, vēdera sāpes, gastroezofageāla refluksa slimība, vēdera uzpūšanās, atraugas, gāzu uzkrāšanās, un ēstgribas samazināšanās tika konstatēta līdz 3,6% ar Xultophy ārstētiem pacientiem.

Reakcijas injekcijas vietā

Par reakcijām injekcijas vietā (tostarp, injekcijas vietas hematomu, sāpēm, asiņošanu, eritēmu, mezgliem, pietūkumu, ādaskrāsas izmaiņām, niezi, siltuma sajūtu un sabiezējumu injekcijas vietā) ziņoja 2,6% ar Xultophy ārstēto pacientu. Šīs reakcijas parasti bija vieglas un pārejošas, un, terapiju tupinot, tās izzuda.

Lipodistrofija

Injekcijas vietā var rasties lipodistrofija (ieskaitot lipohipertrofiju un lipoatrofiju). Pastāvīgi mainot injekcijas vietu noteiktā injicēšanas apvidū, var palīdzēt mazināt šādu reakciju rašanās risku.

Paātrināta sirdsdarbība

Klīniskajos pētījumos ar Xultophy tika novērota sirdsdarbības paātrināšanās vidēji par 2–3 sirds sitieniem minūtē, salīdzinot ar sākumstadijas rādītājiem. Sirdsdarbības paātrināšanās klīniskā ietekme ilgtermiņā nav pierādīta.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Pieejami ierobežoti dati par Xultophy pārdozēšanu.

Ja pacientam ir noteikta lielāka Xultophy deva par nepieciešamo, var attīstīties hipoglikēmija.

Vieglu hipoglikēmiju var ārstēt, perorāli lietojot glikozi vai cukuru saturošus produktus. Tāpēc pacientiem ieteicams vienmēr nēsāt līdzi cukuru saturošus produktus.

Smagu hipoglikēmiju, kad pacients nevar sev palīdzēt, var ārstēt ar glikagonu (0,5–1 mg), ko intramuskulāri vai subkutāni ievada apmācīta persona, vai ar glikozi, ko intravenozi ievada veselības aprūpes speciālists. Glikoze intravenozi ir jāievada tad, ja pacientam 10–15 minūšu laikā nenovēro atbildes reakciju uz glikagonu. Kad pacients atgūst samaņu, ieteicams lietot ogļhidrātus perorāli, lai izvairītos no atkārtotas hipoglikēmijas.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretdiabēta līdzekļi, ilgstošas darbības insulīni, to analogi. ATĶ kods: A10AE56.

Darbības mehānisms

Xultophy ir kombinēta sastāva zāles, kas satur degludeka insulīnu un liraglutīdu un kam piemīt darbības papildmehānismi, kas ļauj uzlabot glikēmijas kontroli.

Degludeka insulīns ir bazālais insulīns, kas pēc subkutānas injekcijas veido šķīstošus multiheksamērus, radot depo, no kurienes degludeka insulīns nepārtraukti un lēnām uzsūcas asinsritē, radot vienmērīgu un stabilu degludeka insulīna glikozes līmeņa asinīs pazeminošo iedarbību, ko nodrošina insulīna iedarbības lēna mainība no dienas uz dienu.

Degludeka insulīns īpaši saistās ar cilvēka insulīna receptoru, radot tādu pašu farmakoloģisko iedarbību kā cilvēka insulīns.

Degludeka insulīns pazemina glikozes līmeni asinīs, jo tas saistās ar muskuļšūnu un taukšūnu receptoriem, veicinot glikozes nokļūšanu audos un vienlaikus nomācot glikozes izdalīšanos no aknām.

Liraglutīds ir glikagonam līdzīgā peptīda-1 (Glucagon-Like Peptide-1 GLP-1) analogs ar 97% sekvences homoloģiju pret cilvēka GLP-1, kas saistās pie GLP-1 receptora (GLP-1R) un aktivizē to. Pēc subkutānas ievadīšanas ilgstošās iedarbības profilu veido trīs mehānismi: pašsaistīšanās, kas izraisa lēnu uzsūkšanos; saistīšanās ar albumīnu; augstāka enzimātiskā noturība pret dipeptidilpeptidāzi 4 (DPP-4) un neitrālo endopeptidāzi (NEP), kas nosaka ilgstošo eliminācijas pusperiodu no plazmas.

Liraglutīda darbības mehānismu nosaka specifiska mijiedarbība ar GLP-1 receptoriem, kas, pazeminot glikozes līmeni asinīs tukšā dūšā un pēc ēšanas, uzlabo glikēmijas kontroli. Liraglutīds no glikozes atkarīgā veidā veicina insulīna sekrēciju un samazina nesamērīgi augsto glikagona sekrēciju. Tādējādi, glikozes līmenim asinīs paaugstinoties, tiek stimulēta insulīna sekrēcija un tiek nomākta glikagona sekrēcija. Bet hipoglikēmijas laikā liraglutīds mazina insulīna sekrēciju un neietekmē glikagona sekrēciju. Glikozes līmeņa asinīs pazemināšanas mehānisms ir saistīts arī ar nelielu kuņģa iztukšošanās aizkavēšanos. Izmantojot mehānismus, kas saistīti ar samazinātu izsalkuma sajūtu un enerģiju veidojošo vielu uzņemšanu, liraglutīds mazina ķermeņa masu un ķermeņa tauku daudzumu.

GLP-1 ir fizioloģisks pārtikas uzņemšanas un apetītes regulators, bet precīzs tā darbības mehānisms nav pilnībā skaidrs. Pētījumos ar dzīvniekiem liraglutīda perifēra ievadīšana izraisīja aktivitāti noteiktos smadzeņu apvidos, kas atbild par apetītes regulēšanu. Šajos apvidos veicot GLP-1R specifisku aktivēšanu, liraglutīds pastiprināja galvenos sāta sajūtas signālus un pavājināja galvenos izsalkuma sajūtas signālus, tādējādi samazinājās ķermeņa masa.

Farmakodinamiskā iedarbība

Xultophy piemīt stabils farmakodinamiskais profils, kura iedarbības ilgums atspoguļo degludeka insulīna un liraglutīda atsevišķo darbības profilu kombināciju, ļaujot ievadīt Xultophy vienu reizi dienā jebkurā laikā - maltītes laikā vai bez tās. Xultophy nodrošina glikēmijas kontroli, ilgstoši samazinot glikozes līmeni plazmā tukšā dūšā un postprandiālo glikozes līmeni pēc visām maltītēm.

Postprandiālā glikozes līmeņa samazināšanās tika pierādīta apakšpētījumā ar 4 stundu standartizētas maltītes testu pacientiem, kuru stāvokli nevar kontrolēt, lietojot tikai metformīnu vai kombinācijā ar pioglitazonu. Xultophy samazināja postprandiālā glikozes līmeņa svārstības plazmā (vidēji 4 stundu laikā) daudz efektīvāk nekā degludeka insulīns. Pēc Xultophy un liraglutīda lietošanas iegūtie rezultāti bija līdzīgi.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Papildterapija perorālu hipoglikemizējošu līdzekļu lietošanai

Papildterapija metformīna monoterapijai vai lietošanai kombinācijā ar pioglitazonu

Xultophy efektivitāti un drošumu salīdzinājumā ar degludeka insulīnu un liraglutīdu, lietojot visus vienu reizi dienā, pētīja 26 nedēļu randomizētā, kontrolētā, atklātā pētījumā ārstēšanas mērķa

sasniegšanai ar 26 nedēļu pagarinājumu, piedaloties pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Xultophy un degludeka insulīna sākumdeva bija attiecīgi 10 devas soļi (10 vienības degludeka insulīna un 0,36 mg liraglutīda) un 10 vienības, titrējot devu divas reizes nedēļā saskaņā ar tālāk 2. tabulā sniegtajiem datiem.

Pacienti grupā, kas lietoja liraglutīdu, ievēroja noteiktu devas intensificēšanas shēmu ar sākumdevu 0,6 mg un devas palielināšanu par 0,6 mg reizi nedēļā, līdz tika sasniegta uzturošā deva 1,8 mg. Maksimālā Xultophy deva bija 50 devas soļi, bet grupai, kas lietoja degludeka insulīnu, maksimālā deva netika noteikta.

2. tabula. Xultophy un bazālā insulīna devas titrēšana

Glikozes līmenis plazmā pirms brokastīm*

Devas pielāgošana

mmol/l

mg/dl

Xultophy (devas soļi)

Bazālais insulīns (vienības)

<4,0

<72

-2

-2

4,0–5,0

72–90

>5,0

>90

+2

+2

*Patstāvīgi noteikts glikozes līmenis plazmā

Pētījumu galvenie rezultāti ir minēti 1. attēlā un 3. tabulā.

Pēc 26 terapijas nedēļām mērķa HbA1c <7% bez apstiprinātām hipoglikēmijas epizodēm sasniedza 60,4% ar Xultophy ārstēto pacientu. Proporcija bija daudz lielāka, nekā tika novērota degludeka insulīna lietošanas gadījumā (40,9%, starpības koeficients 2,28, p < 0,0001), bet līdzīga tai, kas tika novērota liraglutīda lietošanas gadījumā (57,7%, starpības koeficients 1,13, p=0,3184).

Apstiprinātas hipoglikēmijas epizožu skaits bija zemāks Xultophy lietošanas gadījumā nekā degludeka insulīna lietošanas gadījumā neatkarīgi no glikēmijas kontroles rādītājiem (skatīt 1. attēlu).

HbA1c (%)

IDegLira

IDeg

Lira

Laiks pēc randomizēšanas (nedēļas)

PYE)

IDegLira nov. biežums

IDegLira

vienā

IDeg

 

biežums (not. skaits

IDeg nov. biežums

 

Hipoglikēmijas

HbA1c (%) terapijas beigās

 

Līknes atspoguļo vidējo hipoglikēmijas biežumu no negatīvā binominālā modeļa ar unikālām ārstēšanas trajektorijām, un simboli — novēroto hipoglikēmijas biežumu, salīdzinot ar vidējo HbA1c procentilēs.

IDegLira = Xultophy, IDeg = degludeka insulīns (insulin degludec), Lira = liraglutīds, nov. biežums = novērotais biežums, PYE = lietošanas pieredzes pacientgads (patient year of exposure)

1. attēls. Vidējais HbA1c (%) vienā lietošanas pieredzes pacientgadā, kas aprēķināts pa ārstēšanas nedēļām (kreisajā pusē) un apstiprinātā hipoglikēmijas epizožu biežuma, salīdzinot ar HbA1c (%) (labajā pusē) pacientiem ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa cukura diabētu, lietojot tikai metformīnu vai kombinācijā ar pioglitazonu

Smagas pakāpes hipoglikēmijas, kas definēta kā epizode, kurā nepieciešama citas personas iejaukšanās, biežums uz vienu lietošanas pieredzes pacientgadu (pacientu procentuālais īpatsvars) Xultophy grupā bija 0,01 (2 no 825 pacientiem), degludeka insulīna grupā 0,01 (2 no 412 pacientiem) un liraglutīda grupā 0,00 (0 no 412 pacientiem). Nakts hipoglikēmijas epizožu biežums Xultophy un degludeka insulīna terapijas grupās bija līdzīgs.

Ar Xultophy ārstētiem pacientiem kopumā radās mazāk ar kuņģa-zarnu trakta darbību saistītas nevēlamas blakusparādības nekā ar liraglutīdu ārstētiem pacientiem. Xultophy lietošanas gadījumā, salīdzinot ar liraglutīda monoterapiju, tas varētu būt saistīts ar lēnāku liraglutīda sastāvdaļas devas palielināšanu terapijas uzsākšanas laikā.

Ilgtermiņa (52 nedēļu) dati par pacientiem, kuru stāvoklis ir nepietiekami kontrolēts ar metformīna monoterapiju vai kombinācijā ar pioglitazonu

Xultophy efektivitāte un drošums saglabājās līdz 52. ārstēšanas nedēļai. Grupā, kas lietoja Xultophy, HbA1c no sākumstadijas 52 nedēļu laikā samazinājās par 1,84% ar aprēķināto terapijas

starpību -0,65%, salīdzinot ar liraglutīda lietošanu (p<0,0001), un -0,46%, salīdzinot ar degludeka insulīna lietošanu (p<0,0001). Ķermeņa masa samazinājās par 0,4 kg ar aprēķināto terapijas starpību starp grupām, kas lietoja Xultophy un degludeka insulīnu -2,80 kg (p<0,0001), bet apstiprināto hipoglikēmijas epizožu skaits saglabājās 1,8 epizodes uz lietošanas pieredzes pacientgadu, tādējādi sasniedzot ievērojamu vispārējā apstiprināto hipoglikēmijas epizožu riska samazināšanos, salīdzinot ar degludeka insulīna lietošanu.

Papildterapija sulfonilurīnvielas atvasinājuma monoterapijai vai lietošanai kombinācijā ar metformīnu

Xultophy efektivitāti un drošumu, lietojot papildus sulfonilurīnvielas atvasinājuma monoterapijai vai kombinācijā ar metformīnu, pētīja 26 nedēļu randomizētā, ar placebo kontrolētā, dubultmaskētā pētījumā ārstēšanas mērķa sasniegšanai, piedaloties 435 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, no kuriem 289 tika ārstēti ar Xultophy. Xultophy sākumdeva bija 10 devas soļi (10 vienības degludeka insulīna un 0,36 mg liraglutīda), un devas titrēšana tika veikta divas reizes nedēļā. Titrēšana tika veikta, kā norādīts 2. tabulā, ar titrēšanas mērķi 4–6 mmol/l.

Pētījuma galvenie rezultāti ir minēti 2. attēlā un 3. tabulā.

IDegLira

Placebo

HbA1c (%)

Laiks pēc randomizēšanas (nedēļas)

IDegLira = Xultophy

2.attēls. Vidējais HbA1c (%) pa ārstēšanas nedēļām pacientiem ar nepietiekami kontrolētu

2. tipa cukura diabētu, lietojot tikai sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai kombinācijā ar metformīnu

Smagas pakāpes hipoglikēmijas biežums uz vienu lietošanas pieredzes pacientgadu (pacientu procentuālais īpatsvars) Xultophy grupā bija 0,02 (2 no 288 pacientiem) un placebo grupā 0,00 (0 no 146 pacientiem).

3. tabula. Rezultāti, kas iegūti 26 nedēļu pētījumā ar Xultophy, piedaloties pacientiem ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa cukura diabētu, lietojot tikai metformīnu vai kombinācijā ar pioglitazonu (pa kreisi) vai lietojot tikai sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai kombinācijā ar metformīnu (pa labi)

 

Iepriekšēja ārstēšana ar metformīnu±pioglitazonu

Iepriekšēja ārstēšana ar

 

sulfonilurīnvielas

 

 

 

 

atvasinājumu±metformīnu

 

Xultophy

Degludeka insulīns

Liraglutīds

Xultophy

Placebo

N

HbA1c (%)

 

 

 

 

 

Sākumstadija→pētījuma

 

 

 

 

 

beigas

8,3→6,4

8,3→6,9

8,3→7,0

7,9→6,4

7,9→7,4

Vidējās izmaiņas

-1,91

-1,44

-1,28

-1,45

-0,46

Aprēķinātā starpība

 

-0,47AB[-0,58; -0,36]

-0,64AB[-0,75; -0,53]

 

-1,02AB[-1,18; -0,87]

Pacientu īpatsvars (%),

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

kas sasniedza HbA1c

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

<7%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Visi pacienti

80,6

65,1

 

 

 

 

60,4

 

 

79,2

28,8

 

 

 

Aprēķinātais starpības

 

2,38

B

[1,78; 3,18]

3,26

B

[2,45; 4,33]

 

11,95

B

[7,22; 19,77]

koeficients

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu īpatsvars (%),

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

kas sasniedza HbA1c

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

≤6,5%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Visi pacienti

69,7

47,5

 

 

 

 

41,1

 

 

64,0

12,3

 

 

 

Aprēķinātais starpības

 

2,82

B

[2,17; 3,67]

3,98

B

[3,05; 5,18]

 

16,36

B

[9,05; 29,56]

koeficients

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apstiprinātais

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

hipoglikēmijas epizožu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

biežums* vienā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

lietošanas pieredzes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

pacientgadā (pacientu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

procentuālais

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

īpatsvars)

1,80 (31,9%)

2,57 (38,6%)

0,22 (6,8%)

3,52 (41,7%)

1,35 (17,1%)

Aprēķinātais koeficients

 

0,68AC [0,53; 0,87]

7,61B [5,17; 11,21]

 

3,74B [2,28; 6,13]

Ķermeņa masa (kg)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sākumstadija→pētījuma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

beigas

87,2→86,7

87,4→89,0

87,4→84,4

87,2→87,7

89,3→88,3

Vidējās izmaiņas

-0,5

1,6

 

 

 

 

-3,0

 

 

0,5

-1,0

 

 

 

Aprēķinātā starpība

 

-2,22

AB

[-2,64; -1,80]

2,44

B

[2,02; 2,86]

 

1,48

B

[0,90; 2,06]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

TDG (mmol/l)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sākumstadija→pētījuma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

beigas

9,2→5,6

9,4→5,8

9,0→7,3

9,1→6,5

9,1→8,8

Vidējās izmaiņas

-3,62

-3,61

 

 

 

-1,75

 

-2,60

-0,31

 

 

Aprēķinātā starpība

 

-0,17 [-0,41; 0,07]

-1,76B [2,0; -1,53]

 

-2,30B [-2,72; -1,89]

Deva pētījuma beigās

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Degludeka insulīns

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(vienības)

 

 

 

 

-

 

 

-

 

 

 

Liraglutīds (mg)

1,4

-

 

 

 

 

1,8

 

 

1,0

-

 

 

 

Aprēķinātā starpība,

 

-14,90AB [-17,14;

 

 

 

 

-

 

 

 

degludeka insulīna deva

 

-12,66]

 

 

 

 

 

 

 

 

Novērotas sākumstadijas, pētījuma beigu un izmaiņu vērtības. Tika izmantoti pēdējās kontroles rezultāti. 95% ticamības intervāls ir iekļauts kvadrātiekavās “[ ]”

*Apstiprināta hipoglikēmija, kas definēta kā smaga hipoglikēmija (epizode, kurā ir nepieciešama citas personas iejaukšanās) un/vai viegla hipoglikēmija (glikozes līmenis plazmā <3,1 mmol/l neatkarīgi no simptomiem)

AMērķa kritēriji ar apstiprinātu Xultophy pārākumu pret salīdzināmām zālēm

Bp<0,0001

C p<0,05

Pāreja no GLP-1 receptoru agonista terapijas

Xultophy (lietojot vienu reizi dienā) efektivitāti un drošumu salīdzinājumā ar GLP-1 receptoru agonistu terapiju (apstiprinātajā devā), pētīja 26 nedēļu randomizētā, atklātā pētījumā ārstēšanas mērķa sasniegšanai, piedaloties pacientiem ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa cukura diabētu, lietojot tikai GLP-1 receptoru agonistu un metformīnu (74,2%) vai kombinācijā ar pioglitazonu (2,5%), sulfonilurīnvielas atvasinājumu (21,2%) vai abiem (2,1%).

Xultophy sākumdeva bija attiecīgi 16 devas soļi (16 vienības degludeka insulīna un 0,6 mg liraglutīda) un devas titrēšana tika veikta divas reizes nedēļā saskaņā ar 2. tabulā sniegtajiem datiem. Pacientiem, kuri saņēma GLP-1 receptoru agonistu, turpināja arstēšanu ar GLP-1 receptoru agonistu kā pirms pētījuma.

Pētījuma galvenie rezultāti ir minēti 4. tabulā un 3. attēlā.

4. tabula. Rezultāti, kas iegūti 26 nedēļu pētījumā ar Xultophy, piedaloties pacientiem ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa cukura diabētu, lietojot GLP-1 receptoru agonistu

 

Iepriekšēja ārstēšana ar GLP-1 receptoru agonistu

 

Xultophy

GLP-1 receptoru agonists

 

 

 

N

HbA1c (%)

7,8→6,4

7,7→7,4

Sākumstadija→pētījuma beigas

Vidējās izmaiņas

-1,3

-0,3

 

-0,94AB[-1,11; -0,78]

Aprēķinātā starpība

 

 

Pacientu īpatsvars (%), kas sasniedza HbA1c <7%

75,3

35,6

Visi pacienti

Aprēķinātais starpības koeficients

 

6,84B [4,28; 10,94]

Pacientu īpatsvars (%), kas sasniedza HbA1c ≤6,5%

63,0

22,6

Visi pacienti

Aprēķinātais starpības koeficients

 

7,53B [4,58; 12,38]

Apstiprinātais hipoglikēmijas epizožu biežums* vienā lietošanas

 

 

pieredzes pacientgadā (pacientu procentuālais īpatsvars)

2,82 (32,0%)

0,12 (2,8%)

Aprēķinātais koeficients

 

 

25,36B [10,63; 60,51]

Ķermeņa masa (kg)

95,6→97,5

95,5→94,7

Sākumstadija→pētījuma beigas

Vidējās izmaiņas

2,0

-0,8

 

2,89B [2,17; 3,62]

Aprēķinātā starpība

 

 

 

TDG (mmol/l)

9,0→6,0

9,4→8,8

Sākumstadija→pētījuma beigas

Vidējās izmaiņas

-2,98

-0,60

 

-2,64B [-3,03; -2,25]

Aprēķinātā starpība

 

 

Deva pētījuma beigās

 

 

Degludeka insulīns (vienības)

GLP-1 receptoru agonista deva

Liraglutīds (mg)

1,6

netika mainīta kopš sākumstadijas

Aprēķinātā starpība, degludeka insulīna deva

 

 

Novērotas sākumstadijas, pētījuma beigu un izmaiņu vērtības. Izmantoti tika pēdējās kontroles rezultāti. 95% ticamības intervāls ir iekļauts kvadrātiekavās “[ ]”

*Apstiprināta hipoglikēmija, kas definēta kā smaga hipoglikēmija (epizode, kurā ir nepieciešama citas personas iejaukšanās) un/vai viegla hipoglikēmija (glikozes līmenis plazmā <3,1 mmol/l neatkarīgi no simptomiem)

AMērķa kritēriji ar apstiprinātu Xultophy pārākumu pret salīdzināmām zālēm

Bp<0,001

IDegLira

nemainīts GLP-1 RA

HbA1c (%)

Laiks kopš randomizācijas (nedēļas)

IDegLira = Xultophy, GLP-1 RA = GLP-1 receptoru agonists

3. attēls. Vidējais HbA1c (%) pa ārstēšanas nedēļām pacientiem ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa cukura diabētu, lietojot GLP-1 receptoru agonistu

Smagas pakāpes hipoglikēmijas biežums uz vienu lietošanas pieredzes pacientgadu Xultophy grupā bija 0,01 (1 no 291 pacientiem) un GLP-1 receptoru agonistsa grupā 0,00 (0 no 199 pacientiem).

Pāreja no bazālā insulīna terapijas

Xultophy efektivitāti un drošumu salīdzinājumā ar glargīna insulīna terapiju (abus lietojot vienu reizi dienā), pētīja 26 nedēļu randomizētā, atklātā pētījumā ārstēšanas mērķa sasniegšanai, piedaloties pacientiem ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa cukura diabētu, lietojot glargīna insulīnu (20-50 vienības) un metformīnu. Xultophy sākumdeva bija 16 devas soļi un glargīna insulīna deva bija tāda pati kā pirms pētījuma dienas deva. Devas titrēšana abās grupās tika veikta divas reizes nedēļā saskaņā ar 2. tabulā sniegtajiem datiem. Maksimālā pieļaujamā Xultophy deva bija 50 devas soļi, bet glargīna insulīnam nebija noteikta maksimālā deva.

Pētījuma galvenie rezultāti ir minēti 5. tabulā un 4. attēlā.

54.3% pacientu, kurus ārstēja ar Xultophy, sasniedza HbA1c mērķi <7% bez apstiprinātām hipoglikēmijas epizodēm, salīdzinot ar 29.4% patientu, kuri tika ārstēti ar glargīna insulīnu (starpības koeficients 3,24, p<0,001).

IDegLira

IGlar

HbA1c (%)

Laiks pēc randomizēšanas (nedēļas)

IDegLira = Xultophy, IGlar = glargīna insulīns (insulin glarginum)

4. attēls. Vidējais HbA1c (%) pa ārstēšanas nedēļām pacientiem ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa cukura diabētu, lietojot glargīna insulīnu

Smagas pakāpes hipoglikēmijas biežums uz vienu lietošanas pieredzes pacientgadu Xultophy grupā bija 0,00 (0 no 278 pacientiem) un glargīna insulīna grupā 0,01 (1 no 279 pacientiem). Nakts hipoglikēmijas epizožu biežums ar Xultophy bija daudz retāks salīdzinot ar glargīna insulīnu (paredzamais ārstēšanas koeficients 0,17, p<0,001)

Xultophy efektivitāti un drošumu salīdzinājumā ar degludeka insulīnu, abus lietojot vienu reizi dienā, pētīja 26 nedēļu randomizētā, dubultmaskētā pētījumā ārstēšanas mērķa sasniegšanai, piedaloties pacientiem ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa cukura diabētu, lietojot tikai bazālo insulīnu (20–

40 vienības) un metformīnu vai kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu/glinīdiem. Randomizēšanas brīdī bazālā insulīna un sulfonilurīnvielas atvasinājuma/glinīdu lietošana tika pārtraukta.

Xultophy un degludeka insulīna sākumdeva bija attiecīgi 16 devas soļi (16 vienības degludeka insulīna un 0,6 mg liraglutīda) un 16 vienības, un devas titrēšana tika veikta divas reizes nedēļā saskaņā ar

2. tabulā sniegtajiem datiem. Maksimālā atļautā deva bija 50 Xultophy devas soļi un 50 degludeka insulīna vienības.

Pētījuma galvenie rezultāti ir minēti 5. tabulā un 5. attēlā.

Mērķa HbA1c <7% bez apstiprinātām hipoglikēmijas epizodēm sasniedza 48,7% pacientu, kas bija daudz lielāka proporcija, nekā tika novērota, lietojot degludeka insulīnu (15,6%, starpības koeficients 5,57, p<0,0001).

IDegLira

IDeg

HbA1c (%)

Laiks pēc randomizēšanas (nedēļas)

IDegLira = Xultophy, IDeg = degludeka insulīns (insulin degludec)

5.attēls. Vidējais HbA1c (%) pa ārstēšanas nedēļām pacientiem ar nepietiekami kontrolētu

2.tipa cukura diabētu, lietojot bazālo insulīnu

Smagas pakāpes hipoglikēmijas biežums uz vienu lietošanas pieredzes pacientgadu Xultophy grupā bija 0,01 (1 no 199 pacientiem) un degludeka insulīna grupā 0,00 (0 no 199 pacientiem). Nakts hipoglikēmijas epizožu biežums ārstēšanas grupās ar Xultophy un degludeka insulīnu bija līdzīgs.

5. tabula. Rezultāti, kas iegūti 26 nedēļu pētījumā ar Xultophy, piedaloties pacientiem ar nepietiekami kontrolētu 2. tipa cukura diabētu, lietojot glargīna insulīnu (pa kreisi) vai bazālo insulīnu (pa labi)

 

Iepriekšēja ārstēšana ar glargīna insulīnu

 

Iepriekšēja ārstēšana ar bazālo insulīnu (NPH,

 

 

 

 

detemira insulīnu vai glargīna insulīnu)

 

Xultophy

Glargīna insulīns, nav

 

Xultophy

Degludeka insulīns,

 

 

devas ierobežojums

 

 

atļautais maksimums

 

 

 

 

 

50 vienības

N

 

 

 

HbA1c (%)

 

 

 

 

 

 

 

Sākumstadija→pētījuma

8,4→6,6

8,2→7,1

 

8,7→6,9

8,8→8,0

beigas

-1,81

-1,13

-1,90

-0,89

 

Vidējās izmaiņas

 

-0,59AB[-0,74; -0,45]

 

 

-1,05AB[-1,25; -0,84]

Aprēķinātā starpība

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu īpatsvars (%),

 

 

 

 

 

 

 

kas sasniedza HbA1c

71,6

47,0

 

 

 

 

 

<7%

 

3,45B [2,36;5,05]

60,3

23,1

 

 

Visi pacienti

 

 

 

 

5,44

B

[3,42; 8,66]

Aprēķinātais starpības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

koeficients

 

 

 

 

 

 

 

Pacientu īpatsvars (%),

 

 

 

 

 

 

 

kas sasniedza HbA1c

55,4

30,8

 

 

 

 

 

≤6,5%

 

3,29B [2,27; 4,75]

45,2

13,1

 

 

Visi pacienti

 

 

 

 

5,66B [3,37; 9,51]

Aprēķinātais starpības

 

 

 

 

 

 

 

koeficients

 

 

 

 

 

 

 

Apstiprinātais

 

 

 

 

 

 

 

hipoglikēmijas epizožu

 

 

 

 

 

 

 

biežums* vienā

 

 

 

 

 

 

 

lietošanas pieredzes

2,23 (28,4%)

5,05 (49,1%)

 

 

 

 

 

pacientgadā (pacientu

1,53 (24,1%)

2,63 (24,6%)

 

0,43AB [0,30;0,61]

procentuālais īpatsvars)

 

 

 

 

 

0,66 [0,39; 1,13]

Aprēķinātais koeficients

 

 

 

 

 

 

 

Ķermeņa masa (kg)

 

 

 

 

 

 

 

Sākumstadija→pētījuma

88,3→86,9

87,3→89,1

 

95,4→92,7

93,5→93,5

beigas

-1,4

1,8

-2,7

0,0

 

 

Vidējās izmaiņas

 

-3,20AB [-3,77; -2,64]

 

 

-2,51B [-3,21; -1,82]

Aprēķinātā starpība

 

 

 

 

 

 

 

TDG (mmol/l)

 

 

 

 

 

 

 

Sākumstadija→pētījuma

8,9→6,1

8,9→6,1

 

9,7→6,2

9,6→7,0

beigas

-2,83

-2,77

-3,46

-2,58

 

Vidējās izmaiņas

 

-0,01 [-0,35;0,33]

 

 

-0,73C [-1,19; -0,27]

Aprēķinātā starpība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deva pētījuma beigās

 

 

 

 

 

 

 

Insulīns (vienības)

66C

 

 

Liraglutīds (mg)

1,5

-

1,7

-

 

 

Aprēķinātā starpība,

 

 

 

-0,02 [-1,88; 1,84]

 

-25,47B [-28,90;-22,05]

 

 

degludeka insulīna deva

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Novērotas sākumstadijas, pētījuma beigu un izmaiņu vērtības. Izmantoti tika pēdējās kontroles rezultāti. 95% ticamības intervāls ir iekļauts kvadrātiekavās “[ ]”

*Apstiprināta hipoglikēmija, kas definēta kā smaga hipoglikēmija (epizode, kurā ir nepieciešama citas personas iejaukšanās) un/vai viegla hipoglikēmija (glikozes līmenis plazmā <3,1 mmol/l neatkarīgi no simptomiem)

AMērķa kritēriji ar apstiprinātu Xultophy pārākumu pret salīdzināmām zālēm

Bp<0.0001

C p<0.05

D Glargīna insulīna vidējā deva pirms pētījuma bija 32 vienības

Citi klīniskie dati

Insulīna sekrēcija/bēta šūnu darbība

Izmantojot homeostāzes modeli bēta šūnu darbības novērtēšanai (homeostasis model assessment for beta cell function HOMA-β), tika noteikts, ka Xultophy, salīdzinot ar degludeka insulīnu, uzlabo bēta šūnu darbību. Salīdzinot ar degludeka insulīnu, kad reaģēts uz standartizētas maltītes testu,

uzlabota insulīna sekrēcija tika novērota 260 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu pēc 52 ārstēšanas nedēļām. Par ārstēšanu, kas pārsniedz 52 nedēļas, dati nav pieejami.

Asinsspiediens

Pacientiem, kuru stāvoklis nebija pietiekami kontrolēts ar tikai metformīnu vai kombinācijā ar pioglitazonu, Xultophy samazināja vidējo sistolisko asinsspiedienu par 1,8 mmHg, salīdzinot ar

0,7 mmHg, lietojot degludeka insulīnu un 2,7 mmHg ar liraglutīdu. Pacientiem, kuru stāvoklis nebija pietiekami kontrolēts ar tikai sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai kombinācijā ar metformīnu , samazinājums bija par 3,5 mmHg ar Xultophy un par 3,2 mmHg ar placebo. Atšķirības nebija statistiski nozīmīgas. Divos pētījumos pacientiem, kuru stāvoklis nebija pietiekami kontrolēts ar bazālo insulīnu, sistoliskā asinsspiediena samazinājums bija par 5,4 mmHg ar Xultophy un par

1,7 mmHg ar degludeka insulīnu, ar aprēķināto statistiski nozīmīgo terapijas starpību -3,71 mmHg (p=0,0028), un samazinājums bija par 3,7 mmHg ar Xultophy salīdzinot ar 0,2 mmHg ar glargīna insulīnu, ar aprēķināto statistiski nozīmīgo terapijas starpību -3.57 mmHg (p<0.001).

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus Xultophy visās pediatriskās populācijas apakšgrupās 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Kopumā degludeka insulīna un liraglutīda ievadīšana Xultophy veidā, salīdzinot ar atsevišķām degludeka insulīna un liraglutīda injekcijām, neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz to farmakokinētiskajām īpašībām.

Tālāk ir sniegta informācija par Xultophy farmakokinētiskajām īpašībām, ja vien nav minēts, ka esošie dati attiecas uz degludeka insulīna un liraglutīda atsevišķu lietošanu.

Uzsūkšanās

Pēc Xultophy ievadīšanas vispārējā degludeka insulīna iedarbība bija līdzīga, salīdzinot ar degludeka insulīna monoterapiju, kamēr Cmax bija par 12% augstāks. Pēc Xultophy ievadīšanas vispārējā liraglutīda iedarbība bija līdzīga, salīdzinot ar liraglutīda monoterapiju, kamēr Cmax bija zemāks par 23%. Tā kā Xultophy terapija tiek uzsākta un deva tiek noteikta saskaņā ar individuāliem pacienta glikozes līmeņa asinīs mērķiem, atšķirības netiek uzskatītas par klīniski nozīmīgām.

Ņemot vērā populācijas farmakokinētikas analīzes rezultātus, ar Xultophy devu degludeka insulīna un liraglutīda iedarbība proporcionāli palielinājās pilnas devas diapazonā.

Xultophy farmakokinētikas profils atbilst lietošanai vienu reizi dienā un degludeka insulīna un liraglutīda koncentrācija līdzsvara stāvoklī tiek sasniegta pēc 2–3 dienām, ievadot vienu reizi dienā.

Izkliede

Degludeka insulīns un liraglutīds plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām (attiecīgi >99% un >98%).

Biotransformācija

Degludeka insulīns

Degludeka insulīna sadalīšanās ir līdzīga cilvēka insulīna sadalīšanās procesam; visi izveidojušies metabolīti ir neaktīvi.

Liraglutīds

Pēc vienas radioloģiski iezīmētas [3H]-liraglutīda devas ievadīšanas 24 stundu laikā veseliem cilvēkiem galvenā plazmā konstatētā viela bija liraglutīds neizmainītā veidā. Plazmā tika konstatēti divi maznozīmīgi metabolīti (≤9% un ≤5% no kopējā radioaktīvās vielas daudzuma plazmā).

Liraglutīds tiek metabolizēts līdzīgi kā lielas olbaltumvielas, un šajā procesā neviens konkrēts orgāns netiek uzskatīts par galveno eliminācijas ceļu.

Eliminācija

Degludeka insulīna eliminācijas pusperiods ir aptuveni 25 stundas, un liraglutīda eliminācijas pusperiods ir aptuveni 13 stundas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Populācijas farmakokinētikas analīzes rezultāti, tostarp par pieaugušiem pacientiem līdz 83 gadu vecumam, kas ārstēti ar Xultophy, liecina, ka vecumam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz Xultophy farmakokinētiskajām īpašībām.

Dzimums

Populācijas farmakokinētikas analīzes rezultāti liecina, ka dzimumam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz Xultophy farmakokinētiskajām īpašībām.

Etniskā izcelsme

Populācijas farmakokinētikas analīzes rezultāti, tostarp par baltās un melnās rases, indiešu, aziātu un spāņu izcelsmes cilvēku grupām, liecina, ka etniskā izcelsme neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz Xultophy farmakokinētiskajām īpašībām.

Nieru darbības traucējumi Degludeka insulīns

Nav konstatētas degludeka insulīna farmakokinētisko īpašību atšķirības starp veseliem indivīdiem un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Liraglutīds

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem liraglutīda iedarbība bija vājāka nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Pacientiem ar viegliem (kreatinīna klīrenss CrCl (creatinine clearance) 50–80 ml/min), vidēji smagiem (CrCl 30–50 ml/min) un smagiem (CrCl < 30 ml/min) nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā, kam nepieciešama dialīze, liraglutīda iedarbība samazinājās attiecīgi par 33%, 14%, 27% un 28%.

Tāpat, 26 nedēļu klīniskajā pētījumā 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCl 30-59 ml/min) liraglutīda iedarbība bija par 26% vājāka salīdzinot ar atsevišķā pētījumā iekļautiem 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar normālu nieru darbību vai viegliem nieru darbības traucējumiem.

Aknu darbības traucējumi Degludeka insulīns

Nav konstatētas degludeka insulīna farmakokinētisko īpašību atšķirības starp veseliem indivīdiem un pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Liraglutīds

Liraglutīda farmakokinētika tika vērtēta pacientiem ar dažādas pakāpes aknu darbības traucējumiem vienas devas pētījumā. Liraglutīda iedarbība pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bija vājāka par 13–23%, salīdzinot ar veseliem indivīdiem. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (pēc Child Pugh klasifikācijas >9) iedarbība bija nozīmīgi vājāka (44%).

Pediatriskā populācija

Pētījumi ar Xultophy bērniem un pusaudžiem jaunākiem par 18 gadiem nav veikti.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskā degludeka insulīna/liraglutīda izstrādes programma iekļāva galvenos kombinētos

toksicitātes pētījumus ar vienu attiecīgo sugu (Wistar līnijas žurkām), kas ilga līdz 90 dienām, lai nodrošinātu atbalstu klīniskās izstrādes programmai. Lokāla panesamība tika novērtēta trušiem un cūkām.

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par drošumu neliecina par drošības risku cilvēkam, ņemot vērā atkārtotu devu toksicitāti.

Divos pētījumos trušiem un cūkām konstatētās lokālas audu reakcijas attiecīgi aprobežojās ar vieglām iekaisuma reakcijām.

Nav veikti pētījumi ar degludeka insulīna/liraglutīda kombināciju, lai novērtētu kancerogenitāti, mutagenitāti un negatīvu ietekmi uz auglību. Turpmākie dati ir iegūti pētījumos, lietojot degludeka insulīnu un liraglutīdu atsevišķi.

Degludeka insulīns

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par drošības risku cilvēkam.

Degludeka insulīna metaboliskās iedarbības mitogenitātes koeficients nemainās, salīdzinot ar cilvēka insulīnu.

Liraglutīds

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti vai genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Divus gadus ilgos kancerogenitātes pētījumos žurkām un pelēm netika novēroti vairogdziedzera C šūnu audzēji ar letālām sekām. Žurkām nav novērots iedarbības līmenis, kas neizraisa novērojamas nevēlamas blakusparādības (no observed adverse effect level – NOAEL). Šādus audzējus nekonstatēja 20 mēnešus ārstētiem pērtiķiem. Šīs atradnes grauzējiem izraisa specifisks GLP-1 receptoru noteikts mehānisms, kas nav genotoksisks, bet pret kuru grauzēji ir īpaši jutīgi. Nozīmīgums cilvēkiem, visdrīzāk, ir zems, bet to nevar izslēgt pavisam. Citi ar ārstēšanu saistīti audzēji nav konstatēti.

Pētījumi dzīvniekiem neliecina par tiešu kaitīgu ietekmi uz auglību, bet, lietojot lielāko devu, ir konstatēts nedaudz lielāks agrīnas embrija bojāejas gadījumu skaits. Liraglutīda lietošana grūsnības perioda vidū izraisīja mātītes ķermeņa masas samazināšanos un augļa augšanas aizkavēšanos, radot neskaidru ietekmi uz ribām žurkām un skeleta pārmaiņām trušiem. Žurkām liraglutīda lietošanas laikā samazinājās jaundzimušo augšana un tā saglabājās arī pēc zīdīšanas pārtraukšanas grupā, kas saņēma lielas devas. Nav zināms, vai mazuļu augšanas samazināšanās ir saistīta ar mazāku piena patēriņu mazuļiem tiešas GLP-1 iedarbības dēļ vai ar ierobežotu piena veidošanos mātītēm, ko izraisa nepietiekama kaloriju uzņemšana.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Glicerīns

Fenols Cinka acetāts

Sālsskābe (pH pielāgošanai) Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai) Ūdens injekcijām

6.2.Nesaderība

Vielas, ko pievieno Xultophy, var izraisīt aktīvo vielu sadalīšanos.

Xultophy nedrīkst pievienot infūziju šķidrumiem.

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pēc pirmās atvēršanas zāles var uzglabāt 21 dienu temperatūrā līdz 30°C. Zāles ir jāiznīcina 21 dienas laikā pēc pirmās atvēršanas.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Pirms pirmās atvēršanas: Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nenovietot saldēšanas elementu tuvumā. Nesasaldēt. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ar uzliktu uzgali, lai pasargātu no gaismas.

Pēc pirmās atvēršanas: Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C vai ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ar uzliktu uzgali, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu pirmās atvēršanas skatīt 6.3 apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Vienreizējas lietošanas vairāku devu pildspalvveida pilnšļirce, kas izgatavota no polipropilēna, polikarbonāta un akrilnitrila butadiēna stirola, satur 3 ml šķīduma kārtridžā (1. klases stikla) ar virzuli (halobutila) un aizbāzni (halobutila/poliizoprēna).

Iepakojuma lielumi: 1, 3, 5 un vairāku kastīšu iepakojums, kurā ir 10 (2 iepakojumi pa 5) pildspalvveida pilnšļirces.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pildspalvveida pilnšļirci ir paredzēts lietot kopā ar NovoTwist vai NovoFine injekcijas adatām līdz 32G izmēram, kas nav garākas par 8 mm.

Pildspalvveida pilnšļirce ir paredzēta tikai individuālai lietošanai.

Xultophy nedrīkst lietot, ja šķīdums nav dzidrs un bezkrāsains.

Xultophy nedrīkst lietot, ja tas bijis sasaldēts.

Pacientam pēc katras injekcijas ir jāizmet adata.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Detalizētus lietošanas norādījumus skatiet lietošanas instrukcijā.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Novo Nordisk A/S

Novo Allé

DK-2880 Bagsværd

Dānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/14/947/001

EU/1/14/947/002

EU/1/14/947/003

EU/1/14/947/004

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2014.gada 18.septembris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas