Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Xydalba (dalbavancin hcl) – Zāļu apraksts - J01XA04

Updated on site: 11-Oct-2017

Zāļu nosaukumsXydalba
ATĶ kodsJ01XA04
Vieladalbavancin hcl
RažotājsAllergan Pharmaceuticals International Ltd

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Xydalba 500 mg pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur dalbavancīna hidrohlorīdu, kas atbilst 500 mg dalbavancīna (dalbavancin).

Pēc izšķīdināšanas katrs ml satur 20 mg dalbavancīna.

Atšķaidītā infūziju šķīduma gala koncentrācijai jābūt no 1 līdz 5 mg/ml dalbavancīna (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai (pulveris koncentrātam).

Balts līdz gandrīz balts vai blāvi dzeltens pulveris.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Xydalba ir indicēta akūtu bakteriālo ādas un ādas struktūru infekciju (acute bacterial skin and skin structure infections – ABSSSI) ārstēšanai pieaugušajiem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas, kas nosaka atbilstošu antibakteriālo vielu lietošanu.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā deva un terapijas ilgums pieaugušajiem

Ieteicamā dalbavancīna deva pieaugušiem pacientiem ar ABSSSI ir 1500 mg, ko ievada ar vienu 1500 mg infūziju vai arī vispirms ievada 1000 mg, bet pēc vienas nedēļas – 500 mg (skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Deva nav jāpielāgo pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss no 30 līdz 79 ml/min). Deva nav jāpielāgo pacientiem, kuri regulāri saņem plānotu hemodialīzi (3 reizes/nedēļā), dalbavancīnu var ievadīt neatkarīgi no hemodialīzes grafika.

Pacientiem ar hroniskiem nieru darbības traucējumiem, kuru kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min un kuri regulāri nesaņem plānotu hemodialīzi, ieteicamā deva ir jāsamazina līdz 1000 mg, ko ievada ar vienu infūziju, vai līdz 750 mg, pēc vienas nedēļas ievadot vēl 375 mg (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Dalbavancīna devas pielāgošana nav nepieciešama pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh klasifikācijas A pakāpe). Dalbavancīns piesardzīgi jāizraksta pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh klasifikācijas B un C pakāpe), jo nav pieejami dati, kas ļautu noteikt atbilstošu devu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Dalbavancīna lietošanas drošums un efektivitāte, lietojot bērniem no dzimšanas līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati ir aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Lietošanas veids

Intravenozai lietošanai

Xydalba ir jāizšķīdina un pēc tam pirms intravenozās infūzijas jāatšķaida 30 minūšu laikā. Ieteikumus par zāļu sagatavošanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstinātas jutības reakcijas

Xydalba piesardzīgi jālieto pacientiem, kuriem ir zināma paaugstināta jutība pret citiem glikopeptīdiem, jo var rasties krusteniska paaugstināta jutība. Ja rodas alerģiska reakcija pret Xydalba, zāļu ievadīšana jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša alerģiskas reakcijas novēršanas terapija.

Clostridium difficile izraisīta caureja

Gandrīz visu antibiotiku lietošanas gadījumos ir ziņots par kolītu un pseidomembranozu kolītu, tas var būt gan viegls, gan dzīvību apdraudošs. Tāpēc ir svarīgi apsvērt šo diagnozi pacientiem, kuriem terapijas laikā ar dalbavancīnu vai pēc tās ir caureja (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šādā gadījumā ir jāapsver dalbavancīna lietošanas pārtraukšana un atbalsta pasākumu veikšana kopā ar specifisku terapiju, kas paredzēta Clostridium difficile. Šos pacientus nekādā gadījumā nedrīkst ārstēt ar zālēm, kas nomāc peristaltiku.

Ar infūziju saistītas reakcijas

Xydalba ir jāievada ar intravenozu infūziju; kopējais infūzijas laiks ir 30 minūtes, tādējādi mazinot ar infūziju saistīto reakciju risku. Glikopeptīdu grupas antibakteriālo līdzekļu strauja intravenoza infūzija var izraisīt reakciju, kas līdzinās „sarkanā cilvēka” sindromam (Red-Man Syndrome), ieskaitot

ķermeņa augšdaļas pietvīkumu, nātreni, niezi un/vai izsitumus. Apturot vai palēninot infūziju, šīs reakcijas var pazust.

Nieru darbības traucējumi

Informācija par dalbavancīna lietošanas drošumu un efektivitāti pacientiem, kuru kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min, ir ierobežota. Ņemot vērā simulācijas datus, devas jāpielāgo pacientiem ar hroniskiem nieru darbības traucējumiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min un kuri nesaņem regulāru hemodialīzi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Jauktas infekcijas

Ja jaukto infekciju gadījumā ir aizdomas par gramnegatīvām baktērijām, pacienti jāārstē arī ar atbilstošiem antibakteriāliem līdzekļiem pret gramnegatīvām baktērijām (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Nejutīgi organismi

Antibiotiku lietošana var veicināt ātru nejutīgu mikroorganismu augšanu. Ja terapijas laikā rodas superinfekcija, jāveic atbilstoši pasākumi.

Klīnisko datu ierobežojumi

Ir pieejami ierobežoti dati par dalbavancīna lietošanas drošumu un efektivitāti, ja to lieto vairāk nekā divās devās (ar vienas nedēļas intervālu). Galvenajos pētījumos ABSSSI gadījumā ārstēto infekciju veidi bija tikai celulīts/roze, abscesi un brūču infekcijas. Nav pieredzes ar dalbavancīna terapiju pacientiem, kuriem ir smags imūndeficīts.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Rezultāti no in vitro receptoru skrīninga pētījuma neuzrāda iespējamu mijiedarbību ar citām terapeitiskajām mērķa grupām vai potenciālu klīniski nozīmīgu farmakodinamisku mijiedarbību (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Klīniskie zāļu mijiedarbības pētījumi ar dalbavancīnu nav veikti.

Citu zāļu iespējamā ietekme uz dalbavancīna farmakokinētiku.

Dalbavancīnu CYP enzīmi in vitro nemetabolizē, tāpēc maz ticams, ka CYP induktoru vai inhibitoru līdztekus lietošana ietekmēs dalbavancīna farmakokinētiku.

Nav zināms, vai dalbavancīns ir aknu uzņemšanas un izvades transportieru substrāts. Līdztekus lietošana ar šo transportieru inhibitoriem var palielināt dalbavancīna ekspozīciju. Šādu transportieru inhibitori ir pastiprināti proteāžu inhibitori, veramapils, hinidīns, itrakonazols, klaritromicīns un ciklosporīns.

Dalbavancīna iespējamā ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku.

Dalbavancīna sagaidāmais mijiedarbības potenciāls ar zālēm, kas tiek metabolizētas ar

CYP enzīmiem, ir zems, jo in vitro tas nav ne CYP enzīmu inhibitors, ne induktors. Nav pieejami dati par dalbavancīnu kā CYP2C8 inhibitoru.

Nav zināms, vai dalbavancīns ir transportieru inhibitors. Kombinācijā ar dalbavancīnu nevar izslēgt, ka palielināsies pret transportieru aktivitātes inhibīciju jutīgu transportieru substrātu – tādu kā statīni un digoksīns – ekspozīcija.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par dalbavancīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Xydalba nav ieteicams lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav pilnīgi nepieciešams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai dalbavancīns izdalās mātes pienā. Tomēr dalbavancīns izdalās laktējošu žurku pienā un var izdalīties cilvēka krūts pienā. Dalbavancīns netiek pietiekami absorbēts, lietojot iekšķīgi, tomēr nevar izslēgt ietekmi uz zīdaiņa, ko baro ar krūti, kuņģa-zarnu trakta vai mutes dobuma floru. Ir jāpieņem lēmums par to, vai turpināt/pārtraukt barošanu ar krūti vai turpināt/pārtraukt terapiju ar Xydalba, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda samazinātu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Xydalba maz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, jo reibonis ir bijis nelielam pacientu skaitam (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

2./3. fāzes klīniskajos pētījumos 2473 pacienti saņēma dalbavancīnu, ko ievadīja ar vienu 1500 mg infūziju vai arī vispirms ievadīja 1000 mg, bet pēc vienas nedēļas – 500 mg. Visbiežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības, kas bija ≥ 1 % ar dalbavancīnu ārstētu pacientu, bija slikta dūša (2,4 %), caureja (1,9 %) un galvassāpes (1,3 %); tās bija galvenokārt vieglas vai vidēji smagas.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā (1. tabula)

2./3. fāzes klīniskajos pētījumos ar dalbavancīnu tika konstatētas šeit uzskaitītās nevēlamās blakusparādības. Nevēlamās blakusparādības ir klasificētas atbilstoši orgānu sistēmām un biežumam. Biežums ir iedalīts šādi: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1000).

Orgānu sistēmu

Bieži

Retāk

Reti

klasifikācija

 

 

 

Infekcijas un infestācijas

 

Vulvovagināla mikotiska infekcija,

 

 

 

urīnceļu infekcija, sēnīšu infekcija,

 

 

 

Clostridium difficile kolīts, orālā

 

 

 

kandidoze

 

Asins un limfātiskās

 

Anēmija, trombocitoze, eozinofīlija,

 

sistēmas traucējumi

 

leikopēnija, neitropēnija

 

 

 

 

 

Imūnās sistēmas

 

 

Anafilaktoīda

traucējumi

 

 

reakcija

Vielmaiņas un uzturesa

 

Pavājināta apetīte

 

traucējumi

 

 

 

Psihiskie traucējumi

 

Bezmiegs

 

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Disgeizija, reibonis

 

Asinsvadu sistēmas

 

Pietvīkums, flebīts

 

traucējumi

 

 

 

 

 

 

Orgānu sistēmu

Bieži

Retāk

Reti

klasifikācija

 

 

 

Elpošanas sistēmas

 

Klepus

Bronhospazmas

traucējumi, krūšu kurvja

 

 

 

un videnes slimības

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

Slikta dūša, caureja

Aizcietējums, sāpes vēderā, dispepsija,

 

traucējumi

 

nepatīkamas sajūtas vēderā, vemšana

 

Ādas un zemādas audu

 

Nieze, nātrene, izsitumi

 

bojājumi

 

 

 

Reproduktīvās sistēmas

 

Vulvovagināla nieze

 

traucējumi un krūts

 

 

 

slimības

 

 

 

Vispārēji traucējumi un

 

Ar infūziju saistītas reakcijas

 

reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

 

Izmeklējumi

 

Paaugstināts laktāta dehidrogenāzes

 

 

 

līmenis asinīs, paaugstināts alanīna

 

 

 

aminotransferāzes, aspartāta

 

 

 

aminotransferāzes un urīnskābes līmenis

 

 

 

asinīs, normām neatbilstoši aknu

 

 

 

funkcionālie testi, paaugstinātas

 

 

 

transamināzes, paaugstināts sārmainās

 

 

 

fosfatāzes līmenis asinīs, palielināts

 

 

 

trombocītu skaits, paaugstināta ķermeņa

 

 

 

temperatūra, palielināts aknu enzīmu

 

 

 

līmenis, paaugstināts gamma-

 

 

 

glutamiltransferāzes līmenis

 

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību raksturojums

Zāļu grupas nevēlamās blakusparādības

Ototoksicitāte ir saistīta ar glikopeptīdu (vankomicīna un teikoplanīna) lietošanu; pacientiem, kuri saņem līdztekus terapiju ar ototoksiskiem līdzekļiem, piemēram, aminoglikozīdu, risks var būt palielināts.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Nav pieejama specifiska informācijapar ārstēšanu pēc dalbavancīna pārdozēšanas, jo klīniskajos pētījumos nav novērota devu ierobežojoša toksicitāte. 1. fāzes pētījumos veseliem brīvprātīgajiem laikā līdz astoņām nedēļām tika ievadīta viena deva līdz 1500 mg un kumulatīvā deva līdz 4500 mg; netika novērotas nedz toksicitātes pazīmes, nedz arī klīniski satraucoši laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

3. fāzes pētījumos pacientiem ievadīja pa vienai devai līdz 1500 mg katram.

Ja tiek ārstēta dalbavancīna pārdozēšana, jāveic novērošana un vispārīgi atbalsta pasākumi. Lai gan nav informācijas par hemodialīzes lietošanu, ārstējot pārdozēšanu, jāatzīmē, ka 1. fāzes pētījumā pacientiem ar nieru darbības traucējumiem mazāk par 6 % no ieteicamās dalbavancīna devas tika izvadīti pēc trīs stundu ilgas hemodialīzes.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antibakteriālie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, glikopeptīdu grupas antibakteriālie līdzekļi, ATĶ kods: J01XA04.

Darbības mehānisms

Dalbavancīns ir bakteriāls lipoglikopeptīds.

Tā darbības mehānisms uzņēmīgās grampozitīvās baktērijās ietver šūnas sieniņu sintēzes pārtraukšanu, piesaistoties augošā šūnas sieniņas peptīdglikāna peptīdu celma galējam D-alanil-D- alanīnam, novēršot disaharīdu apakšgrupu krustenisko saistīšanos (transpeptidācija un transglikozilācija), kas izraisa baktēriju šūnu nāvi.

Rezistences mehānisms

Visas gramnegatīvās baktērijas pēc uzbūves ir rezistentas pret dalbavancīnu.

Staphylococcus spp. un Enterococcus spp. rezistenci pret dalbavancīnu nosaka VanA, genotips, kura rezultāts ir izmainīts augošās šūnas sieniņas mērķa peptīds. Ņemot vērā in vitro pētījumu rezultātus, jāsecina, ka dalbavancīna iedarbību neietekmē citas vankomicīna rezistences gēnu klases.

Dalbavancīna MIC vērtības ir augstākas stafilokokiem ar daļēji izteiktu rezistenci pret vankomicīnu (vancomycin-intermediate staphylococci VISA) nekā pret vankomicīnu pilnībā jutīgajiem celmiem. Ja izolāti ar augstākām dalbavancīna MIC vērtībām uzrāda stabilus fenotipus un ir savstarpēji saistīti ar rezistenci pret citiem glikopeptīdiem, visticamākais darbības mehānisms būs glikopeptīdu mērķa grupu palielinājums augošajā peptidoglikānā.

Krusteniskā rezistence starp dalbavancīnu un citām antibiotiku klasēm in vitro pētījumos netika novērota. Meticilīna rezistencei nav ietekmes uz dalbavancīna darbību.

Mijiedarbība ar citiem antibakteriāliem līdzekļiem

In vitro pētījumos netika novērots antagonisms starp dalbavancīnu un citām bieži lietotām antibiotikām (kā cefepīmu, ceftazidīmu, ceftriaksonu, imipenēmu, meropenēmu, amikacīnu, aztreonamu, ciprofloksacīnu, piperacilīnu/tazobaktāmu un trimetoprimu/sulfametoksazolu), pārbaudot gramnegatīvu patogēnu 12 sugām (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Jutības testu robežvērtības

Minimālās inhibējošās koncentrācijas (minimum inhibitory concentration -MIC) robežvērtības, ko noteikusi Eiropas Antibakteriālās jutības noteikšanas komiteja (European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing – EUCAST), ir šādas:

Staphylococcus spp: jutīgi ≤ 0,125 mg/l; rezistenti > 0,125 mg/l,

A, B, C, G grupas bēta-hemolītiskie streptokoki: jutīgi ≤ 0,125 mg/l; rezistenti > 0,125 mg/l,

viridans grupas streptokoki (tikai Streptococcus anginosus grupa): jutīgi ≤ 0,125 mg/l; rezistenti > 0,125 mg/l.

Farmakokinētiskā (FK) /farmakodinamiskā (FD) attiecība

Baktericīdā darbība pret stafilokokiem in vitro ir atkarīga no laika, kurā dalbavancīna koncentrācijas serumā atbilst tai, ko ieguva pie ieteicamās devas cilvēka organismā. Dalbavancīna in vivo FK/FD attiecība celmam S. aureus tika pētīta, izmantojot dzīvnieka infekcijas neitropēno modeli, kas parādīja,

ka kolonijas veidojošo vienību (colony-forming units – CFU) log10 absolūtais samazinājums bija vislielākais tad, kad lielākas devas tika dotas retāk.

Klīniskā efektivitāte pret specifiskiem patogēniem

Klīniskajos pētījumos efektivitāte ir demonstrēta pret ABSSSI uzskaitītajiem patogēniem, kas bija jutīgi pret dalbavancīnu in vitro.

Staphylococcus aureus

Streptococcus pyogenes

Streptococcus agalactiae

Streptococcus dysgalactiae

Streptococcus anginosus grupa (tostarp S. anginosus, S. intermedius un S. constellatus)

Antibakteriālā aktivitāte pret citiem būtiskiem patogēniem

Klīniskā efektivitāte nav noteikta pret tālāk norādītajiem patogēniem, lai gan in vitro pētījumu rezultāti parādīja, ka tie būtu jutīgi pret dalbavancīnu, ja iztrūktu iegūtais rezistences mehānisms:

G grupas streptokoki;

Clostridium perfringens;

Peptostreptococcus spp.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par Xydalba vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās ABSSSI (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. un

5.2. apakšpunktā)

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Dalbavancīna farmakokinētika ir raksturota veseliem cilvēkiem, pacientiem un īpašām populācijām. Dalbavancīna sistēmiskā ekspozīcija ir proporcionāla devai, ja tiek ievadīta viena deva diapazonā no 140 līdz 1120 mg, un tas liecina par dalbavancīna lineāro farmakokinētiku. Pēc vairākām intravenozām infūzijām, kas ievadītas reizi nedēļā laikā līdz astoņām nedēļām (1000 mg 1. dienā, kam sekoja septiņas 500 mg devas katru nedēļu) veseliem pieaugušajiem, netika novērota dalbavancīna uzkrāšanās.

Vidējais galīgās eliminācijas pusperiods (t1/2) bija 372 (diapazonā no 333 līdz 405) stundas. Dalbavancīna farmakokinētiku vislabāk raksturot, izmantojot trīs nodalījumu modeli (α un β izkliedes fāzes, kam seko galīgās eliminācijas fāze). Tādējādi izkliedes pusperiods (t1/2β), kas veido lielāko daļu klīniski saistošā koncentrācijas laika profila, ir diapazonā no 5 līdz 7 dienām un ir saderīgs ar devu reizi nedēļā.

Novērtētie dalbavancīna farmakokinētiskie parametri attiecīgi pēc divu devu režīma un vienas devas režīma apkopoti tālāk 2. tabulā.

2. tabula

Vidējie (SN) dalbavancīna farmakokinētiskie parametri, izmantojot populācijas PK analīzi1

Parametrs

Divu devu režīms2

Vienas devas režīms3

Cmax (mg/l

1. diena: 281 (52)

1. diena: 411 (86)

 

8. diena: 141 (26)

 

AUC0-Day14

18 100 (4600)

20 300 (5300)

(mg•h/l

 

 

CL (l/h)

0,048 (0,0086)

0,049 (0,0096)

1Avots: DAL-MS-01.

21000 mg 1. dienā + 500 mg 8. dienā; pētījuma DUR001-303 pētāmās personas ar novērtējamu FK paraugu.

31500 mg; pētījuma DUR001-303 pētāmās personas ar novērtējamu FK paraugu.

Dalbavancīna plazmas koncentrācijas- laika līkne attiecīgi pēc divu devu režīma un vienas devas režīma ir parādīta 1. attēlā.

1. attēls. Dalbavancīna koncentrācija plazmā pret laiku tipiskam ABSSSI slimniekam (simulācija, izmantojot populācijas farmakokinētikas modeli) gan vienas, gan divu devu režīmā

Izkliede

Klīrenss un izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī ir salīdzināms veseliem cilvēkiem un pacientiem ar infekcijām. Izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī atbilda ārpusšūnu šķidruma daudzumam. Dalbavancīns atgriezeniski saistās ar cilvēka plazmas proteīniem, galvenokārt albumīnu. Ar plazmas proteīniem saistās 93 % dalbavancīna, un to neietekmē zāļu koncentrācija, nieru mazspēja vai aknu mazspēja. Pēc vienas 1000 mg intravenozās devas veseliem brīvprātīgajiem AUC ādas pūslīšu šķidrumā bija (saistītais un nesaistītais dalbavancīns) apmēram 60 % no plazmas AUC 7. dienā pēc devas ievadīšanas.

Biotransformācija

Cilvēka plazmā metabolīti lielos apjomos nav novēroti. Urīnā ir konstatēti metabolīti hidroksi- dalbavancīns un manozilaglikons (< 25 % no ievadītās devas). Nav noteikti metabolisma ceļi, kas ir atbildīgi par šo metabolītu izstrādi, tomēr relatīvi mazā metabolisma dēļ vispārējā dalbavancīna eliminācijā nav paredzama zāļu mijiedarbība, inhibējot vai inducējot dalbavancīna metabolismu. Hidroksi-dalbavancīnam un manozilaglikonam, salīdzinot ar dalbavancīnu, ir ievērojami mazāka antibaktericīdā aktivitāte.

Eliminācija

Pēc vienas 1000 mg devas ievadīšanas veseliem pacientiem vidēji 19–33 % no ievadītās dalbavancīna devas tika izvadīti urīnā kā dalbavancīns un 8–12 % — kā metabolīts hidroksi-dalbavancīns. Aptuveni 20 % no ievadītās devas tika izvadīti fēcēs.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Dalbavancīna farmakokinētika tika novērtēta 28 cilvēkiem ar dažādas pakāpes nieru darbības traucējumiem un 15 atbilstīgas kontroles pacientiem ar normālu nieru darbību. Pēc vienas 500 mg vai 1000 mg dalbavancīna devas ievadīšanas vidējais klīrenss plazmā (CLT) samazinājās attiecīgi līdz

11 %, 35 % un 47 % pacientiem ar viegliem (CLCR 50–79 ml/min), vidēji smagiem (CLCR 30–

49 ml/min) un smagiem (CLCR < 30 ml/min) nieru darbības traucējumiem, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir normāla nieru darbība. Vidējais AUC cilvēkiem ar kreatinīna klīrensu < 30 ml/min bija apmēram divreiz lielāks. Samazinājuma klīniskais nozīmīgums vidējā CLT plazmā un saistītais palielinājums AUC0-∞, kas konstatēts šajos dalbavancīna farmakokinētikas pētījumos cilvēkiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, nav noteikts. Dalbavancīna farmakokinētika cilvēkiem ar nieru slimību terminālajā stadijā, kas regulāri saņēmuši plānoto nieru dialīzi (3 reizes/nedēļā), bija līdzīga tai, kas novērota cilvēkiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem, un mazāk nekā 6 % no ievadītās devas tika izvadīti pēc trīs stundu ilgas hemodialīzes. Norādījumus par devām cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem skatīt 4.2. apakšpunktā.

Aknu darbības traucējumi

Dalbavancīna farmakokinētika tika novērtēta 17 cilvēkiem ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem un salīdzināta ar 9 atbilstīgiem veseliem cilvēkiem ar normālu aknu darbību. Vidējais AUC cilvēkiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem atbilda cilvēku ar normālu aknu darbību AUC, tomēr vidējais AUC samazinājās attiecīgi par 28 % un 31 % cilvēkiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem. Nav zināms, kāpēc pavājinās ekspozīcija un kāds ir klīniskais nozīmīgums pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem. Norādījumus par devām cilvēkiem ar aknu darbības traucējumiem skatīt 4.2. apakšpunktā.

Dzimums

Veseliem cilvēkiem vai pacientiem ar infekciju netika novērotas klīniski nozīmīgas ar dzimumu saistītas atšķirības dalbavancīna farmakokinētikā. Deva nav jāpielāgo atbilstoši dzimumam.

Gados vecāki pacienti

Ievērojamas dalbavancīna farmakokinētikas pārmaiņas saistībā ar vecumu netika konstatētas, tāpēc devas pielāgošana pēc vecuma nav nepieciešama (skatīt 4.2. apakšpunktu). Pieredze dalbavancīna lietošanā gados vecākiem pacientiem ir ierobežota: 276 pacienti ≥ 75 gadu vecumā tika iekļauti

2./3. fāzes klīniskajos pētījumos, no kuriem 173 pacienti saņēma dalbavancīnu. Klīniskajos pētījumos ir iekļauti pacienti līdz 93 gadu vecumam.

Pediatriskā populācija

Xydalba lietošanas drošums un efektivitāte, lietojot bērniem no dzimšanas līdz < 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta.

Kopumā desmit pediatriskās populācijas pacientiem vecumā no 12 līdz 16 gadiem, kuriem bija infekcijas atveseļošanās stadijā, tika dota viena deva 1000 mg dalbavancīna (ķermeņa masa ≥ 60 kg) vai viena deva 15 mg/kg dalbavancīna (ķermeņa masa < 60 kg).

Vidējā dalbavancīna ekspozīcija plazmā, ņemot vērā AUCinf (17 495 µg•h/ml un 16 248 µg•h/ml) un Cmax (212 µg/ml un 191 µg/ml), bija līdzīga, ja ievadītā deva ir 1000 mg pediatriskās populācijas pacientiem (12–16 gadi) ar ķermeņa masu > 60 kg (61,9–105,2 kg) vai 15 mg/kg pediatriskās populācijas pacientiem ar ķermeņa masu < 60 kg (47,9–58,9 kg). Uzskatāmais galīgais t½ bija līdzīgs dalbavancīna 1000 mg un 15 mg/kg devai ar attiecīgu vidējo vērtību 227 un 202 stundas. Dalbavancīna lietošanas drošuma profils pacientiem vecumā no 12 līdz 16 gadiem šajā pētījumā bija atbilstošs drošuma profilam, kas novērots ar dalbavancīnu ārstētiem pieaugušiem.

5.3.Preklīniskie dati par lietošanas drošumu

Dalbavancīna toksicitāte pēc ikdienas intravenozās ievadīšanas laikā līdz trim mēnešiem ir novērtēta žurkām un suņiem. No devas atkarīgā toksicitāte ietvēra izmaiņas seruma ķīmiskajā sastāvā un histoloģiskos pierādījumus nieru un aknu bojājumiem, samazinātus eritrocītu parametrus un kairinājumu injekcijas vietā. Tikai suņiem tika novērotas no devas atkarīgas infūzijas reakcijas, ko

raksturoja ādas pietūkums un/vai apsārtums (nesaistīts ar injekcijas vietu), gļotādu bālums, siekalošanās, vemšana un sedācija, kā arī neliels asinsspiediena samazinājums un sirdsdarbības paātrinājums. Šīs infūzijas reakcijas bija pārejošas (pazuda stundas laikā pēc devas ievades) un tika saistītas ar histamīna izdalīšanos. Dalbavancīna toksicitātes profils juvenīlām žurkām atbilda iepriekš pieaugušām žurkām novērotajam, lietojot tādas pašas devas (mg/kg/dienā).

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos žurkām un trušiem netika atrasti teratogēniskās ietekmes pierādījumi. Pakļaujot žurkas zāļu ekspozīcijai, kas aptuveni trīs reizes pārsniedza klīnisko, tika novērota samazināta fertilitāte un palielināta embrija letalitāte, embrija masas un skeleta pārkaulošanās samazinājums, kā arī palielināta jaundzimušo mirstība. Trušiem spontānais aborts notika saistībā ar mātes toksicitāti, ekspozīcijai nepārsniedzot cilvēka terapeitisko diapazonu.

Nav veikti ilgtermiņa kancerogenitātes pētījumi. Dalbavancīns nebija ne mutagēnisks, ne klastogēnisks vairākos in vitro un in vivo genotoksicitātes testos.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Mannīts (E421)

Laktozes monohidrāts

Sālsskābe (pH pielāgošanai)

Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)

6.2.Nesaderība

Nātrija hlorīda šķīdumi var izraisīt izgulsnēšanos, un tos nedrīkst lietot šķīdināšanai vai atšķaidīšanai (skatīt 6.6. apakšpunktu).

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm vai intravenoziem šķīdumiem (izņemot 6.6. apakšpunktā minētos).

6.3.Uzglabāšanas laiks

Sausais pulveris: 4 gadi

Xydalba ķīmiskā un fizikālā stabilitāte pēc iesaiņojuma atvēršanas ir uzrādīta gan pagatavotam koncentrātam, gan atšķaidītam šķīdumam, kas 48 stundas atradies 25 °C vai zemākā temperatūrā. Kopējā stabilitāte pēc iepakojuma atvēršanas no izšķīdināšanas līdz ievadīšanas brīdim nedrīkst pārsniegt 48 stundas.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles ir jāizlieto nekavējoties. Ja tās netiek izlietotas nekavējoties, lietotāja pienākums ir nodrošināt glabāšanas laiku no atvēršanas līdz izlietošanai un apstākļus pirms lietošanas, un parasti laiks nav ilgāks par 24 stundām 2–8 °C temperatūrā, ja vien izšķīdināšana/atšķaidīšana nav notikusi kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos. Nesasaldēt.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

Vienreiz lietojams 48 ml I klases stikla flakons ar elastomēra aizbāzni un zaļu noplēšamu aizdari.

Katrā iepakojumā ir viens flakons.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Xydalba ir jāizšķīdina sterilā ūdenī injekcijām un pēc tam jāatšķaida ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām.

Xydalba flakoni ir paredzēti tikai vienreizējai lietošanai.

Norādījumi par šķīdināšanu un atšķaidīšanu

Xydalba šķīdināšanai un atšķaidīšanai jālieto aseptiska metode.

1.Katra flakona saturs ir jāizšķīdina lēnām, pievienojot 25 ml ūdens injekcijām.

2.

Nekratīt.

Lai neveidotos putas, pārmaiņus groziet un apvērsiet flakonu, līdz tā saturs ir izšķīdis. Izšķīdināšanas laiks ir līdz 5 minūtēm.

3.Flakonā izšķīdinātais koncentrāts satur 20 mg/ml dalbavancīna.

4.Izšķīdinātajam koncentrātam ir jābūt dzidram, bezkrāsainam vai dzeltenam šķīdumam bez redzamām daļiņām.

5.Pēc tam izšķīdinātais koncentrāts ir jāatšķaida ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām.

6.Lai atšķaidītu izšķīdināto koncentrātu, atbilstošais 20 mg/ml koncentrāta daudzums ir jāpārnes no flakona uz intravenozu maisu vai pudeli, kas satur 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām. Piemēram: 25 ml koncentrāta satur 500 mg dalbavancīna.

7.Šķīduma infūzijām gala koncentrācijai ir jābūt no 1 līdz 5 mg/ml dalbavancīna.

8.Šķīdumam infūzijām ir jābūt dzidram, bezkrāsainam līdz dzeltenam šķīdumam bez redzamām daļiņām.

9.Ja šķīdumā konstatētas kādas daļiņas vai krāsas izmaiņas, šķīdums ir jālikvidē.

Xydalba nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm vai intravenoziem šķīdumiem. Nātrija hlorīdu saturoši šķīdumi var izraisīt izgulsnēšanos un tos NEDRĪKST lietot šķīdināšanai vai atšķaidīšanai. Izšķīdinātā Xydalba koncentrāta saderība ir noteikta tikai ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām.

Atkritumu likvidēšana

Likvidējiet visu pārpalikušo sagatavoto, bet neizlietoto šķīdumu.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Allergan Pharmaceuticals International Ltd., Clonshaugh Industrial Estate, Coolock, Dublin 17,

Īrija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/14/986/001

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 19. februāris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas