Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Zerbaxa (ceftolozane sulfate / tazobactam sodium) – Zāļu apraksts - J01

Updated on site: 11-Oct-2017

Zāļu nosaukumsZerbaxa
ATĶ kodsJ01
Vielaceftolozane sulfate / tazobactam sodium
RažotājsMerck Sharp

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām blakusparādībām.

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Zerbaxa 1 g/0,5 g pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur ceftolozāna sulfātu, kas atbilst 1 g ceftolozāna (ceftolozan), un tazobaktāma nātrija sāli, kas atbilst 0,5 g tazobaktāma (tazobactam).

Pēc atšķaidīšanas ar 10 ml šķīdinātāja, kopējais šķīduma daudzums flakonā ir 11,4 ml, kas satur 88 mg/ml ceftolozāna un 44 mg/ml tazobaktāma.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katrs flakons satur 10 mmol (230 mg) nātrija.

Pulveri izšķīdinot 10 ml 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīduma injekcijām, flakons satur 11,5 mmol (265 mg) nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai (pulveris koncentrāta pagatavošanai).

Balts līdz dzeltenīgs pulveris.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Zerbaxa ir paredzēts šādu infekciju ārstēšanai pieaugušajiem (skatīt 5.1. apakšpunktā):

-komplicētas intraabdominālas infekcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu);

-akūts pielonefrīts;

-komplicētas urīnceļu infekcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par atbilstošu antibiotiku lietošanu.

4.2.Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā intravenozi ievadītu devu shēma pacientiem ar kreatinīna klīrensu > 50 ml/min parādīta 1. Tabulā atkarībā no infekcijas veida.

1. tabula. Zerbaxa intravenozā deva atkarībā no infekcijas veida pacientiem ar kreatinīna klīrensu > 50ml/min

Infekcijas veids

Deva

Biežums

Infūzijas

Ārstēšanas

 

 

 

laiks

ilgums

Komplicēta intraabdomināla

1 g

Reizi

1 stunda

4–14 dienas

infekcija*

ceftolozāna/

8 stundās

 

 

 

0,5 g

 

 

 

 

tazobaktāma

 

 

 

Komplicēta urīnceļu infekcija

1 g

Reizi

1 stunda

7 dienas

Akūts pielonefrīts

ceftolozāna/

8 stundās

 

 

 

0,5 g

 

 

 

 

tazobaktāma

 

 

 

*Ja ir aizdomas par anaerobiem patogēniem, jālieto kombinācijā ar metronidazolu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadi)

Gados vecākiem pacientiem, pamatojoties tikai uz vecumu, deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktā).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (aprēķinātais kreatinīna klīrenss [KK] > 50 ml/min), deva nav jāpielāgo, skatīt 5.2. apakšpunktā.

Pacientiem ar vidējiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar nieru slimību pēdējā stadijā, kuriem veic hemodialīzi, devas pielāgošana norādīta 2. tabulā (skatīt 5.1. un

6.6. apakšpunktā).

2. tabula. Ceftolozāna/tazobaktāma intravenozā deva pacientiem ar ar kreatinīna klīrensu < 50ml/min

Aprēķinātais KK

Ieteicamais Zerbaxa devas režīms (ceftolozāns/tazobaktāms)**

(ml/min)*

 

30 līdz 50

500 mg ceftolozāna/250 mg tazobaktāma intravenozi reizi 8 stundās

15 līdz 29

250 mg ceftolozāna/125 mg tazobaktāma intravenozi reizi 8 stundās

 

Viena piesātinošā deva 500 mg ceftolozāna/250 mg tazobaktāma, pēc

Nieru slimība pēdējā

8 stundām uzturošā deva 100 mg ceftolozāna/50 mg tazobaktāma;

stadijā, kuriem veic

uzturošo devu ievada reizi 8 stundās atlikušo ārstēšanas laiku (dienās,

hemodialīzi

kad veicama hemodialīze, deva jāievada pēc iespējas ātrāk pēc

 

hemodialīzes pabeigšanas).

*KK aprēķina, lietojot Kokrofta–Golta formulu.

**Visas Zerbaxa devas intravenozi ievada 1 stundas laikā un ieteicamas visām indikācijām. Ārstēšanas ilgumam jāatbilst tam, kas norādīts 1. tabulā.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktā).

Pediatriskā populācija

Ceftolozāna/tazobaktāma drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Zerbaxa paredzēts intravenozai infūzijai.

1 g/0,5 g Zerbaxa infūzijas laiks ir 1 stunda.

Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām

Informāciju par nesaderību skatiet 6.2. apakšpunktā.

Instrukcijas zāļu sagatavošanai un atšķaidīšanai pirms ievadīšanas skatiet 6.6. apakšpunktā.

4.3.Kontrindikācijas

-Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

-Paaugstināta jutība pret jebkuru no cefalosporīnu grupas antibakteriālajiem līdzekļiem.

-Smaga paaugstināta jutība (piemēram, anafilaktiska reakcija, smaga ādas reakcija) pret jebkuru cita veida bēta laktāma grupas antibakteriālu līdzekli (piemēram, penicilīniem vai karbapenēniem).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Paaugstinātas jutības reakcijas

Iespējamas smagas un reizēm letālas paaugstinātas jutības (anafilakses) reakcijas (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktos). Ja ārstēšanas ar ceftolozānu/tazobaktāmu laikā rodas smaga alerģiska reakcija, jāpārtrauc šo zāļu lietošana un jāveic attiecīgi pasākumi.

Pacientiem, kam anamnēzē ir paaugstināta jutība pret cefalosporīniem, penicilīniem vai citām bēta laktāma grupas antibiotikām, ir iespējama arī paaugstināta jutība pret ceftolozānu/tazobaktāmu.

Ceftolozāns/tazobaktāms ir kontrindicēts pacientiem, kam anamnēzē ir paaugstināta jutība pret ceftolozānu, tazobaktāmu vai cefalosporīniem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ceftolozāns/tazobaktāms kontrindicēts arī pacientiem ar smagu paaugstinātu jutību (piemēram, anafilaktisku reakciju, smagu ādas reakciju) pret kāda cita veida bēta laktāma grupas antibakteriālo līdzekli (piemēram, penicilīniem vai karbapenēniem) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem bijusi jebkāda cita veida paaugstinātas jutības reakcija pret penicilīniem vai jebkuru citu bēta laktāma grupas antibiotiku, ceftolozāns/tazobaktāms jālieto uzmanīgi.

Ietekme uz nieru darbību

Ceftolozānu/tazobaktāmu saņēmušajiem pacientiem ir novērota nieru darbības pasliktināšanās.

Nieru darbības traucējumi

Ceftolozāna/tazobaktāma deva jāpielāgo, ņemot vērā nieru funkciju (skatīt 2. tabulu 4.2. apakšpunktā).

Klīniskajos pētījumos ceftolozāna/tazobaktāma iedarbība uz pacientiem ar mērenu nieru darbības pavājināšanos bija vājāka nekā šo zāļu iedarbība uz pacientiem, kam ārstēšanas sākumā bija normāla vai viegli traucēta nieru darbība. Pacienti, kam ārstēšanas sākumā ir nieru darbības traucējumi, terapijas laikā bieži jākontrolē attiecībā uz jebkurām nieru darbības pārmaiņām, turklāt pēc nepieciešamības ir jāpielāgo ceftolozāna/tazobaktāma deva.

Ar klīniskajiem datiem saistītie ierobežojumi

No klīniskajiem pētījumiem tika izslēgti pacienti, kam bija imūnsistēmas traucējumi vai smaga neitropēnija.

Klīniskā pētījumā ar pacientiem, kam bija komplicētas intraabdominālas infekcijas, visbiežāk noteiktā diagnoze bija aklās zarnas piedēkļa perforācija vai periapendikulārs abscess (420 jeb 43,3 % no

970 pacientiem), un 137 jeb 32,6 % šo pacientu no 420 pacientiem pirms terapijas sākšanas bija difūzs peritonīts. Aptuveni 82 % šī pētījuma dalībnieku pēc APACHE II (Acute Physiology and Chronic Health Evaluation II) skalas iegūto vērtējumpunktu skaits bija mazāks par 10, un 2,3 % pacientu pirms terapijas sākšanas bija bakterēmija. Klīniski novērtējamajiem pacientiem pēc ceftolozāna un

tazobaktāma kombinācijas lietošanas izārstēšanas sastopamība bija 95,9 % ne vairāk kā 65 gadus veciem pacientiem (n = 293) un 87,8 % vismaz 65 gadus veciem pacientiem (n = 82).

Dati par klīnisko efektivitāti pacientiem ar komplicētām apakšējo urīnceļu infekcijām ir ierobežoti. Randomizētā, ar aktīvi kontrolētā pētījumā 18,2 % (125 no 693) mikrobioloģiski vērtējamo pacientu bija komplicētas apakšējo urīnceļu infekcijas. 60 no šiem 126 pacientiem tika ārstēti, lietojot ceftolozāna un tazobaktāma kombināciju. Vienam no šiem 60 pacientiem pirms ārstēšanas sākšanas bija bakterēmija.

Ar Clostridium difficile saistīta caureja

Lietojot ceftolozānu/tazobaktāmu, ziņots par kolītu, kas saistīts ar antibiotikām, un pseidomembranozu kolītu (skatīt 4.8. apakšpunktā). Šo infekciju smagums var būt no vieglas līdz dzīvībai bīstamai. Tādēļ pacientiem, kuriem ceftolozāna/tazobaktāma lietošanas laikā vai uzreiz pēc tās rodas caureja, svarīgi apsvērt šo diagnozi. Šādos apstākļos jāapsver ceftolozāna/tazobaktāma terapijas pārtraukšana un atbalsta pasākumu veikšana kopā ar Clostridium difficile specifisku ārstēšanu.

Nejutīgi mikroorganismi

Ceftolozāna/tazobaktāma lietošana var veicināt nejutīgu mikroorganismu pārmērīgu savairošanos. Ja ārstēšanas laikā vai pēc tās rodas superinfekcija, jāveic atbilstoši pasākumi.

Ceftolozāna/tazobaktāma nav aktīva pret baktērijām, kas sintezē bēta laktamāzes grupas enzīmus, ko nenomāc tazobaktāms (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Tiešā antiglobulīna testa (Kūmbsa testa) serokonversija un iespējamais hemolītiskas anēmijas risks

Ceftolozāna/tazobaktāma lietošanas laikā var rasties pozitīvs rezultāts tiešā antiglobulīna testā (DAGT). DAGT serokonversijas sastopamības biežums pacientiem, kas ceftolozānu/tazobaktāmu saņēma klīniskos pētījumos, bija 0,2%. Klīniskos pētījumos pacientiem, kam terapijas laikā bija pozitīvs DAGT, nebija hemolīzes pazīmju.

Nātrija saturs

Ceftolozāns/tazobaktāms satur 10,0 mmol (230 mg) nātrija vienā flakonā. Flakonā, kura saturs izšķīdināts 10 ml 0,9% nātrija hlorīda (fizioloģiskā) šķīduma injekcijām, satur 11,5 mmol (265 mg) nātrija. Tas jāņem vērā, ārstējot pacientus, kuriem jāievēro diēta ar samazinātu nātrija daudzumu.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pamatojoties uz in vitro un in vivo pētījumiem, nav sagaidāma nozīmīga zāļu mijiedarbība starp ceftolozānu/tazobaktāmu un citohroma P450 enzīmu (CYP) substrātiem, inhibitoriem un inducētājiem.

In vitro pētījumos pierādīja, ka ceftolozāns, tazobaktāms un tazobaktāma M1 metabolīts, lietojot terapeitiskās plazmas koncentrācijās, neinhibēja CYP1A2, CYP2B6, CYP2C8, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6 vai CYP3A4 un neinducēja CYP1A2, CYP2B6 vai CYP3A4.

In vitro, lietojot terapeitiskās koncentrācijās, plazmā ceftolozāns un tazobaktāms nebija Pgp vai BCRP substrāts, un tazobaktāms nebija OCT2 substrāts. In vitro dati, lietojot terapeitiskās plazmas koncentrācijās, norāda, ka ceftolozāns neinhibēja P-gp, BCRP, OATP1B1, OATP1B3, OCT1, OCT2, MRP, BSEP, OAT1, OAT3, MATE1 vai MATE2-K. In vitro dati, lietojot terapeitiskās plazmas koncentrācijās, norāda, ka ne tazobaktāms, ne tazobaktāma metabolīts M1 neinhibē P-gp, BCRP, OATP1B1, OATP1B3, OCT1, OCT2 vai BSEP transportētājus.

Tazobaktāms ir OAT1 un OAT3 substrāts. In vitro tazobaktāms inhibēja cilvēka OAT1 un OAT3 transportētājus; IC50 vērtības attiecīgi bija 118 un 147 mkg/ml. Klīniskā pētījumā vienlaicīgi lietojot ceftolozānu/tazobaktāmu un OAT1 un OAT3 substrātu furosemīdu, netika nozīmīgi palielināts furosemīda plazmas ekspozīcijas līmenis (ģeometriski vidējie Cmax un AUC koeficienti attiecīgi bija

0,83 un 0,87). Tomēr aktīvās vielas, kas inhibē OAT1 vai OAT3 (piem., probenecīds), var palielināt tazobaktāma koncentrāciju plazmā.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par ceftolozāna/tazobaktāma lietošanu grūtniecēm nav pieejami. Tazobaktāms šķērso placentu. Nav zināms, vai ceftolozāns šķērso placentu.

Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktā) un neuzrāda teratogēnu ietekmi. Ceftolozāna pētījumi ar pelēm un žurkām nav uzrādījuši reproduktīvā toksiskuma pierādījumus vai teratogenitāti. Žurkām grūtniecības un laktācijas laikā ievadītu ceftolozānu saistīja ar samazinātu satrūkšanās reakciju uz skaņas kairinājumu 60. postnatālajā dienā (PND) vīriešu dzimtes mazuļiem (skatīt 5.3. apakšpunktā).

Zerbaxa grūtniecības laikā drīkst lietot tikai tad, ja paredzamais ieguvums attaisno iespējamo risku grūtniecei un auglim.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai ceftolozāns un tazobaktāms izdalās cilvēka pienā. Risku jaundzimušajam/zīdainim nevar izslēgt. Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pilnīgi/uz laiku pārtraukt Zerbaxa terapiju, jāpieņem, ņemot vērā zīdīšanas sniegto ieguvumu bērnam un terapijas sniegto ieguvumu sievietei.

Fertilitāte

Ceftolozāna un tazobaktāma ietekme uz cilvēku fertilitāti nav pētīta. Fertilitātes pētījumos ar žurkām nenovēroja ietekmi uz fertilitāti un pārošanos pēc intraperitoneālas tazobaktāma ievadīšanas vai intravenozas ceftolozāna ievadīšanas (skatīt 5.3. apakšpunktā).

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Zerbaxa var nedaudz ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pēc Zerbaxa lietošanas var rasties reibonis (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Zerbaxa izvērtēja 3. fāzes ar salīdzinājuma kontrolētos klīniskajos pētījumos ar komplicētām intraabdominālām infekcijām vai komplicētām urīnceļu infekcijām (tostarp pielonefrītu), kuros kopumā piedalījās 1 015 pacienti, kurus līdz 14 dienām ārstēja ar Zerbaxa (1 g/0,5 g intravenozi reizi 8 stundās, kas atbilstoši pielāgots nieru funkcijai).

Biežāk sastopamās nevēlamās parādības (≥ 3% apvienotos 3. fāzes pētījumos) pacientiem, kuri lietoja Zerbaxa, bija slikta dūša, galvassāpes, aizcietējums, caureja un pireksija, kas parasti bija maz vai vidēji izteikti.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Klīniskos pētījumos ar Zerbaxa tika konstatētas tālāk norādītās blakusparādības. Blakusparādības ir klasificētas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam. Biežuma kategorijas ir iegūtas atbilstoši šādam iedalījumam: bieži (≥1/100 līdz <1/10) vai retāk (≥1/1000 līdz <1/100) (skatīt 3. tabulu).

3. tabula. Ceftolozāna/tazobaktāma klīniskajos pētījumos (N = 1015) atklātās blakusparādības

Orgānu sistēmu

 

Bieži

Retāk

 

(≥ 1/100 līdz <1/10)

(≥ 1/1000 līdz <1/100)

grupa

 

 

 

 

Infekcijas un

 

 

Kandidoze, tajā skaitā orofaringeāla un

 

 

vulvovagināla, Clostridium difficile

infestācijas

 

 

 

 

kolīts, urīnceļu sēnīšinfekcija

 

 

 

Asins un limfātiskās

 

Trombocitoze

Anēmija

sistēmas traucējumi

 

 

 

 

Vielmaiņas un

 

Hipokaliēmija

Hiperglikēmija, hipomagnēmija,

uztures traucējumi

 

hipofosfatēmija

 

 

Psihiskie traucējumi

 

Bezmiegs, trauksme

 

Nervu sistēmas

 

Galvassāpes,

Išēmisks insults

traucējumi

 

reibonis

 

 

Sirds funkcijas

 

 

Priekškambaru mirgošana, tahikardija,

traucējumi

 

 

stenokardija

Asinsvadu sistēmas

 

Hipotensija

Flebīts, venoza tromboze

traucējumi

 

 

 

 

Elpošanas sistēmas

 

 

 

traucējumi, krūšu

 

 

Aizdusa

kurvja un videnes

 

 

 

 

 

slimības

 

 

 

Kuņģa-zarnu trakta

 

Slikta dūša, caureja,

Gastrīts, vēdera izplešanās, dispepsija,

 

aizcietējums,

gāzu uzkrāšanās, paralītisks zarnu

traucējumi

 

vemšana, vēdera

 

nosprostojums

 

 

sāpes

 

 

 

Ādas un zemādas

 

Izsitumi

Nātrene

audu bojājumi

 

 

 

 

Nieru un urīnizvades

 

 

Nieru darbības traucējumi, nieru

sistēmas traucējumi

 

 

mazspēja

Vispārēji traucējumi

 

Pireksija, reakcijas

 

un reakcijas

 

 

 

infūzijas vietā

 

ievadīšanas vietā

 

 

 

 

 

 

 

Paaugstināts alanīna

 

 

 

aminotransferāzes

Pozitīvs rezultāts Kūmbsa testā, serumā

Izmeklējumi

 

līmenis, paaugstināts

paaugstināta gamma-glutamil-

 

aspartāta

transpeptidāze (GGT), serumā

 

 

 

 

aminotransferāzes

paaugstināta sārmainā fosfotāze

 

 

līmenis

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Pieredzes par Zerbaxa pārdozēšanu nav. Klīniskos pētījumos veseliem brīvprātīgajiem ievadītā lielākā viena Zerbaxa reizes deva bija 3 g / 1,5 g ceftolozāna/tazobaktāma.

Pārdozēšanas gadījumā jāpārtrauc Zerbaxa lietošana un jānodrošina vispārēja uzturošā terapija. Zerbaxa var izvadīt ar hemodialīzi. Ar dialīzi izvadīja aptuveni 66 % ceftolozāna, 56 % tazobaktāma un 51 % M1 tazobaktāma metabolīta.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie antibakteriālie līdzekļi, citi cefalosporīni un penēmi, ATĶ kods: J01DI54.

Darbības mehānisms

Ceftolozāns pieder antibiotiku cefalosporīnu grupai. Ceftolozāns iedarbojas baktericīdi, piesaistoties svarīgām penicilīna saistīšanas olbaltumvielām (PSO), kas izraisa baktēriju šūnapvalka sintēzes inhibīciju un sekojošu šūnas bojāeju.

Tazobaktāms ir bēta laktāms, kas strukturāli radniecīgs penicilīniem. Tas ir daudzu A molekulārās grupas bēta laktamāžu inhibitors, arī CTX-M, SHV un TEM enzīmu inhibitors. Skatīt tālāk.

Rezistences mehānismi

Baktēriju rezistences pret ceftolozānu/tazobaktāmu mehānismi ietver:

i.ceftozolāna hidrolīzi izraisīt spējīgu un tazobaktāma nenomāktu bēta laktamāžu sintēze (skatīt tālāk);

ii.penicilīnu piesaistošo proteīnu jeb PSP pārmaiņas.

Tazobaktāms neinhibē nevienu A grupas enzīmu.

Turklāt tazobaktāms neinhibē šādas bēta laktamāzes:

i.AmpC enzīmus (sintezē Enterobacteriaceae);

ii.serīna grupas karbapenemāzes (piemēram, Klebsiella pneumoniae sintezētās karbapenemāzes jeb KPK);

iii.metallo-bēta laktamāzes (piemēram, New Delhi metallo-bēta laktamāzi jeb NDM);

iv.Amblera D grupas bēta laktamāzes (OXA karbapenemāzes).

Farmakokinētikā/farmakodinamikā (FD) attiecība

Izmantojot dzīvnieku infekcijas modeļus, ir novērots, ka pēc ceftolozāna lietošanas laiks, līdz tā koncentrācija plazmā sasniedz infekciju izraisījušo mikroorganismu minimālo inhibējošo koncentrāciju, ir vislabākais efektivitāti raksturojošais prognostiskais faktors.

Lietojot tazobaktāmu, ir noteikts, ka ar efektivitāti saistītais FD parametrs ir devu lietošanas starplaika procentuālā daļa, kurā tazobaktāma koncentrācija plazmā pārsniedz robežvērtību (%T > robežvērtība). Nepieciešamā robežkoncentrācija ir atkarīga no mikroorganisma tipa un tā sintezētās bēta laktamāzes daudzuma un veida.

Jutības testēšanas robežkoncentrācijas

Eiropas Pretmikrobu jutības testēšanas komitejas (EUCAST) noteiktie Minimālās inhibīcijas koncentrācijas robežvērtības ir norādītas tālāk.

 

Minimālā inhibējošā

 

koncentrācija

 

 

(mg/l)

 

Patogēns

Jutīgs

 

Rezistents

Enterobacteriaceae

≤ 1

 

> 1

P. aerugunosa

≤ 4

 

> 4

 

 

 

Klīniskā efektivitāte pret specifiskiem patogēniem

Klīniskos pētījumos pierādīta efektivitāte pret patogēniem, kas norādīti zem katras indikācijas, kas in vitro bija jutīgi pret Zerbaxa:

Komplicētas intraabdominālas infekcijas

Gramnegatīvas baktērijas

Enterobacter cloacae

Escherichia coli

Klebsiella oxytoca

Klebsiella pneumoniae

Proteus mirabilis

Pseudomonas aeruginosa

Grampozitīvās baktērijas

Streptococcus anginosus

Streptococcus constellatus

Streptococcus salivarius

Komplicētas urīnceļu infekcijas, tostarp pielonefrīts

Gramnegatīvas baktērijas

Escherichia coli

Klebsiella pneumoniae

Proteus mirabilis

Pret tālāk norādītajiem patogēniem klīniska efektivitāte nav pierādīta, lai gan in vitro pētījumi liecina, ka, ja nav iegūti rezistences mehānismi, tie varētu būt jutīgi pret Zerbaxa:

Citrobacter freundii Citrobacter koseri Enterobacter aerogenes Morganella morganii Proteus vulgaris Serratia liquefacians Serratia marcescens

In vitro dati liecina, ka šīs sugas nav jutīgas pret ceftolozānu/tazobaktāmu:

Staphylococcus aureus

Enterococcus faecalis

Enterococcus faecium

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus Zerbaxa vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupā komplicētu intraabdominālu infekciju un komplicētu urīnceļu infekciju ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Ceftolozāna/tazobaktāma Cmax un AUC palielinās aptuveni proporcionāli devai, lietojot ceftolozāna vienas devas diapazonā no 250 mg līdz 3 g un tazobaktāma vienas devas diapazonā no 500 mg līdz 1,5 g. Pēc vairākām 1 stundu ilgām i.v. infūzijām, veseliem pieaugušajiem ar normālu nieru funkciju reizi 8 stundās ievadot 1 g/0,5 g ceftolozāna/tazobaktāma līdz pat 10 dienām, nenovēroja reģistrējamu ceftolozāna/tazobaktāma uzkrāšanos. Ceftolozāna izvadīšanas pusperiods (t½) ir neatkarīgs no devas.

Izkliede

Ceftolozāna un tazobaktāma saistīšanās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām ir maza (attiecīgi aptuveni no 16 % līdz 21 % un 30 %). Ceftolozānam/tazobaktāmam vidējais (variāciju koeficients jeb VK%) izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī veseliem, pieaugušiem vīriešiem (n = 51) pēc vienas 1 g/0,5 g i.v. devas ievadīšanas ceftolozānam un tazobaktāmam bija 13,5 l (21 %) un 18,2 l (25 %), attiecīgi līdzīgi ekstracelulārā šķīduma tilpumam.

Biotransformācija

Ceftolozānu izvada ar urīnu kā nemainītu pamatvielu, tādēļ netiek novērota tā metabolizācija reģistrējamā apjomā. Tazobaktāma bēta laktāmu gredzenu hidrolizē, veidojot farmokoloģiski neaktīvu tazobaktāma metabolītu M1.

Eliminācija

Ceftolozānu, tazobaktāmu un tazobaktāma metabolītu M1 eliminē nieres. Veseliem, pieaugušiem vīriešiem pēc vienas 1 g/0,5 g ceftolozāna/tazobaktāma i.v. devas ievadīšanas vairāk nekā 95 % ceftolozāna izvadīja ar urīnu kā nemainītu pamatvielu. Vairāk nekā 80 % tazobaktāma izvadīja kā pamatvielu, bet atlikušo daudzumu – kā tazobaktāma metabolītu M1. Pēc vienas ceftolozāna/tazobaktāma devas ievadīšanas ceftolozāna nieru klīrenss (3,41–6,69 l/h) bija līdzīgs plazmas klīrensam (4,10-6,73 l/h) un līdzīgs nesaistītas frakcijas glomerulu filtrācijas ātrumam, norādot, ka ceftolozānu eliminē caur nierēm glomerulāras filtrācijas veidā.

Veseliem pieaugušajiem ar normālu nieru funkciju ceftolozāna un tazobaktāma vidējais galīgais eliminācijas puslaiks ir attiecīgi aptuveni 3 stundas un 1 stunda.

Linearitāte/nelinearitāte

Ceftolozāna/tazobaktāma Cmax un AUC palielinās proporcionāli devai. Ceftolozāna/tazobaktāma līmenis plazmā pēc vairākām i.v. infūzijām līdz 2,0 g/1,0 g, kas veseliem pieaugušajiem ar normālu nieru funkciju ievadīti reizi 8 stundās līdz 10 dienām, nepalielinājās ievērojami. Ceftolozāna izvadīšanas pusperiods (t½) ir neatkarīgs no devas.

Specifiskas populācijas

Nieru darbības traucējumi

Ceftolozānu/tazobaktāmu un tazobaktāma metabolītu M1 eliminē nieres.

Pacientiem ar vājiem, vidējiem un smagiem nieru darbības traucējumiem, salīdzinot ar veselām pētāmajām personām ar normālu nieru funkciju, ceftolozāna devas normalizētais ģeometriskais vidējais AUC palielinājās attiecīgi līdz 1,26, 2,5 un 5 reizēm. Attiecīgais tazobaktāma devas normalizētais ģeometriski vidējais AUC palielinājās aptuveni līdz 1,3, 2 un 4 reizēm. Lai saglabātu pacientiem ar normālu nieru funkciju nemainīgu sistēmisko iedarbību, deva jāpielāgo (skatīt

4.2. apakšpunktā).

Pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, kuriem veic hemodialīzi, tā izvada aptuveni divas trešdaļas no ievadītās ceftolozāna/tazobaktāma devas. Ieteicamā deva pacientiem ar nieru slimību terminālā stadijā, kuriem veic hemodialīzi, ir viena piesātinošā deva 500 mg/250 mg ceftolozāna/tazobaktāma, pēc tam uzturošā deva 100 mg/50 mg ceftolozāna/tazobaktāma, ko ievada reizi 8 stundās atlikušo ārstēšanas laiku. Ja pacientam veic hemodialīzi, deva jāievada nekavējoties pēc hemodialīzes pabeigšanas (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Aknu darbības traucējumi

Tā kā ceftolozāns/tazobaktāms nav iesaistīti aknu metabolismā, nav paredzams, ka ceftolozāna/tazobaktāma sistēmisko klīrensu ietekmēs aknu darbības traucējumi. Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, lietojot ceftolozānu/tazobaktāmu, deva nav jāpielāgo (skatīt 4.2. apakšpunktā).

Gados vecāki cilvēki

Ceftolozāna/tazobaktāma populācijas farmakokinētikas analīzē attiecībā uz vecumu klīniski nozīmīgas iedarbības tendences nenovēroja. Pamatojoties tikai uz vecumu, ceftolozāna/tazobaktāma deva nav jāpielāgo.

Pediatriskie pacienti

Pediatriskiem pacientiem drošums un efektivitāte nav pierādīta.

Dzimums

Ceftolozāna/tazobaktāma populācijas farmakokinētikas analīzē ceftolozānam (116 vīrieši salīdzināti ar 70 sievietēm) un tazobaktāmam (80 vīrieši salīdzināti ar 50 sievietēm) nenovēroja klīniski nozīmīgas AUC atšķirības. Pamatojoties uz dzimumu, devas pielāgošana nav nepieciešama.

Etniskā piederība

Ceftolozāna/tazobaktāma farmakokinētiskās analīzes populācijā baltās rases pārstāvjiem (n = 156) nenovēroja klīniski nozīmīgas ceftolozāna/tazobaktāma AUC atšķirības, salīdzinot ar kombinētu grupu ar citām etniskajām grupām (n = 30). Pamatojoties uz rasi, devas pielāgošana nav nepieciešama.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti vai genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Kancerogenitātes pētījumi ar ceftolozānu/tazobaktāmu nav veikti.

Neklīniskajos standartpētījumos iedarbību novēroja vienīgi tad, ja izmantotās devas un iedarbības ilgums pārsniedza cilvēkam maksimāli pieļaujamos. Tas liecina, ka klīniskajā praksē šī iedarbība nav būtiska.

Blakusparādības, kas nav novērotas klīniskajos pētījumos, bet ir novērotas pētījumos ar dzīvniekiem, izmantojot klīniskajiem līdzīgus iedarbības lielumus, un klīniski nozīmīgas bija šādas: žurkām grūsnības un laktācijas laikā ievadītu ceftolozānu devās 300 un 1000 mg/kg/dienā saistīja ar samazinātu satrūkšanās reakciju uz skaņas kairinājumu 60. postnatālajā dienā (PND) vīriešu dzimtes mazuļiem. Žurkām ievadīta 300 mg/kg/dienā devu saistīja ar ceftolozāna koncentrācijas plazmā (AUC) vērtību, kas aptuveni līdzvērtīga ceftolozāna plazmas AUC vērtībai, cilvēkam lietojot terapeitiskajā devā.

Pēc intraperitoneālas tazobaktāma ievadīšanas žurkām bija traucēta perinatālā un postnatālā attīstība (samazināts mazuļa svars, nedzīvi dzimušu mazuļu daudzuma palielināšanās, mazuļu mirstības pieaugums), kas ir saskaņā ar mātes toksicitāti.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Arginīns

Citronskābe, bezūdens

6.2.Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.

6.3.Uzglabāšanas laiks

30 mēneši.

Pēc izšķīdināšanas zāļu ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta līdz 4 dienām uzglabājot 2 līdz 8°C temperatūrā. Zāles ir jutīgas pret gaismu un jāsargā no gaismas, glabājot oriģinālajā kastītē.

No mikrobioloģiskā viedokļa zāles jālieto tūlīt pēc sagatavošanas. Ja zāles nelieto tūlīt, lietotājs ir atbildīgs par glabāšanas laiku un lietošanas apstākļiem, kas parasti nedrīkst pārsniegt 24 stundas temperatūrā no 2 līdz 8°C, ja vien sagatavošana/atšķaidīšana nav veikta kontrolētos un validētos aseptiskos apstākļos.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C–8°C).

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas un atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

20 ml flakons (I tipa caurspīdīgs stikls) ar aizbāzni (brombutila gumija) un noņemamu vāciņu. Iepakojumā ir 10 flakoni.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Katrs flakons ir paredzēts tikai vienreizējai lietošanai.

Sagatavojot infūziju šķīdumu, jāievēro aseptiska metode.

Devu sagatavošana

Pulveri infūziju šķīduma koncentrāta pagatavošanai izšķīdina 10 ml ūdens injekcijām vai nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma injekcijām un flakonu pēc ūdens vai nātrija hlorīda šķīduma pievienošanas viegli sakrata, lai izšķīdinātu pulveri. Galīgais tilpums ir aptuveni 11,4 ml. Galīgā koncentrācija ir aptuveni 132 mg/ml (88 mg/ml ceftolozāna un 44 mg/ml tazobaktāma).

UZMANĪBU! SAGATAVOTAIS ŠĶĪDUMS NAV PAREDZĒTS TIEŠAI INJEKCIJAI.

Lai sagatavotu 1 g ceftolozāna/0,5 g tazobaktāma devu, veiciet tālāk norādītās darbības. Visu sagatavotā flakona saturu (aptuveni 11,4 ml) ievelciet šļircē un pievienojiet infūziju maisam, kas satur 100 ml 0,9 % nātrija hlorīda injekcijām (fizioloģiskā šķīduma) vai 5 % glikozes šķīduma injekcijām.

Turpmāk sniegti norādījumi par devas pielāgošanu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Lai sagatavotu 500 mg ceftolozāna/250 mg tazobaktāma devu, veiciet tālāk norādītās darbības. No sagatavotā flakona 5,7 ml satura ievelciet šļircē un pievienojiet infūziju maisam, kas satur 100 ml 0,9 % nātrija hlorīda injekcijām (fizioloģiskā šķīduma) vai 5 % glikozes šķīduma injekcijām.

Lai sagatavotu 250 mg ceftolozāna/125 mg tazobaktāma devu, veiciet tālāk norādītās darbības. No sagatavotā flakona 2,9 ml satura ievelciet šļircē un pievienojiet infūziju maisam, kas satur 100 ml 0,9 % nātrija hlorīda injekcijām (fizioloģiskā šķīduma) vai 5 % glikozes šķīduma injekcijām.

Lai sagatavotu 100 mg ceftolozāna/50 mg tazobaktāma devu, veiciet tālāk norādītās darbības. No sagatavotā flakona 1,2 ml satura ievelciet šļircē un pievienojiet infūziju maisam, kas satur 100 ml 0,9 % nātrija hlorīda injekcijām (fizioloģiskā šķīduma) vai 5 % glikozes šķīduma injekcijām.

Zerbaxa šķīdums infūzijām ir dzidrs un bezkrāsains vai iedzeltens šķīdums.

Krāsu maiņa šajā diapazonā neietekmē zāļu iedarbību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Merck Sharp & Dohme Ltd

Hertford Road, Hoddesdon

Hertfordshire EN11 9BU

Lielbritānija

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/15/1032/001

9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015.gada 18.septembris

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas