Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Zerene (zaleplon) – Zāļu apraksts - N05CF03

Updated on site: 11-Oct-2017

Zāļu nosaukumsZerene
ATĶ kodsN05CF03
Vielazaleplon
RažotājsMeda AB

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Zerene 5 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra kapsula satur 5 mg zaleplona (zaleplon) Palīgviela: 54 mg laktozes monohidrāta.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

 

 

 

tas

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

 

ē

 

 

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

istr

 

 

 

ğ

Zerene ordinē bezmiega ārstēšanai pacientiem ar iemigšanas traucējumiem. To ordinē tikai

smagu miega traucējumu gadījumos, novēršot vai at

ieglojot slimības simptomus.

 

 

 

re

4.2 Devas un lietošanas veids

nav

Ieteicamā deva pieaugušiem ir 10 mg.

Kapsulām ir necaurspīdīgs balts un necaurspīdīgs gaiši brūns cietais apvalks ar zeltītu joslu, marķējumu “W” un devas apzīmējumu “5 mg”.

Ārstēšanas laikam jābūt iespējamivairsīs m, ne ilgākam par 2 nedēļām.

Zerene jālieto tieši pirms gulētiešanas vai arī pēc tam, ja pacientam ir iemigšanas grūtības. Tā kā lietošana pēc ēšanas aizkavlesē maksimālās koncentrācijas sasniegšanu plazmā par aptuveni 2 stundām,

tad nevajadzētu ēst vi n aikus vai īsi pirms Zerene lietošanas.

Jebkuram pacientamZerene kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 10 mg. Pacients jābrīdina nelietot otru devu vienas nakts laikā.

Gados vecākiem pacientiem

Gados vecākiem pacientiem var būt paaugstināta jutība pret miega zālēm; tādēļ ieteicamā Zerene deva ir 5 mg.

Bērniem

Bērniem Zerene ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Aknu darbības traucējumi:

Tā kā ir samazināts klīrenss, pacientiem ar viegliem vai vidējiem aknu

darbības traucējumiem jālieto Zerene 5 mg. Par smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt apakšpunktā 4.3.

Nieru darbības traucējumi:

Pacientiem ar viegliem vai vidējiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpiemēro, jo šādiem pacientiem Zerene farmakokinētiskās īpašības netiek ietekmētas. Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā Zerene ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktā 4.3.).

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Smagi aknu darbības traucējumi

Smagi nieru darbības traucējumi

Nakts apnoe sindroms

Myastenia gravis

Smaga elpošanas mazspēja

Bērni (jaunāki par 18 gadiem)

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ir bijuši ziņojumi, ka pacientiem, kas lieto sedatīvus/miega līdzekļus, novēroj ms tāds uzvedības

komplekss kā ”braukšana miegā” (tas ir, transporta līdzekļa vadīšana pusnomodētasā pēc sedatīva/miega līdzekļa lietošanas un nespēja atcerēties notikušo). Tas var notikt gan ar iesāc jiem, gan pieredzējušiem sedatīvu/miega līdzekļu lietotājiem. Kaut arī šāda „braukšana miegā”" var rasties,

lietojot tikai terapeitisku sedatīva/miega līdzekļa devu, tomēr alkoholaistrun citu centrālās nervu sistēmas (CNS) depresantu lietošana kopā ar sedatīviem/miega līdzekļğiem, šķ et, palielina šādas uzvedības iespējamību, tieši tāpat kā maksimālās ieteicamās devas pārsni gšana. Sakarā ar risku pacientam un sabiedrībai ir ieteicams, ka pacienti, kas ziņojuši par „b aukšanas miegā" stāvokļa parādīšanos,

pārtrauc zaleplona lietošanu. Ir bijuši ziņojumi par cita veidareuzvedības kompleksu (piemēram, ēdiena gatavošanu un ēšanu, zvanīšanu pa tālruni vai nodarbošanos ar seksu) pacientiem, kuri pēc

sedatīvu/miega līdzekļu lietošanas nav pilnīgi p modušies. Tāpat kā „braukšanas miegā" stāvokli, arī šos notikumus pacienti parasti neatceras.

nav Ir bijuši ziņojumi par smagu anafilakt sku/ anafilaktoīdu reakciju, ja lietoti sedatīvi/miega līdzekļi,

ieskaitot zaleplonu. Ziņots, ka pacient em pēc pirmās vai kārtējās sedatīva/miega līdzekļa, tai skaitā zaleplona, devas ieņemšanas konst tēta kvinkes tūska, kas aptver mēli, balss spraugu un balseni.

Dažiem pacientiem, kas lietojuši sedatīvus/miega līdzekļus, bija arī tādi simptomi kā aizdusa, kakla

aizsprostojums vai slikta dūša unvairsvemšana. Daži pacienti bija vērsušies pēc medicīniskās palīdzības neatliekamās palīdzības nodaļā. Ja kvinkes tūska aptver mēli, balss spraugu vai balseni, var

nosprostoties elpvadi, kas var izraisīt nāvi. Pacientus, kuriem pēc zaleplona lietošanas rodas kvinkes

tūska, nedrīkst vēlreiz pakļaut aktīvās vielas iedarbībai.

 

les

ā

Bezmiegs var liecināt par esošu fizisku vai psihisku slimību. Bezmiegs, kas nepāriet vai saasinās īsajā

Z

 

ārstēšanas laikā ar zaleplonu, var liecināt par nepieciešamību atkārtoti novērtēt pacienta stāvokli.

Zaleplona īsa eliminācijas pusperioda dēļ, novērojot slimniekam agru pamošanos, jādomā par alternatīvas ārstēšanas iespējām. Pacients jābrīdina nelietot otru devu vienas nakts laikā.

Zerene vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas ietekmē CYP3A4, var izraisīt izmaiņas zaleplona plazmas koncentrācijā (skatīt apakšpunktu 4.5).

Panesamība

Pēc dažu nedēļu nepārtrauktas lietošanas var samazināties dažu īslaicīgās iedarbības benzodiazepīnu un benzodiazepīniem līdzīgu aktīvo vielu miega efekts.

Atkarība

Lietojot benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas var izveidoties fiziska un psihiska atkarība. Atkarības riska pieaugums ir atkarīgs no lietotās devas un ārstēšanas ilguma, un ir paaugstināts pacientiem ar atkarību no alkohola un medikamentiem anamnēzē. Ja ir iestājusies fiziska

atkarība, strauja ārstēšanas pārtraukšana var izraisīt abstinences sindromu. Tas izpaužas ar galvassāpēm, muskuļu sāpēm, pārmērīgu uztraukumu, spriedzi, nemieru, apjukumu un uzbudinājumu. Smagos gadījumos novēro sekojošos simptomus: nerealitātes sajūtu, depersonalizāciju, hiperakūziju, “nemierīgo ekstremitāšu sindroms”, paaugstinātu jutību pret gaismu, troksni un fizisku kontaktu, halucinācijas un epilepsijas lēkmes. Pēcmārketinga periodā ir saņemti ziņojumi par atkarību, kas saistīta ar zaleplona lietošanu, galvenokārt kombinācijā ar citiem psihotropajiem līdzekļiem.

Atgriezeniskais bezmiegs un trauksme

Pārtraucot ārstēšanu, simptomi, kas ārstēti ar benzodiazepīniem vai benzodiazepīniem līdzīgām vielām, var atgriezties pastiprinātā formā. Tie var būt kombinācijā ar citām reakcijām, ieskaitot garastāvokļa maiņas, trauksmi, vai miega traucējumus un nemieru.

Ārstēšanas ilgums

Ārstēšanas laikam jābūt iespējami īsam (skatīt apakšpunktu 4.2), un tas nedrīkst pārsniegt divas nedēļas. Šo periodu nedrīkst pagarināt pirms nav klīniski atkārtoti novērtēts pacienta stāvoklis.

Uzsākot ārstēšanu ir ieteicams informēt pacientu, ka terapijas laiks ir ierobežots. Ir svarīgi, lai

 

tas

pacients būtu informēts par iespējamām atgriezeniskajām reakcijām, tādējādi mazinot nemieru, kas

saistīts ar zāļu lietošanas pārtraukšanu.

 

Atmiņa un psihomotorie traucējumiē

Benzodiazepīni un benzodiazepīniem līdzīgas vielas var izraisīt ante ogrādo amnēziju un psihomotoros traucējumus. Visbiežāk tie iestājas dažas stundas pēc zāļu lietošanas. Lai risku

samazinātu, pacients 4 stundas vai ilgāk pēc Zerene lietošanas nedrīk t veikt darbības, kas saistītas

ar psihomotoro koordināciju (skatīt apakšpunktu 4.7).

istr

 

ğ

Psihiskās un “paradoksālās” reakcijas

 

Lietojot benzodiazepīnus vai benzodiazepīniem līdzīgas reielas tika novērotas tādas reakcijas kā

nemiers, uzbudinājums, nervozitāte, pastiprinānavta k ēš na, agresivitāte, paradoksālas domas, mānija,

dusmas, nakts murgi, depersonalizācija, halucinācij s, psihozes, neadekvāta uzvedība, ekstraversija,

kura izskatās kā raksturs, kas vērsts uz āru un citi uzvedības traucējumi, raksturīgi benzodiazepīniem

vai tiem līdzīgām substancēm.

vairs

 

Tās var būt aktīvās vielas izraisītas, spontānas izcelsmes, vai radušās psihisku vai fizisku slimību rezultātā. Šīs reakcijas ir raksturīgāk s g dos vecākiem pacientiem. Ja novēro minētās reakcijas, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Jebkādu jaunu uzvedības traucējumu vai simptomu gadījumā nepieciešama rūpīga un tūlītēja to

izvērtēšana.

 

les

 

ā

Īpašas pacientu grupas

 

 

Z

 

Alkohola un zāļu lietošana apreibināšanās nolūkā

Benzodiazepīni un benzodiazepīniem līdzīgas vielas piesardzīgi jāordinē pacientiem ar atkarību no alkohola vai medikamentiem anamnēzē.

Aknu darbības traucējumi

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nedrīkst lietot pacientu ar smagiem aknu darbības traucējumiem ārstēšanai, jo tie var izraisīt encefalopātiju (skatīt apakšpunktu 4.2). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem samazinātā klīrensa dēļ ir palielināta zaleplona bioloģiskā pieejamība, tāpēc šiem pacientiem deva attiecīgi jāpiemēro.

Nieru darbības traucējumi

Zerene nav indicēta to pacientu ārstēšanai, kam ir smagi nieru darbības traucējumi, jo šai pacientu grupai tās darbība nav pietiekami izpētīta. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem zaleplona farmakokinētika īpaši neatšķiras no veseliem indivīdiem. Tādēļ šiem pacientiem nav nepieciešama devas pielāgošana.

Elpošanas sistēmas darbības traucējumi

Jāievēro piesardzība, ordinējot sedatīvos līdzekļus pacientiem ar hroniskiem elpošanas sistēmas darbības traucējumiem.

Psihozes

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nerekomendē lietot psihotisko slimību primārajā terapijā.

Depresijas

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nedrīkst lietot depresiju vai ar trauksmi saistītas depresijas monoterapijai (šādiem pacientiem palielinās suicīda risks). Tā kā pacientiem ar depresijām parasti ir palielināts tīšas zāļu pārdozēšanas risks, tad lietošanai paredzēto zāļu daudzums, ieskaitot zaleplonu, šādiem pacientiem jāsamazina līdz minimumam.

Zerene satur laktozi. Nelietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Neiesaka zāles lietot vienlaicīgi ar alkoholu. Ja zāles tiek lietotas vienlaicīgi

tas

 

r lkoholu, var mainīties

sedatīvā iedarbība. Tas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt

apakšpunktu 4.7).

ē

ğ

 

 

Jāņem vērā zāļu mijiedarbība ar citiem CNS darbību ietekmējoš em līdzekļiem. Var pastiprināties

re

 

 

centrālās sedācijas efekts, vienlaicīgi lietojot antipsihotiskos (n

iroleptiskos),istr

miega,

anksiolītiskos/sedatīvos līdzekļus, antidepresantus, narkotiskos pretsāpju līdzekļus, pretepilepsijas līdzekļus, anestēzijas un sedatīvos antihistamīna līdzekļus.

Vienlaicīgi lietojot vienu devu 10 mg zaleplona un 75 mg vai 150 mg venlafaksīna (ilgstošās darbības) dienā, nekāda ietekme uz atmiņu (tūlītējā un vēlākā vārdu atmiņa) vai psihomotorajām spējām (ciparu

simbolu apmaiņas tests) netika novērota. Attiecīgi, av farmakokinētiska mijiedarbība starp zaleplonu

vairs

nav

un venlafaksīnu (ilgstošās darbības).

Lietojot narkotiskos pretsāpju līdzekļus, iespējama eiforijas pastiprināšanās, kas var veicināt psihisko atkarību.

 

les

Cimetidīns, nespecifisks vidēji iedarbīgs dažu aknu enzīmu inhibitors, ieskaitot aldehīdoksidāzi un

CYP3A4 paaugstina za p ona koncentrāciju asinīs par 85 %, jo tas inhibē zaleplona primāro

ā

(aldehīdu oksidāzes) un sekundāro (CYP3A4) enzīmu metabolisma ierosinātājus. Tāpēc jāievēro

Z

 

piesardzība, vienlaikus ordinējot cimetidīnu un Zerene.

Vienlaicīga Zerene un eritromicīna 800 mg (reizes devā), kas ir spēcīgs, selektīvs CYP3A4 inhibitors, lietošana zaleplona plazmas koncentrāciju palielina par 34 %. Nav nepieciešams izmainīt Zerene parasto dozēšanu, bet pacients jābrīdina, ka var būt izmainīta sedatīvā iedarbība.

Pretstatā iepriekšējiem, rifampicīns, spēcīgs dažādu aknu enzīmu, ieskaitot CYP3A4, induktors, četras reizes samazina zaleplona koncentrāciju plazmā. Vienlaicīga Zerene lietošana ar tādiem CYP3A4 induktoriem kā rifampicīnu, karbamazepīnu un fenobarbitālu var samazināt zaleplona efektivitāti.

Zerene neietekmē digoksīna un varfarīna, divu medikamentu ar šauru terapeitiskās darbības platumu, farmakokinētiskās un farmakodinamiskās īpašības. Attiecīgi, ibuprofenam, kas izmaina nieru ekskrēciju, nav mijiedarbības ar Zerene.

4.6 Grūtniecība un zīdīšana

Lai gan pētījumi ar dzīvniekiem neliecināja par teratogēnu vai embriotoksisku iedarbību, nav pietiekamu klīnisku pētījumu datu, lai novērtētu Zerene lietošanas drošību grūtniecības un zīdīšanas periodā. Zerene nerekomendē lietot grūtniecības periodā. Ja zāles tiek ordinētas sievietēm reproduktīvā vecumā, viņas jābrīdina par nepieciešamību konsultēties ar ārstu par terapijas pārtraukšanu gadījumā, ja tiek plānota vai ir iestājusies grūtniecība.

Ja īpašu medicīnisku indikāciju gadījumā zāles nepieciešams ordinēt grūtniecības vēlīnā periodā vai lielās devās dzemdību laikā, zāļu farmakoloģiskās iedarbības dēļ jaundzimušajiem iespējami tādi simptomi kā hipotermija, hipotonija un vidēji smags elpošanas nomākums.

Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības vēlīnā periodā ilgstoši tika lietojušas benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas, var būt attīstījusies fiziskā atkarība, un pēcdzemdību periodā iespējams abstinences sindroms.

Tā kā zaleplons izdalās mātes pienā, Zerene nedrīkst ordinēt mātēm, kas bērnu baro ar krūti.

 

tas

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Zerene nozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

istr

 

Miegainība, amnēzija, pavājinātas koncentrēšanās spējas un muskuļu funkcijasē var ietekmēt spēju

vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Nepietiekama m ega gadījumā var samazināties

modrība (skatīt apakšpunktu 4.5). Pacientiem, kas veic kvalificētu darbu, jāievēro piesardzība.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

 

ğ

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots visbiežāk, reir amnēzija, parestēzija, miegainība un

dismenoreja.

 

 

 

 

 

nav

Biežums tiek definēts kā:

vairs

ļoti bieži (≥1/10)

 

 

 

 

 

bieži (≥1/100, <1/10)

 

 

retāk (≥1/1000, <1/100)

 

reti (≥1/10 000, <1/1000)

 

ļoti reti (<1/10 000)

 

 

 

 

 

 

 

nav zināms (nevar not ikt, bal toties uz pieejamajiem datiem).

Katrā biežuma grup

nevē amās blakusparādības tiek minētas nozīmīguma samazināšanās secībā.

 

 

 

les

 

 

 

Orgāni/sistēmas

ā

 

Nevēlamās blakusparādības

(biežums)

Z

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

 

Bieži:

 

 

 

 

amnēzija, parestēzija, miegainība

Retāk:

 

 

 

 

ataksija/koordinācijas traucējumi, reibonis, uzmanības

 

 

 

 

 

traucējumi, paraosmija, runas traucējumi (dizartrija, neskaidra

Skatīt arī par amnēziju

 

runa), hipestēzija

 

 

 

Acu slimības

 

 

 

 

 

 

Retāk:

 

 

 

 

redzes traucējumi, diplopija

Ausu un labirinta bojājumi

 

 

 

Retāk:

 

 

 

 

hiperakūzija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk:

slikta dūša

 

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

 

Retāk:

fotosensitivitātes reakcija

 

 

 

Biežums nav zināms:

angioneirotiskā tūska

 

 

 

Metabolisma un barošanās traucējumi

 

 

 

 

 

Retāk:

anoreksija

 

 

 

 

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

 

 

Retāk:

astēnija, savārgums

 

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

 

 

 

Ļoti reti:

anafilaktiskās/anafilaktoīdās reakcijas

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

 

 

 

 

 

Biežums nav zināms:

hepatotoksicitāte (galvenokārt aprakstīta kā transamināžu

 

līmeņa paaugstināšanās)

 

 

tas

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

 

 

ē

Bieži

dismenoreja

 

istr

 

Biežums nav zināms:

mēnessērdzība

 

 

Psihiskie traucējumi

 

ğ

 

 

Retāk:

depersonalizācija, haluc nāc ja , depresija, apmulsums, apātija

Skatīt arī par depresiju un psihiskām un „paradoksālām”

re

 

 

 

eakcijām.

 

 

Lietojot rekomendētās terapeitiskās devas var bnavūt a terogrādā amnēzija, kuras risks pieaug, lietojot lielākas zāļu devas. Amnēzija varvairsbūt sai tīta ar neatbilstošu uzvedību (skatīt apakšpunktu 4.4).

Amnēzija

Depresija

Benzodiazepīns vai benzodiazepīn m līdzīgas vielas var atklāt nediagnosticētu depresiju.

Psihiskās un “paradokslesālā ” reakcijas

Lietojot benzodiazepīnus un b nzodiazepīniem līdzīgas vielas tika novērotas uzskaitītās, kā arī citas, nevēlamās reakcijasāk nemiers, uzbudinājums, aizkaitināmība, pastiprinātakavēšana, agresivitāte, paradoksāla domZāšana, mānija, dusmas, nakts murgi, depersonalizācija, halucinācijas,

psihozes, neadekvāta uzvedība, ekstraversija. Šīs reakcijas ir raksturīgas gados vecākiem pacientiem.

Atkarība

Zāļu lietošana (pat terapeitiskās devās) var izraisīt fizisku atkarību: zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt abstinences vai atgriezeniskas reakcijas (skatīt apakšpunktu 4.4). Var rasties fiziskā atkarība. Tiek ziņots par benzodiazepīnu un benzodiazepīniem līdzīgu aktīvo vielu lietošanu apreibināšanās nolūkā.

4.9Pārdozēšana

Ir ierobežota klīnisko pētījumu pieredze par akūtiem Zerene pārdozēšanas gadījumiem, un nav noteikts dzīvībai bīstamo devu līmenis cilvēkiem.

Līdzīgi kā lietojot citus benzodiazepīnus vai benzpdiazepīniem līdzīgas vielas, to pārdozēšana nerada briesmas dzīvībai, ja vien tos nelieto kopā ar CNS nomācošiem līdzekļiem (ieskaitot alkoholu).

Jebkuras zāļu pārdozēšanas gadījumā jāņem vērā, ka varētu būt lietotas vairākas zāles vienlaicīgi.

Pēc perorālas benzodiazepīnu vai benzodiazepīniem līdzīgu zāļu pārdozēšanas pacientiem, kas ir pie samaņas, jāizraisa vemšana vai pacientiem, kas ir bezsamaņā, jāveic kuņģa skalošana un jānodrošina elpceļu caurlaidība. Ja nav iespējams iztukšot kuņģi, lai samazinātu absorbciju no kuņģa, jādod aktivētā ogle. Intensīvās terapijas laikā īpaša uzmanība jāvelta elpošanas vai sirdsdarbības funkcijām.

Benzodiazepīni vai benzodiazepīniem līdzīgas vielas parasti izraisa dažādas pakāpes centrālās nervu sistēmas nomākumu no miegainības līdz komai. Vieglākos gadījumos novēro tādus simptomus kā miegainību, apjukumu un letarģiju, smagākos gadījumos novēro ataksiju, hipotoniju, hipotensiju, elpošanas nomākumu, retāk - komu un ļoti reti - nāvi.

Zaleplona pārdozēšanas gadījumā ir ziņots par hromatūriju (urīna krāsošanos zili-zaļā krāsā).

Kā antidotu var izmantot flumazenilu. Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja, ka flumazenils ir zaleplona antagonists un to var izmantot Zerene pārdozēšanas gadījumos. Tomēr nav klīniskas pieredzes par flumazenila izmantošanu Zerene pārdozēšanas gadījumos.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

tas

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

 

ē

Farmakoterapeitiskā grupa: Benzodiazepīna atvasinājumi, ATĶ kod : N05CF03

 

ğ

 

re

Zaleplons ir pirazolpirimidīna atvasinājumu grupas sedatīvs līdz klis,istrkas struktūras ziņā atšķiras no

benzodiazepīniem un citiem miega līdzekļiem. Zaleplons s l ktīvi saistās ar benzodiazepīna I tipa

receptoriem.

nav

 

Zaleplona farmakokinētika liecina, ka tam ir raksturīga ātra uzsūkšanās un eliminācija (skatīt

apakšpunktu 5.2). Zerene apvieno tādas īpašības kā p kšgrupai piemītošo selektīvo saistību ar

receptoriem un augsto selektivitāti un zemo afi itāti pret benzodiazepīna I tipa atvasinājumiem. Zerene efektivitāti pierāda miegavairspētījumi laboratorijā, izmantojot objektīvās polisomnogrāfijas

(PSG) miega mērījumus un ambul toro pacientu aptauja ar mērķi novērtēt miega kvalitāti. Šajos pētījumos tika izmantoti pacienti ar diagnosticētu primāro (psihofizioloģisko) bezmiegu.

Lietojot Zerene 10 mg ambulatoriemles pacientiem normālā vecumā, latentā miega fāze saīsinājās

apmēram 4 nedēļu laikā. 2 n dēļu pētījumos gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar placebo, latentā miega fāze bieži būātiski saīsinājās, lietojot Zerene 5 mg, un pastāvīgi saīsinājās, lietojot Zerene 10 mg. Šī latentās miegaZf zes saīsināšanās ievērojami atšķiras, salīdzinot ar novērojumiem placebo. 2 un 4 nedēļu pētījumi liecināja, ka farmakoloģiskā tolerance, neatkarīgi no lietotās Zerene devas, neiestājās.

Zerene pētījumos, izmantojot objektīvus PSG mērījumus un salīdzinot ar placebo, Zerene 10 mg būtiski saīsināja latentā miega fāzi un paildzināja miega laiku nakts pirmajā pusē. Kontrolētie pētījumi, kuros tika mērīta miega laika procentuālā attiecība katrā fāzē, liecināja, ka Zerene saglabā miega fāzes.

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Absorbcija

Pēc perorālas lietošanas zaleplons ātri un pilnībā absorbējas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram pēc 1 stundas. Absorbējas vismaz 71 % no perorāli lietotās zāļu devas. Zaleplons tiek pakļauts presistēmiskajam metabolismam, kura rezultātā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 30 %.

Sadale

Zaleplons ir lipofīls, pēc intravenozas ievadīšanas tā sadales tilpums ir apmēram 1,4±0,31 l/kg. In vitro saistība ar plazmas olbaltumvielām ir apmēram 60 %, kas liecina, ka aktīvo vielu mijiedarbība, ko izraisa saistība ar olbaltumvielām, ir neliela.

Metabolisms

Zaleplons ar aldehīdu oksidāzi vispirms tiek metabolizēts par 5-okso-zaleplonu. Attiecīgi, zaleplons tiek metabolizēts ar CYP3A4 par dezetilzaleplonu, kas ar aldehīdu oksidāzi metabolizējas līdz 5-okso- dezetilzaleplonam. Oksidētie metabolīti tālāk glikuronizācijas ceļā tiek metabolizēti. Visi zaleplona metabolīti ir neaktīvi, tas tika pierādīts gan izmēģinājumos ar dzīvniekiem, gan pētījumos in vitro.

Zaleplona koncentrācija plazmā pieaug lineāri, proporcionāli devai, un zaleplons neakumulējas plazmā pēc devas lietošanas līdz pat 30 mg/dienā. Zaleplona eliminācijas pusperiods ir apmēram 1 stunda.

Izdale

Zaleplons izdalās neaktīvu metabolītu veidā, galvenokārt ar urīnu (71 %) un fekālijām (17 %). Piecdesmit septiņi (57 %) procenti no devas no jauna pārveidojas urīnā par 5-ok i-zaleplonu un tā glikuronīda metabolītiem, attiecīgi, 9 % pārveidojas par 5-oksi-dezetilzaleplonu un tā metabolītiem. Pārējo daļu urīnā aizņem mazākie metabolīti. Fekālijās, galvenokārt, ir me bolī i 5-oksi-zaleplona

veidā.

 

tas

Aknu funkcijas traucējumi

 

ē

 

 

Zaleplons, galvenokārt, metabolizējas aknās, un tiek pakļauts būt kam presistēmiskam

metabolismam. Tā rezultātā zaleplona perorālais klīrenss tiek samazināts līdz 70 % un 87 %

 

 

istr

kompensētiem un, attiecīgi, dekompensētiem cirozes paci nti m, izraisot būtisku vidējo Cmax un AUC

 

 

ğ

paaugstināšanos (līdz pat 4 reizēm un 7 reizēm kompensēti m un, attiecīgi, dekompensētiem

pacientiem), salīdzinot ar veseliem cilvēkiem. Pacientiemrear viegliem vai vidējiem aknu funkcijas

traucējumiem zaleplona deva jāsamazina, un p cientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem

zaleplonu lietot nerekomendē.

vairs

nav

Nieru funkcijas traucējumi

Zaleplona vienas devas farmakokinēt ka t ka pētīta pacientiem ar viegliem (kreatinīna klīrenss 40 līdz 89 ml/min) un vidēji smagiem (20 līdz 39 ml/min) nieru funkcijas traucējumiem, un dializējamiem pacientiem. Pacientiem ar vidēji sm giem nieru funkcijas traucējumiem un dializējamiem pacientiem

maksimālā plazmas koncentrācija, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem, samazinājās par apmēram 23 %. Zaleplona iedarblesības ilgums visām pacientu grupām bija līdzīgs. Tādējādi, pacientiem ar

viegliem vai vidēji smagi m nieru funkcijas traucējumiem deva nav jāpiemēro. Zaleplona iedarbība nav pienācīgi pētītaāpacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem.

5.3 PreklīniskieZdati par drošību

Ir noskaidrots, ka, atkārtoti perorāli ievadot zaleplonu, žurkām un suņiem palielinās aknas un virsnieru dziedzeri. Tomēr šīs izmaiņas novēro, tikai vairākkārt pārsniedzot maksimālās terapeitiskās devas, tās ir atgriezeniskas, nav saistītas ar deģeneratīvām mikroskopiskām izmaiņām aknās vai virsnieru dziedzeros, kā arī atbilst citu ar benzodiazepīnu receptoriem saistīties spējīgu vielu radītājām izmaiņām dzīvniekiem. Trīs mēnešu ilgos pētījumos ar suņiem, kas nebija sasnieguši puberitātes vecumu, un izmantojot lielas vairākkārtējas devas, kas pārsniedz maksimālās terapeitiskās devas, ievērojami samazinājās prostata un sēklinieki. 104 nedēļas pēc kārtas zaleplonu perorāli ievadot žurkām devās līdz pat 20 mg/kg/dienā, netika novērota tā tumorogenitāte. Perorāli pelēm ievadot zaleplona lielas devas (≥100 mg/kg/dienā) 65 vai 104 nedēļas pēc kārtas, tika noskaidrots, ka būtiski statistiski pieauga labdabīgu, bet ne ļaundabīgu audzēju skaits. Labdabīgo audzēju skaita pieaugumam pelēm, šķiet, ir adaptīvs raksturs.

Preklīnisko pētījumu rezultāti kopumā neliecināja par būtisku Zerene lietošanas drošības risku cilvēkiem, lietojot rekomendētās devas.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1Palīgvielu saraksts

Kapsulas kodols: mikrokristāliskā celuloze, preželatinizēta ciete, silīcija dioksīds,

nātrija laurilsulfāts, magnija stearāts, laktozes monohidrāts,

indigokarmīns (E132), titāna dioksīds (E171).

Kapsulas apvalks: želatīns,

titāna dioksīds (E171), sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172), nātrija laurilsulfāts

silīcija dioksīds.

Kapsulas iespiedtinte (zelta krāsas tinte S-13050) satur:

šellaku,

 

 

nav

 

 

 

lecitīnu,

 

 

 

simetikonu,

 

 

 

dzelteno dzelzs oksīdu (E172).

vairs

 

6.2

Nesaderība

 

 

 

 

 

Nav zināma.

les

 

 

6.3

 

 

 

Uzglabāšanas laiks

 

 

3 gadi

ā

 

 

6.4

Z

 

 

 

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

 

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

 

 

tas

 

ē

 

istr

 

ğ

 

re

 

 

6.5Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH alumīnija blisteru iepakojumi pa 7, 10 un 14 kapsulām. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Nav īpašu prasību.

Zerene kapsulas saturs ir šķīstošs. Ja to izšķīdina ūdenī, šķīdums maina krāsu un kļūst duļķains.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Meda AB Pipers väg 2 S-170 09 Solna Zviedrija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

EU/1/99/099/001-003

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1999. gada 12. marts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 12. marts

tas

10.TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

istr

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu/.

 

 

ğ

 

 

re

 

 

 

 

nav

 

 

 

vairs

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Zerene 10 mg cietās kapsulas

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra kapsula satur 10 mg zaleplona (zaleplon)

Palīgviela: 49 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

tas

Kapsulām ir necaurspīdīgs balts cietais apvalks ar sārtu joslu, marķējumu “W” un devas apzīmējumu

“10 mg”.

ē

 

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

 

istr

 

 

 

ğ

Zerene ordinē bezmiega ārstēšanai pacientiem ar iemigšanas traucējumiem. To ordinē tikai

smagu miega traucējumu gadījumos, novēršot vai at

ieglojot slimības simptomus.

 

 

 

re

4.2

Devas un lietošanas veids

nav

Ieteicamā deva pieaugušiem ir 10 mg.

Ārstēšanas laikam jābūt iespējamivairsīs m, ne ilgākam par 2 nedēļām.

Zerene jālieto tieši pirms gulētiešanas vai arī pēc tam, ja pacientam ir iemigšanas grūtības. Tā kā lietošana pēc ēšanas aizkavlesē maksimālās koncentrācijas sasniegšanu plazmā par aptuveni 2 stundām,

tad nevajadzētu ēst vi n aikus vai īsi pirms Zerene lietošanas.

Jebkuram pacientamZerene kopējā dienas deva nedrīkst pārsniegt 10 mg. Pacients jābrīdina nelietot otru devu vienas nakts laikā.

Gados vecākiem pacientiem

Gados vecākiem pacientiem var būt paaugstināta jutība pret miega zālēm; tādēļ ieteicamā Zerene deva ir 5 mg.

Bērniem

Bērniem Zerene ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktu 4.3).

Aknu darbības traucējumi:

Tā kā ir samazināts klīrenss, pacientiem ar viegliem vai vidējiem aknu

darbības traucējumiem jālieto Zerene 5 mg. Par smagiem aknu darbības traucējumiem skatīt apakšpunktā 4.3.

Nieru darbības traucējumi:

Pacientiem ar viegliem vai vidējiem nieru darbības traucējumiem deva nav jāpiemēro, jo šādiem pacientiem Zerene farmakokinētiskās īpašības netiek ietekmētas. Smagu nieru darbības traucējumu gadījumā Zerene ir kontrindicēta (skatīt apakšpunktā 4.3.).

4.3 Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Smagi aknu darbības traucējumi

Nakts apnoe sindroms

Smagi nieru darbības traucējumi

Myastenia gravis

Smaga elpošanas mazspēja

Bērniem (jaunākiem par 18 gadiem)

4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ir bijuši ziņojumi, ka pacientiem, kas lieto sedatīvus/miega līdzekļus, novēroj ms tāds uzvedības

komplekss kā mēnessērdzība (tas ir, staigāšana pusnomodā pēc sedatīva/miega līdzekļa lietošanas un

nespēja atcerēties notikušo). Tas var notikt gan ar iesācējiem, gan pie edz jušiem sedatīvu/miega

līdzekļu lietotājiem. Kaut arī šāda „mēnessērdzība" var rasties, lietojot

tas

ikaiēterapeitisku

sedatīva/miega līdzekļa devu, tomēr alkohola un citu centrālās nervu i

ēmas (CNS) depresantu

istr lietošana kopā ar sedatīviem/miega līdzekļiem, šķiet, palielinağšādas uzvedības iespējamību, tieši tāpat

ka pacienti, kas ziņojuši par „mēnessērdzības" stāvokļa parreādīšanos, pārtrauc zaleplona lietošanu. Ir bijuši ziņojumi par cita veida uzvedības kompleksu (piemē am, ēdiena gatavošanu un ēšanu, zvanīšanu pa tālruni vai nodarbošanos ar seksu)navpacientiem, kuri pēc sedatīvu/miega līdzekļu

kā maksimālās ieteicamās devas pārsniegšana. Sakarā ar risku pacientam un sabiedrībai ir ieteicams,

lietošanas nav pilnīgi pamodušies. Tāpat kā „mēnessērdzības" stāvokli, arī šos notikumus pacienti parasti neatceras.

Ir bijuši ziņojumi par smagu anafilaktisku/vairsanafilaktoīdu reakciju, ja lietoti sedatīvi/miega līdzekļi,

ieskaitot zaleplonu. Ziņots, ka pacient em pēc pirmās vai kārtējās sedatīva/miega līdzekļa, tai skaitā zaleplona, devas ieņemšanas konst tēta kvinkes tūska, kas aptver mēli, balss spraugu un balseni. Dažiem pacientiem, kas lietojuši sedatīvus/miega līdzekļus, bija arī tādi simptomi kā aizdusa, kakla

aizsprostojums vai sliktalesdūša un vemšana. Daži pacienti bija vērsušies pēc medicīniskās palīdzības

neatliekamās palīdzības nodaļā. Ja kvinkes tūska aptver mēli, balss spraugu vai balseni, var nosprostoties elpvadi, kas var izraisīt nāvi. Pacientus, kuriem pēc zaleplona lietošanas rodas kvinkes tūska, nedrīkst vēlreizāpakļaut aktīvās vielas iedarbībai.

Bezmiegs var liecinZāt par esošu fizisku vai psihisku slimību. Bezmiegs, kas nepāriet vai saasinās īsajā ārstēšanas laikā ar zaleplonu, var liecināt par nepieciešamību atkārtoti novērtēt pacienta stāvokli.

Zaleplona īsa eliminācijas pusperioda dēļ, novērojot slimniekam agru pamošanos, jādomā par alternatīvas ārstēšanas iespējām. Pacients jābrīdina nelietot otru devu vienas nakts laikā.

Zerene vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas ietekmē CYP3A4, var izraisīt izmaiņas zaleplona plazmas koncentrācijā (skatīt apakšpunktu 4.5).

Panesamība

Pēc dažu nedēļu nepārtrauktas lietošanas var samazināties dažu īslaicīgās iedarbības benzodiazepīnu un benzodiazepīniem līdzīgu aktīvo vielu miega efekts.

Atkarība

Lietojot benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas var izveidoties fiziska un psihiska atkarība. Atkarības riska pieaugums ir atkarīgs no lietotās devas un ārstēšanas ilguma, un ir paaugstināts pacientiem ar atkarību no alkohola un medikamentiem anamnēzē. Ja ir iestājusies fiziska

atkarība, strauja ārstēšanas pārtraukšana var izraisīt abstinences sindromu. Tas izpaužas ar galvassāpēm, muskuļu sāpēm, pārmērīgu uztraukumu, spriedzi, nemieru, apjukumu un uzbudinājumu. Smagos gadījumos novēro sekojošos simptomus: nerealitātes sajūtu, depersonalizāciju, hiperakūziju, “nemierīgo ekstremitāšu sindroms”, paaugstinātu jutību pret gaismu, troksni un fizisku kontaktu, halucinācijas un epilepsijas lēkmes. Pēcmārketinga periodā ir saņemti ziņojumi par atkarību, kas saistīta ar zaleplona lietošanu, galvenokārt kombinācijā ar citiem psihotropajiem līdzekļiem.

Atgriezeniskais bezmiegs un trauksme

Pārtraucot ārstēšanu, simptomi, kas ārstēti ar benzodiazepīniem vai benzodiazepīniem līdzīgām vielām, var atgriezties pastiprinātā formā. Tie var būt kombinācijā ar citām reakcijām, ieskaitot garastāvokļa maiņas, trauksmi, vai miega traucējumus un nemieru.

Ārstēšanas ilgums

Ārstēšanas laikam jābūt iespējami īsam (skatīt apakšpunktu 4.2), un tas nedrīkst pārsniegt divas nedēļas. Šo periodu nedrīkst pagarināt pirms nav klīniski atkārtoti novērtēts pacienta stāvoklis.

Uzsākot ārstēšanu ir ieteicams informēt pacientu, ka terapijas laiks ir ierobežots. Ir svarīgi, lai

 

tas

pacients būtu informēts par iespējamām atgriezeniskajām reakcijām, tādējādi mazinot nemieru, kas

saistīts ar zāļu lietošanas pārtraukšanu.

 

Atmiņa un psihomotorie traucējumiē

Benzodiazepīni un benzodiazepīniem līdzīgas vielas var izraisīt ante ogrādo amnēziju un psihomotoros traucējumus. Visbiežāk tie iestājas dažas stundas pēc zāļu lietošanas. Lai risku

samazinātu, pacients 4 stundas vai ilgāk pēc Zerene lietošanas nedrīk t veikt darbības, kas saistītas

ar psihomotoro koordināciju (skatīt apakšpunktu 4.7).

istr

 

ğ

Psihiskās un “paradoksālās” reakcijas

 

Lietojot benzodiazepīnus vai benzodiazepīniem līdzīgas reielas tika novērotas tādas reakcijas kā

nemiers, uzbudinājums, nervozitāte, pastiprinānavta k ēš na, agresivitāte, paradoksālas domas, mānija,

dusmas, nakts murgi, depersonalizācija, halucinācij s, psihozes, neadekvāta uzvedība, ekstraversija,

kura izskatās kā raksturs, kas vērsts uz āru un citi uzvedības traucējumi, raksturīgi benzodiazepīniem

vai tiem līdzīgām substancēm..

vairs

 

Tās var būt aktīvās vielas izraisītas, spontānas izcelsmes, vai radušās psihisku vai fizisku slimību rezultātā. Šīs reakcijas ir raksturīgāk s g dos vecākiem pacientiem. Ja novēro minētās reakcijas, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Jebkādu jaunu uzvedības traucējumu vai simptomu gadījumā nepieciešama rūpīga un tūlītēja to

izvērtēšana.

 

les

 

ā

Īpašas pacientu grupas

 

 

Z

 

Alkohola un zāļu lietošana apreibināšanās nolūkā

Benzodiazepīni un benzodiazepīniem līdzīgas vielas piesardzīgi jāordinē pacientiem ar atkarību no alkohola vai medikamentiem anamnēzē.

Aknu darbības traucējumi

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nedrīkst lietot pacientu ar smagiem aknu darbības traucējumiem ārstēšanai, jo tie var izraisīt encefalopātiju (skatīt apakšpunktu 4.2). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, samazinātā klīrensa dēļ, ir palielināta zaleplona bioloģiskā pieejamība, tāpēc šiem pacientiem deva attiecīgi jāpiemēro.

Nieru darbības traucējumi

Zerene nav indicēta to pacientu ārstēšanai, kam ir smagi nieru darbības traucējumi, jo šai pacientu grupai tās darbība nav pietiekami izpētīta. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem zaleplona farmakokinētika īpaši neatšķiras no veseliem indivīdiem. Tādēļ šiem pacientiem nav nepieciešama devas pielāgošana.

Elpošanas sistēmas darbības traucējumi

Jāievēro piesardzība, ordinējot sedatīvos līdzekļus pacientiem ar hroniskiem elpošanas sistēmas darbības traucējumiem.

Psihozes

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nerekomendē lietot psihotisko slimību primārajā terapijā.

Depresijas

Benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas nedrīkst lietot depresiju vai ar trauksmi saistītas depresijas monoterapijai (šādiem pacientiem palielinās suicīda risks). Tā kā pacientiem ar depresijām parasti ir palielināts tīšas zāļu pārdozēšanas risks, tad lietošanai paredzēto zāļu daudzums, ieskaitot zaleplonu, šādiem pacientiem jāsamazina līdz minimumam.

Zerene satur laktozi. Nelietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

 

tas

Neiesaka zāles lietot vienlaicīgi ar alkoholu. Ja zāles tiek lietotas vienlaicīgi

r lkoholu, var mainīties

sedatīvā iedarbība. Tas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus (skatīt

apakšpunktu 4.7).

ē

ğ

 

Jāņem vērā zāļu mijiedarbība ar citiem CNS darbību ietekmējoš em līdzekļiem. Var pastiprināties

re

iroleptiskos),istr

 

centrālās sedācijas efekts, vienlaicīgi lietojot antipsihotiskos (n

miega,

anksiolītiskos/sedatīvos līdzekļus, antidepresantus, narkotiskos pretsāpju līdzekļus, pretepilepsijas līdzekļus, anestēzijas un sedatīvos antihistamīna līdzekļus.

Vienlaicīgi lietojot vienu devu10 mg zaleplona un 75 mg vai 150 mg venlafaksīna (ilgstošās darbības) dienā, nekāda ietekme uz atmiņu (tūlītējā un vēlākā vārdu atmiņa) vai psihomotorajām spējām (ciparu

simbolu apmaiņas tests) netika novērota. Attiecīgi, av farmakokinētiska mijiedarbība starp zaleplonu

vairs

nav

un venlafaksīnu (ilgstošās darbības).

Lietojot narkotiskos pretsāpju līdzekļus, iespējama eiforijas pastiprināšanās, kas var veicināt psihisko atkarību.

 

les

Cimetidīns, nespecifisks vidēji iedarbīgs dažu aknu enzīmu inhibitors, ieskaitot aldehīdoksidāzi un

CYP3A4, paaugstina za p ona koncentrāciju asinīs par 85 %, jo tas inhibē zaleplona primāro

ā

(aldehīdu oksidāzes) un sekundāro (CYP3A4)enzīmu metabolisma ierosinātājus. Tāpēc jāievēro

Z

 

piesardzība, vienlaikus ordinējot cimetidīnu un Zerene.

Vienlaicīga Zerene un eritromicīna 800 mg (reizes devā), kas ir spēcīgs, selektīvs CYP3A4 inhibitors, lietošana zaleplona plazmas koncentrāciju palielina par 34 %. Nav nepieciešams izmainīt Zerene parasto dozēšanu, bet pacients jābrīdina, ka var būt izmainīta sedatīvā iedarbība.

Pretstatā iepriekšējiem, rifampicīns, spēcīgs dažādu aknu enzīmu, ieskaitot CYP3A4, induktors, četras reizes samazina zaleplona koncentrāciju plazmā. Vienlaicīga Zerene lietošana ar tādiem CYP3A4 induktoriem kā rifampicīnu, karbamazepīnu un fenobarbitālu var samazināt zaleplona efektivitāti.

Zerene neietekmē digoksīna un varfarīna, divu medikamentu ar šauru terapeitiskās darbības platumu, farmakokinētiskās un farmakodinamiskās īpašības. Attiecīgi, ibuprofenam, kas izmaina nieru ekskrēciju, nav mijiedarbības ar Zerene.

4.6 Grūtniecība un zīdīšana

Lai gan pētījumi ar dzīvniekiem neliecināja par teratogēnu vai embriotoksisku iedarbību, nav pietiekamu klīnisku pētījumu datu, lai novērtētu Zerene lietošanas drošību grūtniecības un zīdīšanas periodā. Zerene nerekomendē lietot grūtniecības periodā. Ja zāles tiek ordinētas sievietēm reproduktīvā vecumā, viņas jābrīdina par nepieciešamību konsultēties ar ārstu par terapijas pārtraukšanu gadījumā, ja tiek plānota vai ir iestājusies grūtniecība.

Ja īpašu medicīnisku indikāciju gadījumā zāles nepieciešams ordinēt grūtniecības vēlīnā periodā vai lielās devās dzemdību laikā, zāļu farmakoloģiskās iedarbības dēļ jaundzimušajiem iespējami tādi simptomi kā hipotermija, hipotonija un vidēji smags elpošanas nomākums.

Jaundzimušajiem, kuru mātes grūtniecības vēlīnā periodā ilgstoši tika lietojušas benzodiazepīnus un benzodiazepīniem līdzīgas vielas, var būt attīstījusies fiziskā atkarība, un pēcdzemdību periodā iespējams abstinences sindroms.

Tā kā zaleplons izdalās mātes pienā, Zerene nedrīkst ordinēt mātēm, kas bērnu baro ar krūti.

 

tas

4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Zerene nozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

istr

 

Miegainība, amnēzija, pavājinātas koncentrēšanās spējas un muskuļu funkcijasē var ietekmēt spēju

vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Nepietiekama m ega gadījumā var samazināties

modrība (skatīt apakšpunktu 4.5). Pacientiem, kas veic kvalificētu darbu, jāievēro piesardzība.

4.8 Nevēlamās blakusparādības

 

ğ

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots visbiežāk, reir amnēzija, parestēzija, miegainība un

dismenoreja.

 

 

 

nav

Biežums tiek definēts kā:

vairs

ļoti bieži (≥1/10)

 

 

 

bieži (≥1/100, <1/10)

 

 

retāk (≥1/1000, <1/100)

 

reti (≥1/10 000, <1/1000)

 

ļoti reti (<1/10 000)

 

 

 

 

 

nav zināms (nevar not ikt, bal toties uz pieejamajiem datiem).

Katrā biežuma grup

nevē amās blakusparādības tiek minētas nozīmīguma samazināšanās secībā.

 

les

 

 

 

ā

 

 

 

Z

 

 

Nevēlamās blakusparādības

Orgāni/sistēmas

 

 

(biežums)

 

 

 

 

Nervu sistēmas traucējumi

 

 

 

Bieži:

 

 

amnēzija, parestēzija, miegainība

Retāk:

 

 

ataksija/koordinācijas traucējumi, reibonis, uzmanības

 

 

 

traucējumi, paraosmija, runas traucējumi (dizartrija, neskaidra

Skatīt arī par amnēziju

 

runa), hipestēzija

 

 

 

Acu slimības

 

 

 

 

Retāk:

 

 

redzes traucējumi, diplopija

Ausu un labirinta bojājumi

 

 

 

Retāk:

 

 

hiperakūzija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

 

 

 

Retāk:

slikta dūša

 

 

 

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

 

 

 

Retāk:

fotosensitivitātes reakcija

 

Biežums nav zināms:

angioneirotiskā tūska

 

 

Metabolisma un barošanās traucējumi

 

 

 

 

Retāk:

anoreksija

 

 

 

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

 

 

 

Retāk:

astēnija, savārgums

 

 

Imūnās sistēmas traucējumi

 

 

 

 

Ļoti reti:

anafilaktiskās/anafilaktoīdās reakcijas

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

 

 

 

tas

Biežums nav zināms:

hepatotoksicitāte (galvenokārt aprakstīta kā transamināžu

 

līmeņa paaugstināšanās)

ē

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

 

 

Bieži

dismenoreja

 

ğ

Psihiskie traucējumi

 

 

 

depersonalizācija, halucināistrcijas, depresija, apmulsums, apātija

Retāk:

Biežums nav zināms:

mēnessērdzība

 

 

Skatīt arī par depresiju un psihiskām un „paradoksālām” rereakcijām.

 

Amnēzija

 

 

 

 

Lietojot rekomendētās terapeitiskās devas var būt a

terogrādā amnēzija, kuras risks pieaug, lietojot

vairs

 

 

 

lielākas zāļu devas. Amnēzija var būt sai tīta arnavneatbilstošu uzvedību (skatīt apakšpunktu 4.4).

Depresija

Benzodiazepīns vai benzodiazepīn m līdzīgas vielas var atklāt nediagnosticētu depresiju.

Psihiskās un “paradokslesālā ” reakcijas

Lietojot benzodiazepīnus un b nzodiazepīniem līdzīgas vielas tika novērotas uzskaitītās, kā arī citas, nevēlamās reakcijasāk nemiers, uzbudinājums, aizkaitināmība, pastiprināta kavēšana, agresivitāte, paradoksāla domZāšana, mānija, dusmas, nakts murgi, depersonalizācija, halucinācijas,

psihozes, neadekvāta uzvedība, ekstraversija. Šīs reakcijas ir raksturīgas gados vecākiem pacientiem.

Atkarība

Zāļu lietošana (pat terapeitiskās devās) var izraisīt fizisku atkarību: zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt abstinences vai atgriezeniskas reakcijas (skatīt apakšpunktu 4.4). Var rasties fiziskā atkarība. Tiek ziņots par benzodiazepīnu un benzodiazepīniem līdzīgu aktīvo vielu lietošanu apreibināšanās nolūkā.

4.9Pārdozēšana

Ir ierobežota klīnisko pētījumu pieredze par akūtiem Zerene pārdozēšanas gadījumiem, un nav noteikts dzīvībai bīstamo devu līmenis cilvēkiem.

Līdzīgi kā lietojot citus benzodiazepīnus vai benzpdiazepīniem līdzīgas vielas, to pārdozēšana nerada briesmas dzīvībai, ja vien tos nelieto kopā ar CNS nomācošiem līdzekļiem (ieskaitot alkoholu).

Jebkuras zāļu pārdozēšanas gadījumā jāņem vērā, ka varētu būt lietotas vairākas zāles vienlaicīgi.

Pēc perorālas benzodiazepīnu vai benzodiazepīniem līdzīgu zāļu pārdozēšanas pacientiem, kas ir pie samaņas, jāizraisa vemšana vai pacientiem, kas ir bezsamaņā, jāveic kuņģa skalošana un jānodrošina elpceļu caurlaidība. Ja nav iespējams iztukšot kuņģi, lai samazinātu absorbciju no kuņģa, jādod aktivētā ogle. Intensīvās terapijas laikā īpaša uzmanība jāvelta elpošanas vai sirdsdarbības funkcijām.

Benzodiazepīni vai benzodiazepīniem līdzīgas vielas parasti izraisa dažādas pakāpes centrālās nervu sistēmas nomākumu no miegainības līdz komai. Vieglākos gadījumos novēro tādus simptomus kā miegainību, apjukumu un letarģiju, smagākos gadījumos novēro ataksiju, hipotoniju, hipotensiju, elpošanas nomākumu, retāk - komu un ļoti reti - nāvi.

Zaleplona pārdozēšanas gadījumā ir ziņots par hromatūriju (urīna krāsošanās zili-zaļā krāsā).

Kā antidotu var izmantot flumazenilu. Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja, ka flumazenils ir zaleplona antagonists un to var izmantot Zerene pārdozēšanas gadījumos. Tomēr nav klīniskas pieredzes par flumazenila izmantošanu Zerene pārdozēšanas gadījumos.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

tas

5.1 Farmakodinamiskās īpašības

 

ē

Farmakoterapeitiskā grupa: Benzodiazepīna atvasinājumi, ATĶ kod : N05CF03

Zaleplons ir pirazolpirimidīna atvasinājumu grupas sedatīvs līdz klis,istrkas struktūras ziņā atšķiras no

 

ğ

benzodiazepīniem un citiem miega līdzekļiem. Zaleplons s l ktīvi saistās ar benzodiazepīna I tipa

receptoriem.

re

 

Zaleplona farmakokinētika liecina, ka tam ir raksturīga ātra uzsūkšanās un eliminācija (skatīt

apakšpunktu 5.2). Zerene apvieno tādas īpašības kā p kšgrupai piemītošo selektīvo saistību ar

receptoriem un augsto selektivitāti un zemo afinavitāti pret benzodiazepīna I tipa atvasinājumiem.

Zerene efektivitāti pierāda miega pētījumi laboratorijā, izmantojot objektīvās polisomnogrāfijas

(PSG) miega mērījumus un ambul toro pacientu aptauja ar mērķi novērtēt miega kvalitāti. Šajos

pētījumos tika izmantoti pacienti ar diagnosticētu primāro (psihofizioloģisko) bezmiegu.

 

vairs

Lietojot Zerene 10 mg ambulatoriem pacientiem normālā vecumā, latentā miega fāze saīsinājās

les

 

apmēram 4 nedēļu laikā. 2 n dēļu pētījumos gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar placebo, latentā miega fāze bieži būātiski saīsinājās, lietojot Zerene 5 mg, un pastāvīgi saīsinājās, lietojot Zerene 10 mg. Šī latentās miegaZf zes saīsināšanās ievērojami atšķiras, salīdzinot ar novērojumiem placebo. 2 un 4 nedēļu pētījumi liecināja, ka farmakoloģiskā tolerance, neatkarīgi no lietotās Zerene devas, neiestājās.

Zerene pētījumos, izmantojot objektīvus PSG mērījumus un salīdzinot ar placebo, Zerene 10 mg būtiski saīsināja latentā miega fāzi un paildzināja miega laiku nakts pirmajā pusē. Kontrolētie pētījumi, kuros tika mērīta miega laika procentuālā attiecība katrā fāzē, liecināja, ka Zerene saglabā miega fāzes.

5.2Farmakokinētiskās īpašības

Absorbcija

Pēc perorālas lietošanas zaleplons ātri un pilnībā absorbējas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta apmēram pēc 1 stundas. Absorbējas vismaz 71 % no perorāli lietotās zāļu devas. Zaleplons tiek pakļauts presistēmiskajam metabolismam, kura rezultātā absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 30 %.

Sadale

Zaleplons ir lipofīls, pēc intravenozas ievadīšanas tā sadales tilpums ir apmēram 1,4±0,31 l/kg. In vitro saistība ar plazmas olbaltumvielām ir apmēram 60 %, kas liecina, ka aktīvo vielu mijiedarbība, ko izraisa saistība ar olbaltumvielām, ir neliela.

Metabolisms

Zaleplons ar aldehīdu oksidāzi vispirms tiek metabolizēts par 5-okso-zaleplonu. Attiecīgi, zaleplons tiek metabolizēts ar CYP3A4 par dezetilzaleplonu, kas ar aldehīdu oksidāzi metabolizējas līdz 5-okso- dezetilzaleplonam. Oksidētie metabolīti tālāk glikuronizācijas ceļā tiek metabolizēti. Visi zaleplona metabolīti ir neaktīvi, tas tika pierādīts gan izmēģinājumos ar dzīvniekiem, gan pētījumos in vitro.

Zaleplona koncentrācija plazmā pieaug lineāri, proporcionāli devai, un zaleplons neakumulējas plazmā pēc devas lietošanas līdz pat 30 mg/dienā. Zaleplona eliminācijas pusperiods ir apmēram 1 stunda.

Izdale

Zaleplons izdalās neaktīvu metabolītu veidā, galvenokārt ar urīnu (71 %) un fekālijām (17 %). Piecdesmit septiņi (57 %) procenti no devas no jauna pārveidojas urīnā par 5-ok i-zaleplonu un tā glikuronīda metabolītiem, attiecīgi, 9 % pārveidojas par 5-okso-dezetilzaleplonu un tā metabolītiem. Pārējo daļu urīnā aizņem mazākie metabolīti. Fekālijās, galvenokārt, ir me bolī i 5-okso-zaleplona

veidā.

 

tas

Aknu funkcijas traucējumi

 

ē

 

 

Zaleplons, galvenokārt, metabolizējas aknās, un tiek pakļauts būt kam presistēmiskam

metabolismam. Tā rezultātā zaleplona perorālais klīrenss tiek samazināts līdz 70 % un 87 %

 

 

istr

kompensētiem un, attiecīgi, dekompensētiem cirozes paci nti m, izraisot būtisku vidējo Cmax un AUC

 

 

ğ

paaugstināšanos (līdz pat 4 reizēm un 7 reizēm kompensēti m un, attiecīgi, dekompensētiem

pacientiem), salīdzinot ar veseliem cilvēkiem. Pacientiemrear viegliem vai vidējiem aknu funkcijas

traucējumiem zaleplona deva jāsamazina, un p cientiem ar smagiem aknu funkcijas traucējumiem

zaleplonu lietot nerekomendē.

vairs

nav

Nieru funkcijas traucējumi

Zaleplona vienas devas farmakokinēt ka t ka pētīta pacientiem ar viegliem (kreatinīna klīrenss 40 līdz 89 ml/min) un vidēji smagiem (20 līdz 39 ml/min) nieru funkcijas traucējumiem, un dializējamiem pacientiem. Pacientiem ar vidēji sm giem nieru funkcijas traucējumiem un dializējamiem pacientiem

maksimālā plazmas koncentrācija, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem, samazinājās par apmēram 23 %. Zaleplona iedarblesības ilgums visām pacientu grupām bija līdzīgs. Tādējādi, pacientiem ar

viegliem vai vidēji smagi m nieru funkcijas traucējumiem deva nav jāpiemēro. Zaleplona iedarbība nav pienācīgi pētītaāpacientiem ar smagiem aknu funkciju traucējumiem.

5.3 PreklīniskieZdati par drošību

Ir noskaidrots, ka, atkārtoti perorāli ievadot zaleplonu, žurkām un suņiem palielinās aknas un virsnieru dziedzeri. Tomēr šīs izmaiņas novēro tikai vairākkārt pārsniedzot maksimālās terapeitiskās devas, tās ir atgriezeniskas, un nav saistītas ar deģeneratīvām mikroskopiskām izmaiņām aknās vai virsnieru dziedzeros, kā arī atbilst citu ar benzodiazepīnu receptoriem saistīties spējīgu vielu radītājām izmaiņām dzīvniekiem. Trīs mēnešu ilgos pētījumos ar suņiem, kas nebija sasnieguši puberitātes vecumu, un izmantojot lielas vairākkārtējas devas, kas pārsniedz maksimālās terapeitiskās devas, ievērojami samazinājās prostata un sēklinieki. 104 nedēļas pēc kārtas zaleplonu perorāli ievadot žurkām devās līdz pat 20 mg/kg/dienā, netika novērota tā tumorogenitāte. Perorāli pelēm ievadot zaleplona lielas devas (≥100 mg/kg/dienā) 65 vai 104 nedēļas pēc kārtas, tika noskaidrots, ka būtiski statistiski pieauga labdabīgu, bet ne ļaundabīgu audzēju skaits. Labdabīgo audzēju skaita pieaugumam pelēm, šķiet, ir adaptīvs raksturs.

Preklīnisko pētījumu rezultāti kopumā neliecināja par būtisku Zerene lietošanas drošības risku cilvēkiem, lietojot rekomendētās devas.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1 Palīgvielu saraksts

Kapsulas kodols:

 

 

 

 

 

 

 

mikrokristāliskā celuloze,

 

 

 

 

 

 

preželatinizēta ciete,

 

 

 

 

 

 

 

silīcija dioksīds,

 

 

 

 

 

 

 

nātrija laurilsulfāts,

 

 

 

 

 

 

 

magnija stearāts,

 

 

 

 

 

 

 

laktozes monohidrāts,

 

 

 

 

 

 

 

indigokarmīns (E132),

 

 

 

 

 

 

titāna dioksīds (E171).

 

 

 

 

 

tas

Kapsulas apvalks:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ē

želatīns,

 

 

 

 

 

titāna dioksīds (E171),

 

 

 

 

nātrija laurilsulfāts

 

 

 

 

 

silīcija dioksīds.

 

 

 

 

ğ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

re

istr

 

Kapsulas iespiedtinte (sārtas krāsas tinte SW-1105) satur:

 

 

šellaku,

 

 

 

 

 

 

 

titāna dioksīdu (E171),

 

nav

 

 

 

 

amonija hidroksīdu,

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

sarkano dzelzs oksīdu (E172),

 

 

 

 

 

 

dzelteno dzelzs oksīdu (E172).

vairs

 

 

 

 

 

6.2

Nesaderība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav zināma

les

 

 

 

 

 

 

6.3

 

 

 

 

 

 

 

Uzglabāšanas laiks

 

 

 

 

 

 

3 gadi

ā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.4

Z

 

 

 

 

 

 

 

Īpaši uzglab šanas nosacījumi

 

 

 

 

 

Uzglabāt temperatūrā līdz 30° C.

6.5Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH alumīnija blisteru iepakojumi pa 7, 10 un 14 kapsulām. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Nav īpašu prasību.

Zerene kapsulas saturs ir šķīstošs. Ja to izšķīdina ūdenī, šķīdums maina krāsu un kļūst duļķains.

Reģistrācijas datums: 1999. gada 12. marts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 12. marts
EU/1/99/099/004-006

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Meda AB

Pipers väg 2

S-170 09 Solna

Zviedrija

8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

tas

10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

 

 

 

 

 

ē

 

 

 

 

 

istr

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu/.

 

 

ğ

 

 

re

 

 

 

 

nav

 

 

 

vairs

 

 

 

les

 

 

 

 

 

 

 

 

ā

 

 

 

 

Z

 

 

 

 

 

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas