Raksts satur
- 1. ZĀĻU NOSAUKUMS
- 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
- 3. ZĀĻU FORMA
- 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
- 4.1. Terapeitiskās indikācijas
- 4.2. Devas un lietošanas veids
- 4.3. Kontrindikācijas
- 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
- 4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
- 4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
- 4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
- 4.8. Nevēlamās blakusparādības
- 4.9. Pārdozēšana
- 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
- 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
- 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
- 8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
- 9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
- 10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
1.ZĀĻU NOSAUKUMS
Zutectra 500 SV šķīdums injekcijai pilnšļircē
2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Viena pilnšļirce ar 1 ml satur 500 SV Cilvēka hepatīta B imūnglobulīnu (Human hepatitis B immunoglobulin)
Viens ml satur 150 mg Cilvēka proteīnu , no kura vismaz 96 % ir IgG, kas satur antivielas pret hepatīta B vīrusa virsmas antigēnu (HBs) 500 SV/ml.
IgG apakštipu sadalījums:
IgG1: 59 %
IgG2: 35 %
IgG3: 3 %
IgG4: 3 %
IgA saturs maksimāli 6 000 mikrogramu/ml.
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3.ZĀĻU FORMA
Šķīdums injekcijai (injekcija).
Šķīdums ir caurspīdīgs, bāli dzeltens vai gaiši brūns.
4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1.Terapeitiskās indikācijas
Hepatīta B vīrusa (HBV) reinfekcijas profilaksei HBsAg un
Jāapsver vienlaicīga atbilstošu virostatisku līdzekļu lietošana, kā hepatīta B reinfekcijas standarta profilakse.
4.2.Devas un lietošanas veids
Devas
Pirms tiek uzsākta ārstēšana ar Zutectra zemādas injekcijām, jāstabilizē atbilstoša
Devu var noteikt individuāli un pielāgot no 500 SV līdz 1000 SV (izņēmuma gadījumos līdz 1500 SV) subkutānām injekcijām reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās atbilstoši
Pacientiem regulāri jākontrolē
Pediatriskā populācija
Nav atbilstošas indikācijas hepatīta B imūnglobulīna lietošanai bērniem vecumā līdz 18 gadiem.
Lietošanas veids
Paredzētas tikai subkutānai lietošanai.
Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām
Lai pacients vai aprūpētājs mājās veiktu zāļu injekciju, viņu jāapmāca ārstam, kuram ir pieredze mājās ārstējamu pacientu apmācībā. Pacients vai aprūpētājs saņems apmācību par injekcijas tehniku, ārstēšanas dienasgrāmatas aizpildīšanu un rīcību smagu blakusparādību gadījumā. Nepieciešams pietiekami ilgs uzraudzības periods ar nemainīgu
4.3.Kontrindikācijas
Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai pret cilvēka imūnglobulīniem.
Zutectra nedrīkst ievadīt intravaskulāri.
4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Nodrošiniet, lai Zutectra netiktu ievadīts asinsvadā, jo pastāv šoka risks.
Ja recipients ir HBsAg nēsātājs, šo zāļu ievadīšana nav lietderīga.
Nav datu par profilakses efektivitāti pēc saskares ar vīrusu.
Paaugstināta jutība
Īstas paaugstinātas jutības reakcijas novēro reti.
Zutectra satur nedaudz IgA. Indivīdiem, kuriem ir IgA deficīts, var veidoties antivielas pret IgA un pēc IgA saturošu asins komponentu ievadīšanas var attīstīties anafilaktiskas reakcijas. Tādēļ ārstam jāizvērtē ārstēšanas ar Zutectra ieguvumi salīdzinājumā ar iespējamo paaugstinātas jutības reakciju risku.
Retos gadījumos cilvēka hepatīta B imūnglobulīns var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos ar anafilaktisku reakciju pat pacientiem, kuri iepriekš labi panesuši ārstēšanu ar cilvēka imūnglobulīnu.
No iespējamām komplikācijām bieži var izvairīties, nodrošinot, ka pacienti:
-nav ar paaugstinātu jutību pret parastu cilvēka imūnglobulīnu, sākotnēji zāles ievadot lēni;
-injekcijas laikā tiek uzmanīgi uzraudzīti, vai tiem neparādās kādi simptomi. Īpaši pacientiem, kuri iepriekš nav saņēmuši parasto cilvēka imūnglobulīnu, un pacientiem, kuri lietojuši kādu alternatīvu līdzekli vai kuriem pagājis ilgs laiks kopš iepriekšējās injekcijas, nepieciešama
novērošana pirmās injekcijas laikā un pirmajā stundā pēc pirmās injekcijas, lai pamanītu iespējamās nevēlamās blakusparādības. Visi citi pacienti pēc zāļu ievadīšanas jānovēro vismaz 20 minūtes.
Ja rodas aizdomas par alerģisku vai anafilaktisku reakciju, injekcija nekavējoties jāpārtrauc. Šoka gadījumā jāuzsāk standarta šoka terapija.
Mijiedarbība ar seroloģiskajām analīzēm
Pēc imūnglobulīna injekcijas dažādu pasīvi pārnestu antivielu īslaicīga klātbūtne pacienta asinīs var radīt viltus pozitīvus seroloģisko analīžu rezultātus.
Pasīva antivielu pret eritrocītu antigēniem, piem., A, B, D pārnešana var ietekmēt dažu eritrocītu antivielu seroloģisko analīžu rezultātus, piemēram, tiešo antiglobulīnu testu (TAT, tiešo Kumbsa testu).
Patogēnu transmisija
Infekciju, kas rodas, lietojot no cilvēka asinīm vai plazmas izgatavotas zāles, novēršanai tiek izmantoti šādi standarta pasākumi: donoru izvēle, individuālo paraugu un apkopoto plazmas paraugu skrīnings uz specifiskiem infekciju marķieriem un efektīvu ražošanas pasākumu ieviešana vīrusu inaktivācijai/atdalīšanai. Neskatoties uz to, ievadot zāles, kas izgatavotas no cilvēka asinīm vai plazmas, nevar pilnībā izslēgt infekciju izraisītāju pārnešanas iespēju. Tas attiecas arī uz nezināmiem vai jauniem vīrusiem un citiem patogēniem.
Izmantotie pasākumi tiek uzskatīti par efektīviem attiecībā uz apvalkotajiem vīrusiem, piemēram, cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), B hepatīta vīrusu (HBV) un C hepatīta vīrusu (HCV), kā arī A hepatīta vīrusu, kas ir vīruss bez apvalka. Izmantotie pasākumi var nebūt pietiekami efektīvi vīrusiem bez apvalka, piemēram, parvovīrusam B19.
Klīniskā pieredze vēlreiz apstiprina šo faktu, jo nav notikusi hepatīta A vai parvovīrusa B19 transmisija ar imūnglobulīniem, un tiek uzskatīts, ka antivielu sastāvam arī ir būtiska loma vīrusu drošības nodrošināšanā.
Katru reizi ievadot Zutectra pacientam, stingri ieteicams pierakstīt zāļu nosaukumu un sērijas numuru, lai saglabātu saikni starp pacientu un zāļu sēriju. Šis ieteikums attiecas arī uz ierakstiem ārstēšanas dienasgrāmatā, pacientam pašam veicot sev injekcijas ārstējoties mājas apstākļos.
4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Dzīvu, novājinātu vīrusu vakcīnas
3 mēnešu periodā pēc imūnglobulīna ievadīšanas var būt traucēta imūnās atbildes rekcijas veidošanās pret dzīvu, novājinātu vīrusu vakcīnām, piemēram, masaliņu, cūciņu, masalu un vējbaku vakcīnām. Pēc šo zāļu ievadīšanas un pirms vakcinācijas ar dzīvu, novājinātu vīrusu vakcīnām jābūt vismaz
3 mēnešu intervālam.
Cilvēka hepatīta B imūnglobulīns jāievada trīs līdz četras nedēļas pēc vakcinācijas ar šādu dzīvu, novājinātu vakcīnu; gadījumā, ja ļoti būtiski ir ievadīt cilvēka hepatīta B imūnglobulīnu trīs līdz četras nedēļas pēc vakcinācijas, tad trīs mēnešus pēc cilvēka hepatīta B imūnglobulīna ievadīšanas jāveic revakcinācija.
4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Šo zāļu drošība grūtniecēm kontrolētos klīniskajos pētījumos nav noteikta, tāpēc šīs zāles sievietēm grūtniecības laikā var nozīmēt tikai tad, ja tiek ievērota piesardzība. Klīniskā pieredze ar imūnglobulīniem liecina, ka nav paredzama kaitīga iedarbība uz grūtniecības gaitu vai augli un jaundzimušo.
Barošana ar krūti
Šo zāļu drošums barošanas ar krūti laikā kontrolētos klīniskajos pētījumos nav noteikts, tāpēc šīs zāles sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, var nozīmēt tikai tad, ja tiek ievērota piesardzība.
Fertilitāte
Fertilitātes pētījumi nav veikti (skatīt 5.3. apakšpunktā).
4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Hepatīta B imūnglobulīns neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8.Nevēlamās blakusparādības
Drošuma profila kopsavilkums
Vairums klīniskajos pētījumos novēroto nevēlamo zāļu izraisīto blakņu (NZB) bija vieglas vai vidēji smagas. Atsevišķos gadījumos parastie cilvēka imūnglobulīni var izraisīt anafilaktisko šoku.
Blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā
Četros pabeigtos klīniskos pētījumos, veicot 4810 Zutectra subkutānas injekcijas, un zāļu lietošanas novērojumu pēcreģistrācijas drošuma pētījumā (PASS – post marketing safety study), ievadot
1006 reizes, ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām.
NZB, par kurām ziņots četros pētījumos, ir apkopotas turpmāk tekstā, atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam. Biežums attiecībā pret injekciju novērtēts, izmantojot šādus kritērijus: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).
Blakusparādības sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai, pēc sistēmu medicīniskajiem nosaukumiem.
MedDRA | Nevēlamās blakusparādības | Biežums | |
orgānu sistēmu klasifikācija |
|
| |
Infekcijas un infestācijas | Nazofaringīts | Reti* | |
Imūnās sistēmas traucējumi | Paaugstināta jutība | Reti* | |
Nervu sistēmas traucējumi | Galvassāpes | Retāk | |
Sirds funkcijas traucējumi | Sirdsklauves, diskomforts sirds | Reti* | |
|
| rajonā |
|
Asinsvadu sistēmas traucējumi | Hipertensija | Reti* | |
Elpošanas sistēmas traucējumi, | Sāpes orofaringeālajā rajonā | Reti* | |
krūšu kurvja un videnes slimības |
|
| |
Sāpes vēdera augšējā daļā | Retāk | ||
Ādas un zemādas audu bojājumi | Nieze, izsitumi | Reti* | |
Muskuļu spazmas | Reti* | ||
sistēmas bojājumi |
|
| |
Vispārēji traucējumi un reakcijas | Reakcijas injekcijas vietā | Bieži | |
ievadīšanas vietā | Vājums, nogurums | Reti* | |
* | ziņojumi par atsevišķiem gadījumiem |
|

Atsevišķu blakusparādību apraksts
Reakcijas injekcijas vietā izpaudās kā sāpes, nātrene injekcijas vietā, hematoma un eritēma.
Blakusparādības, kas novērotas, lietojot citus cilvēka imūnglobulīna preparātus
Ievadot parastus imūnglobulīnus, reizēm var attīstīties šādas blakusparādības: drebuļi, galvassāpes, drudzis, vemšana, alerģiskas reakcijas, slikta dūša, artralģija, zems asinsspiediens un vidēji stipras sāpes muguras lejasdaļā.
Reti parastais cilvēka imūnglobulīns var radīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos un atsevišķos gadījumos – anafilaktisku šoku, pat tad, ja iepriekš ievadot zāles nav novērotas paaugstinātas jutības reakcijas.
Lokālas reakcijas injekcijas vietā
Pietūkums, sāpīgums, apsārtums, indurācija, lokāla karstuma sajūta, nieze, zilumi un izsitumi.
Par drošību attiecībā uz patogēnu transmisiju skatīt apakšpunktu 4.4.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.
4.9.Pārdozēšana
Pārdozēšanas sekas nav zināmas.
5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1.Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: imūnserums un imūnglobulīni, specifiski imūnglobulīni, ATĶ kods: J06BB04
Hepatīta B imūnglobulīns satur galvenokārt imūnglobulīnu G (IgG) ar īpaši augstu antivielu saturu pret hepatīta B vīrusa virsmas antigēnu (HBs).
Klīniskā efektivitāte un drošums
Atklātā, prospektīvā, vienas grupas klīniskajā pētījumā tika iekļauti 23 aknu transplantāta recipienti, kuri profilaktiski saņēma intravenozu hepatīta B imūnglobulīnu un pēc tam šī terapija tika nomainīta uz subkutānu Zutectra ievadīšanu. Nedēļas subkutānā deva bija 500 SV pacientiem ar ķermeņa svaru < 75 kg (devu drīkstēja palielināt līdz 1000 SV, ja medicīniski bija nepieciešams uzturēt drošības koncentrāciju > 100 SV) un 1000 SV pacientiem ar ķermeņa svaru ≥ 75 kg. 2 pacienti saņēma lielāku devu un 2 pacienti saņēma mazāku devu par ieteicamo, kuru noteica uz viņu ķermeņa svaru balstīts dozēšanas režīms. Visiem pacientiem pētījuma 18 līdz 24 nedēļu laikā serumā tika uzturēta
> 100 SV/l ir vispārpieņemta drošības robeža HBV reinfekcijas profilaksei riska pacientiem ar aknu transplantātu. Nevienam pacientam netika konstatēta HBV reinfekcija. Vairums pacientu spēja paši sev injicēt zāles.
Vidējā
Neveiksmju rādītājs pēc 18 nedēļām ITT pacientu grupā bija 0 % (95 % TI: [0, 14,8 %]), izmantojot
Atklātā, prospektīvā, vienas grupas klīniskajā pētījumā tika izvērtēta iespēja pastāvīgi mājās veikt zāļu ievadīšanu (tai skaitā pacienta līdzestība), Zutectra subkutānas ievadīšanas drošums un efektivitāte stabilā pacientu populācijā, veicot ilgstošu profilaktisku ārstēšanu reinfekcijas novēršanai
66 pacientiem ar aknu transplantātu. Visiem šajā pētījumā iekļautajiem pacientiem tika veikta vismaz 29 dienu apmācība, un patstāvīgu zāļu ievadīšanu mājās varēja uzsākt ne ātrāk kā 36. dienā. Izņemot 6 pacientus, kuri pārtrauca dalību pētījumā pirms 36. dienas, visiem pacientiem tika pabeigta zāļu ievadīšana slimnīcā un pastāvīga zāļu ievadīšana mājās. Neviens pacients priekšlaicīgi nepārtrauca pētījumu tāpēc, ka mājās nebūtu bijis iespējas pastāvīgi veikt zāļu ievadīšanu. 48 nedēļu ārstēšanas fāzes laikā visiem pacientiem visās novērtēšanas reizēs konstatēja pastāvīgu seruma HBs antivielu koncentrāciju ≥ 100 SV/l, pētījuma beigās vidējās vērtības bija 312,0 ± 103,5 SV/l. Kopumā šī pētījuma laikā 53/66 pacientiem (80,3 %) lietoja pretvīrusu zāles, un 13 pacienti lietoja Zutectra monoterapiju. 48 ārstēšanas nedēļu laikā netika ziņots par B hepatīta reinfekcijas gadījumiem, un nevienam pacientam netika konstatēts pozitīvs HBsAg tests. Netika ziņots ne par vienu nopietnu nevēlamu notikumu, kas saistīts ar pētījuma zāļu lietošanu. Pētījuma laikā nenovēroja nevienu nāves gadījumu.
Atklātā, prospektīvā, vienas grupas klīniskajā pētījuma tika izvērtēta Zutectra efektivitāte un drošums B hepatīta vīrusa (HBV) reinfekcijas novēršanā ≥ vienu nedēļu pēc ortotopiskās aknu transplantācijas HBsAg un
49 pacienti saņēma Zutectra subkutānas injekcijas pa 500 SV (1 ml) vai 1000 SV (2 ml) (izņēmuma gadījumos deva tika pielāgota līdz 1500 SV) reizi nedēļā vai divās nedēļās saskaņā ar
Zāļu lietošanas novērojumu pēcreģistrācijas drošuma pētījumā (PASS 978) tika iekļauts
61 pieaugušais ≥ 6 mēnešus pēc aknu transplantācijas B hepatīta izraisītas aknu mazspējas dēļ. Pētījuma mērķis bija izvērtēt pacientu līdzestību, pastāvīgi mājās subkutāni ievadot Zutectra,
hepatīta B reinfekcijas profilaksei. Pacienti tika ārstēti ar Zutectra atbilstoši ZA sniegtajai informācijai un devām. Izvērtējot
(93 %), kuriem neviena vērtība nebija mazāka par 100 SV/l, un pēdējā vizītē vidējā
5.2.Farmakokinētiskās īpašības
Izkliede
Zutectra lēnām absorbējas recipienta asins cirkulācijā un maksimālo koncentrāciju sasniedz pēc 2– 7 dienām.
Biotransformācija
IgG un IgG kompleksi tiek sašķelti retikuloendoteliālajā sistēmā.
Eliminācija
Zutectra eliminācijas pusperiods ir aptuveni
5.3.Preklīniskie dati par drošumu
Imūnglobulīni ir normāla cilvēka asiņu sastāvdaļa, tādēļ toksicitātes pārbaude heterogēnām sugām nav būtiska.
Lokālās panesamības pētījumā trušiem netika iegūti pierādījumi par Zutectra radītu kairinājumu. Nav veikti citi neklīniski pētījumi.
6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1.Palīgvielu saraksts
Glicīns
Ūdens injekcijām
6.2.Nesaderība
Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.
Zutectra šķīdumu ar citām zālēm sajaukt nedrīkst, jo jebkādas elektrolītu koncentrācijas vai pH izmaiņas var izraisīt olbaltumvielu precipitāciju vai denaturāciju.
6.3.Uzglabāšanas laiks
2 gadi.
Šķīdums jāievada nekavējoties pēc šļirces atvēršanas.
6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt un transportēt atdzesētu
Nesasaldēt.
Uzglabāt ārējā iepakojumā, sargāt no gaismas.
6.5.Iepakojuma veids un saturs
Viens ml šķīduma pilnšļircē (I klases stikls) ar aizbāzni (bromobutils) un gala vāciņu (bromobutila gumija).
Iepakojuma lielums: piecas šļirces blisterveida iepakojumā.
6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
Zāles pirms lietošanas jāsasilda līdz istabas temperatūrai (aptuveni
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Biotest Pharma GmbH
Landsteinerstrasse 5
Vācija
Tel.: + 49 6103
Fakss: + 49 6103
8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
EU/1/09/600/001
9.PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
30/11/2009 /16/09/2014
10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu
Komentārus