Zutectra (human hepatitis-B immunoglobulin) – Zāļu apraksts - J06BB04

Devu var noteikt individuāli un pielāgot no 500 SV līdz 1000 SV (izņēmuma gadījumos līdz 1500 SV) subkutānām injekcijām reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās atbilstoši anti-HBs koncentrācijai serumā un pēc atbildīgā ārsta ieskatiem. Antivielas jāuztur koncentrācijā > 100 IU/l. .

Pacientiem regulāri jākontrolē anti-HBs antivielu koncentrācija serumā. Anti-HBs antivielu koncentrācija serumā jāpārbauda vismaz pus gadu ik 2-4 nedēļas pēc atbildīgā ārsta ieskatiem.

Pediatriskā populācija

Nav atbilstošas indikācijas hepatīta B imūnglobulīna lietošanai bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

Lietošanas veids

Paredzētas tikai subkutānai lietošanai.

Piesardzības pasākumi pirms zāļu lietošanas vai rīkošanās ar tām

Lai pacients vai aprūpētājs mājās veiktu zāļu injekciju, viņu jāapmāca ārstam, kuram ir pieredze mājās ārstējamu pacientu apmācībā. Pacients vai aprūpētājs saņems apmācību par injekcijas tehniku, ārstēšanas dienasgrāmatas aizpildīšanu un rīcību smagu blakusparādību gadījumā. Nepieciešams pietiekami ilgs uzraudzības periods ar nemainīgu anti-HBs stabilo koncentrāciju serumā > 100 SV/l, kā arī fiksētas devas režīms: precīzi jāizpilda pacientu anti-HBs antivielu koncentrācijas (skat. iepriekš) kontroles grafiks. Turklāt pacientam vai aprūpētājam jāievēro pareiza injekcijas tehnika, kā arī dozēšanas režīms, lai nodrošinātu, ka anti-HBs stabilā koncentrācija serumā laika periodos starp koncentrācijas kontrolēm ir > 100 SV/l.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai pret cilvēka imūnglobulīniem.

Zutectra nedrīkst ievadīt intravaskulāri.

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nodrošiniet, lai Zutectra netiktu ievadīts asinsvadā, jo pastāv šoka risks.

Ja recipients ir HBsAg nēsātājs, šo zāļu ievadīšana nav lietderīga.

Nav datu par profilakses efektivitāti pēc saskares ar vīrusu.

Paaugstināta jutība

Īstas paaugstinātas jutības reakcijas novēro reti.

Zutectra satur nedaudz IgA. Indivīdiem, kuriem ir IgA deficīts, var veidoties antivielas pret IgA un pēc IgA saturošu asins komponentu ievadīšanas var attīstīties anafilaktiskas reakcijas. Tādēļ ārstam jāizvērtē ārstēšanas ar Zutectra ieguvumi salīdzinājumā ar iespējamo paaugstinātas jutības reakciju risku.

Retos gadījumos cilvēka hepatīta B imūnglobulīns var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos ar anafilaktisku reakciju pat pacientiem, kuri iepriekš labi panesuši ārstēšanu ar cilvēka imūnglobulīnu.

No iespējamām komplikācijām bieži var izvairīties, nodrošinot, ka pacienti:

-nav ar paaugstinātu jutību pret parastu cilvēka imūnglobulīnu, sākotnēji zāles ievadot lēni;

-injekcijas laikā tiek uzmanīgi uzraudzīti, vai tiem neparādās kādi simptomi. Īpaši pacientiem, kuri iepriekš nav saņēmuši parasto cilvēka imūnglobulīnu, un pacientiem, kuri lietojuši kādu alternatīvu līdzekli vai kuriem pagājis ilgs laiks kopš iepriekšējās injekcijas, nepieciešama

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Reakcijas injekcijas vietā izpaudās kā sāpes, nātrene injekcijas vietā, hematoma un eritēma.

Blakusparādības, kas novērotas, lietojot citus cilvēka imūnglobulīna preparātus

Ievadot parastus imūnglobulīnus, reizēm var attīstīties šādas blakusparādības: drebuļi, galvassāpes, drudzis, vemšana, alerģiskas reakcijas, slikta dūša, artralģija, zems asinsspiediens un vidēji stipras sāpes muguras lejasdaļā.

Reti parastais cilvēka imūnglobulīns var radīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos un atsevišķos gadījumos – anafilaktisku šoku, pat tad, ja iepriekš ievadot zāles nav novērotas paaugstinātas jutības reakcijas.

Lokālas reakcijas injekcijas vietā

Pietūkums, sāpīgums, apsārtums, indurācija, lokāla karstuma sajūta, nieze, zilumi un izsitumi.

Par drošību attiecībā uz patogēnu transmisiju skatīt apakšpunktu 4.4.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.Pārdozēšana

Pārdozēšanas sekas nav zināmas.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: imūnserums un imūnglobulīni, specifiski imūnglobulīni, ATĶ kods: J06BB04

Hepatīta B imūnglobulīns satur galvenokārt imūnglobulīnu G (IgG) ar īpaši augstu antivielu saturu pret hepatīta B vīrusa virsmas antigēnu (HBs).

Klīniskā efektivitāte un drošums

Atklātā, prospektīvā, vienas grupas klīniskajā pētījumā tika iekļauti 23 aknu transplantāta recipienti, kuri profilaktiski saņēma intravenozu hepatīta B imūnglobulīnu un pēc tam šī terapija tika nomainīta uz subkutānu Zutectra ievadīšanu. Nedēļas subkutānā deva bija 500 SV pacientiem ar ķermeņa svaru < 75 kg (devu drīkstēja palielināt līdz 1000 SV, ja medicīniski bija nepieciešams uzturēt drošības koncentrāciju > 100 SV) un 1000 SV pacientiem ar ķermeņa svaru ≥ 75 kg. 2 pacienti saņēma lielāku devu un 2 pacienti saņēma mazāku devu par ieteicamo, kuru noteica uz viņu ķermeņa svaru balstīts dozēšanas režīms. Visiem pacientiem pētījuma 18 līdz 24 nedēļu laikā serumā tika uzturēta anti–HBs stabilā koncentrācija 100 SV/l un augstāka (primārais efektivitātes mērķa kritērijs). Koncentrācija

> 100 SV/l ir vispārpieņemta drošības robeža HBV reinfekcijas profilaksei riska pacientiem ar aknu transplantātu. Nevienam pacientam netika konstatēta HBV reinfekcija. Vairums pacientu spēja paši sev injicēt zāles.

Vidējā anti-HBs koncentrācija serumā pirms maiņas bija 393±139 SV/l. Visi pacienti lietoja pretvīrusu zāles.

Neveiksmju rādītājs pēc 18 nedēļām ITT pacientu grupā bija 0 % (95 % TI: [0, 14,8 %]), izmantojot Klopera-Pīrsona (Clopper Pearson) metodi. Arī fakultatīvajā pētījuma pagarinājuma fāzē (24. nedēļa) neveiksmju rādītājs bija 0 % (95 % TI: [0, 20,6 %]).

Atklātā, prospektīvā, vienas grupas klīniskajā pētījumā tika izvērtēta iespēja pastāvīgi mājās veikt zāļu ievadīšanu (tai skaitā pacienta līdzestība), Zutectra subkutānas ievadīšanas drošums un efektivitāte stabilā pacientu populācijā, veicot ilgstošu profilaktisku ārstēšanu reinfekcijas novēršanai

66 pacientiem ar aknu transplantātu. Visiem šajā pētījumā iekļautajiem pacientiem tika veikta vismaz 29 dienu apmācība, un patstāvīgu zāļu ievadīšanu mājās varēja uzsākt ne ātrāk kā 36. dienā. Izņemot 6 pacientus, kuri pārtrauca dalību pētījumā pirms 36. dienas, visiem pacientiem tika pabeigta zāļu ievadīšana slimnīcā un pastāvīga zāļu ievadīšana mājās. Neviens pacients priekšlaicīgi nepārtrauca pētījumu tāpēc, ka mājās nebūtu bijis iespējas pastāvīgi veikt zāļu ievadīšanu. 48 nedēļu ārstēšanas fāzes laikā visiem pacientiem visās novērtēšanas reizēs konstatēja pastāvīgu seruma HBs antivielu koncentrāciju ≥ 100 SV/l, pētījuma beigās vidējās vērtības bija 312,0 ± 103,5 SV/l. Kopumā šī pētījuma laikā 53/66 pacientiem (80,3 %) lietoja pretvīrusu zāles, un 13 pacienti lietoja Zutectra monoterapiju. 48 ārstēšanas nedēļu laikā netika ziņots par B hepatīta reinfekcijas gadījumiem, un nevienam pacientam netika konstatēts pozitīvs HBsAg tests. Netika ziņots ne par vienu nopietnu nevēlamu notikumu, kas saistīts ar pētījuma zāļu lietošanu. Pētījuma laikā nenovēroja nevienu nāves gadījumu.

Atklātā, prospektīvā, vienas grupas klīniskajā pētījuma tika izvērtēta Zutectra efektivitāte un drošums B hepatīta vīrusa (HBV) reinfekcijas novēršanā ≥ vienu nedēļu pēc ortotopiskās aknu transplantācijas HBsAg un HBV-DNS negatīviem pacientiem. Transplantācijas brīdī 21 pacientam (42,9%) konstatēja pozitīvu HDV testu, pacienti ar pozitīvu HIV vai HCV testu tika izslēgti no piedalīšanās pētījumā.

49 pacienti saņēma Zutectra subkutānas injekcijas pa 500 SV (1 ml) vai 1000 SV (2 ml) (izņēmuma gadījumos deva tika pielāgota līdz 1500 SV) reizi nedēļā vai divās nedēļās saskaņā ar anti-HBs antivielu stabilo koncentrāciju serumā. Plānotais individuālais ārstēšanas ilgums katram pacientam bija līdz 24 nedēļām pēc transplantācijas. Pētījuma 6 mēnešos netika konstatēts neviens neveiksmīgas ārstēšanas gadījums. Visiem pacientiem noteiktā HBs antivielu koncentrācija serumā bija lielāka par drošo stabilo koncentrāciju >100 SV/l visos laika punktos neatkarīgi no ievadīšanas veida (pētnieks, aprūpētājs vai pašinjekcija), devu režīma (500 SV, 1000 SV, 1500 SV) vai ārstēšanas intervāliem. Netika novērotas B hepatīta reinfekcijas klīniskās pazīmes, un nevienam pacientam pētījuma laikā netika konstatēts pozitīvs HBsAg vai HBV-DNS tests, kas apstiprina efektīvu aizsardzību pret B hepatīta vīrusa reinfekciju, ievadot Zutectra subkutāni kā daļu no kombinētās HBV virostatiskās ārstēšanas 8 – 18 dienas pēc ortotopiskās aknu transplantācijas. Saistībā ar Zutectra lietošanu tika ziņota viena nenopietna blakusparādība (hematoma injekcijas vietā). Pētījuma laikā nenovēroja nevienu nāves gadījumu.

Zāļu lietošanas novērojumu pēcreģistrācijas drošuma pētījumā (PASS 978) tika iekļauts

61 pieaugušais ≥ 6 mēnešus pēc aknu transplantācijas B hepatīta izraisītas aknu mazspējas dēļ. Pētījuma mērķis bija izvērtēt pacientu līdzestību, pastāvīgi mājās subkutāni ievadot Zutectra,

hepatīta B reinfekcijas profilaksei. Pacienti tika ārstēti ar Zutectra atbilstoši ZA sniegtajai informācijai un devām. Izvērtējot anti-HBs koncentrāciju serumā, līdzestību konstatēja 57 (no 61) pacientiem

(93 %), kuriem neviena vērtība nebija mazāka par 100 SV/l, un pēdējā vizītē vidējā anti-HBs koncentrācija serumā bija 254,3 SV/l. Kopumā šajā pētījumā pretvīrusu zāles lietoja 42/61 pacienti (68,9 %), un 19 pacienti lietoja Zutectra monoterapiju. Visā novērošanas perioda laikā netika konstatēts neviens neveiksmīgas ārstēšanas gadījums, kas tika definēts kā pozitīvs HBV-DNS un HBsAg tests. Netika konstatēta reinfekcija. Netika ziņots ne par vienu nopietnu nevēlamu blakusparādību. Pētījuma laikā nenovēroja nevienu nāves gadījumu.

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Izkliede